| Meklēšanas rezultāti - 'mīti' | № 21872, Latviešu literatūra, 9 klase Plzz atsutiet kas domrakstu pa "Lacplesi".Ludzu es nevaru neko izdomat ko rakstit.Ludzu atsutiet busu loti pateicigs.Peeciespejas atrak! | | |
| |
agent. | Lāčplēsis radies no lāču mātes. Augot viņš ātri attīstījies par lielu un staltu jaunekli. No savas mātes tas mantojis lāča ausis un lielu stiprumu, tādēļ to nosaukuši par Lāčausi. Pirmajos jaunekļa gados tas iztīrījis tēva mājas apkārtni no plēsīgiem zvēriem: lāčiem, vilkiem un meža cūkām, saķerot tos aiz žokļiem un pārplēšot. Tā viņš arī dabūjis nosaukumu Lāčplēsis. Vēlāk, kad vairs mājā neatradis gadījumu savu spēku izlietošanai, ceļojis apkārt pa Baltiju, darba meklēdams. Bet viss, ko viņš darījis, noticis ar pārlieku lielu stiprumu, tā ka salauzis visas darba lietas. Tā reiz viņš bijis par pārcēlāju pie Daugavas. Kad ļaudis uz celtu | | |
| |
lera | Лачплесис - латышский народный герой, богатырь латышских народных сказок, олицетворяющий величие народа, его волю к борьбе и героизм. Лачплесис в латышском фольклоре символизирует героизм, отвагу человека, очищающего землю от захватчиков. Целый ряд латышских народных сказок рассказывает о происхождении героя от человека и медведя. Подобные сказки записаны в Рижском, Цесиском, Валкском, Талсинском, Бауском, Екабпилском и др. Уездах. В них рассказывается, как медведь похищает женщину, чаще всего молодую, и уносит ее в лем, в берлогу. От медведя у женщины родится сын. Матерью медвежьего сына в этих вариантах является дочь крестьянина или бедного дровосека, принцесса, жена священника. Есть варианты, рассказывающие о рождении героя от человека и медведицы. Один человек как-то рубил дрова в лесу, появилась медведица и утащила его в берлогу. Там они жили долгое время, и у медведицы родился мальчик. Некий старичок воспитал мальчика, которого ему притащила медведица. Мальчик вырос богатырем и стал совершать подвиги. По преданию Стабурадзе нашла в порожней сердцевине прекрасного юношу, который лежал в колоде бездыханно. Богатырь был рожден от медведицы и человека – лесного жителя. Лачплесис называется медвежьеухим, потому что унаследовал от матери медвежьи уши. У Пумпура имя Лачплесис, или Лачаусис («Раздирающий медведя») объясняется тем, что юноша истребил вокруг отцовского дома медведей и других хищных зверей. Герой убивает медведя, освобождает свою мать из плена. Герой убивает не своего родителя, а другого медведя. Мотив раздирания зверя – древний и достаточно широко распространенный. Он положен в основу известной библейской легенды о древнееврейском богатыре Самсоне. Юный Самсон встречает на пути льва и голыми руками разрывает зверя, «как козленка». | | |
| |
Shtaket | Lāčplēsis" ir librets rokoperai pēc A. Pumpura eposa motīviem, sarakstīts 1986./87. gadā.
Varonis. Lāčplēsis ir varonis. Ļoti vilinoši ir, ķeroties pie kāda vispārzināma sižeta, pagriezt to ar kājām gaisā. Deheroizēt varoni. Šeit tas nav darīts. Lāčplēsis ir varonis, taču viņa mītiskā izcelsme nav uzsvērta (arī Rainis neuzsver Lāčplēša dzimšanu no lāčumātes), tomēr viņa spēks ir AUSĪS. Ne tāpēc, ka tās ir lāča ausis, bet tāpēc, ka tās ir dzirdīgas ausis. Lāčplēša ausu spēks ir tas, ka viņš dzird savu tēvzemi. Dzird tās sāpes un ciešanas, gaviles un vaimanas. Dzird, jūt, zina, saprot. Lai palīdzētu savai zemei, vispirms ir jādzird tās pal | | |
| |
irina | "Lāčplēsis" ir librets rokoperai pēc A. Pumpura eposa motīviem, sarakstīts 1986./87. gadā. Varonis. Lāčplēsis ir varonis. Ļoti vilinoši ir, ķeroties pie kāda vispārzināma sižeta, pagriezt to ar kājām gaisā. Deheroizēt varoni. Šeit tas nav darīts. Lāčplēsis ir varonis, taču viņa mītiskā izcelsme nav uzsvērta (arī Rainis neuzsver Lāčplēša dzimšanu no lāčumātes), tomēr viņa spēks ir AUSĪS. Ne tāpēc, ka tās ir lāča ausis, bet tāpēc, ka tās ir dzirdīgas ausis. Lāčplēša ausu spēks ir tas, ka viņš dzird savu tēvzemi. Dzird tās sāpes un ciešanas, gaviles un vaimanas. Dzird, jūt, zina, saprot. Lai palīdzētu savai zemei, vispirms ir jādzird tās palīgā sauciens, lai mīlētu to, ir jādzird, jājūt. Lāčplēsis ir dzirdīgs pret skaistumu, pret netaisnību. Viņš dzird savu zemi un izsaka to. Viņš tēvzemi dzird tagadnē, pagātnē un nākotnē. Dzird savu laiku, ļaužu sāpi. Personificēts dzirdīgums. Kamēr viņš dzird, ar viņu netiek galā. Padarīt Lāčplēsi kurlu – „bez acu, bez ausu, bez valodas” – ir viņa pretspēku mērķis. Padarīts nedzirdīgs (ir taču tik daudzi kurluma veidi), viņš tiek atrauts no zemes, zaudē saikni ar to un kļūst vājš, tāpat kā Antejs – viņa grieķu radinieks. | |
| | № 21882, Ģeogrāfija, 9 klase Lūdzu palīdziet! Uzrakstīt eseju-pārspriedumu par dabas aizsardzību
1)kāpēc nepieciešams aizsargāt dabu 2)kas visvairāk piesārņo apkārtejo vidi 3)kādi pasākumi jāveic, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas aizsardzības problēmām Ļoti vajag! | | |
| |
agent. | manuprat dabu ir nepiecesams saglabat lai ari nakakmas paaudzes vareja izbaudit visu to kra6njumu kuru izbaudam mes . ka ari lai vini vareja est tadus augljus un darzenus kurus edam mes . bet musu dabu visi piesarnjo. vis vairak es domaju ka ar atkritumiem un ar ma6inas gazem, visur meza var atrast indigos dabai atkritumus :zales, plastmasu ,.... es domaju ka ir jareklome skaistu dabu un aicinat cilvekus saudzet to. ka ari sodit tos kuri piesarnjo. | | |
| |
VeRuN4iK | 1) Dabu vajag aisargat jo ja mes to neaizsargasim visa cilvece nomirs- jo daba dod skabekli atmosferai 2)piesarņo dabu visas fabrikas, ķimiskas vielas, nafta, izplūdes gāze no mašīnam 3) Daudzi sariko mītiņus< daudzi rizo ''Greenpeace'' | |
| № 22903, Literatūra, 9 klase Lūgums uzrakstīt, uz word.doc majas doarbu. Man ir jāraksta domraksts par "Lāčplēsi." Lugums palīdzēt man to uzrakstīt :D Līdz brivlaika beigām. Paldies Jums.. :D | | |
| |
agent. |
Lāčplēsis radies no lāču mātes. Augot viņš ātri attīstījies par lielu un staltu jaunekli. No savas mātes tas mantojis lāča ausis un lielu stiprumu, tādēļ to nosaukuši par Lāčausi. Pirmajos jaunekļa gados tas iztīrījis tēva mājas apkārtni no plēsīgiem zvēriem: lāčiem, vilkiem un meža cūkām, saķerot tos aiz žokļiem un pārplēšot. Tā viņš arī dabūjis nosaukumu Lāčplēsis. Vēlāk, kad vairs mājā neatradis gadījumu savu spēku izlietošanai, ceļojis apkārt pa Baltiju, darba meklēdams. Bet viss, ko viņš darījis, noticis ar pārlieku lielu stiprumu, tā ka salauzis visas darba lietas. Tā reiz viņš bijis par pārcēlāju pie Daugavas. Kad ļaudis uz celtuvess salasījušies, viņš sācis airēt, bet tūliņ ar pirmajiem vilcieniem aiŗi salūzuši, un celtuvē būtu ierauta straumē un sadragāta, ja Lāčplēsis nebūtu airu vietā izlietojis savas plaukstas: ar tām viņš sācis tik spēcīgi airēt, ka celtuvi atgriezis no straumes un pārvilcis laimīgi otrpus Daugavas.
Turp. failaa | | |
| |
irina | "Lāčplēsis" ir librets rokoperai pēc A. Pumpura eposa motīviem, sarakstīts 1986./87. gadā. Varonis. Lāčplēsis ir varonis. Ļoti vilinoši ir, ķeroties pie kāda vispārzināma sižeta, pagriezt to ar kājām gaisā. Deheroizēt varoni. Šeit tas nav darīts. Lāčplēsis ir varonis, taču viņa mītiskā izcelsme nav uzsvērta (arī Rainis neuzsver Lāčplēša dzimšanu no lāčumātes), tomēr viņa spēks ir AUSĪS. Ne tāpēc, ka tās ir lāča ausis, bet tāpēc, ka tās ir dzirdīgas ausis. Lāčplēša ausu spēks ir tas, ka viņš dzird savu tēvzemi. Dzird tās sāpes un ciešanas, gaviles un vaimanas. Dzird, jūt, zina, saprot. Lai palīdzētu savai zemei, vispirms ir jādzird tās palīgā sauciens, lai mīlētu to, ir jādzird, jājūt. Lāčplēsis ir dzirdīgs pret skaistumu, pret netaisnību. Viņš dzird savu zemi un izsaka to. Viņš tēvzemi dzird tagadnē, pagātnē un nākotnē. Dzird savu laiku, ļaužu sāpi. Personificēts dzirdīgums. Kamēr viņš dzird, ar viņu netiek galā. Padarīt Lāčplēsi kurlu – „bez acu, bez ausu, bez valodas” – ir viņa pretspēku mērķis. Padarīts nedzirdīgs (ir taču tik daudzi kurluma veidi), viņš tiek atrauts no zemes, zaudē saikni ar to un kļūst vājš, tāpat kā Antejs – viņa grieķu radinieks.
| | |
| |
AndR | http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=191452 | |
| № 23145, Latviešu literatūra, 9 klase Domrakstu uzrakstit uz word.doc.. Paldies par palidzibu un sadarbibu :D | | |
| |
bavarde | "Lāčplēsis" ir librets rokoperai pēc A. Pumpura eposa motīviem, sarakstīts 1986./87. gadā. Varonis. Lāčplēsis ir varonis. Ļoti vilinoši ir, ķeroties pie kāda vispārzināma sižeta, pagriezt to ar kājām gaisā. Deheroizēt varoni. Šeit tas nav darīts. Lāčplēsis ir varonis, taču viņa mītiskā izcelsme nav uzsvērta (arī Rainis neuzsver Lāčplēša dzimšanu no lāčumātes), tomēr viņa spēks ir AUSĪS. Ne tāpēc, ka tās ir lāča ausis, bet tāpēc, ka tās ir dzirdīgas ausis. Lāčplēša ausu spēks ir tas, ka viņš dzird savu tēvzemi. Dzird tās sāpes un ciešanas, gaviles un vaimanas. Dzird, jūt, zina, saprot. Lai palīdzētu savai zemei, vispirms ir jādzird tās palīgā sauciens, lai mīlētu to, ir jādzird, jājūt. Lāčplēsis ir dzirdīgs pret skaistumu, pret netaisnību. Viņš dzird savu zemi un izsaka to. Viņš tēvzemi dzird tagadnē, pagātnē un nākotnē. Dzird savu laiku, ļaužu sāpi. Personificēts dzirdīgums. Kamēr viņš dzird, ar viņu netiek galā. Padarīt Lāčplēsi kurlu – „bez acu, bez ausu, bez valodas” – ir viņa pretspēku mērķis. Padarīts nedzirdīgs (ir taču tik daudzi kurluma veidi), viņš tiek atrauts no zemes, zaudē saikni ar to un kļūst vājš, tāpat kā Antejs – viņa grieķu radinieks.
| | |
| |
irina | 1) http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=522512 http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=941854 http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=605627
2) http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=997020
3) http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=495647 http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=101419 http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=288788
telu raksturojums http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=10&w_id=200179 gan jau pietiks | | |
| |
Anjutik | Spīdola Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”.
Daudzu meiteņu ideāls droši vien ir Laimdota no Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis”, tomēr man labāk simpatizē Spīdola. Spīdala - Aizkraukļa vienīgā meita - “rotājās gredzeniem, krellēm”, tiešām “jaunekle īsta skaistule”. Līdzīgi lauvai Spīdala ir kaut kas apburošs, bet tajā pašā brīdī “tai trūkst tāds mīlīgais jaukums”, kas tā vien vilina to paglaudīt. Tomēr pat Lāčplēsim Spīdala pirmajā redzēšanās brīdī iepatīkas: ”Skaistumu tādu tas nebija redzējs: Spīdalas acis raudzījās droši, Burvīgas liesmas spīdēja tanīs.
Turp. failaa | |
| № 23426, Vēsture, 6 klase Nu kas ir barakāžu laiks??? | | |
| |
catwoman | barikažu laiks ir 90-to gadu sakumā, kad PSRS centās okopēt Latviju, 1991. gadā PSRS karaspeks naca iekša Riga un latviesi veidoja barikades uz tiltiem un pie valstiski svarigiem objektiek (tv, radio, pasts, u.t.m). Isuma var teikt ta bija cina par Latvijas neatkaribas saglabašanu. | | |
| |
PinkShadow | ieej www.barikades.lv | | |
| |
krabis | barikāžu liks latvijaa kad omoniesi iebrauca latvija ar tankiem un gribeeja apsaut visus bet latviesi bija sataisisjusi barikaades ar masiinaam ap visaam galvenajaam ekaam piemeram ap televiizijas torni un ap raadeo torni lai omoniesi neinemtu tos latviesiem pat nebija ieroci bet vini tikai tos apsargaaja dienu un nakti omoniesi staaveeja pat zem tiltiem tapeec bija biistami tiem braukt paari ar jeb kaadu transportu. ps. piebod ka nebija pieturziimes | | |
| |
marisok | Barikažu cīnītājs 91.gadā., 03.11.2007 22:55
bardaks mitiņotajiem vajadzigs ? budžeta neapstiprināšana ? pensiju un algu neizmaksa ? priekks krievišiem un joskēm ? liekas problema valstī , popularitates veiddošana hudožņikiem un zilajiem - arī sorosiešiem ? KAUNS mītiņa dalimiekiem !
| | |
| |
Edmisco | Barīkāzu laiks, kad omon kaujinieki mēģinaja ienjemt saeimu un svarigas citas latvijas vcietas,tad cilvēki vacas grupās kurināja ugunskurus, un pie svarīgakajam ēkām vecrīgā, ka latvijas radio un cittas stajas un aizstaveja ar barikadem! Sabrauca ar mashinam tā ka neviens nevarēja tikt klat | |
| | № 26192, Vēsture, 6 klase vestures miti | | |
| |
LaurisN | http://www.writespirit.net/ad/greatest_historical_myths , tur ir | | |
| |
sergej | Miti ir worda! | | |
| |
Janisdz | http://www.writespirit.net/ad/greatest_historical_myths | | |
| |
HaCKer | Vēstures zinātnē par mītu tiek dēvēts nekritiski pieņemts, sabiedrībā noturīgs priekšstats par kādu vēsturisku notikumu vai parādību. Mēs pazīstam mītu par Lāčplēsi, mītu par Piekto gadu, mītu par sarkanajiem latviešu strēlniekiem… | | |
| |
Blizko | http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special%3ASearch&search=mitologija&fulltext=Mekl%C4%93t
info par miitiem.. ceru ka no tiem atradiisi ko vajag ;) | |
| № 28827, Literatūra, 12 klase Vajag referātu par Daces Bulas "Dziedātājtauta.Tradīcija un interpretācija vai Folklora un nacionālā ideoloģija"
| | |
| |
bikšele | “Latvju tauta no senajiem laikiem daudzināta un dēvēta par dziedātāju tautu. To liecina vecu vecie laikrakstnieki (kroniķi)”, tā latviešu pirmo vispārīgo dziedāšanas svētku laikā raksta dzejnieks Auseklis . Jaunlatviešu laikos (un pat pirms tam) aizsākusies tautas identificēšana ar tautasdziesmu tradīciju ir viens no tiem pavedieniem, kas vijas cauri vairāk nekā gadsimtu garajam diskursam par latviešu nacionālo identitāti. Ausekļa rakstītajam varam likt līdzās šodienas preses publikācijas, kurās arī sastopams dziedātājtautas tēls. Tur to bieži vien ietver pretstatījums starp idealizēto un mītisko tautas dziesmoto pagātni un 20. gadsimta beig | |
| № 30470, Dabaszinības, 10 klase Vajadzīga informācija,referāts,vai projekta darbs par meža izciršanu Latvijā | | |
| |
maxe | Sakarā ar sarežģīto ekonomisko situāciju tiek ārkārtīgi strauji iznīcināti meži. Veltīgi nosodīt cilvēkus, kuri, neredzot citus ienākumu avotus, izcērt un pārdod savus privātos mežus, lai nodrošinātu pieticīgu eksistenci ģimenei un izglītību bērniem. Tomēr pieejamie vēsturiskie materiāli liecina par to, ka visa Ziemeļeiropas senā kultūra - vai tie būtu skandināvu mīti, ķeltu Karaļa Artūra leģendu cikls, ģermāņu Nibelungu dziesma, Īrijas druīdiskā kultūra vai latviešu dainas - ir radusies un izveidojusies brīnumu pilnā, varenā un mūžīgā mežā. Līdz ar to, mežu izciršana iznīcina ne tikai konkrētas zemes ekosistēmu, bet arī vesela reģiona kultūr | | |
| |
disko_diva | Sakarā ar sarežģīto ekonomisko situāciju tiek ārkārtīgi strauji iznīcināti meži. Veltīgi nosodīt cilvēkus, kuri, neredzot citus ienākumu avotus, izcērt un pārdod savus privātos mežus, lai nodrošinātu pieticīgu eksistenci ģimenei un izglītību bērniem. Tomēr pieejamie vēsturiskie materiāli liecina par to, ka visa Ziemeļeiropas senā kultūra - vai tie būtu skandināvu mīti, ķeltu Karaļa Artūra leģendu cikls, ģermāņu Nibelungu dziesma, Īrijas druīdiskā kultūra vai latviešu dainas - ir radusies un izveidojusies brīnumu pilnā, varenā un mūžīgā mežā. Līdz ar to, mežu izciršana iznīcina ne tikai konkrētas zemes ekosistēmu, bet arī vesela reģiona kultūras avotu. Apturēt šo procesu ir izdevies tikai dažās vietās ar patiesu sava darba entuziastu enerģisku un ilgstošu darbu. Tauta cīnās par elementāru izdzīvošanu, politiķiem ir citas prioritātes. Mežs tikmēr atstāj mūsu pasauli. Dažādu sabiedrisko organizāciju rīkotās akcijas un publikācijas masu mēdijos ir bijušas nepietiekamas lai apstādinātu notiekošo neprātu. Reti kur notiek normāli meža atjaunošanas darbi. Arī cilvēka āda ir spējīga atjaunoties tikai līdz zināmai robežai. Ja apdeguma, vai citas traumas rezultātā ir zaudēts vairāk par ceturto daļu ādas, tad pat mūsdienu medicīna nedod nekādu garantiju cilvēka izdzīvošanas iespējai. Māte Zeme, tāpat kā cilvēks, ir dzīva būtne un, tāpat kā cilvēkam, tai ir savas robežas. Mūsu pienākums un atbildība ir šīs robežas nepārkāpt, mainīties pašiem un atrisināt šo problēmu “Šeit un tagad” nevis “Kaut kad kādreiz”, kad īsta meža vairs nebūs. Aicinām īpašniekus saudzēt savus mežus. Neizcirsti tie var izrādīties daudz noderīgāki arī no samnieciski ekonomiskā viedokļa. Aicinām vākt ziedojumus, par saziedoto naudu atpirkt nociršanai paredzētos mežus un ar apgrūtinājuma nosacījumiem, kas ietverti līgumā, dāvināt tos valsts rezervātiem. Nekādā gadījumā nevajadzētu šos nociršanai atpirktos mežus paturēt privātpersonas vai kādas organizācijas īpašumā, lai cik labi un pozitīvi nebūtu sākotnējie nodomi. Pietiek atgadīties kādai ķezai ar nekustamā īpašuma nodokli vai juridisko atbildību, kura parasti tiek garantēta ar īpašumu, un mežam atkal draud nociršana. Pasaku māja šobrīd sadarbojas ar Teiču Valsts Rezervātu, ar kuru noslēgtais līgums garantē meža apsardzi, paturot Zaļā Ordeņa un naudas ziedotāju kontroli par līdzekļu izlietojumu un jauniegādātās teritorijas pielietojumu dabas rezervāta statusā. Teiču valsts rezervāts ir lielākā aizsargājamā mitrzemju teritorija Eiropā Ceram, ka izdosies atrast sadarbības iespējas arī ar citiem valsts rezervātiem.
Visus cilvēkus, kuriem ir interese par Latvijas mežu aizsardzību, aicinām uz konkrētu rīcību. Laiks nestrādā mūsu labā. Ik stundu tiek iznīcināts hektāriem meža. | | |
| |
DJ Kalle | Vētra, kas plosījās janvārī Latvijā, nepaliek bez sekām kā kokrūpniecības nozarē, tā arī citās nozarēs. Visnozīmīgākās problēmas pēc vētras bija saistītas ar elektroenerģijas atjaunošanu. Kā ziņoja Latvenergo pārstāvji, seku novēršanai augstsprieguma līnijām bija nepieciešamas vairākas dienas, bet zemsprieguma līnijām - pat nedēļas. [1.]Janvāra beigās meža nozares portālā www.latvianwood.lv tika publicēts raksts par aptuveniem vētras radītajiem zaudējumiem mežsaimniecībā un ar to saistītās nozarēs. Zemkopības ministrija bija aprēķinājusi, ka mežiem radītie zaudējumi ir apmēram 104 miljoni latu. Kokrūpniecības eksperti bija aprēķinājuši potenciālos zaudējumus, kas varētu rasties, ja netiks pielietota saprātīga mežu izciršana un vējgāžu kopšana – tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Tika pieminēts, ka vētras rezultātā sortimenta dažādība iespējama tikai 20% apmērā (pretstatā 60% normālos apstākļos). Ja sortimenta apjoms saglabāsies ļoti līdzīgs 2004. gada apjomam, tad faktiski dubultosies papīrmalkas daudzums. Tādējādi tika prognozēts, ka labam sortimentam cenas pat nedaudz pieaugs, taču papīrmalkai – kritīsies.
Turpinājums failā -> | | |
| |
yes | Sakarā ar sarežģīto ekonomisko situāciju tiek ārkārtīgi strauji iznīcināti meži. Veltīgi nosodīt cilvēkus, kuri, neredzot citus ienākumu avotus, izcērt un pārdod savus privātos mežus, lai nodrošinātu pieticīgu eksistenci ģimenei un izglītību bērniem. Mežu izciršana iznīcina ne tikai konkrētas zemes ekosistēmu, bet arī vesela reģiona kultūras avotu. Apturēt šo procesu ir izdevies tikai dažās vietās ar patiesu sava darba entuziastu enerģisku un ilgstošu darbu. Tauta cīnās par elementāru izdzīvošanu, politiķiem ir citas prioritātes. Mežs tikmēr atstāj mūsu pasauli. Dažādu sabiedrisko organizāciju rīkotās akcijas un publikācijas masu mēdijos ir bijušas nepietiekamas lai apstādinātu notiekošo neprātu. Reti kur notiek normāli meža atjaunošanas darbi. Arī cilvēka āda ir spējīga atjaunoties tikai līdz zināmai robežai. Ja apdeguma, vai citas traumas rezultātā ir zaudēts vairāk par ceturto daļu ādas, tad pat mūsdienu medicīna nedod nekādu garantiju cilvēka izdzīvošanas iespējai. Māte Zeme, tāpat kā cilvēks, ir dzīva būtne un, tāpat kā cilvēkam, tai ir savas robežas. Mūsu pienākums un atbildība ir šīs robežas nepārkāpt, mainīties pašiem un atrisināt šo problēmu “Šeit un tagad” nevis “Kaut kad kādreiz”, kad īsta meža vairs nebūs. Aicinām īpašniekus saudzēt savus mežus. Neizcirsti tie var izrādīties daudz noderīgāki arī no samnieciski ekonomiskā viedokļa. Aicinām vākt ziedojumus, par saziedoto naudu atpirkt nociršanai paredzētos mežus un ar apgrūtinājuma nosacījumiem, kas ietverti līgumā, dāvināt tos valsts rezervātiem. Nekādā gadījumā nevajadzētu šos nociršanai atpirktos mežus paturēt privātpersonas vai kādas organizācijas īpašumā, lai cik labi un pozitīvi nebūtu sākotnējie nodomi. Pietiek atgadīties kādai ķezai ar nekustamā īpašuma nodokli vai juridisko atbildību, kura parasti tiek garantēta ar īpašumu, un mežam atkal draud nociršana. Visus cilvēkus, kuriem ir interese par Latvijas mežu aizsardzību, aicinām uz konkrētu rīcību. Laiks nestrādā mūsu labā. Ik stundu tiek iznīcināts hektāriem meža.
| |
| № 35191, Literatūra, 11 klase iekopējiet lūdzu šeit kkādu vieglu latviešu autora dzejoli ar 16 rindiņām un uzraxtiet dzejoļa motivi un ko es varetu teikt kpc izveelejos. paldies | | |
| |
ewija | Reiz zaļoja jauniba,ceribas plauka, tad asinis bij karsta,tad gaišs bija laiks un pasaule visa tik krāšna ,tik jauka un nākotne spoža kā saulites vaigs
laiks aizgāja ceribas zuda kā dūmi viss mira ,kas agrak dārgs bij un sveets. nu dievīgie tēli tik bāli tik drūmi un dīdzis nekas nav kas ticībā sēts
un tukšā paliekot zinibu slāpem un beidzot visam kas daiļš bij un svēts sirds pildījās nāvīgām asiņu sāpēm bet pagātne arī jau sāpes sedz
un tagad es nicinu pasaules lietas jo redzu ka viss tikai murgi un nieks pret laimi,pret nelaimi krūtis ir cietas man gluži vienalga vai bēdas vai prieks! | | |
| |
Vika1117 | Man izhuvushos pirkstos zeltais ziedonsh viist, Sen izdzeesusi tumsa klusos vaidus manus, Bet nu kaa vainags, man ap galvu gaisma sviist Un dzirdu klusi zvanaam taalos zvanus.
Sirms akmenis triis muuzhiibas uz kruuts Man guleejis un meemas saapes dzeeris, Bet dzirdu pirmaas bites paari ziediem duuc, Kaa zelta lentu redzu, acu neatveeris.
Es leeni meeginaaju atvert smagos plakstus, Caur vinju baarkstiim, kaa caur pumpurainiem zariem, Es redzu saartas debesis un maakonrakst, Un sudrabkrastaa staavu, spaarniem baltiem gariem..
Vinsh naak un neredzeeta gaisma visu zeltii, Shkel sirmo akmeni un iededz krutiis liesmu, Un ietver | | |
| |
kaktyc | Katrai apsviedīgai sievai Jāsaplāno dzimumdiena: Šodienu - svinēt, Rītdien - lāpīt, Vakarpusē – gultā trāpīt. Trešā dienā skaitīt naudu, Atceroties gūto baudu. Pārrunāt - kurš cēlies, kritis, Dancojis, zem galda mitis... Beidzot plānošanu šo - Apsvērt balli nākošo. Ojars Lapins | | |
| |
snow | Veltījums senlaiku zemniekam K.Elsbergs skaties — tas akmens tas pats kurš viņlaik bij tava seja skaties — tas akmens jā tas smejas un smejas un smejas
un es viņam iesmējos līdzi un drīz visa telpa dārd
skaties — tas akmens tas pats viņam vēl ir tavs vārds
bet piemineklis viņš nav viņš lielceļa malā tup
un mūsu mūžības jēdziens pār viņu kā kleinkājis klūp
Daudzas lietas, kas citiem var nešķist svarīgas, ir nepieciešamas. Pat akmens var "uzrunāt cilvēku". Vajag tikai tajā ieklausīties. Ir jāsmejas ar akmeni. Man patīk smieties na par ko, tāpēc es izvēlējos šo dzejoli | | |
| |
Kathrie | Ojārs Vācietis
Es tevi mīlēšu Dzeltanās madarās, Es tevi paslēpšu Dzeltanās madarās No meža kaķa Dzeltanām acīm, No beigtas dzeltenas vālodzes Paslepšu.
Es tevi paslēpšu, baltā, No dzeltēšanas Un aziešanas Ar dzeltenu vēju.
Mīļā, Es tevi mīlēšu Dzeltenās madarās!
Es izvelejis šo dzejoli, jo man patik, ka autors parada savas domas | |
| | № 35524, Kultūras vēsture, 10 klase Uzrakstiet lūdzu atbildes....man vajag jau rītdien lūdzu!!!!! 1)Kas ir mīts? 2)meģiniet veidot savu definīciju 3)Kādas tendences valda šodienas cilvēka attieksme pret mītu? 4)Kādas ir mīta pamatfunkcijas? 5)Kādu vietu ieņiem rituāls mīta pasaulē? | | |
| |
Barbara | 1.Sena tautas teiksma par dieviem vai varoņiem. M. par pasaules rašanos. Izdomājums.
2.Mīts ir cilvēku jeb tautas izdomājums
3.Zinātne ir attīstījusi cilvēku domāšanau līdz tādam līmenim, ka cilvēks vairs akli netic mītiem!
4. Cilvēku fantāzijas izpausme
5. Rituāls ir regulāra, ik gadeja ik mēnešavai ikdienas, darbība , kuru atkarto saistībā ar tradīcijām ... piemēram Katru gadu svin Ziemassvētkus ... Dieva dela dzimšanu ( pēc idejas mīts ) Lieldienas... Jēzus augšām celšanās diena ( arī mīts ) | |
|
|