Meklēšanas rezultāti - 'latviesu valoda' Meklēšanas rezultāti - 'latviesu valoda'
№ 21059, Matemātika, 5 klase
Tēta bibliotēkā ir 4580 grāmatu, no tām latviešu valodā ir 4 reizes vairāk grāmatu nekā svešvalodās.Apreiķini ,cik grāmatu tētim ir latviešu valodā! Cik grāmatu ir svešvalodās!

Sirik!
Sirik!
Sirik!
x- svesvalodu gramatas
4X- latviesu valoda
kopa-4580
x+4x=4580
5x=4580
x=4580:5
x=916 -svesvalodu gramatas
916*4=3664 -latviesu valoda
lai veicas skola!!!!!!!!!!

an4iks
an4iks
an4iks
Atbilde. Grāmatas latviešu valodā tēta bibliotēkā ir 916, bet svešvalodā-3664

ToRi*
ToRi*
ToRi*
x-svesvalodu gramatas
4x-latviesu gramatas
5x=4580
x=916-svasvalodu gramatas
4*916=3664-latviesu gramatas

Kventus
Kventus
Kventus
x+4x=4580
5x=4580
x=4580:5
x=916 (viena daļa)
4x=4*916
4x=3664
Atbilde: svešvalodās 916, latviešu valodā 3664.

katerina
katerina
katerina
x- 1lauks
3x - 2.lauks

x+3x=56
4x=56
x=14 - 1.lauks
14*3=42 - 2.lauks
№ 21163, Matemātika, 5 klase
teta biblioteika ir 4580 gramatu no tam latviesu valoda ir 4 reizes vairak gramatu neka svesvaloda .apreikini cik gramatu tetim ir latviesu valoda!cik gramatu svesvalodas

aluka1
aluka1
aluka1
latviesu valoda 3664 bet svesvalodu ir 916

Kventus
Kventus
Kventus
4x+x=4580
5x=4580
x=4580:5
x=916 svešvalodā
4x=4*916
4x=3664 latviešu valodā

≈√vp_idb_insp‰
≈√vp_idb_insp‰
≈√vp_idb_insp‰
latviešu gramatas - 4x
svešvalodu gramatas - x
4x+x=4580
5x=4580
x=916
Tatad, tētim 916 gramatas svešvalodā, un 4*916=3664 latviešu

baby
baby
baby
4580- vispar gramatu
x- svesvaloda
4x- latviesu valoda
4x+x=4580
5x=4580
x=916-svesvalodu
4x=916*4=3664
№ 21487, Latviešu valoda, 7 klase
Izvelies pareizo varianntu! Pamato savu izvēli!
1.
1.1maksimāls ieguvums
1.2maksimālāks ieguvums
2.
2.1minimāls zaudējums
2.2minimālākais zaudējums
3.
3.1centrālais uzbraucējs
3.2centrālākais uzbraucējs
4.
4.1sircveidīgs apsveikums
4.2sirdsveidīgs apsveikums
5.19
5.1visskaiostākais sapnis
5.2viskaistākais sapnis
6.
6.1vissausākais gadalaiks
6.2visausākais gadalaiks
7.
7.1visgausākais gliemezis
7.2vissgausākais gliemezis
8.
8.1trīstūraina figūra
8.2trīsstūraina figūra
Nakama dala buss pēc briza palidziet

Laura
Laura
Laura
1-1 (jo nevar būt maksimālāks, jo maksimāls jau ir vispārākā pakāpe un to nedrīkst pārveidot pārākajā)
2-1 (tas pats kas pirmajam)
3-1
4-2 jo ir sirds nevis sirc
5-1 jo ir priedēklis vis un vārds skaistākais, vis+skaistākais=visskaistākais
6-1 jo ir priedēklis vis un vārds sausākais
7-1 vis+gausākais
8-2 trīs+stūris

zubre
zubre
zubre
1.manuprat pareizais ir 1.1
2. - 2.1.
3. - 3.1.
4. - 4.2.
5. - 5.1.
6.- 6.2.
7.-7.1.
8. - 8.2.

veltiņa
veltiņa
veltiņa
1.
1.1maksimāls ieguvums,(tā jau ir vispārākā pakāpe)
2.
2.1minimāls zaudējums,(tā jau ir vispārākā pakāpe)
3.
3.1centrālais uzbraucējs,(tā ir gramatiski pareizā forma)
4.
4.2sirdsveidīgs apsveikums,(tā ir gramatiski pareizā forma)
5.
5.2visskaistākais sapnis,(saliktenis, vis-skaistākais)
6.
6.1vissausākais gadalaiks,(saliktenis, vis-sausākais)
7.
7.1visgausākais gliemezis,(saliktenis, vis-gausākais)
8.
8.2trīsstūraina figūra,(saliktenis, trīs-stūraina).



manager
manager
manager
1.1 - maksimāls ir galējais apzīmējums
2.1 - arī galējais apzīmējums
3.1 - šim apzīmējumam nelieto pārāko pakāpi
4.2 - saliktenis no diviem vārdiem "sirds + veidīgs"
5.1 - arī no diviem vardiem "vis +skaistākais"
6.1 - arī no diviem vardiem "vis +sausākais"
7.1 - "vis +gausākais"
8.2 - "trīs +stūrains"

janka
janka
janka
1.1
2.1
3.1
šie likās man vispareizākie, jocik zinu tad nelieto īsti tādas -āks, -ākais pakāpes.

4.2
5.2
6.1
7.1
8.2
Šajos pareizi ir šādi vārdi, jo pārēji varianti nav pareizi, dēļ tā kad tādi vārdi latviešu valodā nemaz nav.

Ceru kad pareizi.
№ 21944, Vēsture, 8 klase
Kas ir '' Pārpoļošana'' ?
(Tēma : Pārdaugavas Hercogiste)

lera
lera
lera
perehod v polskoe g-vo

CheRry
CheRry
CheRry
Muižnieki pārpoļojās un kļuva par poļiem,
sāka ievērot poļu likumus, tradīcijas u.t.t.

ercha
ercha
ercha
tas ir kad poļi uzspiež savu valodu , kultūru, dziives stilu...

omnium
omnium
omnium
http://www.google.lv/search?hl=ru&q=P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&meta=

ishodnik: Publicejis: vilkacis / Datums: 12.10.2007 23:35
http://66.102.9.104/search?q=cache:RRvpQH_fvxAJ:www.visulatvijai.lv/index.php%3Fkat%3Dn%26id%3D1156318247+P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&hl=ru&ct=clnk&cd=9&gl=lv

"Latviesi" ir tikai "latgalu" jaunakais nosaukums.
Latvijas lielako dalu (pasreizejo Latgali un lielako pasreizejas Vidzemes dalu) apdzivoja latgali jeb leti. Pec zemgalu lielakas dalas aiziesanas uz Lietuvu Zemgale palika tikpat ka tuksa (to apliecina ne tikai vecas chronikas, bet ari archaiologija). Pakapeniski latgali kolonizeja Zemgali. Tiesi tapec latviesu (latgalu) valodas vidus dialekts ir izplatits ne tikai Vidzeme, bet ari Zemgale.

Senas Kursas lielaka dala atrodas Latvija, tomer ta ir ziemelu - mazak apdzivota dala. Salidzinot ar latgaliem kursi bija mazakuma un laika gaita parlat[gal]iskojusies. Ari Kurzemes dienvidos ir izplatits vidus dialekts jeb latgalu valoda (ar kursu valodas ietekmi gan).

Visa Latvija paslaik runa latgalu valoda, tikai laika gaita to sakusi saukt par latviesu valodu.
Tas ir viegli izskaidrojams.
Vacu valoda latgalus jau izsenis sauca par latviesiem - Lett[gal]i - Lett - Lettisch (no ta ari krieviski "latis" [latys], poliski "lotis"). Slavi vardu "latis" agrak izrunaja mazliet citadi - [latuis]. No ta ari latgali ir parnemusi savu jaunu pasnosaukumu - latuisi, latviesi.

Cita lieta, ka pasreizeja Latgale ilgstosi atradas Polijas sastava, kadel ari ieguva gan katolicismu, gan pasreizejo izrunu (dialektu).
Ja Vidzemes un Kurzemes latgalu/latviesu valodu ietekmeja vacu macitaji un muiznieki, tad Latgales latgalu/latviesu valodu stipri ietekmeja polu garidznieki un pani. Te ir interesanti atcereties, kas tajos laikos bija Polijas valsts. Taja ietilpa galvenokart polu, baltkrievu un leisu zemes, un taja bija loti stipra parpolosanas (polonizacijas) politika. Tatad parpolosana ir skarusi ari Latgali. Bet jaatceras, ka Polijas varu parstaveja ne tikai poli, bet liela mera ari baltkrievi. Vini parpolosanas politiku biezi biezi pekopa sava - baltkrievu (vai puspolu pusbaltkrievu) valoda - ka maceja, ta runaja. Ari Baltkrievijas tuvums un saimnieciskie sakari veicinajusi parnemt aizguvumus no baltkrievu valodas.

Tas nakamais posms - Polija tika sadalita un Latgale iekluva Krievijas imperijas sastava.
Te var noradit uz piecam lietam:
pirmkart, Latgale ietilpa Vitebskas guberna, tatad sakari ar baltkrieviem bija loti ciesi;
otrkart, poli dazas reizes bija sacelusies pet Krievijas imperiju, un Krievija ne tikai apspieda polu sacelsanos, bet ari pastiprinaja bijuso Polijas zemju parkrievosanu (rusifikaciju), tika aizliegt ari latinu alfabets, apspiestas vietejas valodas, baltkrievi toreiz ieguva savu pasreizejo nosaukumu (agrak baltkrievi, kas dzivoja centralaja un dienvidu Baltkrievija, saucas par litviniem, bet lai tos attalinatu no poliem un pietuvinatu krieviem, saka saukt par baltkrieviem vai mazkrieviem);
treskart, Latgali bija parpludinajusi krievu un baltkrievu kolonisti (1920.gada Latgale latviesi bija tikai nedaudz vairak par pusi);
ceturtkart, Latgale dzimtnieciba tika atcelta tikai 1861.gada - divas paaudzes velak neka pareja Latvijas dala, lidz ar to Latgales latviesi velak sakusi izglitoties un kopt savu nacionalo pasapzinu;
piektkart, katolicisms un protestantims nebija diez cik draudzigi, kas vairoja neuzticibu.

Visi sie apstakli veicinaja parmainas Latgales latgalu/latviesu valoda.
Vistiraka latgalu valoda ir saglabajusies tiesi Vidzeme, kas kluvusi par pamatu pasreizejai literarajai latviesu valodai. Bet vislielakas parmainas ir notikusas Kurzeme - kursu valodas ietekme un Latgale - slavu valodu ietekme.

Var piezimet, ka Krievijas imperijas 1897.gada tautas skaitisanas rezultatos leisi un zemaisi ir noraditi ka divas dazadas tautas. Savukart Kurzemes gubernu, Vidzemes gubernas dienviddalu un Vitebskas gubernas rietumdalu ir apdzivojusi latviesi.

AndR
AndR
AndR
Latgales pārpoļošana un pilnīga katolizēšana
Cīņas vēl dažus gadus turpinājās, bet 1629. gadā bija noslēgtsAltmarkas pamiers. Tas arī bija tikai pamiers. Altmarkas pamierā Zviedrija ieguva latviešu un igauņu apdzīvoto Vidzemes daļu.
Austrumvidzeme – mūsu Latgale, tā sauktā poļu Vidzeme, Inflantija (Inflante poļske – poliski) – palika poļu varā līdz 1772. gadam, kad Polijas pirmajā dalīšanā toreizējās Polijas austrumu novadi līdz ar šo Inflantiju nāca Krievijas varā. Un šī Inflantija – mūsu Austrumvidzeme, mūsu Latgale – kļuva pilnīgi katolizēta un lielā mērā arī pārpoļota.
Poļi izrādījās par spēcīgākiem pārtautotājiem nekā vācieši. Vāciešus uzskata par lieliem pārtautotājiem, bet poļi viņus vēl pārspēja. Poļi pārtautoja pat Latgales vācu muižniekus. Vai varat iedomāties, ka kādu vācu muižnieku var pārtautot? Poļi to varēja. Mēs dzirdējām, cik neatkarīgi un norobežoti vācieši turējās no mums – latviešiem, bet poļi to varēja. Un, protams, muižnieki pārgāja katoļu ticībā.
Tur bija dažādi ceļi. Vispirms jau viņiem kā katoļiem uzreiz bija lielas privilēģijas. Evaņģēliskie bija otrās šķiras cilvēki Polijā un tika tikai pieciesti līdz atkal kādām jaunām represijām vai vajāšanām. Polijas galms bija ļoti spožs. Iespēja tur grozīties un klanīties pa Varšavu – tā nu arī bija iekārojama lieta, bet priekš tā vajadzēja būt katolim. Tad – daiļās polietes pievarēja dažu labu no šiem nepoļiem, nekatoļiem un, kur jau bija katoliete sieva, tur nenovēršami arī vīrs un visa nākošā ģimene bija katoliska. Tādā veidā, jāsaka, katolietes ir katolizējušas mūsu Kurzemē vairākus novadus – Alsungu, Skaistkalni – tur visur ir bijušas tās enerģiskās, daiļās poļu dāmas, kuras ir panākušas to, ka muižnieks arī tapis katolis. Un muižnieks, tapdams par katoli, arī savu novadu tūlīnās, protams, vērsa uz katolicismu. Tā, lūk, tas bija!
Poļi sadalīja zemes katoļiem un sadalīja tās arī vēl poļu muižniekiem, tā kā šī pārpoļošana un katolizēšana gāja pilnā spēkā. Un, ja statistika Latvijas laikā konstatēja, ka mums Latgalē ir samērā liels procents poļu tautības cilvēku, tad īstenībā tie nav nekādi poļi – tie ir latvieši, tikai pārpoļoti ar katoļu baznīcas starpniecību.
Lietuviešiem tā jau bija vēl lielāka traģēdija. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas bija arī otrā rezidences pilsēta Polijas–Lietuvas valstī, kur grozījās visa augstā kundzība, tā jau bija tik piepoļota ar īstiem poļiem, un bez tam viss tas novads tika tik ļoti pārpoļots, ka poļi vēl vienmēr uzskata - tā ir bijusi netaisnība, ka lietuvieši dabūjuši atpakaļ savu galvaspilsētu, ko viņi poļiem bija 1920. gadā nelietīgi un pretī visiem nolīgumiem paņēmuši, jo, lūk, Viļņa esot poliska. Un visus šos novadus – Viļņas, Grodņas, Lidas novadus, kur dzīvoja lietuvieši un vēl tālāk – baltkrievi, poļi ļoti intensīvi appoļoja un pārpoļoja. Tā radās tā sauktā poļu minoritāte tur, kur tā nemaz ar Poliju nestāv nekādā sakarā.
Poļu centieni Ukrainā bija tādi paši, bet Ukrainā viņi sadūrās ar lielu pretestību no ukraiņu puses, tur bija visādi cīņu paņēmieni, ar kuriem šī vēsture ir pilna. Tas mūs šinī gadījumā nesaista.
Līdz ar poļu valdību šie poļu muižnieki sacentās savā starpā jaunu baznīcu celšanā, un zeme dabūja noteiktu katolisku raksturu – tika iesaukta par Māras Zemi. Ļoti rosīgi tur darbojās jezuīti un dominikāņi.
Dominikāņi XVIII gs. sākumā radīja sev centru Aglūnas (Aglonas) klosterī ar brīnumdarītāju Marijas gleznu. Māras Zemes ķēniņienes reklāma ar visiem tiem festivāliem, kādus tur rīko, tiek tagad ar tādu īpašu pastiprinājumu kopta. Nu, kas tanī brīnumdarītājā ir tas brīnums? Brīnums ir jau pati tā brīnumdarītājas gleznas tapšana. Pēc pārstāstiem, kas, patiesību sakot, ir pasakaini (jūs paši varat to un tās kvalitāti novērtēt) – pēkšņi kaut kur Aglonas apkārtnē, kādā no mežiem atrasta šī brīnumdarītāja glezna, kas esot tā kā no debesīm nokritusi, jo neviens nav to pirms tam nekur redzējis. Un, protams, tūlīt tā arī sevi apliecinājusi ar dažādiem brīnumiem, tikai pašlaik kaut kā tos brīnumus vairs nedzird.
Šie atsevišķie reklāmas centri – propagandas un reklāmas centri – ir ļoti raksturīgi katoļu zemēm, kur katolicisms ir jānostiprina nekatoliskos vai arī vāji katoliskos apvidos, vai apvidos, kā, piemēram, Dienvidamerikā, kur visa ļaužu ticība vēl ir pavisam pagānismam blakus. Tur taču viens tāds gadījums no vienas vietas tiek pārstāstīts kādā tādā apcerējumā: kaut kāds katoļu priesteris, dziļi nelaimīgs, viņam tāda maza draudzīte kaut kur kalnos, paši indiāņi maz rādās un nekas tur liels nav. Ja tur nenotiek kāds brīnums, tad vispār nekas labs nav gaidāms. Un, raugi, šeit, vienā jaukā dienā, tā augstāk kalnā kaut kur pēkšņi parādās kāds milzīgs spožums. Priesteris organizē līdznācējus, visi rāpjas kalnā un redz tur tanī alā, tādā kā klinšu alā vai spraugā ugunis, kaut tādas jau tur vairs nav, bet redz: tur ir viena Jaunavas Marijas glezna tapusi. Un tas ir, protams, brīnums. Uzreiz šis brīnums top zināms visā sādžā, visā apkārtnē, tur sāk saplūst jau tūkstošiem cilvēku, tiek izsludināti īpaši svētki un procesijas, un mazā draudzīte pēkšņi ļoti spēcīgi ”iet uz augšu”, jo tur ir radusies jauna svētceļojuma vieta – atkal viena brīnumdarītāja - glezna nonākusi no debesīm un tur kādā klinšu alā novietojusies. Tāds ļoti spēcīgs impulss.
Pavisam jocīgi arī ir – tur, kur mēs dzirdam par šīm parādīšanām, beidzamā laikā ir konstatēti vairāki simti Marijas parādīšanās gadījumu. Un vienmēr par jaunu cilvēki piesaka, ka viņi ir redzējuši šādas vīzijas, bet nu arī vadība sākusi nedaudz tādu cenzūru visām tām lietām: vai nu viss tiešām tā ir bijis. Te vienreiz bija gribēts arī pie Aglonas redzēt Marijas parādīšanos. Kaut kas tur tā kā tādā miglā tāds balts rādījies, nezin, kas tas baltums ir bijis – vai tā kāda kaza bijusi vai kas – to nevar zināt. Brīnumi jau notiek. Un tie ir daudz brīnišķīgāki, nekā mēs iedomājamies.
Redziet, no tā mēs saprotam nozākājumu par mūsu evaņģēliskās Baznīcas vājumu un to Luteru, kas ir iznīcinājis tik daudz laba, un ka vajadzētu visas tās ”labās lietas” atkal atpakaļ. Es domāju, ka tad, kad mēs ieskatāmies Baznīcas vēstures notikumos un kristīgo konfesiju praktiskajā dzīvē, mēs ar savu vienkāršo “nabadzību” – tikai ar Dieva Vārdu – stāvam pāri brīnumdarītājām bildēm un citiem amuletiem, kādi tiek kopti ar burvestības paņēmieniem: lūgšanu burvestības, iesvētītie amuleti utt. Mēs zinām, ka tā ir negantība Dieva priekšā.
Jezuītu kolēģija un galvenā nometne bija Daugavpilī. Tur bija arī pārcelts Livonijas bīskaps. Un arī pieminētais Georgs Elgers tur bija darbojies, kura daudzie raksti, tulkoti no poļu un no vācu valodas, iznāca pēc viņa nāves.
Sāka iznākt grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā grāmata Katķisms bija latviešu vidus izloksnē. Lai radītu šo nosargājumu pret bezdievīgo evaņģēlisko pasauli, pret visu negantību, lai pasargātu izglābtos Latgales ļaudis, sāka iespiest grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā tāda bija “Katūliskā Dzīsmu gromota Dīvam – Visuvarīgam par gūdu un latvīšim par izmocīšanu sorokstīta un izgotovūta”, Viļņā, 1730. gadā “Pī baznīckungu jezuītu”. Pareizrakstība visur sekoja poļu rakstības paraugiem.
Ar Gustava II Ādolfa uzvaru un Rīgas ieņemšanu katoļu ticības restaurācija Vidzemē, kas sevišķi spēcīga bija kļuvusi pie Stefana Batorija, bija izbeigta. varēja brīvi turpināt Reformācijas darbu.
Ar to Evaņģēliskā Baznīca noslēdzas viens posms mūsu Vidzemes Baznīcas vēsturē. Posms, kurā evaņģēliskās Baznīcas cīņa par savu pastāvēšanu bija izcīnīta, un mūsu Baznīcas vēsture no šī brīža gāja divās daļās katrpus Daugavai savu īpatu gaitu.
Vidzemē sākās tā sauktie zviedru laiki, kas iezīmējās ar lieliem, spēcīgiem augšupejas momentiem evaņģēliskās Baznīcas dzīvē. No otras puses iezīmējās ar evaņģēliski luteriskās Baznīcas vēsturi Kurzemē, kur visa Reformācijas norise bija citāda nekā Vidzemē, daudz mazāk pakļauta tik krasām pārmaiņām un tāpēc daudz spēcīgāka, spējīga attīstīt un veidot savu īpato baznīcas iekārtu un dzīvi.
№ 22147, Latviešu literatūra, 9 klase
Надо написать сочинение по роману "Cilveka Bērns".Название сочинения "Boņa rakstura atklūsme"

Anjutik
Anjutik
Anjutik
Īsi par grāmatu un tās galveno varoni.

Grāmatā “Cilvēka bērns” autors stāsta par Bonifāciju Paulānu, ko visi sauc vienkārši par Boņu, bet kurš pats citiem sevi lepni dēvē par Bonifāciju Paulāna dēlu. Notikumi risinās Latgalē, kādā lauku sētā viena gada laikā. Boņs patiesība ir pats Jānis Klīdzējs, kas grāmatā stāsta par saviem bērnības piedzīvojumiem Latgalē.

Turp. failaa
Apskaties risinājumu
<1/3>

CheRry
CheRry
CheRry
Starptautiski pazīstamākā filma „Cilvēka bērns" (1991) par mazā puisēna Boņuka pasaules redzējumu ir kino režisora Jāņa Streiča veltījums dzimtajam Latgales novadam, ar kuru saistās režisora bērnības atmiņas.

Tā ir pirmā filma, kas pēc Jāņa Klīdzeja romāna uzņemta nevis latviešu, bet gan latgaļu valodā un tāpēc iekļauta arī Ginesa rekordu grāmatā - kļūdas pēc tajā gan varam lasīt, ka „Cilvēka bērns" ir pirmā filma, kas uzņemta latviešu valodā.

Filmā redzams arī pats J. Streičs - nevarēdams atrast piemērotu aktieru prāvesta lomai, beigu beigās viņš to atveido pats.

Tieši par „Cilvēka bērna" pārliecinošo kristīgo ētiku un vienkāršo
№ 22698, Vēsture, 9 klase
Аргументированно эссе на тему " Создание Латвии, случайность или стечение обстоятельств"

Anjutik
Anjutik
Anjutik
Latviesu valodaa
Apskaties risinājumu
<1/3>
№ 22721, Latviešu valoda, 7 klase
Rudolfs Blaumanis . uzrakstiet referatu par situ dzeku ..

bavarde
bavarde
bavarde
http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C5%ABdolfs_Blaumanis

irina
irina
irina
Rūdolfa Blaumaņa dzīves un darba vietas Rīgā
R. Blaumaņa daiļrades meistarības izaugsme liela nozīme ir viņa dzīves un darba gadiem Rīgā.
No 1875. gada rudens līdz 1881. gada pavasarim Blaumanis apmeklē 2. Rīgas vācu apriņķa un tirdzniecības skolu, kura atrodas Palasta ielā 9, vienā no vecākajām Rīgas ēkām, kas saglabājusies līdz mūsu dienām.

Turp. failaa.
Apskaties risinājumu
<1/2>

disko_diva
disko_diva
disko_diva
Rūdolfs Blaumanis
Rūdolfs Blaumanis (dzimis 1863. gadā, miris 1908. gadā) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs

Turp. failaa
Apskaties risinājumu
<1/2>

crazy
crazy
crazy
Rūdolfs Blaumanis (dzimis 1863. gadā, miris 1908. gadā) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs.

Blaumanis ir dzimis Vidzemē, Ērgļu muižā. Mācījies Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā (1875-1881). Pirmā publikācija 1882. gadā vācu valodā. Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis (1885-1887). Pēc tēva nāves no 1894. gadā periodiski dzīvojis gan vecāku mājās Ērgļu pagasta Brakos, gan Rīgā, kur strādājis vairākos tā laika preses izdevumos Zeitung für Stadt und Land, Mājas Viesis, Dienas Lapa, Latvija, izņemot 1902.-1903. gadu, kad vadījis latviešu laikraksta Pēterburgas Avīzes satīras pielikumu Purva malā Pēterburgā. 1907. gada va

agent.
agent.
agent.
Rūdolfs Blaumanis (dzimis 1863. gadā, miris 1908. gadā) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs.
Blaumanis ir dzimis Vidzemē, Ērgļu muižā. Mācījies Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā (1875-1881).

Turp. failaa
Apskaties risinājumu
<1/2>
№ 23150, Kultūras vēsture, 10 klase
uzrakstiet lūdzu eseju par Japāņu reliģiju "sintoisms".

paldies jau iepriekš.!

  Леса
  Леса
Леса
в файле
Apskaties risinājumu
<1/11>

gaziks
gaziks
gaziks
ceru noder
Apskaties risinājumu
<1/1>

irina
irina
irina
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=5&w_id=811322
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=15&w_id=315149
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=5&w_id=455588
http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=36&w_id=341918

Anjutik
Anjutik
Anjutik
krievu valodā ir daudz materiāla, te nedaudz arī atradu latviešu valodā
Apskaties risinājumu
<1/9>

Sergey
Sergey
Sergey
sint.txt
Apskaties risinājumu
<1/1>
№ 23479, Latviešu valoda, 6 klase
no cik zilbeem sastav vards hidroelektrostacija un cik latviesu walodaa ir lidzskanu zemskanu un patskanu

admins
admins
admins
hid-ro-elek-tro-sta-ci-ja

7 zilbes

irina
irina
irina
no 3 zilbeem sastav vards hidroelektrostacija
Latviešu valodā ir 48 fonēmas: 26 līdzskaņi, 12 patskaņi un 10 divskaņi

dj_elsky
dj_elsky
dj_elsky
hi-dro-el-ek-tro-sta-ci-ja
8 zilbes

Crazy.
Crazy.
Crazy.
hi-dro-elek-tro-sta-ci-ja
7 zilbes

līdzskaņi - 26
patskaņi - 12

bastotaajs
bastotaajs
bastotaajs
hidro-elektro-sta-ci-ja

patskaņi ir: a,e,i,u,o,ā,ē,ī
līidzskaņi visi parējie
zemskaņi-pirmoreizi dzirdu :D
№ 24054, Krievu valoda, 9 klase
man vajadzētu latviešu tautas tērpa aprakstu.gan sieviešu gan vīriešu.vēlams abās valodās. :)

ingai1234
ingai1234
ingai1234
(liku pielikumā adreses)
šajās adresēs kkas ir atrodams, bet visvairāk ir 2.jā adresē... :)
Apskaties risinājumu
<1/1>

DJ Kalle
DJ Kalle
DJ Kalle
Ceru ka sis deres.. :)
Apskaties risinājumu
<1/5>

kašķīte
kašķīte
kašķīte
Te par katra novada tautas tērpiem ir aprakstīts, tikai gan latviešu valodā!

http://216.239.59.104/search?q=cache:pOnpu6GRSBwJ:ailab.lv/kultura/lktaut01.htm+latvie%C5%A1u+tautas+t%C4%93rpi&hl=lv&ct=clnk&cd=1&gl=lv&lr=lang_en|lang_lv
|< << 1/41 >> >|
Atpakaļ >>
Reklāma
© 2007-2015 homework.lv
Top.LV