Meklēšanas rezultāti - 'gramatas' Meklēšanas rezultāti - 'gramatas'
№ 20734, Latviešu valoda, 7 klase
kapec man patik vai nepatik lasit pasakas! 80-100 слов

Анфиса
Анфиса
Анфиса
Когда тебе нравиться читать то то ты мож хоть и тысячу страниц прочитать по тому что тебе интересно а когда скучно и глупо и тогда тебе не нравиться читать не слова.

Da6usja!
Da6usja!
Da6usja!
Man patiik lasit gramatas,tapeec ka es varu daudz kaut ko uziinat.Piemeram:Vesturee es var daudz uzzinat par senako dziivi...man ljoti patik lasit graamatas un domaju ka jums visiem arii ka man patik lasit graamatas...kad mees lasam graamatas tad mees busim ljoti labi cilveeki..man vislaabak patik enciklopedijas lasiit.No enciklopedijas mes varam uzzinat par seno dzivnieku dziivi.Vel man patiik lasit Ginesa rekordu gramatu...tur es varu uziinat visus rekordus pasaulee!Paldies par uzmaniiibu un paldies par labu atzimi...

.,.,.,.,.
.,.,.,.,.
.,.,.,.,.
Man patīk lasīt, jo es uzzināju daudz jauna un interesanta. Mācos jaunus vardus. dažreiz pati gribu sacerēt kādu pasaku. Dažrei man nepatīk lasīt pasakas, jo tur var būt par kaut ko slikto!man raudāt gribas!!Man labrāt patīk lasīt pasakas par fantastiku,jo tur ir daudz laba un man patīk lasīt par to!!!

Anjutik
Anjutik
Anjutik
Man patīk lasīt pasakas tāpēc ka no pasakām var mācīries, pasaka ir dzīves stasts, katrai pasakai ir sava morāle, katra pasaka māca mūs dzīvei. Peimēram pasakās par lapsām mēs varam redzēt ka zadzība vai mēli nav labas lietas un par to vienmēr būs sods.
№ 21059, Matemātika, 5 klase
Tēta bibliotēkā ir 4580 grāmatu, no tām latviešu valodā ir 4 reizes vairāk grāmatu nekā svešvalodās.Apreiķini ,cik grāmatu tētim ir latviešu valodā! Cik grāmatu ir svešvalodās!

Sirik!
Sirik!
Sirik!
x- svesvalodu gramatas
4X- latviesu valoda
kopa-4580
x+4x=4580
5x=4580
x=4580:5
x=916 -svesvalodu gramatas
916*4=3664 -latviesu valoda
lai veicas skola!!!!!!!!!!

an4iks
an4iks
an4iks
Atbilde. Grāmatas latviešu valodā tēta bibliotēkā ir 916, bet svešvalodā-3664

ToRi*
ToRi*
ToRi*
x-svesvalodu gramatas
4x-latviesu gramatas
5x=4580
x=916-svasvalodu gramatas
4*916=3664-latviesu gramatas

Kventus
Kventus
Kventus
x+4x=4580
5x=4580
x=4580:5
x=916 (viena daļa)
4x=4*916
4x=3664
Atbilde: svešvalodās 916, latviešu valodā 3664.

katerina
katerina
katerina
x- 1lauks
3x - 2.lauks

x+3x=56
4x=56
x=14 - 1.lauks
14*3=42 - 2.lauks
№ 21163, Matemātika, 5 klase
teta biblioteika ir 4580 gramatu no tam latviesu valoda ir 4 reizes vairak gramatu neka svesvaloda .apreikini cik gramatu tetim ir latviesu valoda!cik gramatu svesvalodas

aluka1
aluka1
aluka1
latviesu valoda 3664 bet svesvalodu ir 916

Kventus
Kventus
Kventus
4x+x=4580
5x=4580
x=4580:5
x=916 svešvalodā
4x=4*916
4x=3664 latviešu valodā

≈√vp_idb_insp‰
≈√vp_idb_insp‰
≈√vp_idb_insp‰
latviešu gramatas - 4x
svešvalodu gramatas - x
4x+x=4580
5x=4580
x=916
Tatad, tētim 916 gramatas svešvalodā, un 4*916=3664 latviešu

baby
baby
baby
4580- vispar gramatu
x- svesvaloda
4x- latviesu valoda
4x+x=4580
5x=4580
x=916-svesvalodu
4x=916*4=3664
№ 21291, Latviešu literatūra, 6 klase
folklora

ORANGE
ORANGE
ORANGE
Kas ir folklora?
Priekðstati par to, kas ir folklora, parasti ïoti atpaliek no realitâtes. Folklora nav tikai grâmatâs publicçtas pasakas un tautasdziesmas. Kopð rakstîbas izgudroðanas folklora vairs nav tikai mutvârdu daiïrade. Folklora nemitîgi mainâs un attîstâs. Visgrûtâk ir pamanît to, kas ir folklora paðlaik.

Kartupele
Kartupele
Kartupele
Folklora (arī tradicionālā tautas kultūra) ir vispārpazīstama tradīcija - kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, ko īsteno kāda grupa vai indivīds un kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā. Šī etnokulturālā struktūra ietver valodu, literatūru, mūziku, deju, spēles, mitoloģiju, rituālus, paražas, lietišķo mākslu, celtniecību u.c.


Slinkaa Ieva
Slinkaa Ieva
Slinkaa Ieva
Folklora ir Latviesu vai cittautu tautasdziesmas, pasakas, teikas,sakamvardi u.t.t.

maironkulis
maironkulis
maironkulis
tur kur ietilpst visi dzejoli teikas ticejumi u.c. tikaai par latviju senajiem laikiem parsvera...
№ 21299, Angļu valoda, 7 klase
I don't have book?

lerka
lerka
lerka
У меня нету книжки?

sexy
sexy
sexy
tūlkojums : man nav grāmatas

D&A
D&A
D&A
I havn't book

bavarde
bavarde
bavarde
У меня нету книги?

sevgelim
sevgelim
sevgelim
I don't have a book
№ 21944, Vēsture, 8 klase
Kas ir '' Pārpoļošana'' ?
(Tēma : Pārdaugavas Hercogiste)

lera
lera
lera
perehod v polskoe g-vo

CheRry
CheRry
CheRry
Muižnieki pārpoļojās un kļuva par poļiem,
sāka ievērot poļu likumus, tradīcijas u.t.t.

ercha
ercha
ercha
tas ir kad poļi uzspiež savu valodu , kultūru, dziives stilu...

omnium
omnium
omnium
http://www.google.lv/search?hl=ru&q=P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&meta=

ishodnik: Publicejis: vilkacis / Datums: 12.10.2007 23:35
http://66.102.9.104/search?q=cache:RRvpQH_fvxAJ:www.visulatvijai.lv/index.php%3Fkat%3Dn%26id%3D1156318247+P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&hl=ru&ct=clnk&cd=9&gl=lv

"Latviesi" ir tikai "latgalu" jaunakais nosaukums.
Latvijas lielako dalu (pasreizejo Latgali un lielako pasreizejas Vidzemes dalu) apdzivoja latgali jeb leti. Pec zemgalu lielakas dalas aiziesanas uz Lietuvu Zemgale palika tikpat ka tuksa (to apliecina ne tikai vecas chronikas, bet ari archaiologija). Pakapeniski latgali kolonizeja Zemgali. Tiesi tapec latviesu (latgalu) valodas vidus dialekts ir izplatits ne tikai Vidzeme, bet ari Zemgale.

Senas Kursas lielaka dala atrodas Latvija, tomer ta ir ziemelu - mazak apdzivota dala. Salidzinot ar latgaliem kursi bija mazakuma un laika gaita parlat[gal]iskojusies. Ari Kurzemes dienvidos ir izplatits vidus dialekts jeb latgalu valoda (ar kursu valodas ietekmi gan).

Visa Latvija paslaik runa latgalu valoda, tikai laika gaita to sakusi saukt par latviesu valodu.
Tas ir viegli izskaidrojams.
Vacu valoda latgalus jau izsenis sauca par latviesiem - Lett[gal]i - Lett - Lettisch (no ta ari krieviski "latis" [latys], poliski "lotis"). Slavi vardu "latis" agrak izrunaja mazliet citadi - [latuis]. No ta ari latgali ir parnemusi savu jaunu pasnosaukumu - latuisi, latviesi.

Cita lieta, ka pasreizeja Latgale ilgstosi atradas Polijas sastava, kadel ari ieguva gan katolicismu, gan pasreizejo izrunu (dialektu).
Ja Vidzemes un Kurzemes latgalu/latviesu valodu ietekmeja vacu macitaji un muiznieki, tad Latgales latgalu/latviesu valodu stipri ietekmeja polu garidznieki un pani. Te ir interesanti atcereties, kas tajos laikos bija Polijas valsts. Taja ietilpa galvenokart polu, baltkrievu un leisu zemes, un taja bija loti stipra parpolosanas (polonizacijas) politika. Tatad parpolosana ir skarusi ari Latgali. Bet jaatceras, ka Polijas varu parstaveja ne tikai poli, bet liela mera ari baltkrievi. Vini parpolosanas politiku biezi biezi pekopa sava - baltkrievu (vai puspolu pusbaltkrievu) valoda - ka maceja, ta runaja. Ari Baltkrievijas tuvums un saimnieciskie sakari veicinajusi parnemt aizguvumus no baltkrievu valodas.

Tas nakamais posms - Polija tika sadalita un Latgale iekluva Krievijas imperijas sastava.
Te var noradit uz piecam lietam:
pirmkart, Latgale ietilpa Vitebskas guberna, tatad sakari ar baltkrieviem bija loti ciesi;
otrkart, poli dazas reizes bija sacelusies pet Krievijas imperiju, un Krievija ne tikai apspieda polu sacelsanos, bet ari pastiprinaja bijuso Polijas zemju parkrievosanu (rusifikaciju), tika aizliegt ari latinu alfabets, apspiestas vietejas valodas, baltkrievi toreiz ieguva savu pasreizejo nosaukumu (agrak baltkrievi, kas dzivoja centralaja un dienvidu Baltkrievija, saucas par litviniem, bet lai tos attalinatu no poliem un pietuvinatu krieviem, saka saukt par baltkrieviem vai mazkrieviem);
treskart, Latgali bija parpludinajusi krievu un baltkrievu kolonisti (1920.gada Latgale latviesi bija tikai nedaudz vairak par pusi);
ceturtkart, Latgale dzimtnieciba tika atcelta tikai 1861.gada - divas paaudzes velak neka pareja Latvijas dala, lidz ar to Latgales latviesi velak sakusi izglitoties un kopt savu nacionalo pasapzinu;
piektkart, katolicisms un protestantims nebija diez cik draudzigi, kas vairoja neuzticibu.

Visi sie apstakli veicinaja parmainas Latgales latgalu/latviesu valoda.
Vistiraka latgalu valoda ir saglabajusies tiesi Vidzeme, kas kluvusi par pamatu pasreizejai literarajai latviesu valodai. Bet vislielakas parmainas ir notikusas Kurzeme - kursu valodas ietekme un Latgale - slavu valodu ietekme.

Var piezimet, ka Krievijas imperijas 1897.gada tautas skaitisanas rezultatos leisi un zemaisi ir noraditi ka divas dazadas tautas. Savukart Kurzemes gubernu, Vidzemes gubernas dienviddalu un Vitebskas gubernas rietumdalu ir apdzivojusi latviesi.

AndR
AndR
AndR
Latgales pārpoļošana un pilnīga katolizēšana
Cīņas vēl dažus gadus turpinājās, bet 1629. gadā bija noslēgtsAltmarkas pamiers. Tas arī bija tikai pamiers. Altmarkas pamierā Zviedrija ieguva latviešu un igauņu apdzīvoto Vidzemes daļu.
Austrumvidzeme – mūsu Latgale, tā sauktā poļu Vidzeme, Inflantija (Inflante poļske – poliski) – palika poļu varā līdz 1772. gadam, kad Polijas pirmajā dalīšanā toreizējās Polijas austrumu novadi līdz ar šo Inflantiju nāca Krievijas varā. Un šī Inflantija – mūsu Austrumvidzeme, mūsu Latgale – kļuva pilnīgi katolizēta un lielā mērā arī pārpoļota.
Poļi izrādījās par spēcīgākiem pārtautotājiem nekā vācieši. Vāciešus uzskata par lieliem pārtautotājiem, bet poļi viņus vēl pārspēja. Poļi pārtautoja pat Latgales vācu muižniekus. Vai varat iedomāties, ka kādu vācu muižnieku var pārtautot? Poļi to varēja. Mēs dzirdējām, cik neatkarīgi un norobežoti vācieši turējās no mums – latviešiem, bet poļi to varēja. Un, protams, muižnieki pārgāja katoļu ticībā.
Tur bija dažādi ceļi. Vispirms jau viņiem kā katoļiem uzreiz bija lielas privilēģijas. Evaņģēliskie bija otrās šķiras cilvēki Polijā un tika tikai pieciesti līdz atkal kādām jaunām represijām vai vajāšanām. Polijas galms bija ļoti spožs. Iespēja tur grozīties un klanīties pa Varšavu – tā nu arī bija iekārojama lieta, bet priekš tā vajadzēja būt katolim. Tad – daiļās polietes pievarēja dažu labu no šiem nepoļiem, nekatoļiem un, kur jau bija katoliete sieva, tur nenovēršami arī vīrs un visa nākošā ģimene bija katoliska. Tādā veidā, jāsaka, katolietes ir katolizējušas mūsu Kurzemē vairākus novadus – Alsungu, Skaistkalni – tur visur ir bijušas tās enerģiskās, daiļās poļu dāmas, kuras ir panākušas to, ka muižnieks arī tapis katolis. Un muižnieks, tapdams par katoli, arī savu novadu tūlīnās, protams, vērsa uz katolicismu. Tā, lūk, tas bija!
Poļi sadalīja zemes katoļiem un sadalīja tās arī vēl poļu muižniekiem, tā kā šī pārpoļošana un katolizēšana gāja pilnā spēkā. Un, ja statistika Latvijas laikā konstatēja, ka mums Latgalē ir samērā liels procents poļu tautības cilvēku, tad īstenībā tie nav nekādi poļi – tie ir latvieši, tikai pārpoļoti ar katoļu baznīcas starpniecību.
Lietuviešiem tā jau bija vēl lielāka traģēdija. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas bija arī otrā rezidences pilsēta Polijas–Lietuvas valstī, kur grozījās visa augstā kundzība, tā jau bija tik piepoļota ar īstiem poļiem, un bez tam viss tas novads tika tik ļoti pārpoļots, ka poļi vēl vienmēr uzskata - tā ir bijusi netaisnība, ka lietuvieši dabūjuši atpakaļ savu galvaspilsētu, ko viņi poļiem bija 1920. gadā nelietīgi un pretī visiem nolīgumiem paņēmuši, jo, lūk, Viļņa esot poliska. Un visus šos novadus – Viļņas, Grodņas, Lidas novadus, kur dzīvoja lietuvieši un vēl tālāk – baltkrievi, poļi ļoti intensīvi appoļoja un pārpoļoja. Tā radās tā sauktā poļu minoritāte tur, kur tā nemaz ar Poliju nestāv nekādā sakarā.
Poļu centieni Ukrainā bija tādi paši, bet Ukrainā viņi sadūrās ar lielu pretestību no ukraiņu puses, tur bija visādi cīņu paņēmieni, ar kuriem šī vēsture ir pilna. Tas mūs šinī gadījumā nesaista.
Līdz ar poļu valdību šie poļu muižnieki sacentās savā starpā jaunu baznīcu celšanā, un zeme dabūja noteiktu katolisku raksturu – tika iesaukta par Māras Zemi. Ļoti rosīgi tur darbojās jezuīti un dominikāņi.
Dominikāņi XVIII gs. sākumā radīja sev centru Aglūnas (Aglonas) klosterī ar brīnumdarītāju Marijas gleznu. Māras Zemes ķēniņienes reklāma ar visiem tiem festivāliem, kādus tur rīko, tiek tagad ar tādu īpašu pastiprinājumu kopta. Nu, kas tanī brīnumdarītājā ir tas brīnums? Brīnums ir jau pati tā brīnumdarītājas gleznas tapšana. Pēc pārstāstiem, kas, patiesību sakot, ir pasakaini (jūs paši varat to un tās kvalitāti novērtēt) – pēkšņi kaut kur Aglonas apkārtnē, kādā no mežiem atrasta šī brīnumdarītāja glezna, kas esot tā kā no debesīm nokritusi, jo neviens nav to pirms tam nekur redzējis. Un, protams, tūlīt tā arī sevi apliecinājusi ar dažādiem brīnumiem, tikai pašlaik kaut kā tos brīnumus vairs nedzird.
Šie atsevišķie reklāmas centri – propagandas un reklāmas centri – ir ļoti raksturīgi katoļu zemēm, kur katolicisms ir jānostiprina nekatoliskos vai arī vāji katoliskos apvidos, vai apvidos, kā, piemēram, Dienvidamerikā, kur visa ļaužu ticība vēl ir pavisam pagānismam blakus. Tur taču viens tāds gadījums no vienas vietas tiek pārstāstīts kādā tādā apcerējumā: kaut kāds katoļu priesteris, dziļi nelaimīgs, viņam tāda maza draudzīte kaut kur kalnos, paši indiāņi maz rādās un nekas tur liels nav. Ja tur nenotiek kāds brīnums, tad vispār nekas labs nav gaidāms. Un, raugi, šeit, vienā jaukā dienā, tā augstāk kalnā kaut kur pēkšņi parādās kāds milzīgs spožums. Priesteris organizē līdznācējus, visi rāpjas kalnā un redz tur tanī alā, tādā kā klinšu alā vai spraugā ugunis, kaut tādas jau tur vairs nav, bet redz: tur ir viena Jaunavas Marijas glezna tapusi. Un tas ir, protams, brīnums. Uzreiz šis brīnums top zināms visā sādžā, visā apkārtnē, tur sāk saplūst jau tūkstošiem cilvēku, tiek izsludināti īpaši svētki un procesijas, un mazā draudzīte pēkšņi ļoti spēcīgi ”iet uz augšu”, jo tur ir radusies jauna svētceļojuma vieta – atkal viena brīnumdarītāja - glezna nonākusi no debesīm un tur kādā klinšu alā novietojusies. Tāds ļoti spēcīgs impulss.
Pavisam jocīgi arī ir – tur, kur mēs dzirdam par šīm parādīšanām, beidzamā laikā ir konstatēti vairāki simti Marijas parādīšanās gadījumu. Un vienmēr par jaunu cilvēki piesaka, ka viņi ir redzējuši šādas vīzijas, bet nu arī vadība sākusi nedaudz tādu cenzūru visām tām lietām: vai nu viss tiešām tā ir bijis. Te vienreiz bija gribēts arī pie Aglonas redzēt Marijas parādīšanos. Kaut kas tur tā kā tādā miglā tāds balts rādījies, nezin, kas tas baltums ir bijis – vai tā kāda kaza bijusi vai kas – to nevar zināt. Brīnumi jau notiek. Un tie ir daudz brīnišķīgāki, nekā mēs iedomājamies.
Redziet, no tā mēs saprotam nozākājumu par mūsu evaņģēliskās Baznīcas vājumu un to Luteru, kas ir iznīcinājis tik daudz laba, un ka vajadzētu visas tās ”labās lietas” atkal atpakaļ. Es domāju, ka tad, kad mēs ieskatāmies Baznīcas vēstures notikumos un kristīgo konfesiju praktiskajā dzīvē, mēs ar savu vienkāršo “nabadzību” – tikai ar Dieva Vārdu – stāvam pāri brīnumdarītājām bildēm un citiem amuletiem, kādi tiek kopti ar burvestības paņēmieniem: lūgšanu burvestības, iesvētītie amuleti utt. Mēs zinām, ka tā ir negantība Dieva priekšā.
Jezuītu kolēģija un galvenā nometne bija Daugavpilī. Tur bija arī pārcelts Livonijas bīskaps. Un arī pieminētais Georgs Elgers tur bija darbojies, kura daudzie raksti, tulkoti no poļu un no vācu valodas, iznāca pēc viņa nāves.
Sāka iznākt grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā grāmata Katķisms bija latviešu vidus izloksnē. Lai radītu šo nosargājumu pret bezdievīgo evaņģēlisko pasauli, pret visu negantību, lai pasargātu izglābtos Latgales ļaudis, sāka iespiest grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā tāda bija “Katūliskā Dzīsmu gromota Dīvam – Visuvarīgam par gūdu un latvīšim par izmocīšanu sorokstīta un izgotovūta”, Viļņā, 1730. gadā “Pī baznīckungu jezuītu”. Pareizrakstība visur sekoja poļu rakstības paraugiem.
Ar Gustava II Ādolfa uzvaru un Rīgas ieņemšanu katoļu ticības restaurācija Vidzemē, kas sevišķi spēcīga bija kļuvusi pie Stefana Batorija, bija izbeigta. varēja brīvi turpināt Reformācijas darbu.
Ar to Evaņģēliskā Baznīca noslēdzas viens posms mūsu Vidzemes Baznīcas vēsturē. Posms, kurā evaņģēliskās Baznīcas cīņa par savu pastāvēšanu bija izcīnīta, un mūsu Baznīcas vēsture no šī brīža gāja divās daļās katrpus Daugavai savu īpatu gaitu.
Vidzemē sākās tā sauktie zviedru laiki, kas iezīmējās ar lieliem, spēcīgiem augšupejas momentiem evaņģēliskās Baznīcas dzīvē. No otras puses iezīmējās ar evaņģēliski luteriskās Baznīcas vēsturi Kurzemē, kur visa Reformācijas norise bija citāda nekā Vidzemē, daudz mazāk pakļauta tik krasām pārmaiņām un tāpēc daudz spēcīgāka, spējīga attīstīt un veidot savu īpato baznīcas iekārtu un dzīvi.
№ 22298, Latviešu valoda, 11 klase
Luudzu,palidziet man!!!Uzrakstiet luudzu 10.teikumus ar vardiem" tā kā, līdz,kopš, pirms, ne-ne, līdz ko, tik līdz, kad, kā,ka,tā ka"!!!

beavis
beavis
beavis
Tā kā es esmu saslimusi, rīt uz skolu neiešu.
Līdz basketbola spēlei palikušas 2 stundas.
Kopš pārcēlos uz Bausku, man ir mazāk brīvā laika.
Pirms gulētiešanas es lasu grāmatas.
Ne sniegs, ne lietus neizbojās manu garastāvokli.
Līdz ko ieraugu smaidīgu cilvēku, es smaidu.
Tiklīdz esmu dabūjusi sliktu atzīmi, cenšos vairāk laika mācīties.
Kad es gāju uz skolu, man garām skrēja puisis.
Tu esi tieva kā adatiņa!
Es domāju, ka kontroldarbā dabūšu labu atzīmi.

sexy
sexy
sexy
tā kā:es vienmēr ar savu māsu strīdos un viņa nekad mani neklausa, bet takā es esmu vecākā es iešu un viņai pateikšu ko viņai darīt bet ja nedarīs tad ...!
līdz:līdz manai dzimšanas dienai ir palikušas _ _ dienas!
kopš:kops es nebiju šai darbā man bija maz naudas, bet tagad man ir daudz naudas!
pirms;pirms dažām dienām manai draudzenei bija dzimšanas diena un es viņai uzdāvināju stikla vāzi ar sudraba akmentiniem!
ne-ne:ne man ne manai draudzenei patīg_ _ _ _ _!
līdz ko:līdz ko būs vasara tad es iešu un izpeldēšos!
tik līdz: tik līdz būs ziema es sākšu tā pamatīgi pikoties!
kad: kad būs

Anjutik
Anjutik
Anjutik
Tā kā man nepatīk angļu valoda°, rīt es neiešu uz šo stundu,
Tik līdz atbraukšu atpakaļ, uzreiz atnākšu ciemos.
Kad biju maza, man garšoja saldējums.
Kā tevi sauc?
Man teica, it ka man pietrūkst drošības,
"Man nepatīk strīdēties, tā ka ej pie viņiem pati".

№ 22417, Latviešu valoda, 11 klase
sdelajte kto mozet pozalujsta. eto sro4no! ;(
Apskaties uzdevumu
<1/1>

agent.
agent.
agent.
man patik kafija.
gids aizveda gruppu ekskursija
klausities labi
latvies`i ir dzisedo6i cilveki
kur var nopirkt apelsinus

...uzdeva dazus papild jautajumus
do6os es pargajena vai ne , nav atkarigs tikaj no manim.
6ogad macibu gads beigsies 31. maja.
tirgu visu var nopirkt ....

LASITAJAM IR jaatgriez` gramaty biblioteka laikus

6oreiz meitenes bija apbizoju6as
skolotaja sarunajas ar berna vecakiem
es dzivoju uz brivibas ielAS saldu
doma dazus sportistus ierakstit saraksta

bavarde
bavarde
bavarde
8.
Man garšo kafija.
Gids aizveda grupu uz ekskursiju.
Ieklausaties!
Latvieši ir dziedoši.
Kur pārdod apelsīnus?

9.
1.Stundā skolotāja man uzdeva dažādus papildjautājumus.
3. Tas, kā es iešu pārgājienā, nav atkarīgs tikai no manis.
4. Šogad mācību gads beigsies 31. maijā.
5. Tirgū visu var nopirkt lētāk nekā veikalā.

10.
1.Lasītājiem laikā ir jāatgriež grāmatas bibliotēkā.
3.Skolotājai bija sarunas ar bērnu vecākiem.
4. Es dzīvoju Saldū, Brīvības ielā.
5. Iet runa par dažu sportistu ierakstīšanu saraksta.

Anjutik
Anjutik
Anjutik
8. Man garšo kafija
Gids vadīja ekskursiju
Klausaties uzmanīgi
Latviešiem patīk dziedāt

9. Uzdeva dažād°us jautājumus
Tu nevari iedomāties, cik ilgi..........
Vai es došos pārgājienā nav atkarīgs no manis
........ beigsies 31.maijā
Turgū....

10. Lasītājam savlaicīgi jāatgriež grāmatas bibliotēkā
Šoreiz meitenes bija ļoti AIZVAINOTAS
Skolotāja sarunājās ar bērnu vecākiem
Mana adrese ir Saldus, Brīvības iela
Iet runa par sportistu iekļaušanu sarakstos

gunchik
gunchik
gunchik
8.
Man garšo kafija.
Gids aizveda grupu ekskursijā.
Ieklausieties labi!
Latvieši ir dziedātājtauta.
Kur pārdod apelsīnus?

9.
Stundā skolotāja man uzdeva dažus papildjautājumus.
Tu nestādies priekšā, cik...
Tas, vai es došos pārgājienā, nav atkarīgs tikai no manis.
Mācību gads beigsies 31.maijā.
Tirgū visu var nopirkt lētāk nekā veikalā.

10.
Lasītājam laikus jāatdod grāmata atpakaļ bibliotēkā.
Šoreiz meitenes patiešām jutās apvainotas.
Skolotāja pārrunāja visu ar vecākiem.
Es dzīvoju Saldū – Brīvības ielā.
Ir runa par dažu sportistu ievietošanu sarakstos.
Apskaties risinājumu
<1/1>

labaakaa
labaakaa
labaakaa
8.uzd.
* Man garšo kafija.
*Gids vadīja ekskursiju.
* Izklausās labi!
* Latviesu tautai patīk dziedāt.
* kur var noprkt apelsinus?

9.
1.Stundā skolotājs man uzdeva dažus papildjautājumus.
2. Tu nevari pat iedomāties cik ilgi es vakar gatavoju mājas darbus.
3.Tas vai es došos pārgājienā, nav atkarīgs no manis.
4.Mācību gads šogad beigsies 31. maijā.
5. tirgū var nopirkt lētāk nekā veikalā.

10.
Lasītājam laicīgi jānodod grāmata biblotēkā
Šoreiz meitenes patiešām jutās apbižotas
Skolotāja risināja parrunas ar bērnu vecākiem.
Es dzīvoju Saldū, Brīvības ielā.
№ 22603, Literatūra, 7 klase
Luudzu iesakat labu graamatu liidziigu Harijam Poteram!
Vajag literatuuraa!

bavarde
bavarde
bavarde
3 muskietieri

Explossion
Explossion
Explossion
Elektronika piedzivojumi

kika
kika
kika
Man daudz draugi saka ka Narnijas Hronika ir loti laba gramata to ir aizraujosi un interesanti lasit pati neesmu lasijusi bet man ir kadi 10 draugi ka to lasija un visiem loti patika!
..................................:)

ПозяЗявНый-ЗаЯц
ПозяЗявНый-ЗаЯц
ПозяЗявНый-ЗаЯц
es tev ieteiktu izlasit Burvja māsasdēls [Nārnijas Hronika] un citas gramatas no 6is serijas

Чупакабра
Чупакабра
Чупакабра
Tanja Grotera. Veikalos ir daudz interesantu fantastikas gramatu, autoru neatceros, bet loti iespaido tas))
№ 22630, Latviešu valoda, 4 klase
perevedite pozalusta eti predlozenija na latiskij jazik
Во-первых, к сбору макулатуры привлекались учащиеся школ. Для каждой школы была установлена годовая норма сбора макулатуры. Во-вторых, для стимулирования сбора макулатуры гражданами, производился обмен собранной ими макулатуры на так называемые дефицитные, то есть отсутствующие в свободной продаже товары, прежде всего книгиtiskij jazik-

saivo
saivo
saivo
Pirmkārt, makulatūras savākšanā tika iesaistīti skolu skolnieki. Katrai skolai tika noteikta gada norma makulatūras savākšanā. Otrkārt, lai stimulētu pilsoņu iesaistīšanos makulatūras vākšanā, tika veikta nodotās makulatūras apmaiņa pret tā sauktajām deficīta - tas ir - neesošām brīvajā tirdzniecībā precēm, cispirms jau grāmatām.

ღа так нечестно
ღа так нечестно
ღа так нечестно
Pirmkārt, pie izlases makulatūras saistījās mācošies skolu. Katrai skolai tika uzstādīta makulatūras izlases gada norma. Otrkārt, makulatūras izlases ar pilsoņiem stimulācijai, bija ražojama makulatūras apmaiņa, kuru salika tie, uz tā saucamajiem deficītiem, tas ir preces, kuras otsutstvujuschie brīvā pārdošanā, vispirms grāmatas

(smoking)
(smoking)
(smoking)
Pirmkārt, pie izlases makulatūras saistījās mācošies skolu. Katrai skolai tika uzstādīta makulatūras izlases gada norma. Otrkārt, makulatūras izlases ar pilsoņiem stimulācijai, bija ražojama makulatūras apmaiņa, kuru salika tie, uz tā saucamajiem deficītiem, tas ir preces, kuras otsutstvujuschie brīvā pārdošanā, vispirms grāmatas

erika
erika
erika
Pirmkārt, makulatūras savākšanā tiek iesaistīti skolēni. Katrai skolai
bija noteikta gada makulatūras savākšanas norma. Otrkārt,
makulatūras savākšanas stimulēšanai pilsētas iedzīvotāju skaitā,
tika veikta makulatūras apmaiņa pret precēm, kuras ir reti
sastopamas veikalos, pirmkārt- pret grāmatām

ingai1234
ingai1234
ingai1234
pirmārt, makulatūras ievākšanai bija iesaitītas skolas.Priekš katras skolas bija noteikta gada norma makulatūras ievākšanai. Otrkārt, pilsoņu stimulēšana makulatūras ievākšanai, tika veidota apmaiņas viņu savāktai makulatūrai, uz tā saucamiem deficītu, tas ir veikalā trūkstošās preces. :)
|< << 1/27 >> >|
Atpakaļ >>
Reklāma
© 2007-2018 homework.lv
Top.LV