Salidziniet A.Skujinas dzejoli "Elegija" ar A. Caka dzejoli "Elegija"! Aleksandrs Caks. Varbut tad reiz sirds man miera paliks, Ielu troksnis ausis leni rims, Kad uz muzu manas rokas saliks Un zem plakstiem tumsa acis grims. Rensteles tapat vel udens teces, Bus zem kajam asfalts, ciets un glums, Tik man gaisma izdegs zarka sveces, Lieks bus kluvis vesais saldejums. Liepas plauks tapat vel visas ielas, Auto sauks, un zvanot tramvajs ies, Tik no dzives, briniskas un lielas, Busu es uz muzu atskiries... Un nekad, nekad vairs, klusi smaidot, Nenaksu pie vinas atpakal, Kad no brugiem, jaunu sauli gaidot, Visas ielas sniega kartu kal. Zvaigznu pilna, vienaldziga telpa Lidzi gaisam klejosu es viens, Tur, kur izzud visas sapes elpa, Tur, kur nezin vairs , ka smarzo siens. A.Skujina Atkal rutis spiezas si tumsa melna Un vakars gausi, gausi solus cel Diena izkvelo ka cigaretes pelni Un muzs no gadu akas sapes smel Un loga uzzied ledus zieds Kas smarzojosi zied Vai varbut ta ir pasa sirds Zem sapnu saules siltas (Kas izgaro un leni krutis mirst) Jau atkal krutis spiezas tumsa melna Un atkal nakts un enas durvis ver Pa pieri glasta vientulibas delna Un muzs no gadu akas sapes smel.