Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Meklēšanas rezultāti - 'magnijs' № 22318, Ķīmija, 8 klase Kas ir Cl, K, O, H, Mg, Br? ≈√vp_idb_insp‰ Ja runa iet par ķimisko elementu nosaukumiem, tad, lūdzu: Cl - hlors; K - kālijs; O - skābeklis; H - udenņadis; Mg - magnijs; Br - broms. mAx1m Cl - Hlors K - Kālijs O - Skābeklis H - Ūdeņradis Mg - Magnijs Br - Broms КаиШа* Cl-Chlorum K - Kalium O - Oxygenium H- Hydrogenium Mg - Magnesium Br- Bromum Leruusik Cl - hlors K - kalijs O - skabeklis H - udenradis Mg - magnijs Br - broms CheRry kalcijs, kalijs, skabeklis, udenradis, magnijs, broms № 32287, Fizika, 11 klase pastāstiet kautko vairāk nekā grāmatā ir rakstīts par metālu elektrovadītspēju. Pameliņa mana Elektrovadītspēja ir lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu. Elektrovadītspēja ir elektriskajai pretestībai apgrieztais lielums. Liela īpatnējā elektrovadītspēja nozīmē mazu īpatnējo elektrisko pretestību. DJ Kalle Par elektrisko strāvu sauc elektrisko lādiņu virzītu kustību.1 Elektriskā strāva ir elektronu plūsma no vietas, kur elektronu ir pārāk daudz, uz vietu, kur to ir pārāk maz, līdzīgi kā ūdens plūst no augstāka līmeņa uz zemāku. Elektrisko strāvu galvenokārt ražo elektrostacijās. Daļu elektrības iegūst ķīmiskajās reakcijās baterijās vai gaismai iedarbojoties uz fotoelementiem. Elektrisko strāvu vadītājos un pusvadītājos sauc par vadītspējas strāvu. Metāli ir kristāliskas cietvielas, kurām ir virkne specifiku īpašību. Galvenās no tām: liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja, izteikts plastiskums, spīdība u.c. īpašības. Metālu elektrovadītspēju raksturo šādas galvenās iezīmes: 1) Elektriskā strāvā metālos rada brīvo ( kolektivizēto) elektronu plūsma. Tā ir elektronvadītspēja. Jonvadītspēju, kā tas ir, piemēram, elektrolītiem, metāliem praktiski var neievērot. 2) Metālu īpatnējā vadītspēja salīdzinājuma ar citām vielām ir relatīvi liela un savukārt īpatnējā pretestība- maza. 3) Metālu īpatnēja pretestība atkarībā no temperatūras mainās pēc komplicētam likumsakarībām. Augstās temperatūrās (vairumam metālu par austām var uzskatīt temperatūras, kas pārsniedz 100...200k) metālu īpatnēja pretestība ir lineāri atkarīga no temperatūras: ρ =ρ0(1+αt), Vārds “metāls” cēlies no grieķu valodas vārda metallon – šahta, raktuve. Līdz mūsu ēras sākumam bija zināmi deviņi metāli: varš, sudrabs, zelts, cinks, alva, dzelzs, svins, antimons un dzīvsudrabs. 1779.gadā fraņču zinātnieks A. L. Lavuazjē sastādīja pirmo “vienkāršo ķermeņu”, t.i., ķīmisko elementu, sarakstu, kurā jau bez minētajiem metāliem ietilpa vēl astoņi: bismuts, kobalts, mangāns, molibdēns, niķelis, platīns, volframs un arsēns. Arsēns ir nemetāls, taču pēc savām fizikālajām īpašībām tas atgādina metālu. No 18.gs. beigām atklāto metālu skaits strauji pieauga. 19.gs. pirmajā pusē atklāja platīna saimes metālus (rutēniju Ru, rodiju Rh, pallādiju Pd, osmiju Os, irīdiju Ir) un ieguva dažus sārmus un sārmzemju metālus(litiju Li, nātriju Na, kāliju K, kalciju Ca, stronciju Sr, bāriju Ba). No dabā sastopamajiem metāliem pēdējo atklāja rēniju Re 1924.gadā. 20.gs. vidū sāka iegūt radioaktīvos metālus (tehnēciju Tc, prometiju Pm, neptūniku Np, plutoniju Pu u.c.), kas dabā nav sastopami. Metālu vispārīgais raksturojums Parastajos apstākļos visi metāli ir cietas, kristāliskas vielas. (Izņēmums ir dzīvsudrabs, kura kušanas temperatūta ir –39oC.) Tiem piemīt laba siltumvadītspēja, elektrovadītspēja un kaļamība. Kompaktiem metāliem ar tīru, neoksidētu virsmu ir raksturīgs metālisks spīdums (piemīt gaismas atstarošanas spējas). Sasmalcinātiem metāliem šī īpašība zūd (izņēmumi – alumīnijs un magnijs) No vielas uzbūves viedokļa metāli ir vienkāršas vielas kam raksturīgs blīvs atomu kristālrežģis. Metālu kristālrežģu mezglpunktos atrodas gan neitrāli atomi, gan metālu katjoni, jo daļa no metālu vērtības elektroniem brīvi pārvietojas pa metāla kristālrežģi. Šie elektroni ir kopīgi visiem kristālrežģa joniem. Brīvos elektronus metāla kristālrežģos mēdz saukt arī par elektronu gāzi. Brīvie elektroni nosaka metālu un to sakausējumu elektrovadītspēju, siltumvadītspēju un gaismas atstarošanas spēju. № 43732, Ķīmija, 10 klase № 43721, Ķīmija, 10 klase noteikt salu skidibu NaCl PbNO AlSO4 NaPO4 FePO4 uzrakstit vielu nosaukumus KCL=H2O NaCl+H2O+SiO2 Cu(OH)2+K2SO4 Al2(SO4)3+3Cu NaCl+H2SO4 Mg+ZnSO4 ludzu palidziet man Nice NaCl -> skist (58) PbNo -> AlSo4 -> skist (342) NaPO4 -> skist (164) FePO4 -> neskist (812) KCl -> kalija hlorids H2O -> udens NaCl -> natrija hlorids SiO2 -> silicija oksids Cu(OH)2 -> vara hidroksids K2SO4 -> kalija sulfats Al2(SO4)3 -> aluminija sulfats Cu -> vars NaCl -> natrija hlorids H2SO4 -> serskabe Mg -> magnijs ZnSo4 -> cinka sulfats rupuC NaCl-Skistosa viela (58,5) PbNO-Skistosa viela (331) AlSO4-Skistosa viela (342) NaPO4-Skistosa viela(164) FePO4-Neskistosa viela(151) Ceru kad palidzes meginasu ari 2 uzd izpildit! :) № 45054, Ķīmija, 10 klase kaads labums organismam no dzelzs,fosfors,kaalijs,magnija un naatrija hlors(saals)?kas var notikt ja tos uznjemt paaraak daudz,vai paaraak maz? lindindins Dzelzs nepieciesama lai veicinatu un stabilizetu pareizu asins cirkulaciju, un asinis ka tadas. Magnijs nepieciesams stipriem kauliem, ari sievietem. Cukurs veicina smadzenu darbibu, savukart sals lielos daudzumos, parmerigi lietojot var bojat ieksejos organus, it ipasi nieres, tadel nevajag parak daudz est sali. № 45688, Dabaszinības, 6 klase Kas kopīgs un atšķirīgs lavai ar magmu.? matemaatikis lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos. Tās temperatūra ir 650 līdz 1200°C Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs. kopīgs- abas nāk no zemes dzīlēm, abas ir karstas un šķidras. tusnis Lavai ar amagmu ir kopīgs tas kad vinji abi ir ljoti karsiti. Atšķirīgs Magma dzīvo dziljāk zem zemes nekā lava. ceru ka tev palidzēs :) agent. gan alva gan magnijs ir metali, viniem atshkiras krasa, molmasa, kushanas temperatura Ančy Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos. Tās temperatūra ir 650 līdz 1200°C № 52099, Ķīmija, 11 klase LŪDZU PALĪDZIET! 1.uzd Izmantojot metālu elektrōķīmisko spriegumu rindu, izvēlies atbilstošu metālu un ieraksti tekstā metāla nosaukumu! A. .............. ir spēcīgāks reducētājs nekā alumīnijs, bet vājāks reducētājsnekā kalcijs. B. ................, reaģējot ar vara(II) sulfāta ūdensšķidumu, reducē Cu2+ jo9nus, kas atrodas šķidumā. C. ........................... nereaģē ne ar aukstu, ne ar karstu ūdeni un neiedarbojas ar atšķaidītām skābēm. 3.uzd Cinka hidroksīds reaģē gan ar sālskābi, gan ar nātrija hidroksīdu. Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus! Zn(OH)2+_NaOh--> Zn(OH)2+_HCl--> Anninjsh 1.variants. 1.uzd. A. Magnijs B. Dzelzs C. Zelts 2.uzd. AgNO3 izmanto medicīnā, lilākās koncentrācijās izmanto čūlu un kārpu piededzināšanā, gļotādu ārstēšanā. KCl- minerālmēslojums, lauksaimniecība. CaSO4*0,5H2O- izmanto celtniecībā sauc par dedzinātajiem kaļķiem jeb albastaru. 3.uzdevums. Zn(OH)2+2NaOH  Na[Zn(OH)4] Zn(OH)2 + 2HClZnCl2+H2(bultiņa uz augšu) veiksmi! :) Hegemonija A. Magnijs B. H2SO4 C. Varš Manuprāt, tā vajadzētu būt. 3. Zn(OH)2+2NaOH --> Na2[Zn(OH)4] Zn(OH)2+2HCl--> ZnCl2 + 2H2O 3. uzd, № 53082, Fizika, 12 klase Emisijas spektri 1)Vai ir jāsalīdzina viena ķīmiskā elementa visas spektra līnijas? Adbildi pamato! 2)Daudziem vielu maisījumiem spektrs sastāv no ļoti daudz līnijām.Tas apgrūtina salidzināšanu ar atsevišķu elementu spektriem.Uzraksti savus priekšlikumus metodes pilnveidošanai. 3)Vai uz Saules varētu būt laboratorijas darbā noteiktas vielu maisījums?Paskaidro,kā to varētu pārbaudīt! Es 1)jā, lai noteiktu , kuras spektra krāsas nav redzamas. 3)Jā. To var uzzināt, ja zin kādi vielu maisījumi ir uz saules. Saules fotosfēras raksturojums: ūdeņradis 73,46 % hēlijs 24,85 % skābeklis 0,77 % ogleklis 0,29 % dzelzs 0,16 % sērs 0,12 % neons 0,12 % slāpeklis 0,09 % silīcijs 0,07 % magnijs 0,05 % trombocits jā, jo ķīmisiem elementiem spektrs ir līdzīgs, reizēm atšķiras par vienu vai divām līnijām izveidot pagaurus konkrēta spektra noteikšanai piem. lapā izkgriezti caurumi ar tām vietām kur jāsakrīt spektra līnijām, ja šīs vietas atbilst jāuzliek otra lapa kur izgriezti caurumi lai redzētu kur spektram nevajadzētu krist jā varētu būt to var noteikt ar gaismas spektru kāds tiek izstarots un aplūkot to caur dažādiem filtriem № 59238, Ķīmija, 11 klase 1.Izrakstīt un nosaukt metālus! CuO, Al, H2SO4, N2, Mg, Ca(OH)2, K2CO3, SO2,Ca, CH3COOH, Pb, NO, HNO3, NaOH, I2, Fe, S, ZnCl2, Hg, Na2S, Al(OH)3. Marina15 Al- alumīnijs Mg - magnijs Ca - kalcijs Pb - svins Fe - dzelzs ZnCl2 - cinka hlorīds Hg - sudrabs gucite Al - alumīnijs Mg - magnijs Ca - kalcijs Pb - svins Fe - dzelzs Hg - dzīvsudrabs žirka Cu-varš Al-alumīnijs Mg-magnij Ca-kalcijs K-kālijs Pb-svin Na-nātrijs Fe-dzelzs Zn-cinks Hg-dzīvsudrabs Lachuks CuO - vara II oksīds; Al - alumīnijs H2SO4 - sērskābe; N2 - skāpeklis Mg - magnijs Ca(OH)2 - kalcija hidroksīds K2CO3 kālija karbonāts SO2 - sēra IV oksīds Ca - kalcija CH3COOH - etānskābe Pb - svins NO - slāpekla II oksīds HNO3 - slāpekļskābe NaOH - nātrija hidroksīds I2 - jods Fe - dzelzs S - sērs ZnCl2 - cinka hlorīds Hg - dzīvsudrabs Na2S - nātrija sulfīds Al(OH)3 - alumīnija hidroksīds wineta-s Fe- dzelzs Al- alumīnijs Mg- magnijs Pb- svins Ca - kalcijs № 60796, Ķīmija, 11 klase NKD Metālu vispārīgais raksturojums. Iegūšana. 1/2 Lachuks METĀLI 4. variants 1. uzdevums. 5 p. Ieraksti teikumos izlaistos vārdus: metāliskā saite, metāla kristālrežģis, brīvie elektroni, metāla joni, metāla atomi! Metāla kristālrežģi veido metāla joni, brīvie elektroni un metāla atomi; Saite starp metāliskā elementa joniem un brīvajiem elektroniem ir metāliskā saite; Metāla uzbūves struktūru raksturo metālu kristālrežģis. Izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, aizpildi tabulu! Atoma elektronformula Metā¬liskā elementa simbols Vērtī¬bas elektronu skaits Augstākā oksidē¬šanas pakāpe 1s22s22p63s2 Mg-magnijs 3 +3 1s22s22p63s23p63d104s24p1 Ga-gallijs 1 +5 ... 3d24s2 Ti-titāns 2 +5 Turpinājums failā. 1/2 № 60929, Ķīmija, 10 klase KVD Ķīmisko elementu un to savienojumu raksturojums pēc atomu uzbūves un vietas periodiskajā tabulā. 1/1 paliidziiba01 ĶĪMISKO ELEMENTU UN TO SAVIENOJUMU RAKSTUROJUMS PĒC ATOMU UZBŪVES UN VIETAS PERIODISKAJĀ TABULĀ Sasniedzamais rezultāts Raksturo ķīmisko elementu un tā savienojumus pēc vietas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā un atoma uzbūves. Uzdevums (15 punkti) Aizpildi tukšās vietas tekstā, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu! Magnijs un fosfors ir 3 perioda elementi; magnijs ir II A grupas ķīmiskais elements, bet fosfors V A grupas ķīmiskais elements. Magnija atoma ārējā enerģijas līmeņa elektronu konfigurācija ir 2, tāpēc tā augstākā oksidēšanās pakāpe savienojumos ar skābekli ir 2 , tāpēc tai atbilstošā oksīda ķīmiskā formula ir 2MgO. Magnija oksīdam ir raksturīgas fizikālās oksīda īpašības. Turpinājums failā. 1/1 Lachuks Failā 1/1   1/2   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv