| Meklēšanas rezultāti - 'ķīmija' | № 44834, Dabaszinības, 6 klase ko pēta bioloģija,ķīmija,fizika un ģeogrāfija? 5 pimeri katrai temai! | | |
| |
seksere-o-jee | bioloģija pēta dažādus augus. ķīmija pēta dažādas ķīmiskas vielas un ekspermentē ar tam. fizika pēta gaisa spiedienu,gravitāciju,fizikas likumus,saules karstumu,gaisa mitrumu. ģeogrāfija pēta akmeņus veido kartes pēta dažadas vietas un mera zemi!!
| | |
| |
HoneyGirl | biologija-ir zinātņu komplekss par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju Kimija-ir zinātnes nozare, kurā pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kuras saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes. Tā ir viena no nozīmīgākajām un plašākajām dabaszinātnēm. fiZika-ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā. geografija-ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes... | | |
| |
snow | Bioloģija pēta dzīvos organismus, dabu, ekoloģiju, evolūciju, izmaiņas organismos. Ķīmija pēta vielu sastāvu, uzbūvi, īpašības, reakcijas un vielu pārvērtības. Fizika pēta matērijas uzbūvi, ķermeņu mijiedarbību, elastīgo svārstību un viļņu izplatīšanos, to mijiedarbību ar vidi, ķermeņu kustību. Ģeogrāfija pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības efektus.
| |
| | № 44860, Ķīmija, 8 klase Kur ķīmijas zināšanas izmanto ikdiena?7 piemēri kurās profesijas nepieciesamas ķīmijas zināšanas?7 piemēri | | |
| |
kristux... :* | 1. farmaceiti 2. laborants 3. ārsts 4. vides inženieri 5. ķīmijas skolotājs 6. analītiķi 7. biologi | | |
| |
zane-pele | farmacets arsts zinatnieks skolotajs apkopejs(kimisko tirisanas lidzeklu lietosana):D kosmetalogs frizieris edinasanas specjalists | | |
| |
LLIypuK | 1. Ekologija 2. Medecina 3. Himikim 4. labrotorijas | | |
| |
Angelly | Ļoti daudz medicīnā, pārtikas rūpniecībā, ražojot zāles. Profesijas:ķīmijas tehniķis, zāļu ražotājs, ārsts, | |
| № 44882, Latviešu valoda, 8 klase Grāmata: LAT 2. Latviešu valoda 8.kl. mazākumtautību skolā (Ausekle D. u.c.) Uzdevuma numurs: 2 Pomogite pozhalusta nuzhno svoimi slovami pro Mihaila Lomonosova na latishskom jazike rasskazatj pro jego zhiznj i otkritija. No imenno svoimi slovami shtobe ja mogla eto viu4itj naizustj. Rasskazivatj nuzhno uzhe zavtra, tak shto pozhalusto pomogite 4em smozhete.)) | | |
| |
Ichimaru | Mihails Lomonosovs (dzimis 1711. gada 19. novembrī, miris 1765. gada 15. aprīlī) - krievu ķīmiķis, dzejnieks un vēsturnieks. Viens no Maskavas universitātes dibinātājiem. Savos pētījumos ķīmijā un fizikā attīstījis atomu un molekulu teorijas priekšstatus par vielas uzbūvi.
Turpinājums failā. | | |
| |
JIexa[.'_'.] | Mihails Lomonosovs (dzimis 1711. gada 19. novembrī, miris 1765. gada 15. aprīlī) - krievu ķīmiķis, dzejnieks un vēsturnieks. Viens no Maskavas universitātes dibinātājiem. Savos pētījumos ķīmijā un fizikā attīstījis atomu un molekulu teorijas priekšstatus par vielas uzbūvi. Lomonosovs izdarīja plašus pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs. Viņš uzbūvēja vairākus lieliskus optiskus mēraparātus, atklāja atmosfēru uz Venēras. Lomonosovs radīja krievu zinātniskās valodas pamatus; viņam izdevās ārkārtīgi veiksmīgi no latīņu valodas pārtulkot galvenos fizikas un ķīmijas terminus. | | |
| |
LLIypuK | Mihaíl Vasíl'evich Lomonópūču (8 (19) novembrī 1711, Mishaninskaja lauki, Krievija — 15.aprīlī 1765, Sanktpēterburga, Krievijas impērija) — pirmais krievu uchenij-estestvoispitatel' pasaulnozīmīga, enciklopēdists, ķīmiķis un fiziķis;
Turpinājums failā. | | |
| |
Nekit1234567 | Mihails Lomonosovs (dzimis 1711. gada 19. novembrī, miris 1765. gada 15. aprīlī) - krievu ķīmiķis, dzejnieks un vēsturnieks. Viens no Maskavas universitātes dibinātājiem. Savos pētījumos ķīmijā un fizikā attīstījis atomu un molekulu teorijas priekšstatus par vielas uzbūvi. Lomonosovs izdarīja plašus pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs. Viņš uzbūvēja vairākus lieliskus optiskus mēraparātus, atklāja atmosfēru uz Venēras. Lomonosovs radīja krievu zinātniskās valodas pamatus; viņam izdevās ārkārtīgi veiksmīgi no latīņu valodas pārtulkot galvenos fizikas un ķīmijas terminus. 1748. gadā formulējis matērijas un kustības nezūdam | |
| № 44964, Ķīmija, 6 klase 1.ko pēta šī nozare? 2.Mini šīs nozares vismaz 4-5 ievērojamākos atklājumus un izgudrojumus, un kā tie atvieglo cilvēku ikdienas dzīvi. 3.Uzskaiti vismaz 4 šīs nozares profesijas: -ko šīs profesijas pārstāvis dara ikdienā?Kādu labumu tie dod sabiedrībai un kādās iestādēs uzņēmumos tie strādā? -Izglītība. Lai apgūtu šo profesiju ir jāmācās...? | | |
| |
lindindins | ārsts pēta cilvēka uzbūvi 1997 gadā klonēta aita Dollija 1953.gadā radīts DNS telpiskās uzbūves modelis 1859 noformulēta evolūcijas teorija 3.) zinātnieks, medmāsa ārsts zobārsts ikdienā palīdz izdarīt jaunus atklājumus un uzlabot cilvēku veselībi. Lai apgūtu šo izlītību jāmācās medicīnas fakultātē | | |
| |
agent. | 1) - apkartejo vidi un to kimiskos parvertibas 2)- kimisko elementu tabula, -vieglak macities benzina izgudroshana- ir diegviela kodol diegvielas izgudroshana- nir leta energija 3) farmacepts- veido zales, ir jamacas stradinu uneversitate vai citur kimijas skolotajs- pedagogijas instituts
| |
| № 44972, Ķīmija, 10 klase 1.Kur ķīmijas zināšanas izmanto ikdienā? (7 piemēri) 2.Kurās profesijās nepieciešamas zināšanas ķīmijā? (7 piemēri) | | |
| |
lindindins | Ikdienā ķīmijas zināšanas tiek izmantotas medicīnā. Cilvēks , kurši r saistījis savu dzīvi ar medicīnu, taisa zāles, un veic experimentus, lai rastu jaunas zales pret slimiba.m Šajā nozarē ārkārtīgi gudri cilvēki strādā un nepieciešamas spēcīgas zināšanas ķīmijā, lai kļūtu par labu zinātnieku, kur';si zgudro zāles. | | |
| |
LLIypuK | 1. Zinat kimijas vielu ko nedrikst ieelpot kas nepiecesams reakcijaj 2.medecina fizikiem kimikiem
| |
| | № 44989, Ķīmija, 10 klase Доклад на тему великие химики в Латвии | | |
| |
lindindins | Pauls Valdens
Dzimis Rozulas pagastā 1863. gadā kā 13. bērns latviešu zemnieku ģimenē, studējis ķīmijas tehnoloģiju Rīgas politehnikumā pie Vilhelma Ostvalda (absovējis 1888.), ar kuru arī vēlāk uzturējis ciešas koleģiālas attiecības. Turpinājis studijas Pēterburgas universitātē.Odesas universitātē nokārtojis maģistra eksāmenu. Valdens strādājis plašā zinātniskajā laukā, kas aptvēra organisko, neorganisko un fizikālo ķīmiju. Zinātniskās pamatintereses saistījās ar stereoķīmiju un neūdens šķīdinātāju elektroķīmiju. 1895. gadā viņš pirmais aprakstīja molekulu centrālā atoma konfigurāciju. | | |
| |
raimis2 | http://lv.wikipedia.org/wiki/Vilhelms_Ostvalds http://lv.wikipedia.org/wiki/Pauls_Valdens Tur ir ļoti daudz informācijas. Vari nopirkt jau gatavu darbu www.atlants.lv Ceru ka palīdzēju | | |
| |
Ichimaru | файл | | |
| |
Анфиса | http://www.alhimik.ru/great/great0.html | | |
| |
agent. | надеюсь на латышском сайдут, вот доклад о двух наших химиках: http://lv.wikipedia.org/wiki/Vilhelms_Ostvalds http://lv.wikipedia.org/wiki/Pauls_Valdens | |
| № 45168, Fizika, 11 klase Grāmata: Fizika 11.kl. (Šilters E. u.c.) Uzdevuma numurs: 123456 vajadzetu argumentētu eseju par kadu no šīm tēmām: 1)Kāpēc jāmācās fizika? 2)Fizika saistīta ar pārējām dabas zinātnēm. 3)Fizika ir dabas zinātne. Ja ne pati eseja tad padomus kā un ko tur varētu raxtīt ;) | | |
| |
Hermaine | Fizikā - eseja, izklausās smieklīgi. :D Bet, nu labi, padomi:
1) viens no fizikas "labumiem" ir tas, ka fizika ir tīri eksakta zinātne. Tajā nav vietas aizspriedumiem un subjektīviem spriedumiem, tāpēc tā māca cilvēkam būt vienmēr objektīvam un pats galvenais - liek loģiski domāt. 2) fizika sasaucas ar pārējām dabaszinātnēm, jo citas zinātnes tieši vai netieši ietekmējas no fizikas likumiem, gan bioloģija, gan ķīmija, gan ģeogrāfija. Matemātika jau pati par sevi veido fiziku. 3) dabaszinātne, jo tā tieši pēta dabas norises. Visa informācija nāk no dabas un fizika izmanto dabas dotās iespējas | |
| № 45421, Ķīmija, 8 klase Noskaidroojiet šo zinātnieku devumu ķīmijā. Demokrīts,roberts boils,dzons daltons,mihails lomonosovs,antuāns lorāns lavuazjē,jenss jākobs bercēliuss,mendeļējevs
Lūdzu palīdziet rīt KD bioloģijā nav laika Ķīmiju pildīt :(
| | |
| |
Ievinjaa | Failaa | | |
| |
žuks | Dmitrijs Mendeļejevs (1834-1907) atklājis elementu periodiskuma likumsakarību un izstrādājis ķīmisko elementu periodisko tabulu
Džons Daltons (1766-1844) izstrādāja atomu teoriju
Roberts Boils (1627-1691) IEVIESA JĒDZIENU «FARMAKOLOĢIJA»
Mihails Lomonosovs (1711 –1765) DIBINĀJIS PIRMO ĶĪMIJAS ZINĀTŅU LABORATORIJU KRIEVIJĀ
Bercēliuss Jenss Jākobs (1779 - 1848)atklāja vairākus elementus (Se, Ce, Th),radīja priekšstatu par izomēriju, sastādīja relatīvo atommasu tabulu
par demokrītu atrast neko nevarēju :) | | |
| |
Elizaki | Mandiļējevs apkopoja kīmiskos elimentu ķīmijas periodiskajā tabulā. Ja vari uzrakst ikas ir"ķermenis" un "vielas"ķīmijā | | |
| |
orangeorange | Dēmokrits pirmais izteica domu, ka atoms ir vielas daļiņas, no kurām sastāv viela.
Roberts Boils. Mūsdienās visvairāk pazīstams kā Boila likuma formulētājs.
Pirmo pārliecinošo, kaut arī netiešo atomu un molekulu eksistences pierādījumu ķīmijā deva angļu zinātnieks Džons Daltons. Daltons atklāja konstanto attiecību likumu. Saskaņā ar šo likumu, veidojoties jebkuram ķīmiskam savienojumam, reaģējošo vielu masas ir stingri noteiktās attiecībās.
Pārējais pilikumā
| | |
| |
bunyy | Roberts Boils
(1627-1691 g.)
Angļu ķīmiķis un fiziķis. Viens no atomisma zinātnes pamatlicējiem. Dzimis Īrijā, strādājis Oksfordā un Londonā. Pētot gāzu izplešanos, atklājis vienu no gāzu pamatlikumiem. Pirmais lietojis krāsu indikatorus.
Džons Daltons
(1766-1844 g.)
Angļu ķīmiķis, fiziķis. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Viņš bija tas, kas visvairāk aizstāvēja teoriju par atomu esamību, un viņa idejas būtiski ietekmēja pētniecisko darbu ķīmijā. Daltonu ieinteresēja itin viss, kas bija ap viņu, it sevišķi laika apstākļi. | |
| № 45606, Ķīmija, 8 klase Man lūdzu vaidzētu 10 fizikālās un 10 ķīmiskas pārvērtības ikdienas norisēs, pamatojot tās.! Vār kāds palīdzēti ? | | |
| |
Bzzz3 | Piemeram Ķīmiska parvertiba sajaucot dazadas vielas rodas jauna viela(s) Fizikala metals ruse!! | | |
| |
vns | fizikas - падают листья,солнце светит,ветер дует,идёт дождь,машина едет,люди идут,идут уроки,собака бежит,идёт снег,течёт вода kimiskas лист гниёт , дальше x3 varetu tu palidzet biologija zoologija 8 klase autors monika vlasenko можно pa latviski 4 5 6 7 lpp :* | | |
| |
Eliine | Fizikālās: -Akmeņi jūras piekrastē viļņu iedarbībā berzējas cits gar citu un pakāpeniski pārvēršas smiltīs. -Pavasarī, kad kļust siltāks, upēs un ezeros izkūst ledus. -Izkūst saldējums -No minerālūdeņa iziet gāzes -Sasalusi sula -Ūdens iztvaikošana -Karsējot sēru vaļējā traukā, tas aizdegas un deg ar zilu liesmu pamazām izzūdot.
Ķīmiskās pārvērtības: -Papīrs sadegot kļūst par pelniem, tās ir dažādas vielas. Rudenī nokritušās lapas satrūd -Ja mēģenē ieber sēra pulveri un karsē, sērs sāk kust un pārvēršas dzeltenā šķidrumā. | | |
| |
noora_parastaa | izkūst ūdens [man šķiet ka gan gan]- agregātstāvokļa mainīšana nokrīt grāmata [fizikālais] - zemes piecvilkšanas spēks ūdenī izkūst cukurs [ķīmiskā] , saplīst glāze [fizikālais], tējas maisiņš iekrāso kartu ūdeni [kīmiskā] - sajaucās 2 veidu molekulas
| | |
| |
liu91 | fizikālās līst lietus - nolīst,iztvaiko,kondensējās,atkal nolīst,viss atkārtojās deg malka,sadeg,paliek pelni,vairs nevar atkārtoties,ātad ķīmiska deg tāpat arī gāze sadeg,un viss.. ķīmiska deg spuldzīte līdz izdegšanas bīdim fizikāla,jo var ieslēgt,un izslēgt atkārtoti,pēc tam,kad izdeg,ķīmiska,jo vairs nav iespējams ieslēgt nokrīt gŗamata,fizikāla,jo vari pacelt,uyn omest elreiz sadeg grāmata (vēlams ķīmijas) ķīmiska,jo vairs nevar atgūt viņas iepriekšējo izskatu apmēram šitādā garā vari turpināt,vinkārši uz doto brīdi izdoma aptrūkās!
| |
| | № 45825, Latviešu valoda, 8 klase Grāmata: LAT 2. Latviešu valoda 8.kl. mazākumtautību skolā. Darba burtnīca (Kalve A. u.c.) Uzdevuma numurs: 7. Uzraksti pēc iespējas vairāk teikumu ar salikteņiem un vārdu savienojumiem, kuras var lietot gan tiešā, gan pārnestā nozīme! | | |
| |
largew | Ansim ļoti patīk rudens rīti,bet tie viņam atgādina skumjas atmiņas. No rīta saule apspīd košās lapas,un Ansis lēnā solī dodas uz skolu. Ieraugot skolas dārzā skaistos ābolus,viņš time pietuvojas un plūc,bet pēkšņi noskan zvans,un Ansim jādodas uz stundu. Pirmā ir Algebra,bet tai seko ķīmija. Algebra likās ilgst mūžīgi,tomēr stunda tika pavadīta produktīvi. Pēc stundām Ansis devās ciemos pie vecmāmiņas,viņš ceļā sastapa Uldi. Uldis tikko bija nobastojis pēdējo stundu un sauca Ansi līdzi uz mājām,bet Ansis negāja. Aizejot pie vecmāmiņas,Ansis pastāstīja viņai par Uldi,bet viņa tikai nosmīnēja. | |
|
|