| Atbilžu arhīvs | № 26079, Astronomija, 10 klase Kā lai izskaidro, ka Zemes kodolā, kurš aizņem tikai 17% cietās zemes tilpimu, ir koncentrēti apmēram 33% zemes kopējās masas? | | |
| |
snow | Zemes kodola ir koncentreti smagie metali, tapec kodols, kaut ari ir mazaks, ir smagaks. | | |
| |
kogitu | to varētu izskaidrot ar ķīmijas palīdzību.. neskatoties uz to, ka tur ir mazāks tilpums, vielām zemes kodolā varētu būt lielāka molmasa (vairāk molu, vairāk molekulu, atomu, lielāks blīvums) tas ir apmēram tāpat kā - tev 3litru burkā ir putnu spalvas un 1litra burkā akmeņi, burka ar akmeņiem vienalga būs smagāka par burku ar spalvām, pat neskatoties uz to, ka tai mazāks tilpums. | | |
| |
valelerjanka | liels blīvums | |
| | № 26084, Astronomija, 10 klase Kā zemes magnētiskais lauks aizsargā floru un faunu no kosmiskā starojuma??? | | |
| |
Diekrupps | ultra fioleti stari nevar caur magnetisko lauku | |
| № 26127, Astronomija, 10 klase Kpo sauc par atmosfēras spiedien? kā tas rodas? | | |
| |
Lacis | 1.Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību. SI spiedienu mēra ņūtonos uz kvadrātmetru, jeb paskālos. 1 Pa = 1N/m2. Parasti spiedienu mēra arī atmosfērās, kas ir apmēram Zemes atmosfēras spiediens jūras līmenī, un ir 101325 Pa. Plaši lieto arī citas spiediena mērvienības: 2.atmosfēras spiediena faktoriem jāuzskata: hipobāriskā (zema spiediena) bīstamība; hiperbāriskā (augsta spiediena) bīstamība; bīstamība, kas rodas straujas spiediena maiņas rezultātā. Hipobāriskie apstākļi rada kaitīgumu (hipoksiju) skābekļa nepietiekamības dēļ. Šī ietekme sāk parādīties | | |
| |
medmaasinja | Gaiss sastāv no molekulām. Zeme tās pievelk tāpat kā mūs, kā ūdeni okeānos. Tāpat kā mēs spiežam ar savu svaru uz Zemi, tā gaisa masa, kas aptver Zemeslodi, spiež uz visu, kas tajā atrodas. Tāpēc to sauc arī par atmosfēras smaguma spiedienu.
| | |
| |
snow | Par atmosferas spiedienu sauc spiedienu, kas rodas Zemes gravitacijas speka ietekmee uz gaisa masu, kas atrodas virs kaada objekta. | | |
| |
DJ Kalle | Cilvēku dzīve galvenokārt notiek uz zemes virsmas, kur organisms pakļauts noteiktam atmosfēras spiedienam. Jūras līmenī atmosfēras spiedienu pieņemts uzskatīt par normālo, un tas vienāds ar 9,80665 . 104 Pa (760 mm Hg. st., ≈ 1 atm vai ≈ 1 kg/cm2). Šis spiediens vienmērīgi sadalās uz organisma virsmas, bet no iekšpuses to kompensē gāzes, kuras satur asinis, audi vai organisma dobumi. Darba higiēnā spiediena raksturošanai bieži lieto šādus terminus: PATM (barometriskais atmosfēras spiediens); PATA (absolūtais spiediens) – spiediens, ko sastāda atmosfēras un pārspiediena (lokālā) spiedienu summa; PATP (pārspiediens) – papildu spiediens, kas ir virs normālā (šie spiedieni tāpat tiek izteikti Pa, atm vai kg/cm2). Darba higiēnā par nelabvēlīgiem atmosfēras spiediena faktoriem jāuzskata: hipobāriskā (zema spiediena) bīstamība; hiperbāriskā (augsta spiediena) bīstamība; bīstamība, kas rodas straujas spiediena maiņas rezultātā. Hipobāriskie apstākļi rada kaitīgumu (hipoksiju) skābekļa nepietiekamības dēļ. Šī ietekme sāk parādīties 2000 m augstumā virs jūras līmeņa, kad samazinās skābekļa saturs atmosfēras gaisā (parastos apstākļos skābekļa saturs gaisā ir 20,9%). Var rasties labdabīga akūta kalnu slimība vai arī tai radniecīga augstuma plaušu tūska. Līdzīga ietekme var būt arī jūras līmenī, ja cilvēks atrodas slēgtā telpā, kur ir nepietiekams skābekļa daudzums.
| | |
| |
santux15 | Gaiss sastāv no molekulām. Zeme tās pievelk tāpat kā mūs, kā ūdeni okeānos. Tāpat kā mēs spiežam ar savu svaru uz Zemi, tā gaisa masa, kas aptver Zemeslodi, spiež uz visu, kas tajā atrodas. Tāpēc to sauc arī par atmosfēras smaguma spiedienu.
| |
|
|