| Meklēšanas rezultāti - 'francija' | № 27789, Kultūras vēsture, 10 klase Definīcija -Kas ir karnevāls ? | | |
| |
angel | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. Karnevāli sevišķi ir cieņā Latīņamerikā. Francijā karnevāls ir romiešu festivāla tradīciju turpināums. Daži festivāli bija veltīti dieviem : bakhanālija Bakham (Bakhs ir vīna un dzeršanas dievs), luperkālija Luperkam (Luperks ir faunas dievs) un saturnālija Saturnam (Saturns ir Jupitera tēvs). Šādos festivālos kalpi ieņēma īpašnieku vietu. Bakhanālija un luperkālija bija neatļauti festivāli, bet saturnālija organizēja par godu imperatoram. | | |
| |
mazais | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. Karnevāli sevišķi ir cieņā Latīņamerikā. Francijā karnevāls ir romiešu festivāla tradīciju turpināums. Daži festivāli bija veltīti dieviem : bakhanālija Bakham (Bakhs ir vīna un dzeršanas dievs), luperkālija Luperkam (Luperks ir faunas dievs) un saturnālija Saturnam (Saturns ir Jupitera tēvs). Šādos festivālos kalpi ieņēma īpašnieku vietu. Bakhanālija un luperkālija bija neatļauti festivāli, bet saturnālija bija organizēta par godu imperatoram | | |
| |
runcitta | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. Karnevāli sevišķi ir cieņā Latīņamerikā. Francijā karnevāls ir romiešu festivāla tradīciju turpinājums. | | |
| |
snow | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. | | |
| |
kecups | Karnevāls (itāļu: carnavale) - tautas svētku sezona, arī masku balle. Parasti karnevāls notiek zem klajas debess, tā laikā notiek dejas, rotaļas, gājieni. Karnevāli sevišķi ir cieņā Latīņamerikā. Francijā karnevāls ir romiešu festivāla tradīciju turpināums. Daži festivāli bija veltīti dieviem : bakhanālija Bakham (Bakhs ir vīna un dzeršanas dievs), luperkālija Luperkam (Luperks ir faunas dievs) un saturnālija Saturnam (Saturns ir Jupitera tēvs). Šādos festivālos kalpi ieņēma īpašnieku vietu. Bakhanālija un luperkālija bija neatļauti festivāli, bet saturnālija bija organizēta par godu imperatoram. | |
| | № 28774, Vēsture, 8 klase Grāmata: Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki (Goldmane S. u.c.) Uzdevuma numurs: 187lpp 1. Kuras Itālijas valstis pēc Vīnes kongresa piewienojās Austrijai. 2. Kāpēc izveidojās slepenā organizācija " Jaunā Itālija" ? 3. Kādi bija slepenās organizācijas " Jaunā Itālija" mērķi un kā tos paredzēja sasniegt? 5. Kāpēc sardīnijas karaliste kļuva par itālijas apvienotāju? 6. kāpēc dž. Garibaldi uzskata par nacionālo varoni?
Hepl plizz...! Newaru atrast.. kāds mošh palidzes.... kam padodas vsture! | | |
| |
maakslinieks | Vines kongresa rezultati. Ceturto reizi pārdalīja Poliju (Krakova saglabāja pseidosuverenitāti); Saksijai atņēma 2/5 no teritorijas; Prūsija ieguva Dancigu un Reinas kreiso krastu; Hanovere kļuva suverēna valsts; Nīderlandei pievienoja Beļģiju, Luksenburgu, Reinas zemes; izveidoja vācu valstu savienību, ko prezidēja Austrija; Austrija ieguva teritorijas Ziemeļitālijā, Ungārijā, Čehijā (4 000 000 iedzīvotāju); Itālija tā arī palika sadalīta; Francijā okupācijas režīms - tika maksātas milzīgas kontribūcijas, zaudēja pierobežas cietokšņus. | |
| № 29016, Vēsture, 8 klase Visu iespējamo informāciju par Mariju Antuaneti,bildes,kur dzimusi mirusi,ipasi notikumi,kas bija,svarigaka informacija! | | |
| |
hhlady | Tikuši pie varas, jakobīņi bez žēlastības izrēķinājās ar saviem politiskajiem pretiniekiem. Saudzēti netika ne monarhisti, ne mērenie republikāņi, ne cilvēki no tautas, kuru vārdā darbojās jakobīņi. Tika pieņemts likums, kas atļāva revolucionārajiem tribunāliem piespriest nāvessodus. Giljotinēti tika bijusī Francijas karaliene Marija Antuanete un karalis Luijs XVI (1793. gada 21. janvārī), tādējādi uz laiku panākot nepretošanos jakobīņu varai. | | |
| |
taurinj | Man ir neliela, bet varbūt noderīga informācija , kas iegūta žurnālā "Leģendas" | | |
| |
lazarevax | arī no politiskā viedokļa šī kaprīze marijai antuanetei izmaksāja ļoti dārgi jo, atstādama visu galmu verseļā bez nodarbes, viņa atņēma galmam dzīves jēgu. ko tagad lai darA tā galma jaunkundze, kuras pienākums bija pasniegt karalienei cimdus, vai tā, kuras uzdevums bija pasniegt nakts trauku, ko lai dara visas šīs galma dāmas, goda kavalieri, sulaiņi, sargi utt.? viņi dīkā sēd caurām dienām versaļas parādes zālēs, un, tāpat kā nenodarbināta mašīna sāk ierūsēt, arī šis vienaldzīgi pamestais galms pamazām pildās ar neapmierinātības indi un žulti. bet spilgtā individuāleste marija antuanete | |
| № 29166, Vēsture, 8 klase baigi vajag uzrakstit eseju par napoleonu bonopartu. luudzu 150-200 vārdi | | |
| |
neciesamie | napolijons | | |
| |
sisee | Napoleons Bonaparts (Napoléon Bonaparte) (dzimis 1769. gada 15. augustā Ajačo, Korsikā, miris izsūtījumā, Sv. Helēnas salā 1821. gada 5. maijā) bija franču ģenerālis Franču revolūcijas laikā. 1799. gadā viņš kļuva par Francijas valdnieku. Viņš bija Pirmās Francijas Republikas pirmais konsuls (Premier Consul) no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam Francijas imperators (Empereur des Français) un Itālijas karalis kā Napoleons I no 1804. gada 18. maija līdz 1814. gada 6. aprīlim, kā arī no 1815. gada 20. marta līdz 22. jūnijam.
Napoleons Bonaparts ir dzimis Korsikā, nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies karamākslu Francij | | |
| |
hhlady | Napoleons Bonaparts ir dzimis Korsikā, nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies karamākslu Francijā, un kļuvis par dižu karavadoni, vēlāk - par imperatoru Lielās Franču revolūcijas beigās, kad Francijas valdība nespēja novērst inflāciju un badu, iedzīvotāji bija noguruši no kara. Viņš bija izcils militārists.Napoleonu uzskata par vienu no Eiropas redzamākajām personībām. http://lv.wikipedia.org/wiki/Napoleons_Bonaparts | | |
| |
Cronat | sk failaa | | |
| |
DJ Kalle | napoleonu bonopartu | |
| № 29335, Vēsture, 9 klase refereaats par otro pasaules karu | | |
| |
DJ Kalle | otro pasaules karu | | |
| |
mirdzuminjsh | http://lv.wikipedia.org/wiki/Otrais_pasaules_karš var kas nodereet, http://vip.latnet.lv/lpra/zunda2004maijs.htm var izmantot arii dazhus foto http://sv.lv/sergallery/show.php?id_id=29
Ceru,ka kaut kas no shiim ardesemm nodereeja, veikmsiigi! ;))
| | |
| |
sisee | Otrais pasaules karš ir lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē un iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem un prasīja 57 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.
2.pasaules karš Laiks Sākums: 1937.g. 7.jūlijā (Āzijā) 1939.g. 1.septembrī (Eiropā) Beigas: 1945.g. 8(9).maijā (Eiropā) 1945.g. 14.augustā (Āzijā) Karadarbības vieta Pasaule Kara beigas Potsdamas konference Kara rezultāts 1) ANO nodibināšanās; 2) Aukstais karš. Karojošās puses ASV Beļģija Brazīlija Francija Grieķija Jaunzēlande Kanāda Ķīna Lielbritānija Polija | | |
| |
BROKS | njem rekur tev buus referaats | | |
| |
Cronat | Skatiit filaa ;))) | |
| | № 29638, Vēsture, 8 klase Vēsture pamtskolai, darba burtnica, jaunie laiki, J.klišane uc. 48. lpp 1.uzd. būsu ļoti pateicīga - paldies jau iepriekš. :) | | |
| |
snow | Spanija - 1.pret atjaun. Burbonu din. Fernando 7. centieniem apvien. abs. varu un atbrivot muizn. un garidzn. no nodokliem. 2.Nepielaut abs. karala varu un likv., privilegijas 3. Liberalisma id. piekrit. 4. Fr. karasp. iebruka Spanija, revol. apspieda un atjaun absolutsms. Griekija - 1. pret turku jugu 2. Atjaunot neatk. Griek. valsti 3. Grieku tauta 4. 1838. gada lielv. atzina Griek. neatk. Francija - 1. Pret Sarla 10. megin. atjaunot dizcilt. un garidzn. privil., ierobezot velesanu tiesibas un iev. preses cenzuru Faila
| |
| № 29753, Vēsture, 8 klase 1.Paskaidro Jeedzinu Revoluucija- Generaalstati- 2.Ko Tu zini par napoleona Karagaajienu un Egipti Kad Notika ? Kaadi panaakumi bija francu karaspeekam? Kaapeec Napoleons Veeleejaas ienemt so valsti? 3.Kaapeec Francijaa 1789.gadaa aizsaakaas vispaareejie nemieri, kuri veelaak paarauga revoluucijaa? 4.Napoleons 1 Bija loti spilgta persona ne tikai Fracijas veesturee, bet arii pasaule meerogaa. Ko Tu Zini Par vina Dziivi ???
**Luudzi sorry par toka naf garumziimju man prosta veesture lat valodaa bet uz datora nevar likt garumziimes :) ** PSP par atrisinaajumu :) | | |
| |
Dwinite | 1)Revolūcija ir organizēta sacelšanās ar tiesisku mērķi. Pats galvenais revolūcijas mērķis ir radīt jaunas tiesības pastāvošo vietā. * Ģenerālštati-viens no augstākajiem valsts pārstāvniecības institūtiem! 2)Kauja notika 1799. gada 25. jūlijā - saucās Abukīras kauja! 3)Franču revolūcija bija periods Francijas vēsturē no 1789. līdz 1799. gadam, kad Francijā tika gāzta absolūtā monarhija, radikāli ierobežotas Romas Katoļu baznīcas tiesības un nodibināta republika. 4)Napoleons bija frnču ģenerālis Franču revolūcijas laikā. 1799. 18. gs. beigās kluva par Francijas valdnieku... Tas arī viss... :) | |
| № 30014, Ģeogrāfija, 8 klase vajag referatu par vienalga kuru eiropas savienibas valsti | | |
| |
ewija | faila iesaku rakstit tiesi par turciju loti daudz info ir atrodama | | |
| |
loliks | Luk par sloveniju. | | |
| |
yes | Francija ir viena no lielākajām valstīm Eiropā, tā stiepjas no Ziemeļjūras līdz Vidusjūrai. Tās ainava ir ļoti daudzveidīga, austrumos un dienviddaļā slejas kalni, ieskaitot Alpu virsotni Monblānu (4 810 m), kas ir augstākais punkts visā Rietumeiropā. Francijas zemieņu teritoriju veido četru upju ielejas – ziemeļos Sēna, uz rietumiem plūstošās Luāra un Garonna, visbeidzot, Rona, kura iztek no Ženēvas ezera un ietek Vidusjūrā. Francijai ir attīstīta rūpnieciska ekonomika un efektīva lauksaimniecības nozare. | | |
| |
DJ Kalle | http://lv.wikipedia.org/wiki/Be%C4%BC%C4%A3ija
Bus gatavs par beļģiju referāts, ceru, ka tew derēs! ;) | | |
| |
Echo | Ceru, ka noderēs! | |
| № 30075, Vizuālā māksla, 8 klase Infu pro postimpresionisms na latiwskom | | |
| |
yes | Impresionisms ir mākslas stils, kas radās 19. gadsimta sešdesmitajos gados Francijā. Sākotnēji šis stils saskārās ar asu kritiku, jo, lai padarītu attēloto reālistiskāku, tajā netika ievēroti tā laika akadēmiskās mākslas pamatnoteikumi, piemēram, tika izmantoti redzami otas triepieni, brīva kompozīcija, netika ievērota tradicionālās gaismēnu pārejas. Arī paša stila nosaukums cēlies no kritiska raksta ar virsrakstu Impresionistu izstāde, kurš tā nosaukts apspēlējot Kloda Monē gleznas Impresija. Saullēkts nosaukumu. | | |
| |
Andron777 | zdesj
http://64.233.183.104/search?q=cache:d9b2J0sWR3gJ:gym.ventspils.lv/gym/faili/zind/zd1/zd1.doc+postimpresionisms&hl=lv&ct=clnk&cd=10&gl=lv&lr=lang_lv | | |
| |
DJ Kalle | postimpresionisms
Dumaju,ka eto budzes tibe normalino! Udachi tibe!;) | | |
| |
byakuya | Postimpresionisms radās jaunākiem māksliniekiem - Vinsentam van Gogam, Polam Gogēnam, Anrī Tulūzam-Lotrekam - iedvesmojties no impresionisma, taču attīstot citādu krāsu, tekstūru, formu un līniju lietojumu. Arī daži impresionisti ietekmējās no šī stilā - Pisaro kādu laiku nodarbojās puantilismu, bet Sezāns, kurš attīstīja ļoti induviduālu stilu pat biežāk tiek uzskatīts par Postimresionistu nekā impresionistu. | | |
| |
nade4ka | http://www.liis.lv/makslasv/Impres/Postimp/Ievads.htm | |
| | № 30339, Vēsture, 8 klase palidziet uzrakstit referatu par napoleonu | | |
| |
hhlady | Napoleons Bonaparts (Napoléon Bonaparte) (dzimis 1769. gada 15. augustā Ajačo, Korsikā, miris izsūtījumā, Sv. Helēnas salā 1821. gada 5. maijā) bija franču ģenerālis Franču revolūcijas laikā. 1799. gadā viņš kļuva par Francijas valdnieku. Viņš bija Pirmās Francijas Republikas pirmais konsuls (Premier Consul) no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam Francijas imperators (Empereur des Français) un Itālijas karalis kā Napoleons I no 1804. gada 18. maija līdz 1814. gada 6. aprīlim, kā arī no 1815. gada 20. marta līdz 22. jūnijam. | | |
| |
palidziet | te bus par napeleonu | | |
| |
Gold4you | Napaleons | | |
| |
yes | Napoleons bija franču ģenerālis Franču revolūcijas laikā. 1799. gadā viņš kļuva par Francijas valdnieku. Viņš bija Pirmās Francijas Republikas pirmais konsuls no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam Francijas imperators un Itālijas karalis kā Napoleons I no 1804. gada 18. maija līdz 1814. gada 6. aprīlim, kā arī no 1815. gada 20. marta līdz 22. jūnijam. Viņš bija izcils militārists. Napoleonu uzskata par vienu no Eiropas redzamākajām personībām. | | |
| |
byakuya | Napoleons Bonaparts (Napoléon Bonaparte) (dzimis 1769. gada 15. augustā Ajačo, Korsikā, miris izsūtījumā, Sv. Helēnas salā 1821. gada 5. maijā) bija franču ģenerālis Franču revolūcijas laikā. 1799. gadā viņš kļuva par Francijas valdnieku. Viņš bija Pirmās Francijas Republikas pirmais konsuls (Premier Consul) no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam Francijas imperators (Empereur des Français) un Itālijas karalis kā Napoleons I no 1804. gada 18. maija līdz 1814. gada 6. aprīlim, kā arī no 1815. gada 20. marta līdz 22. jūnijam.
Napoleons Bonaparts ir dzimis Korsikā, nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies karamākslu Francij | |
|
|