| Atbilžu arhīvs | № 53048, Bioloģija, 8 klase Zooloģijas Darba Burtnīca. Monika Vlasenko. 8klasej.
Uzdevumi. - no 55 lpp - līdz 63 lpp.. Izpalidzat cik katrs var :) | | |
| |
Ina | 55.lpp 1.1.uzd Latvijā ir 13.sugas Tikai saldūdeņos āda,žaunas,plaušas ir sķirtdzimuma dzīvnieki ir kāpurs ir aukstasiņu dzīvnieki 13.sugas 1.2.uzd 1.galvaskauss 2.mugurkauls 3.ekstremitāšu skriemeļiem, kakla , vidukļa , krustu, astes. kāju. vienādas, garākas . 1.elpošana , 2. aizsardzība. 1.mitrina, 2.izdala indi 58.lpp. 1.1.uzd. 3. sausa 4. uz sauzemes, iekšējā apaugļošanās 5.mīkstas un ādainas 6.bez pārvēršanās 7.olas 8.Čūska pārvietojās uz ribu galiem. 58.lpp 1.3.uzd. 1.mēle 2zobi 3. indes dziedzeris | | |
| |
lelda93 | bio. | | |
| |
Sasao | 63lpp
1.1uzd elposanas organs-plausas gaisa rezerves puslu putna organisma-gaisa maisi veidojums balsene, kur rodas skanas-balss saites ragvielas veidojums baribas uznemsanai-knabis paplasinajums baribas vada baribas uzkrasanai-guza gremosanas sistemas nodalijums, kas aizvieto zobus-mele kunga nodalijums baribas sabersanai-muskulkungis.
Turpinājums failā. | |
| | № 53306, Bioloģija, 8 klase putnu klase | | |
| |
vikusja777 | Putnu klases pārstāvji ir anatomiski un fizioloģiski pielāgoti lidošanai. Putniem ir kompakta plūdlīniju ķermeņa forma. Ķermeni sedz lidošanai nepieciešamās spalvas – kontūrspalvas (lidspalvas, stūrspalvas un segspalvas), zem kurām atrodas dūnas, kas palīdz saglabāt nemainīgu ķermeņa temperatūru. Priekšējās ekstremitātes ir pārveidojušās par spārniem. Skelets ir viegls un izturīgs. Raksturīgi dobi un poraini, ar gaisu pildīti kauli. Knābis salīdzinājumā ar zīdītāju žokļiem ir ļoti viegls. Lidojošajiem putniem krūšu kaulam ir liela šķautne jeb ķīlis, pie kura piestiprināti lieli un spēcīgi lidošanai nepieciešamie muskuļi. Lielais kakla skriem | |
| № 53349, Bioloģija, 8 klase Выживание кораллов угрожают различные изменения внешней среды. Приведите примеры. Зарании спасибо! | | |
| |
Eddy™ | Кораллам угрожают рыбы-бабочки http://www.oceanology.ru/diverse-butterflyfish-reduce-coral-disease/ | | |
| |
vikusja777 | Хотя коралловые рифы покрывают только 1,2 процента континентальных шельфов мира, согласно оценкам, от этих рифов, которые являются источником продовольствия, зависят от 500 млн. до более чем одного миллиарда человек. Благосостояние примерно 30 млн. человек в беднейших и наиболее уязвимых прибрежных и внутренних общинах полностью зависит от ресурсов, получаемых от коралловых рифов. Также рифы поддерживают существование от одного до трех миллионов видов, включая примерно 25 процентов всех видов морских рыб.
Коралловым рифам угрожают многочисленные факторы, в том числе чрезмерный вылов рыбы, загрязнение из источников, находящихся на суше, р | |
| № 53601, Bioloģija, 8 klase Atzīmē kuriem putniem ir spilgti izteikts dzimumu dimorfisms! *Meža pīle *Rubenis *Vārna *Mājas vista *Zvirbulis *Pāvs
Lūdzu palīdziet! :) | | |
| |
lulu666 | Pāvs | | |
| |
Vendija | Meža pīle, mājas vista, zvirbulis | | |
| |
caull | Manuprāt Pāvam | | |
| |
Kate | Pāvs Vārna Rubenis Mājas vista | |
| № 54298, Bioloģija, 8 klase Jāizdomā 20 jautājumi par bioloģiju, 20 jautājumi par ģeogrāfiju un 20 jautājumi par ķīmiju ar atbildēm (iekavās). | | |
| |
saulesaule | Čau!
Bioloģija 1.Pie kādas organismu valsts pieder aļģes un amēbas? (protisti) 2.Kādiem augiem ir konkurējošas attiecības? (kultūraugiem un nezālēm) 3.Kāda sakne ir sīpolam? (bārkšsakne) 4.Kas piešķir formu, balsta un aizsargā? (šunapvalks) 5. Kas ir rezerves viela? (vakuola) 6. Kas saista lapas un saknes? (stumbrs) 7. Kokasm zem mizas atrodas plāns audu slānis, kā to sauc? (kambijs) 8. No kā sastāv vadaudi? (no kambija) 9. Stubra vidū ir? (serde) 10. Kas izraisa baktērijas un sēnes kokam? (trupēšana) 11.Kur izmanto aļģes? (kosmētikā, ārstniecībā)
Ceru, ka kaut kas noderēs :) | | |
| |
anjka | 1) Kas ir bioloģija?(zinatne, kas pēta dzīvus organismus) 2)Slavens biologs(Andreas Vezalijs) 3)Dzīvnieku klase(putni) 4)Kad radās bioloģijas koncepcija(21 gadsimtā) 5)Vienšūna(amēba) 6)Dzīvnieku klase(zīdītāji) 7)Kad mus iepazīstināja ar koncepciju: evolūcija(1809 gadā) 8)Vienšūna(ciliate tupele)
1)Kas ir ķīmija?(zinātne, kas pēta sastāvu, struktūru, vielu īpašības un to pārveidošanas) 2)Kas ir oksīds?(saistība elementa ar skābekli) 3)Kas ir skābes?(viela, kura satur skābes atlikumu un ūdeņradi) 4)Slavens ķīmiķis(Mendelējevs)
1)Kas ir ģeogrāfija?(zinatne, kas pēta mūsu Zemi) | |
| | № 55866, Bioloģija, 8 klase Salīdzināt augu un dzīvnieku šūnu. | | |
| |
sofiii | Augu šūna- hloroplasti un šūnapvalks ,dzīvnieku šuna nav.(atšķir.) Augu un dzīvnieku šūnam ir membrana ,citoplazma, kodols, vakuola.(līdzīgo) | | |
| |
betmens112 | Visas šūnas sedz membrāna, bet tikai augu šūnas sedz arī šūnapvalks. Gandrīz visām šūnām ir kodols, un visas šūnas ir pildītas ar citoplazmu. Augu šūnās ir arī hloroplasti, kas dod augiem zaļo krāsu un nodrošina fotosintēzes procesu. Visās šūnās ir organoīdi, kas nodrošina specifiskas šūnu funkcijas. | | |
| |
Lachuks | *Gan augu, gan dzīvnieku šūnu galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ārējā plazmatiskā membrāna, citoplazma un kodols. *Galvenās augu šūnas atšķirīgās sastāvdaļas ir: vakuola, šunapvalks un plastīdas – hloroplasti, hromoplasti un leikoplasti. *Augu šūnas ir eikariotiskas šūnas.
| | |
| |
Lindana | Вот. Решение. | | |
| |
anjka | Šūnas membrānas Augiem – celuloze, dzīvniekiem – hitīns • veido šūnas ārējo skeletu • nodrošina vielu apmaiņu • uztver un vada uzbudinājumu • nodrošina šūnu aizsardzību Vakuolas Augiem – vakuolas ar šūnsulu, dzīvniekiem- gremošanas vakuola • uztur turgora spiedienu • izslēdz no aprites toksiskās vielas Plastīdas Tikai augiem. a) hloroplasti b) hromoplasti c) leikoplasti a) veic fotosintēzi c) piešķir krāsu Šūnas centrs Tikai dzīvniekiem. • piedalās šūnas dalīšanas procesā
| |
| № 55892, Bioloģija, 8 klase Dzīvnieku nozīme cilvēka dzīvē (prezentācija vai raksts). | | |
| |
Lachuks | DZĪVNIEKU NOZĪME CILVĒKU DZĪVĒ
Dzīvnieki viennozīmīgi ietekmē cilvēka dzīvi, un varētu pat teikt, ka dzīvnieku ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Bet, protams, dzīvnieki ietekmē cilvēku dzīvi gan pozitīvi, gan negatīvi.
Turpinājums failā. | | |
| |
anjka | Dzīvniekiem ir liela nozīme dabā un cilvēka dzīvē. Tauriņi, kamenes un bites apputeksnē augus. Sliekas uzlabo augsnes struktūru. Plēsīgie un kukaiņēdāji putni, sikspārņi un skudras iznīcina meža un lauksaimniecības augu kaitēkļus. Ar dzīvnieku starpniecību izplatās daudzu sugu augi.
Turpinājums failā. | |
| № 55903, Bioloģija, 8 klase Atbildēt uz jautājumiem. | | |
| |
sievina26 | 3.Vielmaiņa jeb metabolisms ir ķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai. Šie procesi ļauj ķermenim augt, atjaunoties, saglabāt savu struktūru un atsaukties uz ārējās vides iedarbību. Vielmaiņa iedalās katabolismā un anabolismā. Katabolisms noārda organiskās vielas, lai iegūtu enerģiju. Anabolisms izmanto enerģiju, lai veidotu tādas šūnām nepieciešamas vielas kā olbaltumvielas, nukleīnskābes un citas. | | |
| |
Lachuks | 2. Vielmaiņa ir ķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai. Šie procesi ļauj ķermenim augt, atjaunoties, saglabāt savu struktūru un atsaukties uz ārējās vides iedarbību.
6. Zooloģija - ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
7. Anatomija, histoloģija, citoloģija fizioloģija, ģenētika, ekoloģija, hidrobioloģija, parazitbioloģija, embrioloģija, etoloģija.
8. Pamattaksons ir hierarhija mikrobioloģijā, mikoloģija, botānika, zooloģija. | | |
| |
Baiba | 1. manuprāt, ka kustība, barošanās, elpošana... 4. iespējams- kairinātība 6. zooloģija- zinātne par dzīvniekiem, pēta dzīvnieku uzvedību 7. nozares- ornitoloģija | | |
| |
anjka | 1. ir vielmaiņa, elpošana, specifiskais ķīmiskais sastāvs, aug un attīstās, sastāv no šūnam 2.Vielmaiņa jeb metabolisms ir ķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai 3. Vielmaiņa iedalās katabolismā un anabolismā. Katabolisms noārda organiskās vielas, lai iegūtu enerģiju. Anabolisms izmanto enerģiju, lai veidotu tādas šūnām nepieciešamas vielas kā olbaltumvielas, nukleīnskābes un citas. 4. jutība 6. Zooloģija ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu. 7. anatomija, histoloģija, citoloģijja, fizioloģija, ģenētika, ekoloģija | |
| № 56017, Bioloģija, 8 klase Apraksts par NEPILNZOBJU kārtu | | |
| |
agent. | Nepilnzobji (Pilosa) ir Amerikas placentāļu virskārtas (Xenarthra) kārta. Tā apvieno 4 sliņķu un skudrlāču dzimtas, kuras visas dzīvo tikai Amerikā. Joprojām nav īsti skaidra nepilnzobju izcelsme, bet senākie nepilnzobji dzīvoja Dienvidamerikā jau pirms 60 miljoniem gadu terciāra perioda laikā, drīz pēc dinozauru izmiršanas. Kārtas zinātniskais vārds pilosa latīņu valodā nozīmē spalvaini. šai kātrai piedēr: Divpirkstsliņķu dzimta (Megalonychidae) Trīspirkstsliņķu dzimta (Bradypodidae) Megatheriidae Mylodontidae Orophodontidae - pēdejo trīs dzimtu pārstāvji pašlaik skaitas izmiruši. | | |
| |
anjka | Nepilnzobji (Pilosa) ir Amerikas placentāļu virskārtas (Xenarthra) kārta. Tā apvieno 4 sliņķu un skudrlāču dzimtas, kuras visas dzīvo tikai Amerikā.Joprojām nav īsti skaidra nepilnzobju izcelsme, bet senākie nepilnzobji dzīvoja Dienvidamerikā jau pirms 60 miljoniem gadu terciāra perioda laikā, drīz pēc dinozauru izmiršanas.
Kārtas zinātniskais vārds pilosa latīņu valodā nozīmē spalvainie. | | |
| |
cittrons | Nepilnzobji (Pilosa) ir Amerikas placentāļu virskārtas (Xenarthra) kārta. Tā apvieno 4 sliņķuun skudrlāču dzimtas, kuras visas dzīvo tikai Amerikā.[1] Joprojām nav īsti skaidra nepilnzobju izcelsme, bet senākie nepilnzobji dzīvoja Dienvidamerikā jau pirms 60 miljoniem gadu terciāra perioda laikā, drīz pēc dinozauru izmiršanas.
Turpinājums failā. | | |
| |
Lachuks | Nepilnzobji (Pilosa) ir Amerikas placentāļu virskārtas kārta. Tā apvieno 4 sliņķu un skudrlāču dzimtas, kuras visas dzīvo tikai Amerikā. Joprojām nav īsti skaidra nepilnzobju izcelsme, bet senākie nepilnzobji dzīvoja Dienvidamerikā jau pirms 60 miljoniem gadu terciāra perioda laikā, drīz pēc dinozauru izmiršanas.
Turpinājums failā. | |
| | № 56019, Bioloģija, 8 klase Apraksts par jūrasdzīvnieku, zīdītāju SIRĒNU. | | |
| |
Kimmyya | Sirēnas ir zīdītāju viena no placentāļu apakšklases kārtām. Sirēnu kārtā mūsdienās dzīvojošas ir tikai divas ģintis no divām dažādām dzimtām: jūrasgovis un lamantīni. Bieži sirēnas kopumā sauc par jūrasgovīm. Lamantīni no jūrasgovīm atšķiras ar galvaskausa un astes formu. Sirēnas ir labi piemērojušās dzīvei ūdenī. Priekškājas ir pārveidojušās par rokām, ar kurām sirēnas sevi stūrē zem ūdens. Aste līdzīga zivs astei tikai novietota horizontālā plaknē un darbojas kā airis, ar to sirēnas sevi stumj uz priekšu. | | |
| |
Lachuks | Sirēna Sirēnas) ir zīdītāju viena no placentāļu) apakšklases kārtām. Sirēnu kārtā mūsdienās dzīvojošas ir tikai divas ģintis no divām dažādām dzimtām: jūrasgovis un lamantīni. Bieži sirēnas kopumā sauc par jūrasgovīm. Lamantīni no jūrasgovīm atšķiras ar galvaskausa un astes formu.
Turpinājums failā. | | |
| |
anjka | Sirēnas ir zīdītāju viena no placentāļu apakšklases kārtām. Sirēnu kārtā mūsdienās dzīvojošas ir tikai divas ģintis no divām dažādām dzimtām: jūrasgovis un lamantīni. Bieži sirēnas kopumā sauc par jūrasgovīm. Lamantīni no jūrasgovīm atšķiras ar galvaskausa un astes formu. Sirēnas ir labi piemērojušās dzīvei ūdenī. Priekškājas ir pārveidojušās par rokām, ar kurām sirēnas sevi stūrē zem ūdens. Aste līdzīga zivs astei tikai novietota horizontālā plaknē un darbojas kā airis, ar to sirēnas sevi stumj uz priekšu. | | |
| |
cittrons | Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām. Sirēnu kārtā mūsdienās dzīvojošas ir tikai divas ģintis no divām dažādām dzimtām:jūrasgovis (Dugong) un lamantīni (Trichechus). Bieži sirēnas kopumā sauc parjūrasgovīm. Lamantīni no jūrasgovīm atšķiras ar galvaskausa un astes formu.
Turpinājums failā. | |
|
|