| Meklēšanas rezultāti - 'nemetāli' | № 21774, Ķīmija, 9 klase Fosfora fizikālās īpašibas | | |
| |
bunny* | Baltais fosfors - cieta viela, kas jauzglabaā zem ūdens, indīga. Sarkainais - tumši sarkana, pulverveida viela, kas nav indīga. | | |
| |
avangarda | Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15. Fosfors ir nemetāls. Dabā fosfors brīvā veidā nav sastopams, bet ir sastopams fosforskābes sāļu - fosfātu veidā. Brīvā veidā fosforam ir pazīstamas 3 alotropiskās formas: baltais forfors, sarkanais fosfors un melnais fosfors.
Savienojumos fosforam parasti ir vērtība +5, taču var būt arī +3 un -3 (fosfīnā PH3). Baltais fosfors gaisā spīd (oksidējoties). Sarkanais un melnais fosfors nespīd. Fosforu iegūst reducējot fosfātus ar ogli, ļoti augstās temperatūrās (virs 2000°C). Šādā veidā iegūst fosfora tvaikus, kurus kondensējot iegūst balto fosforu. Ja nepieciešams, to tālāk pārstrād | | |
| |
bavarde | Fizikālās īpašības Ir divi svarīgākie fosfora alotropiskie veidi – baltais un sarkanais fosfors. To īpašības ir stipri atšķirīgas. Baltais fosfors ir cieta viela, kas jāuzglabā zem ūdens. Tā ir indīga viela. Turpretī sarkanais fosfors ir tumši sarkana pulverveida viela, kas nav indīga.
| | |
| |
Vinipuh | Fosfors.
Dzeltena pulverveida viela, uzglabā ūdenī, jo gaisā oksidējas.
Pirmās toksikozes novērotas 1818. gadā.
Fosfors pazīstams kā inde kopš sērkociņu ražošanas sākuma.
1914.-1949.g. lietoja kā peļu un žurku indi. Pēc 1940. g. lietoja ieroču rūpniecībā degbumbu, granātu un trasējošo ložu ražošanā.
LD = 0,2 - 0,5 g.
Fosfors ietekmē aknu, sirds un nervu sistēmu.
| | |
| |
Anjutik | Fizikālās īpašības. Ir divi svarīgākie fosfora alotropiskie veidi – baltais un sarkanais fosfors. To īpašības ir stipri atšķirīgas. Baltais fosfors ir cieta viela, kas jāuzglabā zem ūdens. Tā ir indīga viela. Turpretī sarkanais fosfors ir tumši sarkana pulverveida viela, kas nav indīga. Ķīmiskās īpašības/Sarkanais fosfors ar gaisa skābekli parastajos apstākļos nereaģē, bet baltais fosfors lēnām oksidējas un tādēļ tumsā spīd. Fosfors reaģē ar nemetāliem, piemēram ar skābekli. Tas deg tīrā skābeklī un gaisā, veidojot baltus fosfora (V)oksīda dūmus. | |
| | № 23292, Ķīmija, 9 klase Нужно все,по теме "Salju iegushana un kimiskas parvertibas" + вывести гипотезу(1 предложение) и вывод(1 предложение)
P.S. на латышском | | |
| |
Kiska | Sāļus var iegūt:1) Skābēm iedarbojoties ar metāliem, bāziskiem oksīdiem un bāzēm.2)Skābo oksīdu reakcijās ar sārmiem un bāziskajiem oksīdiem.3)Vienus sāļus pārvēršot citos sāļos.4)Metāliem reaģējot ar nemetāliem. Ķīmiskās pārvērtības:1)Sāļi reaģē ar metāliem.2)Daudzi sāļi reaģē ar skābēm saskaņā ar skābju rindu.3)Sāļi reaģē ar sārmiem.4)Sāļi reaģē ar sāļiem.5)Daži sāļi paaugstinātā temp.sadalās par attiecīgajiem oksīdiem.6)Daži sāļi reaģē ar ūdeni un veido kristālhidrātus.Secinājums.Sāļi ir vitāli nepieciešami cilvēkam, jo tie veido 5,5% no cilv.masas.Tos izmanto pārtikā(sāls,soda u.c),med.l/s | | |
| |
angel | Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt. Ja viens anjons ir saistīts ar vairākiem dažādiem katjoniem, veidojas dubultsāļi. Ja ir vairākvērtīgs anjons un viens vai vairāki katjoni ir ūdeņraža joni (bet ne visi, jo tad tas savienojums būs skābe), tad tas ir skābais sāls; ja vairākvērtīgs katjons un viens vai vairāki anjoni ir hidroksiljoni (bet ne visi, jo tad tas savienojums būs sārms), tad ir bāziskais sāls. Sāļu šķīdumi ūdenī ir elektrolīti. Ar vārdu sāls bieži vien saprot nātrija hlorīdu NaCl | | |
| |
Rosalie | Sāļi ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no metāliskiem elementiem un skābju atlikumiem. Sāļu iegūšanas paņēmieni: 1. Sāļus var iegut, skābēm iedarbojoties ar metāliem, bāziskajiem oksīdiem un bāzēm, piemēram: 2HCl + Zn ZnCl2 + H2 sālsskābe cinks cinka hlorids ūdeņradzis 2.Sāļus var iegūt skābo oksīdu reakcijās ar sārmiem un bāziskajiem oksīdiem, piemēram: SO2+Ca(OH)2 CaSO3 +H2O kalcija sulfīts | | |
| |
Jiraiya | http://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81%C4%BCi , а второе немогу найти :( | |
| № 23309, Ķīmija, 9 klase nado cv bistro...po kislotam xotj odnomu | | |
| |
Kiska | Skābes iedala skābekli saturošās (sērskābe H2SO4, slāpekļskābe HNO3 u.c.) un skābekli nesaturošās skābes (sālskābe HCl un sērudeņražskābe H2S). Iegūšanas paņēmieni 1)Skābajiem oksīdiem iedarbojoties ar ūdeni.SO2+H2O≠H2SO3;P2O5+3H2OBultiņa virs kuras t 2H3PO4.2)Ūdeņradim iedarbojoties ar atbilstošajiem nemetāliem.H2+Cl2Bultiņa virs kuras t 2HCl.3)Skābēm iedarbojoties ar gaistošākas skābes sāļiem.2NaCl+H2SO4Bultiņa virs kuras t Na2SO4+2HClBultiņa uz augšu. Hlorūdeņradi šķīdinot ūdenī, iegūst sālsskābi. | | |
| |
Леса | Серная кислота H2SO4 — сильная двухосновная кислота, отвечающая высшей степени окисления серы (+6).
Продолжение см. в файле | |
| № 28887, Ķīmija, 9 klase Kimija par Oksidiem | | |
| |
snow | 1. Oksidi ir kimiskie sav. , kas sastav no div elementiem, no kuriem viens ir skabeklis. 2. Tie ir oksidi, kuri nereage ne ar skabem, ne ar bazem un salus neveido(indeferentie) 3. nemetalu oksidi un metalu oksidi, kur metala oksid pakape ir >4 4. amfotetie oksidi 5. aktiva metala oksidi 6. H2SO4 7. Fe2O3 8. amfotetie 9.=>Al2O3 + H2O 10. PO4 11. Bazisk oks. 12. skabe 13. kalki 14. CO2 15 NO2 NO 16. H2O | | |
| |
spīgana | 1. Oksīdi ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no 2 elementiem, no kuriem viens ir skābeklis 2. 3. skābeklis savienojumā ar metālisku vai nemetālisku elementu, kam atbilst skābes 4. Amfotērie oksīdi 5. bāziskie oksīdi reaģējot ar ūdeni 6. S;erskābe H2SO4 7. Fe2O3 8.Amfotērie oksīdi 9. Al2O3 + H2O 10. PO3 11. bāziskajiem 12. Skābes 13. Kalcija oksīds vai dedzinātie kaļķi 14. skābekli jeb O2 (vispār augi to ražo nevis izelpo) 15. CO un CO2 16. Ūdens H2O
| | |
| |
Lindash | http://lv.wikipedia.org/wiki/Oks%C4%ABds | |
| № 32556, Mājturība, 9 klase uzrakstiet projektu par melno un krasaino metalu? minimalais viena A4 | | |
| |
girL | Metāli metālisku elementu veidotās vienkāršās vielas. Metāli relatīvi labi vada siltumu un elektrību. Metālu sakausējumi ir nozīmīgi konstrukciju materiāli. Ķīmiskajos savienojumos metāliem var būt tikai pozitīvas vērtības, atšķirībā no nemetāliem, kam var būt arī negatīvas vērtības. Lielākā daļa metālu brīvā veidā nav stabili un oksidējas (korodē), veidojot stabilākus savienojumus. Metāliem parasti tiek pievienoti citi metāli, lai uzlabotu to izturību un citas īpašības. Ja metālu pakļauj lielai fiziskai slodzei, tam ir vērojamas īpašības, respektīvi, ja tas ir ciets, tas salūzt (tērauds), ja mīksts (svins, alumīnijs), tad tas locās, deformēj | |
| | № 35814, Ķīmija, 8 klase Sastādiet oksīdu formulas: mangāna(VII) oksīds, mangāna (IV) oksīds, hroma(VI) oksīds, fosfora (III) oksīds, hlora(I) oksīds, slāpekļa (IV) oksīds, sēra(VI) oksīds, alvas (II) oksīds! Lugums paskaidrojiet ka jus shito ieguvat, jo es nesaprotu. Likshu THANKS! | | |
| |
maija* | MnO3;MnO2; Cr2O5; P2O3; Cl2O; NO2; SO3; SnO
veidoju: uzrakstīju abas vielas blakus, saliku augšā + un - (pēc periodiskās sistēmas. + nolasa grupas nr. (A gr.) vai +2 visām B grupām (ja + vērtība nav noteikta nosaukumā aiz iekavām) - tikai nemetāli veido 8-gr.numurs. ) no +un - vērtībām izteicu kopsaucēju 9skaitli ar kuru dalās gan +vērtība, gan -) un šo skaitli dalīju ar +vērtību (pieraksta apakšā pie pirmā elementa) un - (pieraksta apakšā pie otrā elementa)
šito jums skolā jau sen vajadzētyu tā kā skaidrot. ja vēl nesaprati, mēģini aiziet pie učenes uz konsultācijām. | | |
| |
Sintux | mangāna(VII) oksīds Mn2O7 mangāna (IV) oksīds MnO2 hroma(VI) oksīds CrO3 fosfora (III) oksīds P2O3 hlora(I) oksīds Cl2O slāpekļa (IV) oksīds NO2 sēra(VI) oksīds S2O3 alvas (II) oksīds PbO Pavisam vnk- Jāzina, ka skābekļa "O" oksidēšanās pakāpe ir 2, uzliec mazu divnnieciņu virs viņa un uzliec mazu pakāpi (kas norādīta iekavās) virs otra elementa, piemēram, slāpekļa (IV) oksīdam, uzraksti NO, tad saliec cipariņus- virs N uzliec četri, virs O uzliec divi, tad pa diognāli itkā ir jāuzraksta šie cipariņi apakšā- sanāktu N2O4, bet tā kā šie abi dalās ar 2, tad paliek NO2! ;) tas tikai galvā jādara! | | |
| |
cittrons | Mn7O2 Mn2o 2Po3O 2ClO 2NO 2S5O SnO | | |
| |
BizBi | Mg2O7 [ ceru ka saprati ka tie cipari ir indeksi kas jaliek zemāk], MgO2, CrO3, P2O5, Cl2O, NO2, SO3, SnO. [ tas nav tik viegli netā izskaidrojams, bet vismaz izpildīju pašus uzdevumus.] | |
| № 38423, Ķīmija, 9 klase kas ir metāliskais spīdums | | |
| |
laiimy | spīd kā metāls, tatad metaliski | | |
| |
angel | metāliskais spīdums nozīmē, ka materiāla elektroni atstaro gaismu | | |
| |
Perimetrs | Metāliskais spīdums piemīt visiem metāliem un dažiem nemetāliem, kā Hg. | | |
| |
tudiš pīp | taa ir metaala aareejaa iipashiiba, ja tev uzdevumaa prasa raksturot metaalu, tad var mieriigi rakstiit, ka tam piemiit metaalisks spiidums. bet shii iipashiiba piemiit tikai metaaliem, paareejaam vielaam taas nav! :] | | |
| |
alin4eg18 | metaala iipas`iba | |
| № 38525, Ķīmija, 9 klase Varat ludzu uzrakstit raksturojumu pa halogeniem un pa katru halogenu atsevishkji ari. ;]] ludzu taa atraak. :)) paldies jau ieprieksh.... :]] | | |
| |
Леса | Halogeni (no grech. — sals un dzimsana, izcelsme; dazbrid lietojas nekartna galiodi nosaukums) ir kimiski elementi, kas attiecas pret periodiskas Mendeleeva sistemas VII grupas galveno apaksgrupu.
Turpinājums failā -> | | |
| |
asais | Halogēni ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi. Tie visi ir aktīvi nemetāli. Halogēni ir: fluors, hlors, broms un jods. Dažreiz pie halogēniem pieskaita arī astatu. Halogēni brīvā veidā veido divatomu molekulas. Brīvā veidā normālos apstākļos fluors un hlors ir gāzes, broms ir šķidrums un jods (un astats) ir cietas vielas. Palielinoties atommasai, to ķīmiskā aktivitāte samazinās (samazinās halīdu stabilitāte). Reaģējot ar ūdeņradi, halogēni var veidot halogēnūdeņražskābes (fluorūdeņražskābe, hlorūdeņražskābe, bromūdeņražskābe un jodūdeņražskābe). Palielinoties halogēnu atommasai, samazinās šo skābju stabilitāte. Halogēni var veidot arī | |
| № 40170, Ķīmija, 9 klase Man ir jātaisa darbsķīmijā par nemetālu iegūšanu ? :) Vai varētu palīdzēt ? PALDIES! | | |
| |
Cronat | Nemetāli dabā ir sastopami gan brīvā veidā (cēlgāzes, skābeklis, sērs, slāpeklis, ogleklis), gan savienojumu veidā, piemēram: SiO2 – kvarcs, Ca3(PO4)2 – fosforīti, apatīti, FeS2 – pirīts, NaCl - akmeņsāls (halīts).
Šeit, viss kaut kas ir :) http://www.ag.edu.lv/public/filez/macibas/kimija11/default.aspx@tabid=21&id=320.html | | |
| |
Triobet | Галогены – элементы главной подгруппы VII группы. Общая характеристика подгруппы. Возможные степени окисления. Особенности фтора. Хлор – распространенность в природе, получение, физические и химические свойства, применение. Хлороводород. Соляная кислота. Кислородсодержащие кислоты хлора. Бертолетова соль. Бром. Иод. Качественная реакция на галогенид-ионы.
http://www.chem.msu.su/rus/school/chem-program/part008.html
http://www.univer.by/node/118/polozhenie-metallov-i-nemetallov-v-periodicheskoj-sisteme-himicheskih-jelementov-d-i-mendel
Смотри тут. | | |
| |
Gold4you | http://www.ag.edu.lv/public/filez/macibas/kimija11/default.aspx@tabid=21&id=320.html | |
| | № 48476, Ķīmija, 8 klase 1
Elements kurš atroda 3 periodā un 5A grupā ir .............Tā atoma kodola lādiņš ir .........Kodolā ir ........ un..........neitroni ap kodolu riņko15 ............ Enerģētisko līmeņu skaits Pēc savām īpašībām tas ir ..........elements
2
nosaki ķīmiskās saites vielās H2O- CaCl2- Br2-
3
Nosauc bināros savienojumus izliec oksidēšanās pakāpes H2S CO2 ALCL3 MG3N2
4
IZVEIDO BINāRO SAVIENOJUMU FORMULAS
bāRIJA HLORīDS
ALVAS(II)OKSīDS
KāLIJA FLUORīDS
LITIJA HIDRīDS lūdzu izpildiet!!!!!!!!! | | |
| |
zahar | 1. фосфор-15-31 и 16 2. вода-хлорид кальция-бром 3. BaCl2- - -LiOH | | |
| |
badboiz | Elements kurš atroda 3 periodā un 5A grupā ir Fosfors. Tā atoma kodola lādiņš ir 15. Kodolā ir 15 protoni un 16 neitroni ap kodolu riņko15 elektroni Enerģētisko līmeņu skaits ir 3. Pēc savām īpašībām tas ir nemetālisks elements
2 H2O - Kovalentā polārā saite CaCl2-Jonu saite Br2-Kovalentā nepolārā saite
3 H2S - sērūdeņražskābe CO2 - Oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze) AlCl3 - Alumīnija hlorīds Mg3N2 - Magnija slāpeklis
4 Bārija hlorīds - BaCl2 Alvas(II) oksīds - SnO Kālija Fluorīds - KF Litija Hidrīds - LiH | |
|
|