Meklēšanas rezultāti - 'baltu valodas' Meklēšanas rezultāti - 'baltu valodas'
№ 21944, Vēsture, 8 klase
Kas ir '' Pārpoļošana'' ?
(Tēma : Pārdaugavas Hercogiste)

lera
lera
lera
perehod v polskoe g-vo

CheRry
CheRry
CheRry
Muižnieki pārpoļojās un kļuva par poļiem,
sāka ievērot poļu likumus, tradīcijas u.t.t.

ercha
ercha
ercha
tas ir kad poļi uzspiež savu valodu , kultūru, dziives stilu...

omnium
omnium
omnium
http://www.google.lv/search?hl=ru&q=P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&meta=

ishodnik: Publicejis: vilkacis / Datums: 12.10.2007 23:35
http://66.102.9.104/search?q=cache:RRvpQH_fvxAJ:www.visulatvijai.lv/index.php%3Fkat%3Dn%26id%3D1156318247+P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&hl=ru&ct=clnk&cd=9&gl=lv

"Latviesi" ir tikai "latgalu" jaunakais nosaukums.
Latvijas lielako dalu (pasreizejo Latgali un lielako pasreizejas Vidzemes dalu) apdzivoja latgali jeb leti. Pec zemgalu lielakas dalas aiziesanas uz Lietuvu Zemgale palika tikpat ka tuksa (to apliecina ne tikai vecas chronikas, bet ari archaiologija). Pakapeniski latgali kolonizeja Zemgali. Tiesi tapec latviesu (latgalu) valodas vidus dialekts ir izplatits ne tikai Vidzeme, bet ari Zemgale.

Senas Kursas lielaka dala atrodas Latvija, tomer ta ir ziemelu - mazak apdzivota dala. Salidzinot ar latgaliem kursi bija mazakuma un laika gaita parlat[gal]iskojusies. Ari Kurzemes dienvidos ir izplatits vidus dialekts jeb latgalu valoda (ar kursu valodas ietekmi gan).

Visa Latvija paslaik runa latgalu valoda, tikai laika gaita to sakusi saukt par latviesu valodu.
Tas ir viegli izskaidrojams.
Vacu valoda latgalus jau izsenis sauca par latviesiem - Lett[gal]i - Lett - Lettisch (no ta ari krieviski "latis" [latys], poliski "lotis"). Slavi vardu "latis" agrak izrunaja mazliet citadi - [latuis]. No ta ari latgali ir parnemusi savu jaunu pasnosaukumu - latuisi, latviesi.

Cita lieta, ka pasreizeja Latgale ilgstosi atradas Polijas sastava, kadel ari ieguva gan katolicismu, gan pasreizejo izrunu (dialektu).
Ja Vidzemes un Kurzemes latgalu/latviesu valodu ietekmeja vacu macitaji un muiznieki, tad Latgales latgalu/latviesu valodu stipri ietekmeja polu garidznieki un pani. Te ir interesanti atcereties, kas tajos laikos bija Polijas valsts. Taja ietilpa galvenokart polu, baltkrievu un leisu zemes, un taja bija loti stipra parpolosanas (polonizacijas) politika. Tatad parpolosana ir skarusi ari Latgali. Bet jaatceras, ka Polijas varu parstaveja ne tikai poli, bet liela mera ari baltkrievi. Vini parpolosanas politiku biezi biezi pekopa sava - baltkrievu (vai puspolu pusbaltkrievu) valoda - ka maceja, ta runaja. Ari Baltkrievijas tuvums un saimnieciskie sakari veicinajusi parnemt aizguvumus no baltkrievu valodas.

Tas nakamais posms - Polija tika sadalita un Latgale iekluva Krievijas imperijas sastava.
Te var noradit uz piecam lietam:
pirmkart, Latgale ietilpa Vitebskas guberna, tatad sakari ar baltkrieviem bija loti ciesi;
otrkart, poli dazas reizes bija sacelusies pet Krievijas imperiju, un Krievija ne tikai apspieda polu sacelsanos, bet ari pastiprinaja bijuso Polijas zemju parkrievosanu (rusifikaciju), tika aizliegt ari latinu alfabets, apspiestas vietejas valodas, baltkrievi toreiz ieguva savu pasreizejo nosaukumu (agrak baltkrievi, kas dzivoja centralaja un dienvidu Baltkrievija, saucas par litviniem, bet lai tos attalinatu no poliem un pietuvinatu krieviem, saka saukt par baltkrieviem vai mazkrieviem);
treskart, Latgali bija parpludinajusi krievu un baltkrievu kolonisti (1920.gada Latgale latviesi bija tikai nedaudz vairak par pusi);
ceturtkart, Latgale dzimtnieciba tika atcelta tikai 1861.gada - divas paaudzes velak neka pareja Latvijas dala, lidz ar to Latgales latviesi velak sakusi izglitoties un kopt savu nacionalo pasapzinu;
piektkart, katolicisms un protestantims nebija diez cik draudzigi, kas vairoja neuzticibu.

Visi sie apstakli veicinaja parmainas Latgales latgalu/latviesu valoda.
Vistiraka latgalu valoda ir saglabajusies tiesi Vidzeme, kas kluvusi par pamatu pasreizejai literarajai latviesu valodai. Bet vislielakas parmainas ir notikusas Kurzeme - kursu valodas ietekme un Latgale - slavu valodu ietekme.

Var piezimet, ka Krievijas imperijas 1897.gada tautas skaitisanas rezultatos leisi un zemaisi ir noraditi ka divas dazadas tautas. Savukart Kurzemes gubernu, Vidzemes gubernas dienviddalu un Vitebskas gubernas rietumdalu ir apdzivojusi latviesi.

AndR
AndR
AndR
Latgales pārpoļošana un pilnīga katolizēšana
Cīņas vēl dažus gadus turpinājās, bet 1629. gadā bija noslēgtsAltmarkas pamiers. Tas arī bija tikai pamiers. Altmarkas pamierā Zviedrija ieguva latviešu un igauņu apdzīvoto Vidzemes daļu.
Austrumvidzeme – mūsu Latgale, tā sauktā poļu Vidzeme, Inflantija (Inflante poļske – poliski) – palika poļu varā līdz 1772. gadam, kad Polijas pirmajā dalīšanā toreizējās Polijas austrumu novadi līdz ar šo Inflantiju nāca Krievijas varā. Un šī Inflantija – mūsu Austrumvidzeme, mūsu Latgale – kļuva pilnīgi katolizēta un lielā mērā arī pārpoļota.
Poļi izrādījās par spēcīgākiem pārtautotājiem nekā vācieši. Vāciešus uzskata par lieliem pārtautotājiem, bet poļi viņus vēl pārspēja. Poļi pārtautoja pat Latgales vācu muižniekus. Vai varat iedomāties, ka kādu vācu muižnieku var pārtautot? Poļi to varēja. Mēs dzirdējām, cik neatkarīgi un norobežoti vācieši turējās no mums – latviešiem, bet poļi to varēja. Un, protams, muižnieki pārgāja katoļu ticībā.
Tur bija dažādi ceļi. Vispirms jau viņiem kā katoļiem uzreiz bija lielas privilēģijas. Evaņģēliskie bija otrās šķiras cilvēki Polijā un tika tikai pieciesti līdz atkal kādām jaunām represijām vai vajāšanām. Polijas galms bija ļoti spožs. Iespēja tur grozīties un klanīties pa Varšavu – tā nu arī bija iekārojama lieta, bet priekš tā vajadzēja būt katolim. Tad – daiļās polietes pievarēja dažu labu no šiem nepoļiem, nekatoļiem un, kur jau bija katoliete sieva, tur nenovēršami arī vīrs un visa nākošā ģimene bija katoliska. Tādā veidā, jāsaka, katolietes ir katolizējušas mūsu Kurzemē vairākus novadus – Alsungu, Skaistkalni – tur visur ir bijušas tās enerģiskās, daiļās poļu dāmas, kuras ir panākušas to, ka muižnieks arī tapis katolis. Un muižnieks, tapdams par katoli, arī savu novadu tūlīnās, protams, vērsa uz katolicismu. Tā, lūk, tas bija!
Poļi sadalīja zemes katoļiem un sadalīja tās arī vēl poļu muižniekiem, tā kā šī pārpoļošana un katolizēšana gāja pilnā spēkā. Un, ja statistika Latvijas laikā konstatēja, ka mums Latgalē ir samērā liels procents poļu tautības cilvēku, tad īstenībā tie nav nekādi poļi – tie ir latvieši, tikai pārpoļoti ar katoļu baznīcas starpniecību.
Lietuviešiem tā jau bija vēl lielāka traģēdija. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas bija arī otrā rezidences pilsēta Polijas–Lietuvas valstī, kur grozījās visa augstā kundzība, tā jau bija tik piepoļota ar īstiem poļiem, un bez tam viss tas novads tika tik ļoti pārpoļots, ka poļi vēl vienmēr uzskata - tā ir bijusi netaisnība, ka lietuvieši dabūjuši atpakaļ savu galvaspilsētu, ko viņi poļiem bija 1920. gadā nelietīgi un pretī visiem nolīgumiem paņēmuši, jo, lūk, Viļņa esot poliska. Un visus šos novadus – Viļņas, Grodņas, Lidas novadus, kur dzīvoja lietuvieši un vēl tālāk – baltkrievi, poļi ļoti intensīvi appoļoja un pārpoļoja. Tā radās tā sauktā poļu minoritāte tur, kur tā nemaz ar Poliju nestāv nekādā sakarā.
Poļu centieni Ukrainā bija tādi paši, bet Ukrainā viņi sadūrās ar lielu pretestību no ukraiņu puses, tur bija visādi cīņu paņēmieni, ar kuriem šī vēsture ir pilna. Tas mūs šinī gadījumā nesaista.
Līdz ar poļu valdību šie poļu muižnieki sacentās savā starpā jaunu baznīcu celšanā, un zeme dabūja noteiktu katolisku raksturu – tika iesaukta par Māras Zemi. Ļoti rosīgi tur darbojās jezuīti un dominikāņi.
Dominikāņi XVIII gs. sākumā radīja sev centru Aglūnas (Aglonas) klosterī ar brīnumdarītāju Marijas gleznu. Māras Zemes ķēniņienes reklāma ar visiem tiem festivāliem, kādus tur rīko, tiek tagad ar tādu īpašu pastiprinājumu kopta. Nu, kas tanī brīnumdarītājā ir tas brīnums? Brīnums ir jau pati tā brīnumdarītājas gleznas tapšana. Pēc pārstāstiem, kas, patiesību sakot, ir pasakaini (jūs paši varat to un tās kvalitāti novērtēt) – pēkšņi kaut kur Aglonas apkārtnē, kādā no mežiem atrasta šī brīnumdarītāja glezna, kas esot tā kā no debesīm nokritusi, jo neviens nav to pirms tam nekur redzējis. Un, protams, tūlīt tā arī sevi apliecinājusi ar dažādiem brīnumiem, tikai pašlaik kaut kā tos brīnumus vairs nedzird.
Šie atsevišķie reklāmas centri – propagandas un reklāmas centri – ir ļoti raksturīgi katoļu zemēm, kur katolicisms ir jānostiprina nekatoliskos vai arī vāji katoliskos apvidos, vai apvidos, kā, piemēram, Dienvidamerikā, kur visa ļaužu ticība vēl ir pavisam pagānismam blakus. Tur taču viens tāds gadījums no vienas vietas tiek pārstāstīts kādā tādā apcerējumā: kaut kāds katoļu priesteris, dziļi nelaimīgs, viņam tāda maza draudzīte kaut kur kalnos, paši indiāņi maz rādās un nekas tur liels nav. Ja tur nenotiek kāds brīnums, tad vispār nekas labs nav gaidāms. Un, raugi, šeit, vienā jaukā dienā, tā augstāk kalnā kaut kur pēkšņi parādās kāds milzīgs spožums. Priesteris organizē līdznācējus, visi rāpjas kalnā un redz tur tanī alā, tādā kā klinšu alā vai spraugā ugunis, kaut tādas jau tur vairs nav, bet redz: tur ir viena Jaunavas Marijas glezna tapusi. Un tas ir, protams, brīnums. Uzreiz šis brīnums top zināms visā sādžā, visā apkārtnē, tur sāk saplūst jau tūkstošiem cilvēku, tiek izsludināti īpaši svētki un procesijas, un mazā draudzīte pēkšņi ļoti spēcīgi ”iet uz augšu”, jo tur ir radusies jauna svētceļojuma vieta – atkal viena brīnumdarītāja - glezna nonākusi no debesīm un tur kādā klinšu alā novietojusies. Tāds ļoti spēcīgs impulss.
Pavisam jocīgi arī ir – tur, kur mēs dzirdam par šīm parādīšanām, beidzamā laikā ir konstatēti vairāki simti Marijas parādīšanās gadījumu. Un vienmēr par jaunu cilvēki piesaka, ka viņi ir redzējuši šādas vīzijas, bet nu arī vadība sākusi nedaudz tādu cenzūru visām tām lietām: vai nu viss tiešām tā ir bijis. Te vienreiz bija gribēts arī pie Aglonas redzēt Marijas parādīšanos. Kaut kas tur tā kā tādā miglā tāds balts rādījies, nezin, kas tas baltums ir bijis – vai tā kāda kaza bijusi vai kas – to nevar zināt. Brīnumi jau notiek. Un tie ir daudz brīnišķīgāki, nekā mēs iedomājamies.
Redziet, no tā mēs saprotam nozākājumu par mūsu evaņģēliskās Baznīcas vājumu un to Luteru, kas ir iznīcinājis tik daudz laba, un ka vajadzētu visas tās ”labās lietas” atkal atpakaļ. Es domāju, ka tad, kad mēs ieskatāmies Baznīcas vēstures notikumos un kristīgo konfesiju praktiskajā dzīvē, mēs ar savu vienkāršo “nabadzību” – tikai ar Dieva Vārdu – stāvam pāri brīnumdarītājām bildēm un citiem amuletiem, kādi tiek kopti ar burvestības paņēmieniem: lūgšanu burvestības, iesvētītie amuleti utt. Mēs zinām, ka tā ir negantība Dieva priekšā.
Jezuītu kolēģija un galvenā nometne bija Daugavpilī. Tur bija arī pārcelts Livonijas bīskaps. Un arī pieminētais Georgs Elgers tur bija darbojies, kura daudzie raksti, tulkoti no poļu un no vācu valodas, iznāca pēc viņa nāves.
Sāka iznākt grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā grāmata Katķisms bija latviešu vidus izloksnē. Lai radītu šo nosargājumu pret bezdievīgo evaņģēlisko pasauli, pret visu negantību, lai pasargātu izglābtos Latgales ļaudis, sāka iespiest grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā tāda bija “Katūliskā Dzīsmu gromota Dīvam – Visuvarīgam par gūdu un latvīšim par izmocīšanu sorokstīta un izgotovūta”, Viļņā, 1730. gadā “Pī baznīckungu jezuītu”. Pareizrakstība visur sekoja poļu rakstības paraugiem.
Ar Gustava II Ādolfa uzvaru un Rīgas ieņemšanu katoļu ticības restaurācija Vidzemē, kas sevišķi spēcīga bija kļuvusi pie Stefana Batorija, bija izbeigta. varēja brīvi turpināt Reformācijas darbu.
Ar to Evaņģēliskā Baznīca noslēdzas viens posms mūsu Vidzemes Baznīcas vēsturē. Posms, kurā evaņģēliskās Baznīcas cīņa par savu pastāvēšanu bija izcīnīta, un mūsu Baznīcas vēsture no šī brīža gāja divās daļās katrpus Daugavai savu īpatu gaitu.
Vidzemē sākās tā sauktie zviedru laiki, kas iezīmējās ar lieliem, spēcīgiem augšupejas momentiem evaņģēliskās Baznīcas dzīvē. No otras puses iezīmējās ar evaņģēliski luteriskās Baznīcas vēsturi Kurzemē, kur visa Reformācijas norise bija citāda nekā Vidzemē, daudz mazāk pakļauta tik krasām pārmaiņām un tāpēc daudz spēcīgāka, spējīga attīstīt un veidot savu īpato baznīcas iekārtu un dzīvi.
№ 37637, Latviešu valoda, 9 klase
man vajag mazu domrakstu par "valodu"

palidziet ludzu, ļoti vajag..

vikiņa163
vikiņa163
vikiņa163
Manuprāt valoda ir ļoti dažāda.Katram sava valoda ir īpaša un vieglāka nekā citas bet līdz ko sākam mācīties jaunu valodu tā liekas grūtāka par savu dzimto valodu.Manuprat vismieklīgākā ir mazu bērnu valoda vinji katru vārdu izrunā piemīlīgi un pat rupjš vārds liekas jauks lai gan Latviešu valodā ir tik daudz citu valodu vārdi ka reizēm apjūkam.Caloda domāta lai mēs katrs varētu viegli saznaties.

šōrty
šōrty
šōrty
Vārdu valoda nākas dzirdēt ļoti bieži!Valodas ir dažādas.Un katra valoda ir svarīga.Ar valodu vari atšķirt tautību un valsti. Katram sava valsts valoda jākopj,jo ja izudīs valoda,tad izudīs arī pati tauta. utt.

valerija92
valerija92
valerija92
„Patiesa mīlestība pret savu zemi, nav iedomājama bez mīlestības pret savu valodu.” /Konstantīns Paustovskis/
Es droši varu apgalvot, ka es mīlu savu valodu. Un tieši tai es arī veltu savu eseju, kurā vēlos pavēstīt citiem, cik man tā ir nozīmīga. Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1, 7 miljoniem cilvēku. Lai arī latviešu valodas pratēju skaits nav tik liels, mēs varam būt droši, ka valoda tik drīz neizmirs. Bet ja valodā ieviesīs daudz žargonus, lamuvārdus un svešvārdus – pastāv liela varbūtība, ka valoda tomēr kļūs maznozīmīgāka. Uzskatu, ka daudzi cilvēki savu dzimto valodu uzskata par visneatkārtojamāko un lieliskāko . Tā domāju ar

Ichimaru
Ichimaru
Ichimaru
Katrai ciltij, tautai ir sava valoda, kurā viņi runā. Ir arī valodas, kurās vairs nelieto ikdienā, nerunā, sauc par mirušo valodu. Tāda valoda ir latīņu, gallu, viena no baltu valodām – prūšu, kas ir mirusi kopš 18.gs., polābu, skitu, hetu, kariešu, līdiešu, luviešu, līķiešu, komiešu u.c.
Ir arī literatūras, kultūras un reliģijas valodas (senslāvu valoda, avestas valoda un sanskrits). Tās izmanto literatūrā, kultūrā, reliģijā.
Latviešu valodā runā apmēram 1,5 miljoni cilvēku.
Valoda ir etnosa (cilts, tautības, nācijas) svarīgākā pazīme.
№ 40952, Latviešu literatūra, 8 klase
Sveiki =)
Vai jūs nevarētu man pateikt kādus ticējumus ar vedībām, krustabām un bedībām ???

ewija
ewija
ewija
krustibas-dzemdētājai attaisīja visas pogas, atpina matus, atslēdza arī skapi vaļā, lai dzemdēšana būtu viegla.
Dzemdētāja atpina matus, lai būtu liegāka dzemdēšana.
Grūtā dzemdēšanā sievietei atpin matus un atraisa drēbēs visus mezglus
vedībām.a vecāki grib, lai piedzimtu dēls, tad vajag turēt pagultē cirvi; bet ja vēlas meitu, tad pavārnīcu.
a savēji gribējuši jaunajam pāram novēlēt puiku, tad pirmajā naktī likuši zem gultas cirvi, bet ja meiteni, tad velējamo vāli. (G. Pols, Vecgulbene.)
res-No kapsētas mājā braukdami, bērinieki nolauž eglītēm vai priedītēm zarus vai galotnes, lai būtu aizgājējiem, kur uzkārt drēbes...

FreeMan
FreeMan
FreeMan
Vedību-Kāds laiks ir tad, kad vedeklu ved, tāda būs arī jaunā vedekla: labs laiks – laba vedekla, slikts laiks – slikta vedekla.
Krustabu-Kad deguna virsa niez,bus jaiet krustabās.
Bedību-Ja kāds uz bērēm ir lūgts, tad jāiet, jo citādi piemetoties kāda nelaba kaite.

jolis
jolis
jolis
Šūpulī ielikuši vispirms akmeni, lai tanī saietu visas ļaunas valodas.

Kad bērnu lika pirmo reizi šūpulī, tad zem galvas lika dziesmu grāmatu un šūpuļa katros sānos maizi ar sāli, lai bērns būtu gudrs un bagāts

Sens latviešu tautas ticējums - ja mežniecība atsaka medību pieteikšanu, tad esi aimirsis apmainīt sezonas karti.

nella
nella
nella
krustības.
Šūpulī ielikuši vispirms akmeni, lai tanī saietu visas ļaunas valodas.
Kad bērnu lika pirmo reizi šūpulī, tad zem galvas lika dziesmu grāmatu un šūpuļa katros sānos maizi ar sāli, lai bērns būtu gudrs un bagāts
Vedības.
Kāds laiks ir tad, kad vedeklu ved, tāda būs arī jaunā vedekla: labs laiks – laba vedekla, slikts laiks – slikta vedekla.
Par vedējtēvu jābūt kādam no brūtgāna radiem, lai vīrs par sievu valda.
Bedības.
Ja kāds uz bērēm ir lūgts, tad jāiet, jo citādi piemetoties kāda nelaba kaite.
Baltus zirgus nekad nejūdza pie līķa ratiem vai ragavām, bet allaž melnus.

lindukss
lindukss
lindukss
Krustmāte, nesdama bērnu uz kristīšanu, nedrīkst runāt, lai bērns augtu smuks un daiļš. (A. Salmāns, Balvi.)

Bērna krustmāte (kristību dienā) nedrīkst liet uz celiņa nekādus netīrumus, jo citādi viņas krustbērns ir visu mūžu netīrs. (J. Pamplis, Garoza.)

Tādiem krusttēviem, kas ir krogus brāļi, nevajaga krustbērnus dot, jo tad tie būs tādi pat. (A. Bērziņa, Aloja.)

Ja puisim pirmais krustdēls, tad paliks vecpuisī, bet ja meitene, tad drīz apprecēsies. (E. Vēvere, Ļaudona.)

Krusttēvam ķešā krustubās daudz naudas jāņem līdza, lai bērns ir bagāts. (K. Jansons, Plāņi.)
№ 47558, Latviešu valoda, 10 klase
Refrāts - "BALTU VALODAS"

Vrabūt varētu izpalīdzēt ar informācijas avotiem, tekstiem un varbūt arī jau kādam ir šāds referāts gatavībā! ^_^

-
-
-
Varbūt noderēs kaut kas no šīm adresēm. :)

http://lv.wikipedia.org/wiki/Baltu_valodas
http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/3val.html
http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm
http://lv.wikipedia.org/wiki/Balti

bavarde
bavarde
bavarde
Leiši, prūši, jātvingi, galindi, arī augstaiši, kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi un zemaiši jeb vienā vārdā- balti. Tās ir senas indoeiropiešu ciltis un cilšu grupas, kuru valodas, būdamas radniecīgas, veido indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupu.
Baltu valodu veidošanās ir sarežģīts un garš laika posms. Zinātnieki to izskaidro šādi: vēstures gaitā dažas baltu ciltis gājušas bojā. Dzīvas palikušās apvienojās tautībās. No šo cilšu valodām veidojās tautību valodas un vēlāk tautību valodas kļuva par pamatu nāciju valodām.
Nav pat nekādu liecību, vai maz ir pastāvējusi baltu pamatvaloda.

ieva1991
ieva1991
ieva1991
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas. Mūsdienās pastāv vairs tikai divas baltu valodas - latviešu un lietuviešu. Baltu valodām radniecīgākās indoeiropiešu valodas ir slāvu valodas un attālākās ģermāņu valodas, kuras izdalījušās no indoeiropiešu pirmvalodas jaunākajā akmens laikmetā, kad tajā runājošās ciltis izveidoja Auklas keramikas kultūru.

Turpinājums failā.
Apskaties risinājumu
<1/1>

cittrons
cittrons
cittrons
3.gt.p.m.ē. baltu, slāvu un romāņu ciltis no Itālijas ziemeļiem nonāca Viduseiropā, bet ir it kā otra versija, ka balti ir nākuši cauri Ukrainas stepēm no tagadējās Afganistānas, apejot tradicionālo indoeiropiešu migrācijas ceļu no Indijas caur Tuvajiem austrumiem.

Turpinājums failā.
Apskaties risinājumu
<1/1>
№ 49183, Latviešu literatūra, 11 klase
man vajag referatu, par jebkuru temu kas saistita ar laviešu val vai literaturu, ja kadam ir sutat man.. :)) Būšu ļoti ļoti pateicīga.. :))

SunShine
SunShine
SunShine
Latviešu valodas rakstu sākotne
Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Kopā ar lietuviešu valodu tā veido baltu valodu grupu, kas ir atšķirīga gan no slāvu, gan arī no ģermāņu valodām. Baltu valodu grupai vēl pieder mirusī prūšu valoda, kas beigusi pastāvēt 17.gs. beigās. Domājams, ka jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē. balti ir atdalījušies no indoeiropiešu kopības. Baltu sakari ar somugru ciltīm ir ietekmējuši gan baltu, gan Baltijas somugru valodu veidošanos. Latviešu valodu šī ietekme skārusi daudz vairāk nekā leišu valodu

Turpinājums failā.
Apskaties risinājumu
<1/4>
№ 53789, Latviešu valoda, 11 klase
VALODAS BŪTĪBA
Raksturojiet latviešu valodu!

1.Latviešu valoda ir viena no pasaules valodām, kurā runātāju skaits nepārsniedz ... miljonu / miljonus cilvēku.
2.Latviešu valoda pieder pie ... valodu saimes, ... valodu grupas.
3.Nosauciet vēl vismaz 2 valodu saimes: ……… un ……….
4.Vistuvākā latviešu valodai pēc izcelšanās ir ... un ... valoda, jo tās arī ir ... valodu grupas valodas
5.Igauņu valoda ir / nav latviešu valodai radniecīga valoda. Tā pieder pie ..... valodu saimes, visradniecīgākās tai ir ..... un ... valodas.
6.Radniecīgas latviešu valodai ir arī ... un ... valodas

Samantina27
Samantina27
Samantina27

1.Latviešu valoda ir viena no pasaules valodām, kurā runātāju skaits nepārsniedz divus miljonus cilvēku.
2.Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas.
3.Nosauciet vēl vismaz 2 valodu saimes: dravīdu un kaukāziešu.
4.Vistuvākā latviešu valodai pēc izcelšanās ir leišu un prūšu valoda, jo tās arī ir indoeiropiešu valodu grupas valodas.
5.Igauņu valoda nav latviešu valodai radniecīga valoda. Tā pieder pie somugru valodu saimes, visradniecīgākās tai ir somu un ungāru valodas.
6.Radniecīgas latviešu valodai ir arī lietuviešu un lībiešu valodas
№ 58764, Literatūra, 11 klase
kas ir latviesi, latviesu kultura?
Apskaties uzdevumu
<1/1>

bavarde
bavarde
bavarde
Latvieši - viņiem ir latviska izcelsme un viņi runā latviešu valodā. Latvieši ir sena tauta, kas jau vairākus tūkstošus gadu dzīvo Baltijas jūras krastā. Latvieši ir cēlušies no baltu tautām un runā latviešu valodā, kas kopā ar lietuviešu valodu ir vienīgās baltu valodas pasaulē, kas saglabājušās līdz mūsu dienām.


Latvija ir sevī uzsūkusi ne tikai Eiropas, bet arī citu pasaules tautu tradīcijas un pieredzi, tomēr saglabājot tikai latviešiem raksturīgo un īpašo. Minēsim kaut vai pagāniskās tradīcijas, kuras joprojām ir cieņā teju vai katrā ģimenē un lauku sētā. Piemēram, vasaras saulgriežu jeb Līgo svētku svinēšanu, kad Latvijas pakalnos

wozl
wozl
wozl
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par latviešiem - viņiem ir latviska izcelsme un viņi runā latviešu valodā. Latvieši ir sena tauta, kas jau vairākus tūkstošus gadu dzīvo Baltijas jūras krastā. Latvieši ir cēlušies no baltu tautām un runā latviešu valodā, kas kopā ar lietuviešu valodu ir vienīgās baltu valodas pasaulē, kas saglabājušās līdz mūsu dienām.
№ 66369, Latviešu valoda, 11 klase
Lūdzu pēc palīdzības
Apskaties uzdevumu
<1/1>

Lachuks
Lachuks
Lachuks
11. klase 3.ieskaite LATVIEŠU VALODA /
Vārds Uzvārds klase
Tēma – VALODAS FUNKCIONĀLIE STILI

1.uzdevums. (16 punkti)
Nosakiet katra teksta piederību konkrētam valodas funkcionālajam stilam! Nosauciet valodas stila pazīmes!
1.
Krīt sniegs. Pasaule kļūst baltin balta. Prieks. Tas paceļas no slidotavas mūsu nama sētā un lido pāri jumtiem un ielām, pāri dārziem un vecajam hipodroma laukumam pretī mākoņiem, kas sūta mums šo baltumu. Krīt sniegs. Tas milzu pārslām veļas uz pleciem, uz kokiem, uz eglēm. Un nevienam netīkas to birdināt nost. Lai skaistums apņem katru māju un visas tāles! Un mēs arī nesteidzamies iet dzīvoklī. Pastāvēsim. Parunāsim. Nē, nē, labāk paklusēsim. Lai gavilē, lai paklaigā jaunieši un bērni slidotavas laukumā! Viņi vēl nav paguvuši izkliegt savu pirmo apmierinājumu par pārslu miljardiem.

Turpinājums failā.
Apskaties risinājumu
<1/1>
№ 67459, Latviešu valoda, 11 klase
palidziet
Apskaties uzdevumu
<1/1>

Lachuks
Lachuks
Lachuks
. uzdevums. Lasi tekstu un ieraksti trūkstošo informāciju! (18 p.)
1. Pasaulē ir aptuveni 6000-7000 valodu. 2. Valodu skaits dažādos zinātniskajos apcerējumos ir svārstīgs, jo dažkārt atsevišķu valodu ir grūti atšķirt no dialekta. 3. Latvijā šajā kontekstā notiek diskusijas par latgaliešu valodu.
4. Pēc radniecības pasaules valodas iedala saimēs un grupās. Vislielākā ir indoeiropiešu valodu saime, kurai pieder arī latviešu valoda, kas ietilpst baltu valodu grupā, kura veidojusies apmēram 2. gadu tūkstotī p.m.ē. 5. No šīs grupas šobrīd dzīvas ir latviešu un lietuviešu valoda, jo 17. gs. beigās nomira pēdējais prūšu valodas runātājs. 6. Baltu ciltis kādreiz apdzīvoja ļoti plašu teritoriju, tas bija, piemēram, tagadējais Kaļiņingradas apgabals Krievijā. 7. Kādreiz bijušas šādas baltu cilšu valodas: prūšu, kuršu, zemaišu u. c. 8. Apmēram 5. gs. p.m.ē. balti nošķiras 2 dialektos: rietumbaltu, tajā ietilpa prūšu, jātvingu, galindu valodas, un austrumbaltu dialektā, kurā ietilpa latgaļi, zemgaļi, sēļi, kurši, zemaiši, augštaiši. 9. Vissenākā baltu cilts bijusi galindi.

Turpinājums failā.
Apskaties risinājumu
<1/1>
|< << 1/1 >> >|
Atpakaļ >>
Reklāma
© 2007-2017 homework.lv
Top.LV