Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Meklēšanas rezultāti - 'Fizika' № 32287, Fizika, 11 klase pastāstiet kautko vairāk nekā grāmatā ir rakstīts par metālu elektrovadītspēju. Pameliņa mana Elektrovadītspēja ir lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu. Elektrovadītspēja ir elektriskajai pretestībai apgrieztais lielums. Liela īpatnējā elektrovadītspēja nozīmē mazu īpatnējo elektrisko pretestību. DJ Kalle Par elektrisko strāvu sauc elektrisko lādiņu virzītu kustību.1 Elektriskā strāva ir elektronu plūsma no vietas, kur elektronu ir pārāk daudz, uz vietu, kur to ir pārāk maz, līdzīgi kā ūdens plūst no augstāka līmeņa uz zemāku. Elektrisko strāvu galvenokārt ražo elektrostacijās. Daļu elektrības iegūst ķīmiskajās reakcijās baterijās vai gaismai iedarbojoties uz fotoelementiem. Elektrisko strāvu vadītājos un pusvadītājos sauc par vadītspējas strāvu. Metāli ir kristāliskas cietvielas, kurām ir virkne specifiku īpašību. Galvenās no tām: liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja, izteikts plastiskums, spīdība u.c. īpašības. Metālu elektrovadītspēju raksturo šādas galvenās iezīmes: 1) Elektriskā strāvā metālos rada brīvo ( kolektivizēto) elektronu plūsma. Tā ir elektronvadītspēja. Jonvadītspēju, kā tas ir, piemēram, elektrolītiem, metāliem praktiski var neievērot. 2) Metālu īpatnējā vadītspēja salīdzinājuma ar citām vielām ir relatīvi liela un savukārt īpatnējā pretestība- maza. 3) Metālu īpatnēja pretestība atkarībā no temperatūras mainās pēc komplicētam likumsakarībām. Augstās temperatūrās (vairumam metālu par austām var uzskatīt temperatūras, kas pārsniedz 100...200k) metālu īpatnēja pretestība ir lineāri atkarīga no temperatūras: ρ =ρ0(1+αt), Vārds “metāls” cēlies no grieķu valodas vārda metallon – šahta, raktuve. Līdz mūsu ēras sākumam bija zināmi deviņi metāli: varš, sudrabs, zelts, cinks, alva, dzelzs, svins, antimons un dzīvsudrabs. 1779.gadā fraņču zinātnieks A. L. Lavuazjē sastādīja pirmo “vienkāršo ķermeņu”, t.i., ķīmisko elementu, sarakstu, kurā jau bez minētajiem metāliem ietilpa vēl astoņi: bismuts, kobalts, mangāns, molibdēns, niķelis, platīns, volframs un arsēns. Arsēns ir nemetāls, taču pēc savām fizikālajām īpašībām tas atgādina metālu. No 18.gs. beigām atklāto metālu skaits strauji pieauga. 19.gs. pirmajā pusē atklāja platīna saimes metālus (rutēniju Ru, rodiju Rh, pallādiju Pd, osmiju Os, irīdiju Ir) un ieguva dažus sārmus un sārmzemju metālus(litiju Li, nātriju Na, kāliju K, kalciju Ca, stronciju Sr, bāriju Ba). No dabā sastopamajiem metāliem pēdējo atklāja rēniju Re 1924.gadā. 20.gs. vidū sāka iegūt radioaktīvos metālus (tehnēciju Tc, prometiju Pm, neptūniku Np, plutoniju Pu u.c.), kas dabā nav sastopami. Metālu vispārīgais raksturojums Parastajos apstākļos visi metāli ir cietas, kristāliskas vielas. (Izņēmums ir dzīvsudrabs, kura kušanas temperatūta ir –39oC.) Tiem piemīt laba siltumvadītspēja, elektrovadītspēja un kaļamība. Kompaktiem metāliem ar tīru, neoksidētu virsmu ir raksturīgs metālisks spīdums (piemīt gaismas atstarošanas spējas). Sasmalcinātiem metāliem šī īpašība zūd (izņēmumi – alumīnijs un magnijs) No vielas uzbūves viedokļa metāli ir vienkāršas vielas kam raksturīgs blīvs atomu kristālrežģis. Metālu kristālrežģu mezglpunktos atrodas gan neitrāli atomi, gan metālu katjoni, jo daļa no metālu vērtības elektroniem brīvi pārvietojas pa metāla kristālrežģi. Šie elektroni ir kopīgi visiem kristālrežģa joniem. Brīvos elektronus metāla kristālrežģos mēdz saukt arī par elektronu gāzi. Brīvie elektroni nosaka metālu un to sakausējumu elektrovadītspēju, siltumvadītspēju un gaismas atstarošanas spēju. № 32344, Ķīmija, 9 klase uzrakstiet nelielu pārskatu par ŠĶIEDRĀM! Sinta Sintētiskās šķiedras Polivinilspirta šķiedras Šķiedras, kuras ražo no polivinilspirta, ir vislētākās no sintētiskajām šķiedrām. Audumu ražošanā tās izmanto gan vienas pašas, gan kopā ar vilnas un kokvilnas šķiedrām. Raksturīgākās polivinilspirta šķiedru īpašības ir šādas: * tās ir gludas, * tās ir elastīgas, tāpēc audumi, kas ražoti no tām, neburzās, labi saglabā plisējumu, * tās ir mehāniski izturīgas, * tās vislabāk no visām sintētiskajām šķiedrām uzsūc mitrumu, neraujas, * labi iztur gaismas iedarbību, * kļūst mīkstas 220 °C temperatūrā, * labi iztur atšķaidītu skābju, sārmu un daudzu organisko šķīdinātāju iedarbību, * ugunī sākumā kūst, tad lēni deg ar dzeltenu liesmu. Tirdzniecībā polivinilspirta šķiedru audumu nosaukumi ir vinols, vinilons, vulons, mevlons utt. Šos tekstilmateriālus mazgā kā visus sintētiskos materiālus: tos neberž, neizgriež, bet viegli ar rokām nospiež. Gludina 160–200 °C temperatūrā. Poliakrilnitrilšķiedras Poliakrilnitrilšķiedras izgatavo no akmeņogļu, naftas vai gāzes pārstrādes produktiem. No tām ražotie audumi ir līdzīgi vilnas izstrādājumiem. Poliakrilnitrilšķiedrām ir šādas galvenās īpašības: * tās ir mīkstākas un zīdainākas nekā poliamīdšķiedras un poliesteršķiedras, * tās ir elastīgas, tāpēc izstrādājumi, kas darināti no poliakrilnitrilšķiedrām, saglabā formu un izmēru, * tās vāji uzsūc mitrumu, neraujas, * tās labi iztur gaismas un atmosfēras iedarbību, * tās iztur līdz 150 °C gludināšanas temperatūru, kļūst mīkstas 230 °C temperatūrā, * tās ir izturīgas pret sārmu, atšķaidītu skābju un organisko šķīdinātāju iedarbību, * tās deg ar dzeltenu uguntiņu, kas brīžiem uzliesmo, un liesmā kūst. Pazīstami poliakrilnitrilšķiedru nosaukumi: nitrons, orlons, akrilāns, kašmilons, dralons utt. Poliakrilnitrilšķiedru izstrādājumi mazgājami tikai ar neitrāliem mazgājamiem līdzekļiem. Šos izstrādājumus nedrīkst berzt. Gludina no kreisās puses 160 °C temperatūras režīmā. Poliesteršķiedras Poliesteršķiedras ražo no naftas pārstrādes produktiem. Pēc uzbūves un fizikālajām īpašībām tās ir līdzīgas poliamīdšķiedrām. Poliesteršķiedrām piemīt šādas īpašības: * tās ir gludas, spīdīgas, slīdīgas, * tās ir elastīgas, tāpēc poliesteršķiedru audumi maz burzās un labi saglabā ieloces, * tās ir mehāniski ļoti izturīgas, * tās ļoti vāji uzsūc mitrumu, tāpēc tekstilrūpniecībā, ražojot audumu, tām piejauc dabiskās šķiedras, * tās pārāk augstā gludināšanas temperatūrā var mainīt krāsu un pat kļūt mīkstas (235 °C), * tās šķīst gan koncentrētu skābju, gan koncentrētu sārmu iedarbībā, ir izturīgas pret oksidētājiem, * tās liesmā sākumā kūst, bet vēlāk sāk degt ar dzeltenu liesmu un kūp. Tirdzniecībā visā pasaulē poliesteršķiedras ir pazīstamas ar dažādiem nosaukumiem: lavsāns, dakrons, elāns, tergals, terilēns, tetorons, trevira utt. Uz poliestera un poliamīda auduma virsmas apģērba valkāšanas laikā veidojas tā saucamais pīlings – pūkainas lodītes. Lai uzlabotu izstrādājuma izskatu, tās nolasa vai ar speciālu ķemmīti noķemmē. Lai kvalitatīvi izmazgātu no poliesteršķiedrām gatavota auduma izstrādājumu, svarīgi ir iepazīties ar informāciju, ko sniedz simboli uz izstrādājuma etiķetes. Gludināšana veicama 160–200 °C temperatūras režīmā. Poliamīdšķiedras Poliamīdšķiedru iegūšanai izmanto akmeņogļu pārstrādes produktus. Šīs šķiedras plaši lieto tekstilmateriālos patstāvīgi vai arī kopā ar citām šķiedrām. Ja vilnai piejauc 10 % poliamīdšķiedru, auduma mehāniskā izturība pieaug divas reizes. Šķiedras ir vieglas, elastīgas un ar augstu ķīmisko izturību. Tās nebojā arī daudzkārtīgi locījumi, arī pelējuma un mikroorganismu iedarbība. Poliamīdšķiedrām ir šādas galvenās īpašības: * tās ir spīdīgas, slīdīgas, glumas, * tās ir izturīgas pret berzi un netrūkst, * tās ir elastīgas, tāpēc izstrādājumi no tām maz burzās, * tās maz uzsūc mitrumu, neraujas, * tās ir neizturīgākas pret gaismas iedarbību salīdzinājumā ar citām sintētiskajām šķiedrām, * tās sāk zaudēt izturību 100 °C gludināšanas temperatūrā, * tās nereaģē ar sārmiem, bet ir neizturīgas pret skābju un oksidētāju iedarbību, * tās deg ar zilganu liesmu, veidojot brūnu pārogļotu lodīti. Poliamīdšķiedrām dažādās valstīs tirdzniecībā lietojamie nosaukumi atšķiras. Tie var būt šādi: kaprons, neilons, promilāns, lilions, perlons, stilons utt. Audumi no poliamīdšķiedrām spēcīgi elektrizējas, tāpēc no tiem darinātie izstrādājumi apstrādājami ar preparātiem, kas novērš elektrizēšanos. Netīros izstrādājumus nemērcē, mazgā 30–40 °C siltā ūdenī, skalo vispirms siltā, tad aukstā ūdenī. Gludina 70–100 °C temperatūras režīmā № 32521, Kultūras vēsture, 11 klase Kādi notikumi un kā ietekmēja kultūras attīstību 18. gadsimtā ? Kas notika literatūrā 18.gadsimtā ? Kas saistīts ar tēlotājmākslu un tēlniecību ? Takota 18 gds. bija apgaismības gadsimts. Strauji attīstījas dažādas zinātņu nozares, tadi ka medicīna, fizika, ķīmija un geogrāfija. Džeims Kuks veic ekspedicijas kuri bagātina cilvēku priekšstatu par zemes ģeogrāfiju. attistījas arī literatūra. Tēmas par kuriem rakstija: tragisms, sāpes, svinīgums, mīlestība. Bija uzrakstīti: Gulevera piedzivojumi( džonotans Sfifts). Tas ir satirisks romāns, kur autors apsmej tolaika varu un likumus. disko_diva ² 1/1 № 32531, Fizika, 9 klase godovaja kontroljnaja 1/1 Green_brain2 Pēc vienādojuma saskaitot molmasas 39 g K dotu 56 g KOH 3,9 ---------5,6 (Vai tas ir fizikas uzd.?) snow 2Ka + 2H2O = 2KaOH + H2 M(Ka) = 80 g/mol M(KaOH) = 80 + 16 + 1 = 97 g/mol m(Ka) = 3,9 g m(KaOH) = m(Ka) · M(KaOH) ÷ M(Ka) = 3,9 · 97 ÷ 80 = 4,73 g № 33381, Dabaszinības, 4 klase Lūdzu palīdziet!!!!!!!!!! man vajag par dolomītu. (var attēlus tekstus). pasteidzieties!· krutais Dolomīts - plaši izplatīts Latvijas centrālajā daļā, Ziemeļvidzemē un visā Latvijas austrumu daļā, kur arī izvietota lielākā daļa izpētīto atradņu Dolomīts ir tradicionāla izejviela šķembu un kaļķu ražošanai. Dolomītu kvalitāti raksturo to ķīmiskais sastāvs un fizikāli mehāniskās īpašības. Cietākie un stiprākie ir Biržu atradnes dolomīti, no kuriem iegūstamas augstas (800, 1000) klases šķembas. No pārējo atradņu dolomītiem iegūst 400 un 600 klases šķembas. Šķembu kvalitāti var uzlabot tās mazgājot, pielietojot vairākpakāpju drupināšanu u.c. Mehāniski izturīgākie dolomīti ir arī ķīmiski tīrākie un to saturā ir vairāk par 90% karbonātu. No tiem cittrons Dolomīts - plaši izplatīts Latvijas centrālajā daļā, Ziemeļvidzemē un visā Latvijas austrumu daļā, kur arī izvietota lielākā daļa izpētīto atradņu Dolomīts ir tradicionāla izejviela šķembu un kaļķu ražošanai. Dolomītu kvalitāti raksturo to ķīmiskais sastāvs un fizikāli mehāniskās īpašības. Cietākie un stiprākie ir Biržu atradnes dolomīti, no kuriem iegūstamas augstas (800, 1000) klases šķembas. No pārējo atradņu dolomītiem iegūst 400 un 600 klases šķembas. Šķembu kvalitāti var uzlabot tās mazgājot, pielietojot vairākpakāpju drupināšanu u.c. Mehāniski izturīgākie dolomīti ir arī ķīmiski tīrākie un to saturā ir vairāk par 90% karbonātu. No tiem Explosion Dolomīts - plaši izplatīts Latvijas centrālajā daļā, Ziemeļvidzemē un visā Latvijas austrumu daļā, kur arī izvietota lielākā daļa izpētīto atradņu Dolomīts ir tradicionāla izejviela šķembu un kaļķu ražošanai. Dolomītu kvalitāti raksturo to ķīmiskais sastāvs un fizikāli mehāniskās īpašības. Cietākie un stiprākie ir Biržu atradnes dolomīti, no kuriem iegūstamas augstas (800, 1000) klases šķembas. No pārējo atradņu dolomītiem iegūst 400 un 600 klases šķembas. Šķembu kvalitāti var uzlabot tās mazgājot, pielietojot vairākpakāpju drupināšanu u.c. Mehāniski izturīgākie dolomīti ir arī ķīmiski tīrākie un to saturā ir vairāk par 90% karbonātu. No tiem mmm http://mapx.map.vgd.gov.lv/g3inflv/noveroumi/3.htm ou dzii Dolomīts Dolomīts - plaši izplatīts Latvijas centrālajā daļā, Ziemeļvidzemē un visā Latvijas austrumu daļā, kur arī izvietota lielākā daļa izpētīto atradņu Dolomīts ir tradicionāla izejviela šķembu un kaļķu ražošanai. Dolomītu kvalitāti raksturo to ķīmiskais sastāvs un fizikāli mehāniskās īpašības. Cietākie un stiprākie ir Biržu atradnes dolomīti, no kuriem iegūstamas augstas (800, 1000) klases šķembas. No pārējo atradņu dolomītiem iegūst 400 un 600 klases šķembas. Šķembu kvalitāti var uzlabot tās mazgājot, pielietojot vairākpakāpju drupināšanu u.c. Mehāniski izturīgākie dolomīti ir arī ķīmiski tīrākie un to saturā ir vairāk par 90% karbon № 33497, Fizika, 8 klase Vajadzigs referats fizika par kadu no 8 klases temam. aaboliits par skaņu - cweru ka noderes. :)  Ievads  Kas ir skaņa?  Skaņu apraksta dažādi fizikāli lielumi  Secinājumi  Izmantotā literatūra Turpinājums failā -> 1/7 yeah ;]]]] Daudz var uzrakstīt par siltumu. Precīzāk par siltuma avotiem, siltumparādībām, temperatūru, cietu ķermeņu izplešanos, siltuma pārnesi, siltumvadīšanu, konvekciju, siltumstarojumu, siltumietilpība, iztvaikošana, vārīšanās, kušana, sacietēšana, siltuma dzinējiem. un par katru var biku plašāk. ;]] Lai veicas. DJ Kalle Par gravitāciju Gravitācija ir spēks, kas Visumā pievelk vienu objektu pie otra. Tas ir spēks, kas liek kosmiskajiem ķermeņiem kustēties uz Zemes pusi. Tikai Galileo Galileja laikā (1564-1642) tika uzsākti mēģinājumi noteikt gravitācijas lielumu. Līdz tam laikam tika uzskatīts, ka ātrums, ar kādu krītošs priekšmets atsitas pret Zemes virsmu, ir atkarīgs no šī ķermeņa svara. Galilejs meta dažādus priekšmetus no slīpā torņa Itālijas pilsētā Pizā ar mērķi izpētīt gravitācijas spēka ietekmi uz tiem. Viņš pierādīja, ka smags un viegls priekšmets, kas tiek mesti reizē, sasniedz Zemes virsmu vienlaicīgi. Turpinājums failā -> Ceru, ka šis derēs! Vēlu veiksmi! ;) 1/3 № 33530, Latviešu valoda, 9 klase man vajag tikai, lai kāds pastāsta kādi ir exāmeni dabaszinībās, viegli vai grūti. Santhaa tākā pati vēl neeju 9. klasē, gruūti pateikt. bet no draudzenēm, dzirdēju, ka nav īpāši viegli.Uzdevumi esot diezgan vispārīgi.Bet ja loģiski domā, tad varot izdomāt. ^^ lai veicas. Pidzei nu, eksameni dabas ziniibas 9 klasei, nu gruuti vinji ir tad, ja Tu nesaproti kadu no attieciigajiem prieksemtie, kjiimiju, biologjiju, fiziku vai gjeografiju, katra no tiem prieksmetiem ir jazin pamats, ja zini tad nebus problemas.. ;) bet nu tajos eksamenos mazak par 6 ir gruuti dabut pat neko isti nezinot! :D tapec ka uz logjiku var, veiksmi Tev eksamena.. :) ewija nu isteniba ka kuru gadu.ir gadi kad uzd. parsvara ir no fizikas.ka tas bija pagājuso gad.ir kad atkal no geografijas vai biologijas.ja tos prieksmetus kaut cik sajedz tad izpildit var.ir ari jautajumi kurus vareja izdomat nezinot tur ipasus likumus un formulas vnk logiski domajot :)) Aliffa Tur ir dabaszinibas, fizika, kimija un geografija, un vinji vinji ir vieglas, jo nezinu ka tev, bet man bija tests examenos, un tur vajag bija tikai ar apli linducic Pagājušo gad atšķirībā no citiem gadiem katram priekšmetam bija viena A4 lapa! Bija grūti atsevišķi uzdevumi, bet var normāli uzrakstīt, ja ir loģiskā domāšana,jo manuprāt uzrakstīt ķīmijas kabineta drošības noteikumus var visi! ;) № 34191, Fizika, 8 klase 1)kapec sliedem ir atstatas spraugas 2)kapec siltumvada caurules ir likas. pat ja trase ir taisna.. ? edgars2007 1) jo pec izplesanas likumiem vasara tas sliedes izplesas Vipsis Šīs gudrības ir saistītas ar likumu, ka vielas sasilstot izplešas un atdziestot saraujas. 1) sliedēm izplešoties, ja tām nebūs atstarpes, tās izlieksies, tādējādi deformējot sliežu paralēlismu un vilciens būs grāvī, rupji sakot. 2) tas pats ir ar siltumtrasēm. tikai šeit inženieri skatās uz otru pusi. Ja siltumtrase atdzisīs, tā sarausies. Ja tai nebūs pietiekama "brīvgājiena", tā sevi pārraus uz pusēm. jencs 1) tapec ka aukstuma vinas sasaurinas!!!ja nebuutu spraugu tad vinas izlocitos!! 2) lai auksta laika vinas nepartruuktu un silta laika butu elastigas! vaarna 1) jo metāls siltumā izplešas, bet aukstumā saraujās. vasarā, kad ir karstisliedes izplešas, un lai sliedes neizliektos starp tām atstāj spraugu raganina124 1. Jo sliedēm sasilstot un kļūstot garākām, sliežu savienojumu sprauga novērš sliežu izliekšanos. 2. Jo pazeminoties temperatūrai tās var sarauties un nepārplīst. tā vismaz mūsu fizikas skolotājs skaidroja. № 34450, Ķīmija, 9 klase Ļoti vajag!!! 1/1 cittrons 1 1. nē 2.jā 3.jā 4.jā 5.nē 6.nē 2 1.fizikāl 2.ķīmisk 3.ķīmisk 4.fizikal 5fizikal 3 № 34524, Fizika, 10 klase Grāmata: Fizika 10.kl. (Krūmiņš J., red.) Uzdevuma numurs: 6.70. Aprēķināt laika intervālu, kādā matemātiskais svārsts izdara 40 svārstības, ja tā garums ir 1,6 m. ruk-ruk http://www.karsava1vsk.lv/Fizika/content/chapter2/section/paragraph3/theory.html tur var daudz apskatiities, pat kā svārstās. Sanaak T=2pi√(l/g)=2*3.14*√(1.6/9.8)=2.53sek. 40 sekundees svārsts paspēj pilnīgi veikt amplitūdu 40/2.53=15.8 reizes. Protams, svarīgs arī sākuma leņķis, bet tas nav dots. Ceru, ka pareizi :)   6/30   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv