![Atbilžu arhīvs](/images/wnd_title_pic_3.gif) | Atbilžu arhīvs | № 24235, Bioloģija, 9 klase все о клеточном дыхании, где оно происходит,какую функцию выполняет, и т.д.?? | | |
| | ![bavarde](/profiles/upic_1436.jpg)
![bavarde](/images/sch_level_sml_4.gif) bavarde | http://www.vitaminov.net/rus-sport-race-breath-9971.html | | |
| | ![Lenka](/profiles/defined_pic_2.gif)
![Lenka](/images/sch_level_sml_0.gif) Lenka | Клеточное или тканевое дыхание — совокупность биохимических реакций, протекающих в клетках живых организмов, в ходе которых происходит окисление углеводов, липидов и аминокислот до углекислого газа и воды. Высвобожденная энергия запасается в химических связях макроэргических соединений (АТФ и др.) и может быть использована по мере необходимости. Входит в группу процессов катаболизма. О физиологических процессах транспортировки к клеткам многоклеточных организмов кислорода и удалению от них углекислого газа см. статью Дыхание.
| | |
| | ![xakerok](/profiles/upic_5471.jpg)
![xakerok](/images/sch_level_sml_0.gif) xakerok | Клеточным дыханием называют совокупность протекающих в каждой клетке ферментативных процессов, в результате которых молекулы углеводов, жирных кислот и аминокислот расщепляются в конечном счете до углекислоты и воды, а освобожденная биологически полезная энергия используется на жизнедеятельность клетки.
Продолжение в файле | | |
| | ![Julka483](/profiles/defined_pic_2.gif)
![Julka483](/images/sch_level_sml_0.gif) Julka483 | http://ru.wikipedia.org/wiki/Клеточное_дыхание votj tut mozes poiskatj | | |
| | ![agent.](/profiles/upic_1760.jpg)
![agent.](/images/sch_level_sml_4.gif) agent. | http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%BB%D0%B5%D1%82%D0%BE%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%B5_%D0%B4%D1%8B%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5 | |
| | № 24258, Bioloģija, 8 klase perevodi slov ( lapkajvezis, airkajvezis, vienadkajvezis, | | |
| | ![agent.](/profiles/upic_1760.jpg)
![agent.](/images/sch_level_sml_4.gif) agent. | lapkajvezis-listonogij rak airkajvezis-veslonogij rak vienadkajvezis-ravnanogij rak | |
| № 24325, Bioloģija, 8 klase Jāatrod divi interesanti fakti par zivīm: Piemmeram haizivis spēj saost asinis 1,5 km attālumā. | | |
| | ![vasabi](/profiles/defined_pic_2.gif)
![vasabi](/images/sch_level_sml_0.gif) vasabi | lailaka zivs pasaule ir valhaizivs 18 m gara un sver 43 tonnas omars var sasniegt 50 gadu vecumu........ | | |
| | ![Lewis](/profiles/upic_3719.jpg)
![Lewis](/images/sch_level_sml_0.gif) Lewis | Ja jūrā nākas sastapties ar haizivi, tad jāpaliek nekustīgi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, taču ļoti jutīgi uztver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locītavas, kad tas mēģina aizbēgt. Baltā haizivs - barojas ar lielām zivīm un arī ar savām sugas māsām. Kašalots ir viens no zināmajiem zīdītājiem, kurš nirst lielā dziļumā - tas var ienirt kilometra dziļumā, aizturot elpu vairāk nekā uz stundu.
| | |
| | ![agent.](/profiles/upic_1760.jpg)
![agent.](/images/sch_level_sml_4.gif) agent. | juraszirdzinju tevinji dej ikrus !!! eliktriskais zutis var radit 200-500 v jaudigo impulsi | | |
| | ![spooky](/profiles/upic_4048.jpg)
![spooky](/images/sch_level_sml_0.gif) spooky | 1. Haizivij ir skrimšļskelets.
2. Tām nav žaunu vāku, bet ir tikai žaunu spraugas.
3. Tām nav arī peldpūšļa, tāpēc šīm zivīm nepārtraukti ir jāpeld, lai nenosmaktu un lai negrimtu.
4. Ja jūrā nākas sastapties ar haizivi, tad jāpaliek nekustīgi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, taču ļoti jutīgi uztver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locītavas, kad tas mēģina aizbēgt. | | |
| | ![DJ Kalle](/profiles/upic_3090.jpg)
![DJ Kalle](/images/sch_level_sml_3.gif) DJ Kalle | 1990. gadā Krievijas masu informācijas līdzeklī izplatīja informāciju par to, ka, Baltijas jūrā masveidīgi iet bojā zivis un jūras dzīvnieki.
Zivis un dzīvnieki iet bojā no bioloģiskas izcelsmes vielas!Un pats interesantākais, ka līdzīgi zivju un jūras dzīvnieku masveida bojāejas gadījumi konstatēti visdažādākajās zemeslodes vietās – no ekvatora līdz Ziemeļamerikai, Meksikas līcī un Japāņu jūrā. | |
| № 24391, Bioloģija, 9 klase Какую научную тему выбрать по биологии или по химии чтоб и можно бы было по этой теме произвести опыт ? | | |
| | ![street-ghost](/profiles/upic_6069.jpg)
![street-ghost](/images/sch_level_sml_0.gif) street-ghost | ti mozes vibratj temu po himii.. pokuwaj mnogo gorohovava supa.. vozjmi soboj v wkolu spi4ki.. kagda zaho4etsja posratj podstavj k zadnice spi4ku gorjawiju i budet ogonj iz zopi u nas odnaklasnik delal segodnaj na uroke .. soglasisj so mnoj mne 2 punkta budet :d | | |
| | ![agent.](/profiles/upic_1760.jpg)
![agent.](/images/sch_level_sml_4.gif) agent. | mozno o4itstka vodi v prirode !! ( vzjatj trubku niz zakritj trjapkoj i nasipatj raznie vidi po4vi (glinu zelatjeljno ne dabavljatj) zatem izmelj4itj mel i sme6atj s vodoj.... tu vodu vilitj v trubku ..... s nizu dolzna vite4j 4istaja voda........... | | |
| | ![valelerjanka](/profiles/defined_pic_5.gif)
![valelerjanka](/images/sch_level_sml_0.gif) valelerjanka | po himii, mozno pro osnovnie klassi soedenenij rasskazat, tam mozno mnogo efektnix opitov sdelat Tot ze uksus i soda, reakcija nejtralizacii | | |
| | ![Garik](/profiles/defined_pic_1.gif)
![Garik](/images/sch_level_sml_0.gif) Garik | Веделение кислорода при каких-нибудь условиях. и опыт, когда в ходе реакции выделился кислород засунуть в пробирку тлеещую лучинку и она должна загореться. | |
| № 24493, Bioloģija, 9 klase Apraksts "olas ceļš" gremošanas orgānu sistēmā!
| | |
| | ![kašķīte](/profiles/defined_pic_2.gif)
![kašķīte](/images/sch_level_sml_0.gif) kašķīte | Galvenais uzdevums ir pвrvietot olu pa gremoрanas kanвlu. To veic gremoрanas orgвnu рнзrssvоtrotв un gludв muskulatыra.
Turp. sk. failaa | | |
| | ![piro](/profiles/defined_pic_3.gif)
![piro](/images/sch_level_sml_0.gif) piro | Mutes dobumā ola tiek sasmalcināta, bet tās ķīmiskā šķelšana vel nesākas, jo siekalās esošās gremošanas sulas (miltāze un amilāze) šķel tikai ogļhidrātus. Kad ar mēles palīdzību izveido kumosu un norij to uzbalsenis neļauj tam ieiet trahejā bet gan pa barības vadu nonākt kuņģī. Kuņģī sākas olbaltumvielu ķīmiskā šķelšana kuru veic pepsīns kas aktivizējas skābā vidē kuru rada 0,5 % HCl. Kuņģa perestaltikas rezultātā ola tike virzīta tālāk un nonāk zarnās. Tievjā zarnā, kuras sākumdaļa ir 12 pirkstu zarna, turpinas kīmiskā šķelšana kuru veic fripsīns. Ķīmiskā sķelšana tiek (simboli beidzās) | |
| | № 24499, Bioloģija, 7 klase Grāmata: Bioloģija 7.kl. : [darba burtnīca] (Nagle E., Gribuste R.) Uzdevuma numurs: 3 Jauzraksta par visiem augiem mezaa ? ka tie izskataas un tamlidzigi bet es nevaru tadelj ka jau tumsh un ir pedeejaa diena! | | |
| | ![agent.](/profiles/upic_1760.jpg)
![agent.](/images/sch_level_sml_4.gif) agent. | priede: augsts koks , miza gai6i bruna, skujas garas. egle- videja augstuma koks, miz tum6i bruna, skujas mazas, tum6i zaljas, bruklene-maza auguma krums (lidz 20 cm) ar tum6i zaljam lapam un sarkanam apaljigam ogam melenes neliela auguma krums ( lidz 45 cm) ar zaljam lapam un tum6i zilam apaligam ogam sunas - neliela auguma zale | |
| № 24691, Bioloģija, 8 klase paliidziet atras informaaciju par --> karalienes aleksandras putnspārnu tauriņu =) atsuutiet varbuut kaadu adresi, kur ir informaacija un attēls =) | | |
| | ![ingai1234](/profiles/defined_pic_2.gif)
![ingai1234](/images/sch_level_sml_0.gif) ingai1234 | Ielādēt
(gif;8,4 kb;117x96) PUTNSPĀRNU TAURIŅŠ. Putnspārnu tauriņi sastopami: no Indijas uz dienvidiem, līdz pat Himalajiem, no Šrilankas cauri visiem Āzijas dienvidaustrumiem, līdz pat Jaungvinejai un tu vajām salām, kā arī Austrālijas ziemeļos.
Putnuspārnu tauriņi ēd: galvenokārt nektāru, kāpuri vijīgo augu lapas. Vislielāko barības daudzumu putnspārnu tauriņi uzņem kāpura stadijā.Kāpurs patiesībā neko citu nedara, kā vien ēd. Viņa ķermenis atgādina gaļīgu, caurulveidīgu maisu. Kāpurs pārtiek no aristolohiju lapām, ar asajiem žokļiem nograužot tās pa mazam gabaliņam. Šajos augos ir indīgas vielas, kuras uzkrājas kāpura ķermenī. Tādējādi pats kāpurs kļūst indīgs, un $$ī inde pasargā viņu no ienaidniekiem. Pieauguši tauriņi pārtiek no nektāra, ko vāc no visiem meža ziediem.
Vairo$$anās: Abu dzimumu tauriņi viens otrod ar ožas palīdzību. Partnera krāsas nav būtiskas. Pēc apaugļo$$anas tēviņ$$ aizver mātītes dzimumatveri ar putainu korķi, kas neļauj citiem tēviņiem apaugļot to pa$$u mātīti.Taču novērots, ka dažu sugu mātītes var $$o korķi izgrūzt un pāroties atkal.
Subtropu putnspārnu tauriņus pazīst visā pasaulē. Visbiežāk tos var ieraudzīt kolekcionāru vitrīnās. Kaut arī grūti tam noticēt, taču kolekcionēšana ir ne tikai tauriņu, bet arī viens lietusmežu glāb$$anas veidiem. Daudzi Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāji audzē tauriņus, nevis nodarbojas ar lauksaimniecību, mežus pārvēr$$ot tīrumos.
Tauriņiem,kas brīvi un eleganti pārvietojas starp kokiem, piedēvē putnu izskatu. Mātītes mēdz būt lielākas par tēviņiem, kam savukārt ir krāšņāki spārni. Šos tauriņus dēvē arī par paradīzes tauriņiem - spārnu spilgtās krāsas daļēji rodas, pateicoties zvīņām, kas klāj spārnus un lauž gaismas starus. http://64.233.183.104/search?q=cache:h-WOtVcRu_wJ:kesija.kmx.ru/taurins.wml+putnsp%C4%81rnu+tauri%C5%86%C5%A1&hl=lv&ct=clnk&cd=5&gl=lv&client=firefox-a
| | |
| | ![DJ Kalle](/profiles/upic_3090.jpg)
![DJ Kalle](/images/sch_level_sml_3.gif) DJ Kalle |
Līdzīgi daudzām krāšņām eksotiskām puķēm, vieni no skaistākajiem dabas veidojumiem ir tauriņi. Labāk pazīstami ir dienastauriņi, jo tie aktīvi ir dienā. Naktstauriņi lido naktīs. Tomēr sugu skaita ziņā naktstauriņu ir daudz vairāk (250 000 sugu) nekā dienastauriņu (15 000 sugu). Tie kopā veido tauriņu kārtu Lepidoptera. Tauriņu attīstības ciklā ir 4 stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un imago (pieaudzis īpatnis). Pāreju no vienas stadijas otrā stadijā sauc par metamorfozi. Visi tauriņi ir augēdāji, tāpēc tie dzīvo visur, kur sastopami augi, izņemot ļoti aukstus rajonus. Dažu sugu tauriņi, piemēram, admirālis, ziemā guļ, citi, piemēram, Bogongo naktstauriņš, barības meklējumos migrē lielos attālumos. Dažas sugas ir kaitīgas. Kāpostu balteņa kāpuri barojas ar dārzājiem, bet drēbju kodes kāpuri pārtiek no drēbju dabiskajām šķiedrām. Tauriņi ir kukaiņi ar diviem zvīņainu spārnu pāriem un sūcējtipa mutes orgāniem, kas sagriezti spirālē. Tauriņi pārtiek galvenokārt no nektāra, ko atrod ziedos. Spārnu zvīņas ir saplacināti, pārveidoti hitīna matiņi. Tās veido spārnu zīmējumu. Zvīņu dobumā atrodas krāsainas vielas. Zvīņu rievotā virsma lauž vai atstaro uz tās krītošos gaismas starus. Tāpēc tauriņu spārniem bieži ir spilgta krāsa, dažkārt ar perlamutra mirdzumu. Spārnu zīmējums palīdz tauriņiem paslēpties apkārtējā vidē vai brīdina ienaidniekus, ka tauriņš ir indīgs. Tauriņu kāpuri ir tārpveidīgi. Tiem ir trīs pāri posmotu kāju un vēl neīstās kājas (ķermeņa izaugumi). Kāpuriem ir grauzējtipa mutes orgāni. Ļoti daudzām tauriņu sugām (it īpaši tām, kas pie mums nav sastopamas) latviskais nosaukums nav izdomāts. Tām ir tikai zinātniskais nosaukums, piemēram, Callicore cyllene, Papilio karna, Callithea optima, Callicore mengeli vai Agrias claudina. Lielākais dienastauriņš pasaulē ir karalienes Aleksandras putnspārnu tauriņš. Tā spārnu izpletums ir 28 cm. Šis tauriņš ir apdraudēts, jo tiek izcirsti meži, kuros tas dzīvo. Bet mazākais dienastauriņš ir pundurzilenītis.
| |
| № 24717, Bioloģija, 9 klase помогите пожалуйста....нада написать путешествие булочки в желудок и после... | | |
| | ![†¤|А╠╣дрей|¤†](/profiles/upic_5815.jpg)
![†¤|А╠╣дрей|¤†](/images/sch_level_sml_0.gif) †¤|А╠╣дрей|¤† | Путишествие булочки :) Сначала ты её пережёвыеш в зубах затем вместе со слюнами железами она отправляется по глотке в пишевод (там может находится она до 4часов)затем она находится в двенадцати персном канале и потом выходит через анальное атверстие :) | |
| № 24731, Bioloģija, 7 klase Grāmata: Bioloģija. Botānika 7.kl. (Aizpure A.) Uzdevuma numurs: 25-ый 1.Как называется плоды растений семейства крестоцветных? 3.Какие крестоцветные выращиваются на огороде? | | |
| | ![Spartan](/profiles/upic_6186.jpg)
![Spartan](/images/sch_level_sml_0.gif) Spartan | 1)плоды называют семянками 3)рапс, масличную редьку, горчицу | | |
| | ![Simple](/profiles/upic_6094.jpg)
![Simple](/images/sch_level_sml_0.gif) Simple | 1) Плоды - стручки или стручочки, то есть короткие стручки.
2) Брюква, редька огородная, редис, репа, хрен, горчица полевая. | |
| | № 24797, Bioloģija, 7 klase Grāmata: Bioloģija 7.kl. (Nagle E., Gribuste R.) Uzdevuma numurs: 4 kas ir dzīwes cikls?! | | |
| | ![belij](/profiles/defined_pic_3.gif)
![belij](/images/sch_level_sml_0.gif) belij | sistēmas dzīves cikls Cilvēka dzīves cikls ir līdzīgs, kā citiem zīdītājiem, kuriem ir placenta. Cilvēki ir dzīvdzemdētāji. Par cilvēka ķermeņa aizsākumu var uzskatīt apaugļotu olšūnu jeb zigotu. Zigota parasti izveidojas, kad dzimumakta rezultātā sievietes ķermenī savienojas spermatozoīds un olšūna. Tomēr mūsdienās reizēm tiek izmantota arī ārpusdzemdes apaugļošana. Sievietes dzemdē zigota sāk dalīties, ar laiku pārtopot par embriju, kas trīsdesmit astoņu nedēļu laikā attīstās par cilvēka augli. Dzemdību laikā auglis tiek izgrūsts no mātes ķermeņa un pirmo reizi sāk patstāvīgi elpot. Kopš šī mirkļa vairums sabiedrību atzīst jaundzimušo par personu, kuru pilnā mērā aizsargā likums. Tomēr dažās sabiedrībās personas tiesības tiek attiecinātas arī uz cilvēka augli vai pat zigotu.
Turp. sk. failaa | | |
| | ![Creative](/profiles/defined_pic_1.gif)
![Creative](/images/sch_level_sml_0.gif) Creative | Dzīves cikls-tas ir kad organisms veic savu funkciju un/vai vairojas. Īsāk sakot, kad cilvēks(nejauši) apēd tārpa kāpuru, viņa organismā attīstās jau liels tārps...un pēc tam vairojas lai cilvēkam būūūūtu ļoooti slikti. Pēc tam, beidzot savus sliktus darbus viņš izej no cilvēka organisma un vairojas, vairojas, vairojas.. | |
|
|