| Meklēšanas rezultāti - 'cilveki laivas' | № 23785, Literatūra, 6 klase Nuzen stix pro LATVIJU na lati6skom jazike. Vajadzigs zdejolis par LATVIJU latvie6u valoda. | | |
| |
Liwe | Turiet savu zemi ciet.
Zeme taisās projām iet.
Projām iet ar svešām kājām,
Projām ar šūpuļiem un mājām -
Turiet ciet.
Savu zemi paturēt -
Savas mātes valodiņu;
Valodiņa zemi tur,
Zeme tur valodiņu.
Nevaram - viens bez otra nevaram.
Vienam zūdot, otrs mirst;
Vienam otrā turoties,
It neviens mūs neizšķirs.
(Andrejs Eglitis) | | |
| |
ivitinja | LATVIJA 18.NOVEMBRĪ Latvija, Latvija! Dzimtene mana pie Gaujas. Kalnāji, lejas un ezeru mirdzējums zils, Tevi skauj birztalu elpa un Daugavas kraujās Stāsta par pagātni tālo mums senās bruņinieku pilis.
Rudeņos tērpies tu zelta un purpura rotā, Sulīgu augļu liekts dārzā līkst ābeles zars. Sarmotā sidraba sagša tam ziemās ir debesu dota, Lai zem tās gaidošs un mierīgs snauž pavasars.
Latvija, dzimtene mana, min tevi nu svešnieku kājas, Naidīgas balsis pēc latviešu asinīm sauc. Krievijas taigas tik daudziem ir kļuvušas mājas – Latvija, tēvzeme dārgā, vai atgriezties būs tiem vēl ļauts?
Latvija, Latvija! Dzimtene mana! Tu – labā! Likteņa zvanā kāds jaunu laikmetu sit… Latviešu dvēseles senseno brīnumu glabā, Novembrī skaistāko vārdu – Astoņpadsmit!
1945.
Turp. ir failaa | | |
| |
kašķīte | Jānis Peters
Mārim Čaklajam
Latviešu dzejniekiem, latviešu zvejniekiem pērtās un pārlauztās muguras dzīst, Latviešu dzejnieki, latviešu zvejnieki atkal stāv taisni un atsakās līst.
Latvijas cilvēki pasaulē ieiet, dzejnieki zvejnieku laivās dzimst. Šovakar saule kā Hikmeta sieviete brūna sēž kāpās un pasaules dzejnieku, lepnu kā zvejnieku, gaida... | | |
| |
Zasmin | Latvija, Latvija! Dzimtene mana pie Gaujas. Kalnāji, lejas un ezeru mirdzējums zils, Tevi skauj birztalu elpa un Daugavas kraujās Stāsta par pagātni tālo mums senās bruņinieku pilis.
Rudeņos tērpies tu zelta un purpura rotā, Sulīgu augļu liekts dārzā līkst ābeles zars. Sarmotā sidraba sagša tam ziemās ir debesu dota, Lai zem tās gaidošs un mierīgs snauž pavasars.
Latvija, dzimtene mana, min tevi nu svešnieku kājas, Naidīgas balsis pēc latviešu asinīm sauc. Krievijas taigas tik daudziem ir kļuvušas mājas – Latvija, tēvzeme dārgā, vai atgriezties būs tiem vēl ļauts?
Latvija, Latvija! Dzimtene mana! Tu – labā! Likteņa zvanā | |
| | № 28787, Literatūra, 9 klase man jāuzraksta domraksts par a. bela romānu cilvēki laivās. vai kāds nevarētu palīdzēt? | | |
| |
DJ Kalle | a. bela romānu cilvēki laivās | |
| № 33715, Latviešu literatūra, 11 klase Alberts Bels "Cilvēki laivās" *Referāta teksta 1)Sižeta pārstāsts 2)Sižeta līkne (zīmējums, komentāri) 3)Galveno varoņu raksturojumi 4) Galvenās problēmas un iespējamie to risinājumi 5) Darba izmantojums citās makslāsl *Secinājumi *Izmantoto materiālu saraksts *Pielikumi | | |
| |
DJ Kalle | Alberts Bels "Cilvēki laivās"
Ceru, ka šis derēs! Vēlu veiksmi! :) | |
| № 40503, Latviešu literatūra, 12 klase A.Bels "Cilvēki Laivās" Man uz rītdienu vajag Vīgas un Blakfreosta raksturojumu(aprakstu), bet grāmatas nav.... Palidziet... =( | | |
| |
Triobet | Izlasot romānu „Cilvēki laivās” viens no visspilgtākajiem varoņiem, manuprāt, bija Jonatans, jo viņa tēls parādīja to, ka nauda un manta var ne tikai nest pārticību, bet, ja tā ir galvenais mērķis dzīvē, tad nauda un manta var arī izbojāt ļoti daudzu cilvēku dzīves (pat sev ļoti tuvu cilvēku). Lai gan ne vienmēr, bet bieži cilvēku galvenā vērtība ir nauda un manta. Jonatans bija tipisks piemērs tam, ka nauda var atnest nedaudz prieka, bet ja tajā nevar dalīties ar mīļotajiem cilvēkiem – tā atnes tikai vientulību un nelaimi.
Turpinājums failā. | |
| № 53631, Literatūra, 9 klase Kads nevar atsūtit telu raksturojums no alberta Bela romāna- cilvēki laivāa?! | | |
| |
vikusja777 | Alberta Bela Cilvēki laivās. Jonatana tēla raksturojums Jonatanam bija liela nozīme šajā romānā, tomēr ne galvenā. Viņš it kā bija saistīts ar visiem notikumiem, bet par viņu pašu nemaz nebija tik daudz teikts. Jonatans bija piederīgs kuršiem, dzimis bagātā laivu būvētāju ģimenē. Jonatana ģimenei bija no senčiem līdzi nākuši liegumi, kurus viņš pats labprāt neievērotu, jo tie liedza viņam tik daudz - būt kopā ar savu mīlestību Helēnu. Tomēr Jonatans bija piederīgs savai dzimtai, viņš tai bija uzticīgs.
Turpinājums failā. | | |
| |
paulap | Tēli: Jonatans Dardeģis, Helēna Kurone, Jānis Kuronis, Stefans Dardeģis, Vīga, Hohdrāts, Lameiķis Romietis, Lameiķis Pērminders, Lameiķis Gokažē, Johans Kurone, Anita Tadaiķis, mācītājs Blakrosts, viņa sieva un divas meitas, vārnu kodēji – Tadaiķis, Valtaiķis, Lipaiķis un Apriķis, baronese Ameisenhaufe. Tēlu attiecības: Katrs no romāna tēliem domāja tikai par savu labumu un tādēļ tēliem savstarpēji nebija labas attiecības. Es domāju, ka vislabākās attiecības bija Jonatanam Dardeģim ar Helēnu Kuroni. | | |
| |
SunShine | Alberts Bels – Cilvēki laivās Tēli: Jonatans Dardeģis, Helēna Kurone, Jānis Kuronis, Stefans Dardeģis, Vīga, Hohdrāts, Lameiķis Romietis, Lameiķis Pērminders, Lameiķis Gokažē, Johans Kurone, Anita Tadaiķis, mācītājs Blakrosts, viņa sieva un divas meitas, vārnu kodēji – Tadaiķis, Valtaiķis, Lipaiķis un Apriķis, baronese Ameisenhaufe. Tēlu attiecības: Katrs no romāna tēliem domāja tikai par savu labumu un tādēļ tēliem savstarpēji nebija labas attiecības. Es domāju, ka vislabākās attiecības bija Jonatanam Dardeģim ar Helēnu Kuroni. Skolotājam Jānim Kuronim bija normālas attiecības ar mācītāju un Stefanu Dardeģi. Jānis Kurone bija Helēnas tēvs un Stefans Dardeģis bija Jonatana tēvs. Pēc manām domām, Vīgam bija sliktas attiecības ar visiem romāna tēliem. Ja visiem romāna tēliem ar ģimeni bija labas attiecības, tad mācītājam bija sliktas attiecības ar ģimeni.
Turpinājums failā. | |
| | № 53876, Literatūra, 9 klase Kurš ir lasījis grāmatu Alberts Bels : Cilvēki laivās? Lūdzu uzrakstiet man īsi konkrēti aprakstu. Būšu ļoti pateicīga. | | |
| |
cittrons | Alberts Bels savā romānā „Cilvēki laivās” stāsta par mazu kuršu tautiņu, kuras ziedu laiki (12. gadsimtā šī jūrasbraucēju un karotāju tauta veiksmīgi konkurēja ar zviedru vikingiem) jau sen pagātnē. 19.gadsimta vidū savu nacionālo identitāti tauta gan vēl saglabājusi, bet atrodas jau tuvu iznīcībai. Romāns veidots kā divu pasauļu pretstatījums. No vienas puses, Prūsija, ko var uztvert kā absolūtās sakārtotības un arī sastinguma simbolu, no otras - “cilvēki laivās”, t.i., kuršu zvejnieki, kuru mūža lielākā daļa aizrit uz ūdens. Vienlaikus šī metafora apzīmē mazo kuršu tautiņu vēstures straumē vai - plašākā skatījumā - jebkuru skaitliski nelielu tautu. Valstī par oficiālo valsts valodu pasludināta vācu, kursiski sarunas noris vairs tikai ikdienā; zvejnieki ir zaudējuši interesi par pasauli un dzīvo pēc fatālā principa “kam jānotiek, tas notiks”. Romānā vēstures ritumu iemieso brīnišķīga metafora. Tas ir Sventes kalns - ceļojošā kāpa, kas, laikam ritot, mazpamazām apber kuršu ciemu. Romāna izskaņa ir drūma: kurši ir izzuduši līdz ar savu valodu un kultūru. Tomēr paliek jautājums: cilvēki rada vēstures straumes plūdumu; vienlaikus vēsture veido cilvēkus. Vai “cilvēkiem laivās” iespējams iespaidot straumes virzību vai vismaz neļauties straumes spēkam? | |
|
|