Начало  Регистрация  Архив  Правила  Статьи  Реклама\Контакты  Напиши нам

Результаты поиска - 'šūna' № 25035, Природоведение, 5 класс Kādas salas ir ap Antarktīdu? Kādi augstākie kalni ir Antarktīdaā? SupRiseD :p Salas kas ir ap Antarktīdu: Antarktīdas pussala, Pētera sala, Balenijas salas, Berknera sala, Augtākie kalni Antarktīdā: Minto, Elsvētka kalns, Menzika kalns, Džeksona kalns. Cerams palīdzēju.. ;) Veiksmi! malinka678 berknera sala balenj s dienvidorkneju s dienvidsetlendas s dzeksona kalns(4190) elsverta k(5140) kerkpatrika k(4528) Alinka sala (lilaka) - Aleksandra - zeme (augstaka virsotne Vinsona masīvs ) WOscar Kādas salas ir ap Antarktīdu? Balleni salas D Orknejas salas D "Setlendas salas Kādi augstākie kalni ir Antarktīdaā? Menzis Kerkpatriks D"zeksona kalns DJ Kalle Antarktīda ir vienīgais kontinents pasaulē, kur nav patstāvīgu iedzīvotāju. Viss kontinents nav apdzīvots, izņemot atsevišķu zinātnieku pētniecības stacijas (Šeit atrodas aptuveni 40 dažādu valstu pētniecības stacijas, kur gada laikā apmeklē apm. 1000 zinātnieku). Antarktīdas kontinents atrodas D puslodē, un visu kontinentu apskalo Atlantijas, Klusais un Indijas okeāns.Brīva no ledus sega ir tikai niecīga daļa (0.2 – 0.3%) kontinenta teritorijas. Krasta līnija maz izrobota, krasti stāvi, tos veido galvenokārt ledus. Reljefu A-Antarktīdā veido plaši līdzenumi un ieplakas. R-Antarktīda kalnaina. Elsvērta Zemē augstākā virsotne – Vinsona masīvs (5 140 m). Antarktīdas lielākā daļa (izņemot R- Antarktīdas R) aizņem prekembrija platforma, kuru lieli nomati un vertikālās Zemes garozas kustības saskaldījušas atsevišķos masīvos un cilas; vulkānisms (darbīgs vulkāns Erebuss). Antarktīdu klāj līdz 4 000 km bieza ledus sega (R- Antarktīdā), kas veido plašo ledus plato, kura augstākā daļa sasniedz 4 000 m vjl., (vidējais augstums 2 040 m). Starp kalnu masīviem rodas vairāki novadšļūdoņi. Gar krastu vairākās vietās lieli peldoši šelfa ledāji. To biezums sasniedz 700 m; malām atlūztot, rodas pat 60 – 150 km gari aisbergi. Dažās vietās piekrastē ir oāzes, bez ledus un sniega – Bangera oāze, Girsona, Širmahera, Vestfolas oāzes, to kopējā platība aptuveni 6 000 km². Virs ledāja paceļās arī daži kalnu masīvi un klintis (nunataki). Visā Antarktīdā (izņemot piekrasti) valda kontinentālais polārais klimats. Vidējā to janvārī ~ - 36 °C, jūlijā ~ - 56 °C, piekrastē janvārī ~ - 4 °C, jūlijā – 20 °C, Antarktīdas p – s janvārī 0 °C (maksimālais 12 °C), jūlijā – 12 °C. Oāzēs vasarā vidējā to līdz 11 °C (klinšu virsmas sasilst līdz 40 °C). 400 km platā piekrastē stipri vēji (līdz 90 m/s). Nokrišņu lielākājā teritorijas daļā 100 – 150 mm gadā, bet ~150 km platā ledāja nogāzē 500 – 600 mm. Kopējais nokrišņu daudzums ~ 2200 km³. Oāzēs nelieli ezeri un upes (vairāk nekā 30 km). Oāzēs un uz nunatakiem (līdz 86° D. p.) aug sporaugi (aļģes, ķērpji, sūnas). Antarktīdas pussalā ZR piekrastē vietām sastopami sīki sēklaugi (10 sugu). Piekrastē dzīvo roņi (5 sugas), putni (pingvīni, vētrasputni). Oāzēs uz nunataikiem posmkāji (50 sugu galvenokārt ērces un kukaiņi). Ļoti bagāts jūras planktoms, kura lielā daudzuma sastopamas kramaļģes un spīdvēži. Mīt sūkļi (250 sugu), adataiņi (150 sugu), lielas medūzas, tārpi un gliemeži. Visvairāk izplatītas zivis, unikāla ir baltasiņu līdaka; zīdītāji – airkāji (vairākas roņu sugas) un vaļi (zilie vaļi, fīnvaļi, seivaļi un kašaloti). Virs Antarktīdas veidojas anticiklons ar valdošām aukstām gaisa masām, kas plūst uz kontinenta malām, bet virs okeāna – ciklonālā josla, kur cikloni, nepārtraukti virzoties no R uz A, rada R vēju joslu ar biežām vētrām (aurojošie 50 platumi). Antarktīda nav piemērota cilvēka eksistencei, jo visu Antarktīdu izņemot piekrastes joslu, nemīt neviens dzīvnieks (izņemot mikroorganismus), šeit valda krasi ekstrimāli klimatiskie apstākļi – sasniedzot pat – 89 °C. Tāpēc šeit nekad nav bijis patstāvīgu iedzīvotāju, jo tik bargos apstākļos cilvēks nespētu sev gādāt organismam nepieciešamās uzturvielas. 1/1 № 25409, Биология, 9 класс kas ir * saknes spiediens *puscaurlaidiiga membraana *kutikula Sentinela Pozitīvs hidrostatiskais spiediens koksnes vadaudos, ko rada jonu sūkņu darbība un tai sekojošā osmoze saknes šūnās. Saknes spiediens aktīvi iespiež ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas koksnes vadaudos un paceļ to augšup-saknes spiediens. Parasti vienšūņu ķermeni no ārpuses apņem puscaurlaidīga membrāna. Tātad vienšūņu arējais apvalks. kutikula- Plāna vaskveida plēvīte, kas veidojas, uz epidermas ārējās virsmas izdaloties un saplūstot epidermas šūnu izdalītajam kutīnam santinja *katikula - Plāna vaskveida plēvīte, kas veidojas, uz epidermas ārējās virsmas izdaloties un saplūstot epidermas šūnu izdalītajam kutīnam. *Saknes spiediens aktīvi iespiež ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas koksnes vadaudos un paceļ to augšup. *puscaurlaidīga membrāna nodrošina attīrīšanu molekulārā līmenī, bez ķimikāliju vai elektrības lietošanas. catwoman * Saknes spiediens - Pozitīvs hidrostatiskais spiediens koksnes vadaudos, ko rada jonu sūkņu darbība un tai sekojošā osmoze saknes šūnās. Saknes spiediens aktīvi iespiež ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas koksnes vadaudos un paceļ to augšup. * puscaurlaidiiga membraana - kermena apvalks * kutikula - Plāna vaskveida plēvīte, kas veidojas, uz epidermas ārējās virsmas izdaloties un saplūstot epidermas šūnu izdalītajam kutīnam kašķīte 1.Pozitīvs hidrostatiskais spiediens koksnes vadaudos, ko rada jonu sūkņu darbība un tai sekojošā osmoze saknes šūnās. Saknes spiediens aktīvi iespiež ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas koksnes vadaudos un paceļ to augšup. 2.Puscaurlaidīgā šūnas membrāna fiziski atdala šūnas saturu no ārējās vides un kontrolē, kādas vielas nokļūst šūnā un kādas tiek izvadītas - veic tā saucamo barjerfunkciju. Iekšējās membrānas norobežo daudzus šūnas organoīdus - endoplazmatisko tīklu, Goldži kompleksu, lizosomas, vakuolas. 3.Plāna vaskveida plēvīte, kas veidojas, uz epidermas ārējās virsmas izdaloties un saplūstot epidermas šūnu izdalītajam kutīnam angel Saknes spiediens-pozitīvs hidrostatiskais spiediens koksnes vadaudos, ko rada jonu sūkņu darbība un tai sekojošā osmoze saknes šūnās. Saknes spiediens aktīvi iespiež ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas koksnes vadaudos un paceļ to augšup. Ap šūnu ir membrāna, kas piešķir tai formu un norobežo no citām šūnām. Membrāna ir puscaurlaidīga. Tas nozīmē, ka tā dažas vielas laiž cauri, bet citas - ne. Kutikula - plāna vaskveida plēvīte, kas veidojas, uz epidermas ārējās virsmas izdaloties un saplūstot epidermas šūnu izdalītajam kutīnam. № 26004, Биология, 9 класс No darba burtnīcas 9.klasei.E.Nagle,R.Gribuste. 19.uzd(30lpp) Elpošana ir bioloģisks, ķīmisks, un fizikāls process.Raksturo to no bioloģijas un ķīmijas un fizikas viedokļa.! No bioloģijas........................... No ķīmijas.......................... No fizikas.......................... D&G Bioloģija -> plaušas, žaunas Ķīmija--> H2O Fizika--> spēks kerija No bieloģijas viedokļa sanāk, ka mēs nepārtraukti uzņemam skābekli. Mūsu izelpoto gaisu attīra koki un augi. No ķīmijas viedokļa laikam sanāk, ka mēs ieelpojam O² un izelpojam H²CO³ No fizikas viedokļa mēs ieelpjot ievadam ķermenī skābekli un tādejādi izdzīvojam, lai iesistu naglu dēlī. ;D hhlady ķīmija- ieelpo 02 un izelpo- CO2 bioloģija-elpošana ir dzīvībai nepieciešams process agent. 1) ir iesaistiti organi (plausas zaunas trahejas) 2) mes ieelpojam O un izelpojam C 3) mes kustinam plau6as (mehaniskas process) valelerjanka 1- O2 Kuru mēs ieelpojam iet caur visu organizmu. To pārnesa asins caur visiem organiem. Pēc sašķeļšānas kislorodu ar mitohondrijam radas nepieciešama energija. 2- No ķīmijas viedokļa tas oksidēšanas process. Mēs ieelpojam O2, bet pēc rekcijas šūnās bet izdvešam CO2/. 3 - Elpošānai ir savs ātrs № 26050, Латышская литература, 8 класс Jaauzraksta radosais darbs par temu "Kad un kapec suni smaida?" vairaak par 120 vardiem!! kerija Manuprāt vari sākt ar kaut ko tād: vispirms nosauc teiksim kādu suņu šķirni, kura, tev vislabāk patīk vai arī suņu šķirni, par kuru tu visvair zini.>! tad un es domāju, ka suņi smaida: ieraugot savu saimnieku par pareizi izpldītu pavēli saņemot kārumu ēdot nu arī protams pārojoties [droši vien. :D] VEIKSMI.>! rupucizz Pēc manām domām suņi smaida tāpēc, jo tie laimīgi un apmierināti. Viņiem patīk būt cilvēku labākajam draugam un par to ir jāpriecājas, jo par nevienu citu dzīvnieku tā nesaka. Es domāju, ka suņi ir īpaši dzīvnieki, kuri ātri vien saprot, ko saimnieks vai vienkārši kāds cilvēks no viņa kaut ko grib un, ja tas ir kaut kads labs tad viņam arī par to ir jāpriecājas. Manuprāt suņa dzīve ir ļoti forša un viņam ir jābūt priecīgam. Smaida noteikti tad, kad viņu paglauda,paspēlējas vai vienkārši iedod kaut ko garšīgu un tad uzreiz ir tik mīļi un sunītis jūtas mīlēts un priecājas. lauriita Suņi ir jaukākie dzīvnieki uz pasaules. Tie nedaudz līdzinās cilvēkiem, jo tie arī smaida!Manuprāt suņu smaids ir apslepts.Kad tie par kautko priecājas tie savu smaidu apslēpj sevī,tāpēc mēs to arī neredzam.Tie smaida tad kad priecājas!Tie smaida kad jūtas labi,omulīgi,kad ir apmuļķojuši kaķus,tie smaida tad kad ir kopā ar mums,jo viņiem ir jautri un mēs padarām viņus laimīgus! Es iesaku citiem vairāk laika pavadīt ar suņiem.Smiesimies kopā ar viņiem! rayder http://www.petnet.lv/dinozoo/index.php?option=com_content&task=view&id=548 tur viss ir № 26284, Латышский язык, 5 класс Учебник: Valodas labirinti. Latviešu valoda 5.kl. (Sālījuma G., Valtere V.) Номер задания: 177 tev jazina ka suņi mēdz skriet pakaļ velosopedistiem un var uzbrukt. uzraksti 5.teik.ka rikoties sada situacija kristine * Ir leni janokapj no velosipeda. * Ja suns ir loti nikns tad ir jastav rami. * Ja jau esi nokapis no velosipeda un ja suns nejiet prot tad ir vienkarsi jastav un jagaida kamer aiziet * Ja suns ir loti nikns un tavuprat vins tulit uzbruks ir jasuc paliga kad pieaugusais.! *Ja suns paliek rams tad tu mierigi sac tumt velosipedu prom. Ahaa 1. Neskriet un nebraukt talaak. 2.Apstadinaaties un saukt palidziibu! ja tomer paliidziibas nav tad rikoties pasham. sist sunim ar kajaam cik vareetu. bet ja ir tomeer paliidziba un kads suns notverts braukt uz slimniicu. Emokid ūdzēties suņa saimniekam. Ja ir ievainojumi var sūdzēties tiesai. Un saimniekam jāmaksā soda nauda. nevajag baidīties no suņiem. Bet saimniekiem jāuzliek suņiem uzpurņi. -ELINA- Redzot suni,manuprāt, ir jānokāpj no riteņa un jāpaiet viņam garām. hmm, vairs neko nevaru izdomāt. :D hhlady suņi ir jātur piesieti,lai tie neapdraudētu citus cilvēkus. № 26316, Математика, 8 класс Uzraksti 4 miklas ,kuros butu izmantoti skautluvardi . Piem.,(Divi ragi piere ,atpakal ciere.-Vezis) hhlady Pieci melni kungi, katrs savā kambarī.[ābols] Sirdī četri kambarīši, katrā divi melni vīri.[ābols] dzeervene 1. Divas muciņas muciņā, vienā sudrabs, otrā zelts [ola] 2.Kungs stāv ceļmalā simtu knipelēm [egle ar čiekuriem] 3.Vienai mātei divdesmit meitu, ne var citam atdot, ne precinieki ved. [pirksti] 4.Pa vienu galu iekšā, pa diviem ārā, un, kad pa diviem ārā, tad tikai īsteni iekšā. [bikses] kristine dzivo divi brali starp vienu kalnu bet viens otru neredz.( acis) -ELINA- Viens stāv, divi simti karājas (ābele) Divi mazi ezeriņi, visapkārt zvejnieciņi. (acis) Divas mazas māsiņas pret kalnu atspiedušās. (ausis) Divpadsmit māsiņu vienā kambarītī; ne diegu, ne adatu, bet šūn. (bites un šūnas) lūdzu. :) snow Viens stāv, divi simti karājas. - Abele Mazs vīriņš ar vienu kājiņu. - aboli Trīs kundziņi sēd vienā krēsliņā. (Āboliņa lapiņa.) Divi mazi ezeriņi, visapkārt zvejnieciņi. - Acis № 26555, География, 7 класс Apraksti trīs piemērus , kas raksturo antarktīdas dzīvo dabu. un vel uzdevums!! 1.vēžveidīgi cilvēki kas tiek uzskatīti par delikotesi. 2. lieli atklātā okeāna putni. vētrasputnveidīgi. 3. no latīņu valodas atvienots gliemju nosaukums. 4. sīki dzīvnieki vai augi , kas pārvietojas ar ūdens straumi. 5. milzīgi sasaluša ūdens slāņi , kas klāj lielas platības 6. lielākie ūdenī dzīvojoši zīdītāji hhlady 1.)okeānos,līčos,jūrās dzīvo zivis. gar krastiem mājo roņi. dzīvo eskimosi. agent. 1) liels sals liels sniega/ledus slanis nav ieksejo udenju 2) 1. omars 2. albatross 3. --- 4.planktoni 5.ledus 6. valis zanux Antaktīdā ir ļoti maz augu tikai ķērpji un sūnas. Antarktīdā dzīvo baltie lāči. Antarktīdā ir dzīvnieki kas peld piemāram roņi, jūraslauvas. № 27536, Биология, 10 класс 1.Dzimumvairosanas ir: 2.Kur suna atrodas hromosomas? 3.Kadus dzivniekus sauc par hermoforoditiem? 4.No ka sastav somatiskas sunas dzives cikls? 5.Mejozes rezultata no vienas mates sunas veidojas: 6. 2 Meitsunas mitozes procesa veidojas: 7.Kura no organu sistemam cilvekam embrionalaja attistiba veidojas pirms? 8.Kas ir zigota? 9.Mitoze - eikarioto sunu dalisanas veids,kura rezultata: SupRiseD :p 1.Dzimumvairosanas ir: kad divi pretaja dzimuma personazi vairojas 2.Kur suna atrodas hromosomas? pie saknem 3.Kadus dzivniekus sauc par hermoforoditiem? a hz es neatceros 4.No ka sastav somatiskas sunas dzives cikls? mitruma un ari zemes baribu vielu delj. 5.Mejozes rezultata no vienas mates sunas veidojas: mikstas 6. 2 Meitsunas mitozes procesa veidojas: 7.Kura no organu sistemam cilvekam embrionalaja attistiba veidojas pirms? 8.Kas ir zigota? ir vairosanas organs 9.Mitoze - eikarioto sunu dalisanas veids,kura rezultata: hhlady 8.)Zigota ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām. Tā ir pamats jauna organisma attīstībai. 3.)tādus,kam ir gan sievišķās gan vīrišķās dzimumšūnas. 1.)pēcnācēju radīšanas veids, kā rezultātā rodas jauns īpatnis. № 27832, Биология, 10 класс Помогите пожалуйста 1.Saplustos dzimumsunam,veidojas......................hromosomu komplekts. 2.Seklaugu viriskas dzimumsunas sauc par 3.Haploidais hromosomu komplekts(n)ir..................sunas. 4.Spermatozoidu dalisanas,augsanas un nobriesanas procesu sauc par 5.Dzivnieku viriskas dzimumsunas sauc par 6.Apauglotu olsunu sauc par 7.Ziedaugiem raksturiga.....................apauglosanas. 8.Somatiskas sunas(2n hromosomu sastavs)piedalas: a)apauglosanas procesa, b)zigotas veidosanas procesa, c)mitozes procesa, d)visos minetajos procesos. mcmadara Saplustos dzimumsunam,veidojas....divu..................hromosomu komplekts. 2.Seklaugu viriskas dzimumsunas sauc par puteksniem 3.Haploidais hromosomu komplekts(n)ir..................sunas. 4.Spermatozoidu dalisanas,augsanas un nobriesanas procesu sauc par vairošanos 5.Dzivnieku viriskas dzimumsunas sauc par spermatazoīdiem 6.Apauglotu olsunu sauc par zigotu 7.Ziedaugiem raksturiga.....................apauglosanas. 8.Somatiskas sunas(2n hromosomu sastavs)piedalas:b a)apauglosanas procesa, b)zigotas veidosanas procesa, c)mitozes procesa, d)visos minetajos procesos. № 28246, Биология, 7 класс kapec sunas pieder pie augstakajiem augiem? kristyk Jo tam ir lapas,stmbrs un rizoidi-saknes Ir snow Sunam ir vadaudi, tapec tas tiek pieskaititas pie augstakiem augiem meitene sūnsas sastāv no orgāniem (ir sakne,stublājs,lapas) un ir specializēti audi. agent. jo vinjem ir visie organi, un ir gan sieviesu gan virie6u augu sugas Rin4a jo sūnām ir iespēja reģenerēties (atjaunoties) pēc vairāk nekā 20 tūkstošu gadu sasaluma un vēl augt... sūnas ir izplatītas visos mežos un tās ir lielisks barības avots dzīvniekiem neesmu pārliecināts, ka būs 100% pareizi...   2/30   Вернуться >>

Реклама © 2007-2018 homework.lv