Начало  Регистрация  Архив  Правила  Статьи  Реклама\Контакты  Напиши нам

Результаты поиска - 'šūnas uzbūve' № 33735, Информатика, 11 класс Informaciju par mobilo telefonu vesturi, nelielu aprakstu par tiem un dazas interesantas lietas. Obligaati 1 A4 formaata lapu. disko_diva Mobilais telefons ir bezvadu ierīce balss un datu pārraidei lielos attālumos. Tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Tas balstās uz komunikācijām starp telefonu un bāzes staciju, kas savstarpēji atrodas relatīvi tuvu (GSM ne tālāk par 35km). Lai nodrošinātu sakarus plašākā teritorijā, lieto vairākas bāzes stacijas, kas nodrošina pārklājumu savā apkārtnē (šūnā). Šī iemesla dēļ, dažās valodās mobilos telefonus dažreiz sauc par šūnu telefoniem (angliski cell phone). Vēsture Pasaulē mobilie telefonsakari ir pazīstami kopš 20. gs. 80. gadu vidus. Latvijā mobilo sakaru ēra sākās 1992. gadā, kad Latvijas teritorijā sāka darboties pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons. Tajā laikā bija pieejami sakari 1G NMT standartā, kas darbojās 450 MHz frekvencē. Šis tīkls tika atslēgts 2002. gada beigās. 1995. gadā LMT ieviesa GSM. 1997. gadā sāka darboties otrs mobilo sakaru operators - Baltkom GSM, kas jau no sākuma darbojās GSM standartā. 2008. gada februārī Latvijā ir 4 mobilo sakaru operatori, no kuriem 3 (LMT, Tele2 un Bite) darbojas GSM (900MHz un 1800MHz) un UMTS (2100MHz) standartā un 1 (Triatel) darbojas CDMA-2000 (450MHz) standartā. Darbības princips Mobilais telefons darbojas pēc bāzes stacija-klients principa. Mobilo sakaru operators noteiktā teritorijā uzstāda vairākas bāzes stacijas, pie kurām pieslēdzas klientu mobilie telefoni. Klientam pārvietojoties, mobilais telefons automātiski pārslēdzas starp bāzes stacijām. Komunikācijas starp bāzes staciju (torni) un telefonu var būt analogas vai digitālas. Visi mūsdienu mobilo telefonu standarti lieto digitālās komunikācijas. Populārākais mobilo telefonu standarts pasaulē (un Latvijā) ir GSM, tas ir bāzēts uz TDMA tehnoloģiju. Vēl eksistē arī CDMA bāzēti standarti (to ir daudz), tos bieži vien sauc par CDMA. Analogajām mobilo telefonu sistēmām lietoja FDMA tehnoloģiju, jo TDMA tur izveidot ir problemātiski, bet CDMA - neiespējami. Analogās mobilo telefonu sistēmas klasificē kā 1. paaudzes sistēmas (1G), digitālās TDMA, lielākoties kā 2. paaudzes (2G), digitālās CDMA bāzētās sistēmas ir gan 2G, gan arī 3. paaudzes (3G), lai arī ne visas CDMA sistēmas ir 3G. Mobilo telefonu radiolinku (starp telefonu un bāzes staciju) datu caurlaidība (bandwidth) ir ievērojami mazāka kā fiksētajiem telefoniem, tāpēc te lieto skaņas signāla kompresiju. Tam vajag ievērojamus (relatīvi, salīdzinot ar fiksētajiem telefoniem) procesora resursus un tas samazina skaņas kvalitāti. Parasti šeit lietotie kodeki atmet daļu no pārsūtāmās informācijas (lossy codec). Otrā galā šo signālu var atkompresēt vai nu bāzes stacijā, vai arī centrālē. Atkārtota pārkompresēšana samazina kvalitāti. Lai padarītu grūtāku telefonsarunu nesankcionētu noklausīšanos, caur radiolinku pārsūtītos datus (sakompresēto skaņu un citus datus), šifrē. Tas ietekmē tikai radiolinku starp telefonu un bāzes staciju, jo tālāk visu sūta nešifrētu, tāpēc tas neietekmē sankcionētu noklausīšanos pieslēdzoties centrālei. Vienkāršotā variantā digitālais mobilo telefonu tīkls sastāv no: • Centrāles • Bāzes stacijām • Vadu vai bezvadu savienojumiem starp bāzes stacijām un centrāli • Mobilajiem telefoniem Šie pamatkomponenti ir visos digitālajos mobilo telefonu tīklos (GSM, UMTS, CDMA (CDMA-2000, IS-95)). Dažādi standarti dažus no komponentiem iedala sīkāk. Centrāle Tas būtībā ir liels dators (rūteris), kas ir savienots ar visām bāzes stacijām. Tam ir pieejama informācija par visu bāzes staciju atrašanās vietu. Daudzos standartos, visas komunikācijas starp diviem telefoniem iet caur centrāli. Centrāle arī autentificē lietotājus un ģenerē rēķinus (pēc zvanu ilguma). Centrālei ir arī savienojumi ar citiem telekomunijāciju tīkliem, kurus lieto lai attiecīgā operatora klienti varētu piezvanīt uz un saņemt zvanus no citiem mobilo telefonu un fiksēto telefonu tīkliem. Te ir arī savienojums ar internetu, kuru lieto lai nodrošinātu mobilo internetu. Bāzes stacijas Tās ir vairāk vai mazāk vienmērīgi izkliedētas tīkla pārklājuma teritorijā. Tās sastāv no raidītājiem, uztvērējiem, antēnām un relatīvi neliela datora. Antenas parasti novieto augstu virs zemes. Lauku teritorijās tām būvē speciālus torņus (ja nav pieejami jau agrāk uzbūvēti torņi), pilsētās, antenas novieto uz augstu māju jumtiem. Bāzes stacijas ir savienotas ar Centrāli. Daudzos standartos pat sarunas vienas šūnas iekšienē iet caur centrāli. Bāzes stacijām parasti ir 3 antenas, kas šūnu sadala trijos 120° sektoros. Šādā veidā izveidojas trīs šūnas, kas ļauj palielināt tīkla ietilpību. Savienojumi starp bāzes stacijām un centrāli Sākotnējā variantā tie bija tādi paši, kādus lietoja lai savienotu savā starpā parasto telefonu centrāles (T1 vai E1, atkarībā no kontinenta). Šie savienojumi ir vai nu ar vadiem, vai arī point-to-point radiolinki. Radiolinki ir relatīvi populāri, tāpēc, ka nav nepieciešams vilkt vadus pašiem, vai īrēt vadus no fiksēto telekomunikāciju operatora. Mobilie telefoni Mobilie telefoni ir pārnēsājamas ierīces, kuras lieto lai piekļūtu tīklam. Tā ir vienīgā mobilo telefonu tīkla daļa, ar kuru saskaras lietotāji. Mobilais telefons sastāv no šādiem komponentiem: • Radio (raidītājs, uztvērējs un antena) • Signālu procesors (multiple access funkcija (TDMA, CDMA)(lai vienā frekvencē varētu darboties vairāki lietotāji), forward error correction (papildu dati, lai otrā galā varētu izlabot notiekta lieluma pārsūtīšanas kļūdas), šifrēšana, skaņas kompresija.) • Kodeks (analogciparu un ciparanalogu pārveidotāji (skaņai)), skaņas pastiprinātāji, mikrofons un skaļrunis • Baterija (no kurienes ņem elektrību šitā visa darbināšanai) • Ekrāns un pogas () • Centrālais procesors (lietotāja intefeiss ekrānam un pogām, signālu procesora vadība, arī telefona savienojums ar datoru) Centrālo procesoru dažreiz apvieno ar signālu procesoru, lai samazinātu telefona aparāta izgatavošanas izmaksas. Iespējas Sākumā ar mobilo telefonu varēja tikai piezvanīt un saņemt zvanus. Tā joprojām ir galvenā funkcija. Vēlāk nāca klāt iespēja nosūtīt un saņemt īsus teksta paziņojumus (līdzīgus kā peidžeru sistēmā). GSM tīklos tos sauc par īsziņām (SMS). Vēl, mobilajiem telefoniem ir nācis klāt numuru noteicējs, kas rāda ienākošā zvana zvanītāja numuru. Šīs funkcijas pieejamība ir atkarīga no operatora. (parasti ir pieejama). Daudzus mobilos telefonus var savienot ar datoru. Tam var lietot: • virknes porta kabeli (dators telefonu uztver kā specifisku modēmu) • USB kabeli, te ir iespējami vairāki varianti: o USB - virknes porta pāreja - no telefona skatupunkta neatšķiras no virknes kabeļa savienojuma, vienīgā atšķirība ir tā, ka datorā kabeli sprauž USB portā. Datora operētājsistēma šo ierīci atpazīst kā vēlvienu virknes portu o USB mass storage - ļauj piekļūt telefona atmiņai kā USB flash diskam. Šī metode ļauj ļoti ērti pārkopēt failus uz/no telefonu, bet te nav nekādu citu iespēju o Kāds cits USB (USB native). Nepieciešami specifiski ierīces draiveri. Parasti daļa no tiem nodrošina seriālā interfeisa emulāciju. • Infrasarkano portu (IR). Te arī ir divas iespējas o Virknes porta emulācija (IrDA IrCOMM) - tādas pašas iespējas, kā ar virknes porta kabeli, tikai nav vajadzīgi vadi (bet vajag tiešu redzamību) o IrDA - plašāks protokolu atbalsts, no kuriem nozīmīgākais ir IrOBEX (OBEX caur infrasarkano savienojumu)(objektu (failu un ziņojumu) pārsūtīšanai) • Bluetooth - šeit parasti ir pieejami vairāki protokoli, no kuriem izplatītākie ir virknes porta emulācija un OBEX. Iespējami arī citi protokoli. Šo savienojumu var lietot vai nu lai pārkopētu informāciju uz/no telefonu (īsziņas, telefonu katalaoga ierakstus, failus), vai arī lai lietotu telefonu kā modēmu datu pārraidei. Īsziņām un telefonu grāmatai (un vēl dažiem datiem) daudzos telefonos var piekļūt izmantojot modificētas AT komandas. GSM standartam šī komandu kopa ir standartizēta, taču daudzos telefonos tā ir implementēta nepilnīgi (Nokia). AT komandas lieto arī modēma vadībai, datu pārraidei. Failu pārsūtīšanai parasti lieto vai nu OBEX protokolu, vai arī kādu ražotāja specifisku protokolu, kas parasti ir līdzīgs OBEX. Infrasarkano savienojumu un Bluetooth var lietot arī lai pārsūtītu nelielu daudzumu datu starp diviem vienu tehnoloģiju atbalstošiem telefoniem. To bija paredzēts lietot telefonu numuru pārsūtīšanai (lai, iedodot kādam, telefona numuru, tas nebūtu jāpārraksta ar roku), bet šo var lietot arī failu pārsūtīšanai. Šī iespēja gandrīz vienmēr bāzējas uz OBEX protokolu. Datu pārraide Analogajiem, 1G (NMT) telefoniem varēja pieslēgt ārēju modēmu. Ātrumi bija mazāki kā caur parasto telefona līniju. Digitālajiem 2G telefoniem modēms jau ir iebūvēts (ja par to var uzskatīt to daļu starp kodeku un radio). Dažādiem telefoniem tam modēmam var tikt klāt no ārpuses, vai arī no ārpuses tikt klāt nav paredzēts. Ja no ārpuses elektriski pieslēgties nevar, tad var lietot akustisko medēmu, bet šādā veidā var sasniegt tikai ļoti mazus ātrumus, jo ir zudumi akustiskās pārveidošanas procesā un balss kodeks nav piemērots analogā modēma signālu pārraidei. 3G mobilo telefonu sistēmas bija projektētas ar domu, ka datu pārraide būs to pamatfunkcija, tomēr ir iespējami 3G telefoni, kurus nevar pieslēgt pie datora. 2G mobilo telefonu tīklos sākumā vienīgā datu pārraides metode bija līdzīga balss savienojumam (bija pieejama tāda pati datu caurlaidība (bandwidth)). Pēc tam ieviesa metodes, kas bija analogas vairākiem vienlaicīgiem balss savienojumiem (lielāka caurlaidība, bet lielāka tīkla noslodze). Šajās metodēs ir vienāda datu caurlaidība abos virzienos (uplink un downlink)(no tīkla noslodzes viedokļa). Katrs lietotājs aizņem tīkla resursus, neatkarīgi no tā vai pārsūta datus, vai nē. Vēl vēlāk ieviesa pakešu datu pārraidi. No TDMA standartiem, pirmajā to ieviesa GSM un tur to nosauca par GPRS. Pēc tam to piemēroja citiem TDMA standartiem. Šeit tīkla caurlaidība downlink virzienā (no torņa uz telefonu) ir lielāka nekā pretējā virzienā, jo vienā šūnā esošie telefoni nav savstarpēji sinhronizēti un nevar zināt kad kāds no tiem gribēs raidīt, tāpēc nākas lietot neefektīvāku protokolu. Datu pārraidi parasti lieto vai nu telefonu pieslēdzot pie datora, vai arī pašā telefonā. Uz šo funkciju bāzējas MMS (multimedia messaging service), videotelefonija (viena no visplašāk reklamētajām 3G telefonu funkcijām) un daudzas no viedo telefonu iespējām. edvinsr ieskaties te: Mobilais telefons ir bezvadu ierīce balss un datu pārraidei lielos attālumos. Tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Tas balstās uz komunikācijām starp telefonu un bāzes staciju, kas savstarpēji atrodas relatīvi tuvu (GSM ne tālāk par 35km). Lai nodrošinātu sakarus plašākā teritorijā, lieto vairākas bāzes stacijas, kas nodrošina pārklājumu savā apkārtnē (šūnā). Šī iemesla dēļ, dažās valodās mobilos telefonus dažreiz sauc par šūnu telefoniem (angliski cell phone). Продолжение тут - http://lv.wikipedia.org/wiki/Mobilais_telefons .. Pasaulē mobilie telefonsakari ir pazīstami kopš 20. gs. 80. gadu vidus. 2008. gada februārī Latvijā ir 4 mobilo sakaru operatori, no kuriem 3 (LMT, Tele2 un Bite) darbojas GSM (900MHz un 1800MHz) un UMTS (2100MHz) standartā un 1 (Triatel) darbojas CDMA-2000 (450MHz) standartā. Latvijā mobilo sakaru ēra sākās 1992. gadā, kad Latvijas teritorijā sāka darboties pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons. Tajā laikā bija pieejami sakari 1G NMT standartā, kas darbojās 450 MHz frekvencē. Šis tīkls tika atslēgts 2002. gada beigās. 1995. gadā LMT ieviesa GSM. 1997. gadā sāka darboties otrs mobilo sakaru operators - Baltkom GSM, kas jau no sākuma darbojās GSM standartā. Mobilie telefoni ir pārnēsājamas ierīces, kuras lieto lai piekļūtu tīklam. Tā ir vienīgā mobilo telefonu tīkla daļa, ar kuru saskaras lietotāji. Mobilais telefons sastāv no šādiem komponentiem: • Radio (raidītājs, uztvērējs un antena) • Signālu procesors (multiple access funkcija (TDMA, CDMA)(lai vienā frekvencē varētu darboties vairāki lietotāji), forward error correction (papildu dati, lai otrā galā varētu izlabot notiekta lieluma pārsūtīšanas kļūdas), šifrēšana, skaņas kompresija.) • Kodeks (analogciparu un ciparanalogu pārveidotāji (skaņai)), skaņas pastiprinātāji, mikrofons un skaļrunis • Baterija (no kurienes ņem elektrību šitā visa darbināšanai) • Ekrāns un pogas () • Centrālais procesors (lietotāja intefeiss ekrānam un pogām, signālu procesora vadība, arī telefona savienojums ar datoru) Sākumā ar mobilo telefonu varēja tikai piezvanīt un saņemt zvanus. Tā joprojām ir galvenā funkcija. Vēlāk nāca klāt iespēja nosūtīt un saņemt īsus teksta paziņojumus (līdzīgus kā peidžeru sistēmā). GSM tīklos tos sauc par īsziņām (SMS). Vēl, mobilajiem telefoniem ir nācis klāt numuru noteicējs, kas rāda ienākošā zvana zvanītāja numuru. Šīs funkcijas pieejamība ir atkarīga no operatora. (parasti ir pieejama). Daudzus mobilos telefonus var savienot ar datoru. Tam var lietot: • virknes porta kabeli (dators telefonu uztver kā specifisku modēmu) • USB kabeli, te ir iespējami vairāki varianti: o USB - virknes porta pāreja - no telefona skatupunkta neatšķiras no virknes kabeļa savienojuma, vienīgā atšķirība ir tā, ka datorā kabeli sprauž USB portā. Datora operētājsistēma šo ierīci atpazīst kā vēlvienu virknes portu o USB mass storage - ļauj piekļūt telefona atmiņai kā USB flash diskam. Šī metode ļauj ļoti ērti pārkopēt failus uz/no telefonu, bet te nav nekādu citu iespēju o Kāds cits USB (USB native). Nepieciešami specifiski ierīces draiveri. Parasti daļa no tiem nodrošina seriālā interfeisa emulāciju. • Infrasarkano portu (IR). Te arī ir divas iespējas o Virknes porta emulācija (IrDA IrCOMM) - tādas pašas iespējas, kā ar virknes porta kabeli, tikai nav vajadzīgi vadi (bet vajag tiešu redzamību) o IrDA - plašāks protokolu atbalsts, no kuriem nozīmīgākais ir IrOBEX (OBEX caur infrasarkano savienojumu)(objektu (failu un ziņojumu) pārsūtīšanai) • Bluetooth - šeit parasti ir pieejami vairāki protokoli, no kuriem izplatītākie ir virknes porta emulācija un OBEX. Iespējami arī citi protokoli. Šo savienojumu var lietot vai nu lai pārkopētu informāciju uz/no telefonu (īsziņas, telefonu katalaoga ierakstus, failus), vai arī lai lietotu telefonu kā modēmu datu pārraidei. Ideja pārraidīt skaņu pa vadiem pieder amerikāņu inženierim Aleksandram Graiemam Bellam. 1869.gadā viņš patentēja savu izgudrojumu – ierīci, kas spēj pārveidot balsi elektriskajā signālā, pārraidīt pa vadiem un līnijas galā pārvērst elektrisko signālu skaņas signālā. Šis gads telekomunikāciju vēsturē uzskatāms par telefonizācijas sākumu. Bells sāk eksperimentēt ar t.s. harmonisko telegrāfu un galu galā izveido pirmo praktiski lietojamo telefona aparātu. 1876.gadā Bells savu izgudrojumu patentē un notiek pirmā telefonsaruna starp Kembridžportu un Bostonu. 1878.gadā tika izgudrota pirmā telefonu centrāle, bet 1879.gadā, tika izgudrota telefona abonentu numuru sistēma, lai paātrinātu savienojuma iekārtošanu starp dažādos valsts rajonos izvietotiem abonentiem. 1884.gada 4.septembrī tika atklāta pirmā maksas telefona līnija no Ņujorkas uz Bostonu, bet 1886. gadā kompānija AT&T sāka piedāvāt šos pakalpojumus arī privātpersonām. 1889.gadā Hartfordā tika uzstādīts pirmais telefona automāts, no kura varēja piezvanīt, iemetot tajā monētas. 1896.gadā sāka lietot ciparripu telefonus, kurus daudzviet izmanto vēl šodien. 1893.gadā beidzās Bella patenta termiņš un tā rezultātā daudzas kompānijas sāka ražot dažādas telesakaru sistēmas. Izveidojusies konkurences veicināja strauju progresu telekomunikāciju attīstībā. 1901.gadā kļuva iespējami starp kontinentu telefonsakari. 1937.gadā tika izgudrota pirmā telefona klausule. Līdz tam telefoniem bija atsevišķs mikrofons un t.s. klausāmā ierīce, kurus bija jātur katru savā rokā. Dažu modeļu telefoniem mikrofons bija iemontēts aparāta korpusā. 1946.gadā tika izveidota pirmā publiskā radiotelefonu sistēma. Tas bija pamats mobilo sakaru attīstībai. № 38745, Биология, 11 класс Jāpabeidz dotais teikums tā, lai veidotos vairāki no biologa viedokļa pareizi apgalvojumi. Prokarioti ir -> -> -> -> -> -> -=::KaZiņA::=- 1)Prokarioti ir organismi ar vienkāršu šūnax uzbūvi, kurā nav ar membrānu norobežota kodola un citu šūnas organoīdu. 2) Prokariotu ģenētiskais materiāls atrodas gredzenveida hromosomā, kas saistīta ar dažām plbaltumvielām. 3) Prokarioti vairojas bezdzimumiski, šūnai daloties, pirms šūnas dalīšanās hromosomā esošā DNS replicējas(dubultojas). 4) Prokariotu šūnas var būt lodveida, daudzstūrainas, iegarenas, zvaigžņveida. 5) pie prokariotiem pieder baktērijas, zilaļģes. aleks Prokarioti ir mikroorganismi, kuriem nav kodolu. Sarežģītākajām dzīvības formām - dzīvnieku un augu valsts pārstāvjiem - šūnās ir kodols. Tie ir eikarioti," rakstīts Reuters ziņu izlaidumā. Prokarioti ir pārsvarā vienšūnas organismi, kam nav kodola un DNS nukleoīdu vai plazmīdu veidā atrodas citoplazmā. Lielāka daļa prokariotu ir baktērijas, un šie divi nosacījumi parasti tiek aplūkoti kā sinonīmi. Prokariotiskā šūna pēc uzbūves stipri atšķiras no eikariotiskajām šūnām. Pirmkārt jau mikroorganismu mazās šūnas, kuras lielākoties pielāgojušās dzīvot. Lai, veicas!!! ;) № 40527, Биология, 11 класс varbūt kāds piedalās konkursā "pazīsti savu organismu"? varētu atsūtīt atbildes vidusskolas līmenī, paldies jau iepriekš! Triobet http://www.ogre.lv/lv/sodien/zinas/r/1696/a-valtnera-konkursa-paziisti-savu-organismu-rezultaati kidy , 1.Kas ir organisms? Ļoti sarežģīta vienota dzīva sistēma, kas nesaraujami saistīta ar apkārtējo vidi. 2.Kas ir organisma uzbūves pamatvienība? Šūna. 3.Kādas ir šūnas galvenās daļas? Šūnas membrāna, citoplazma ar tajā esošajiem organoīdiem, kodols. Продолжение в файле. 1/12 № 46060, Биология, 8 класс Projekts- par sūkļiem. Lūdzu palīdziet ! linux tie ir parsvara dzelteni, miksti, dzivo udeni vai purva kur ir slapjas zeme varbut gogle pameklee uzraksti sukļi un tew paradisies dajgucis22 Daudzšūņi cēlušies vienšuņu Volvoksu kolonijas.Sūkļi-sēdoši organismi,kas piestiprinājušies pie grunts,Sūkļu ķermeni veido vairāki slaņi,kas veidoti no dažādām šūnām.Sūkļi pēcdzīvesveida ir filtrētāji.Barojas-ar planktoniem,filtrējot ūdeni.Sūkļa ķermenī ir izveidotas spīgulas,kas piešķir sūkļa ķermeņa formu un sūkļu skeleta uzbūve nosaka sūkļu sugas piederību.Tie elpo-uzņemot no ūdens izšķīdušo skābekli.Hoanocīti uztver barības vielas,kas atrodas ūdenī,savukārt amēbveida šūnas iznēsā baribas viela pa visu sūkļu ķermeni.Sūkļi vairojas bezdzimumiski-pumpurojoties,un dzimumiski-veidojot gametas. agent. http://lv.wikipedia.org/wiki/S%C5%ABk%C4%BCi № 48521, Биология, 10 класс Darba lapa par Evolūciju! Jāizpilda izmantojot Lamarka teoriju! Uzdevums pielikumā! 1/1 Triobet 1) Pirmie organismi sastāvēja tikai no vienas šūnas. Vēlāk dzīvība organizējās sarežģītākās formās, radās daudzšūņi. Lai tie kā organismi spētu izdzīvot apkārtējā vidē, to šūnu uzbūve pārveidojās, šūnas sagrupējās, veidojot audus. Fail 1/1 zahar 1. Все организмы произошли из ничего. Их создал Бог по своему подобию. 2. Живая природа постоянно развивается, приспосабливается к новым условиям обитания, развивается не по кругу, не деградирует, только развивается по прямой 3. Появление новых видов происходит естественным путем, благодоря скрещиванию представителей разных видов. 4. существование библии 5. по сей день невозможно или трудно доказать, существует ли Бог, душа, жизнь после смерти. Это вызывает споры. № 60370, Биология, 11 класс Sveiki,man ir kibele biologija,loti ludzu jusu palidzibu vinja,busu pateiciga jau ieprieks. Atbildi uz jautājumiem! Atbildes pamato! • Kādi ir šūnu bioloģijas svarīgākie sasniegumi? • Kāda ir šūnu teorijas nozīme bioloģijas attīstībā? • Kāda ir šūnu izpētes praktiskā nozīme? • Kādi atklājumi vēl būtu nepieciešami? Busu loti pateiga par atrisinajumu biologija,gaidisu atbildi. paliidziiba01 • Kādi ir šūnu bioloģijas svarīgākie sasniegumi? Šūnu bioloģijas svarīgākie sasniegumi ir jaunie atklājumi šūnu uzbūvē 19.gs., ko līdz 20.gs. 30.gadiem pētīja tikai ar gaismas mikroskopiem. 1931.gadā vācu fiziķis Ernsts Ruska izgudroja caurstarojošo elektronmikroskopu, kas aizsāka jaunu posmu šūnu izpētes vēsturē. Tad tika izgudrots skenējošais elektronmikroskops, stereomikroskops u.c. • Kāda ir šūnu teorijas nozīme bioloģijas attīstībā? Šūnu teorijas attīstība bioloģijā izprast, kas kopīgs un atšķirīgs ir, piemēram, baktēriju un dzīvnieku šūnām. • Kāda ir šūnu izpētes praktiskā nozīme? • Kādi atklājumi vēl būtu nepieciešami? Kā aizkavēt šūnas bojāeju. Kā atjaunot šūnas, ja ir pieļauta to bojāeja. № 62244, Биология, 11 класс Šūnu uzbūve, daudzveidība un funkcijas 1/1 wineta-s Šūnu uzbūve, daudzveidība un funkcijas. Šūnu uzbūve, daudzveidība un funkcijas 1. uzdevums (20 punkti) uzzīmē eikariota šūnu, atzīmējot organoīdus: šūnapvalks, kodols, endoplazmatiskais tīkls, vakuolas, Goldži komplekss, ribosomas, hloroplasti mitohondriji, lizosomas citoplazma. Sameklē un atzīmē organoīdiem atbilstošās funkcijas! 1. Nodrošina šūnu ar enerģiju. Mitohondriji 2. Sintezē olbaltumvielas. Ribosomas 3. Notiek fotosintēze Hloroplasti 4. Regulē vielmaiņu starp ārvidi un šūnu, nodrošina fagocitozi un pinocitozi. Šūnapvalks 5. Atrodas nepārtrauktā kustībā un nodrošina vielmaiņu. 6. Veic vielu transportu. Goldži komplekss 7. Ŗegulē šūnas darbību. Kodols 8. Uzkrāj šūnsulu. Vakuolas 9. Vielu sašķelšana Lizosomas 10. Sintezē olbaltumvielas, lipīdus, ogļhidrātus, veido šūnas membrānu. Endoplazmatiskais tīkls Продолжение в файле. 1/1 Lachuks Failā 1/1  № 62508, Биология, 11 класс Šūnu uzbūve, audi 1/1 Lachuks Failā 1/1 tatufka2 ludzu;) 1/1 engelitis85 Izpildīju, ko zināju. 1/1 paliidziiba01 uzdevumi pildīti pamatojoties uz bioloģijas zināšanām :) Šūnu uzbūve, audi 1. Novērtējiet doto apgalvojumu pareizību! (14 punkti) Apgalvojums Pareizi Nepareizi 1. Eikarioti ir organismi ar pilnīgi attīstītām šūnām x Pie prokariotiem pieder sēnes un augi x 3. Ribosomas atrodas tikai dzīvnieku šūnās x 4. Vīrusa uzbūve ir vienkāršāka par šūnas uzbūvi x 5. Baktēriju šūnās ir tikai kodols – citu organoīdu nav x 6. Augiem rezerves ciete glabājas leikoplastos x 7. Vakuolās uzkrājas šūnsula – rezerves vielu šķīdums x 8. Dzīvnieku šūnās plastīdas nav atrodamas x Продолжение в файле. 1/1 № 63152, Биология, 11 класс Šūnu uzbūve, daudzveidība un funkcijas 1/1 Lachuks Failā :) 1/1 wineta-s Šūnu uzbūve, daudzveidība un funkcijas 1. uzdevums (20 punkti) uzzīmē eikariota šūnu, atzīmējot organoīdus: šūnapvalks, kodols, endoplazmatiskais tīkls, vakuolas, Goldži komplekss, ribosomas, hloroplasti mitohondriji, lizosomas citoplazma. Sameklē un atzīmē organoīdiem atbilstošās funkcijas! 1. Nodrošina šūnu ar enerģiju. Mitohondriji 2. Sintezē olbaltumvielas. Ribosomas 3. Notiek fotosintēze Hloroplasti 4. Regulē vielmaiņu starp ārvidi un šūnu, nodrošina fagocitozi un pinocitozi. Šūnapvalks 5. Atrodas nepārtrauktā kustībā un nodrošina vielmaiņu. 6. Veic vielu transportu. Goldži komplekss 7. Ŗegulē šūnas darbību. Kodols 8. Uzkrāj šūnsulu. Vakuolas 9. Vielu sašķelšana Lizosomas 10. Sintezē olbaltumvielas, lipīdus, ogļhidrātus, veido šūnas membrānu. Endoplazmatiskais tīkls Продолжение в файле. 1/1 № 64356, Биология, 10 класс 1.uzdevums vai 3.uzdevums vai 5.uzdevums paldies par palidzibu 1/1 paliidziiba01 Tev bija rakstīs, ka jāizpilda 1., 3. vai 5. uzdevums, izvēlējos 3. uzdevumu 1/1 daiguxiite 1. Pirmās dzīvības formas attīstījās ūdenī.....................................................................................JĀ NĒ 2. Pirmie organismi bija heterotrofas baktērijām līdzīgas šūnas...................................................JĀ NĒ 3. Skābeklis (pietiekošā daudzumā) Zemes atmosfērā bijis vienmēr............................................JĀ NĒ 4. Dzīvība ir attīstījusies, vienkāršākiem organismiem pakāpeniski pilnveidojoties par sarežģītākiem.....JĀ NĒ 5. Vēsturiski vecāko organismu uzbūve ir primitīvāka..................................................................JĀ NĒ 6. Panspermijas teorija uzskata, ka visus dzīvos organismus ir radījis Dievs................................JĀ NĒ 7. Zeme savos pirmsākumos bija ugunīga lode, kas pamazam atdzisa..........................................JĀ NĒ Продолжение в файле. 1/1 Lachuks Failā 1/1   1/3   Вернуться >>

Реклама © 2007-2018 homework.lv