![Atbilžu arhīvs](/images/wnd_title_pic_3.gif) | Atbilžu arhīvs | № 36734, Kultūras vēsture, 10 klase bruninieku pilis viduslaikos,uzvediba pie galda,kultura.ludzu palidziet | | |
| | ![cittrons](/profiles/upic_10944.jpg)
![cittrons](/images/sch_level_sml_5.gif) cittrons | Viduslaiku pilis, bruņinieku brālības un turnīri, trubadūri, sirdsdāmu aplidošana – tās ir lietas, par kurām, šķiet, ir interesējies ikviens. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) absolvente Anda Purmalniece studiju laikā pētījusi karaļa Artūra un Svētā Grāla tematikas traktējumus 12. un 13. gadsimtā tapušajos romānos.
Turpinājums failā. | |
| | № 36766, Kultūras vēsture, 11 klase Kādā nolūkā tika radīta arābu rakstība? "Tūkstoš un vienas nakts pasakas" -kādi pazīstamākie sižeti tev zināmi,kādas citas kultūras jomas tās ietekmējušas | | |
| | ![***](/profiles/upic_15470.jpg)
![***](/images/sch_level_sml_0.gif) *** | Arābu valodā ir divas atšķirīgas izlokšņu grupas - ziemeļu un dienvidu izloksnes.
No ziemeļarābu izloksnēm izveidojusies arābu nacionālā un literārā valoda. Vecākais ziemeļarābu valodas piemineklis ir uzraksts uz kapa plāksnes no mūsu ēras 328. gada.
Senarābu valodā ir bagāta literatūra filozofijas, matemātikas un filoloģijas nozarēs. Sevišķi plaši arābu valoda izplatījās 8.-12. gadsimtā sakarā ar muhamedānisma izplatīšanos. Tuvo flustrumu kultūras loka valodās arābu valodai ir bijusi tāda pati loma kā latīņu un grieķu valodām Eiropas kultūras valodās: Turcijā, Irānā, Pakistānā, Azerbaidžānā, Tadžikijā, Dagestānā un citur internacionāli | |
| № 37013, Kultūras vēsture, 11 klase man tie stili ka neieiet galva ta neieiet varbut kadam patik si maciba uzdevums nav gruts tik vajag smadzenites pakustinat :) | | |
| | ![Maddock](/profiles/upic_8464.jpg)
![Maddock](/images/sch_level_sml_0.gif) Maddock | Hmm, vienaa graamataa atradu elegantu risinaajumu:Romieshi (romaanisms) ceela no kjiegjeljiem, Gotika operee ar akmenjiem, renesanse - atkal ar kjiegjeljiem :) Derees? Veel: http://interjeri.lv/htmlcontent.php?id=48&ram=V%C7STURISKO+STILU+APSKATS
Taa ka ir veerts pa interjeristu saitiem palasiities. | |
| № 37020, Kultūras vēsture, 11 klase draugi, jūs man nevarat izteikt savas domas dažos teikumos par tēmu, ka bizantija ir kā tilts starp rietumeiropu un austrumeiropu!!!!! 3 argumenti, lūdzu palīdziet man kaut kā!!!!!! nav par to kaut kur rakstīts netā????? | | |
| | ![Maddock](/profiles/upic_8464.jpg)
![Maddock](/images/sch_level_sml_0.gif) Maddock | Sorry, man driizaak liekas, ka Bizantija nav nekaads tilc :) Pati B. muusdienaas neeksistee, un gandriiz visas peedas no taas ir pagaisushas - par ko tad tas liecina? Piedevaam - kur atradaas B., un kur - Austrumeiropa/Rietumeiropa! Konstantinopole principaa jau atrodas Āzijaa, ja ne Āzijaa, tad pashaa Rietumeiropas malinjaa, pashaa juuras krastaa. Vareetu jau runaat, ka B. ir tiltz starp Austrumeiropu un Āziju... Tomeer man izliekas, ka driizaak B. ir laupiitaajbarons uz taa tilta, kursh no abaam puseem pleesh nodevu kaa trollis. Tad veel B. loma kristiibas sashkjelshanaa 2 daljaas... IMHO. | |
| № 37256, Kultūras vēsture, 12 klase Visu ko vien var par FOVISMU !!! Lūdzu... | | |
| | ![ynk21](/profiles/upic_15902.jpg)
![ynk21](/images/sch_level_sml_0.gif) ynk21 | Pirmais avangardistu mākslas virziens Franču valodā – fauves, no kā arī vēlāk attīstījās jaunā mākslas virziena nosaukums Mākslas cienītājiem un kritiķiem izstādītie gleznojumi likās rupji, primitīvi un izaicinoši Fovisms – jauns virziens vai jau pastāvošais jaunā redzējumā? Tas izveidojās pārņemot un tālāk pārstrādājot impresionisma un postimpresionisma tradīcijas Galveno uzsvaru liekot uz krāsu kā patstāvīgu un spēcīgu mākslinieciskā efekta sasniegšanas līdzekli Postimpresionisti vēl vairāk palielināja krāsas kā mākslinieciskās vērtības nozīmi gleznā. Savu nosaukumu tas ieguva 1905. gada Rudens salona (dibināts 1903.gadā) izstādē , k | | |
| | ![minkijs](/profiles/defined_pic_2.gif)
![minkijs](/images/sch_level_sml_0.gif) minkijs | Saiti, kurā iespējams atrast info: http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Fovism/Ievads.htm http://lv.wikipedia.org/wiki/Fovisms | |
| | № 37419, Kultūras vēsture, 10 klase Vajag eseju uz temu Es un Kultura!!!!!! | | |
| | ![cittrons](/profiles/upic_10944.jpg)
![cittrons](/images/sch_level_sml_5.gif) cittrons | Smārdes pagasta Padomei piederošā Šlokenbekas muiža ir Eiropas nozīmes kultūrvēstures piemineklis, kura saglabāšanai ir nozīme ne vien Latvijas kultūrvēsturiskās izglītības un tūrisma pilnvērtības saglabāšanā, bet arī visas Eiropas kultūrvēstures kontekstā, jo Šlokenbekas muiža ir vienīgā nocietinājuma tipa muiža Baltijā, kas celta 15gs. un uzskatāma par autentisku viduslaiku beigu posma arhitektūras pieminekli. Šlokenbekas muižas kompleksa telpās ir izvietots Latvijas ceļu muzejs.
Turpinājums failā. | |
| № 37506, Kultūras vēsture, 11 klase vajag pec iespejas vairak par viduslaiku garidzniekiem... | | |
| | ![Supervaronis](/profiles/upic_145.jpg)
![Supervaronis](/images/sch_level_sml_0.gif) Supervaronis | Viduslaiku garīdznieki asinsvadu nosprostošanos saistīja ar ķermeņa šķidrumu sabiezināšanos. Pēc viņu domām, vainīgs bija siltuma trūkums un vienlaikus pārmērīgs aukstu, mitru vielu daudzums organismā. Par arteriosklerozes galveno cēloni tika uzskatīts nepareizs uzturs – un tāds ir arī mūsdienu mediķu viedoklis... | | |
| | ![valerija92](/profiles/upic_15445.jpg)
![valerija92](/images/sch_level_sml_3.gif) valerija92 | Viduslaikos baznīcas un civilie likumi piešķīra garīdzniekiem īpašas personas un īpašuma tiesības. Baznīcām un klosteriem kā svētām vietām nebija jāmaksā nodokļi un jāpilda citi likumi. Tās bija vietas, kurās valdīja „svēts miers” un kuras deva patvēruma tiesības. Apgrūtināt garīdziniekus ar tādiem pienākumiem kā militārais dienests, pilsētas vārtu sargāšana u.c. līdzīgiem pilsoņa pienākumiem bija aizliegts. Laji, lai arī kādu amatu vai stāvokli tie ieņemtu, nevarēja tiesāt garīdziniekus, kas bija vidutāji starp pilsoņiem un Dievu. Tāpēc garīdzinieki baudīja „vietas imunitāti” | |
| № 37576, Kultūras vēsture, 12 klase Kaa tu ar savu gimeni svini lieldienas.(kas tev visvairak patik?Kur jus svinat?Ko darat?) 8-10 teikumi. | | |
| | ![ynk21](/profiles/upic_15902.jpg)
![ynk21](/images/sch_level_sml_0.gif) ynk21 | Ne katru gadu svinu lieldienas pēc visām paražām, jo vecāki strādā un citus gadus nākas pavadīt šos svētkus tepat pilsēta, ģimenes ielokā, savukāt citus gadus gadās atbrivot 3 atpūtas dienas un aizbraukt tepat uz laukiem, uz Lietuvu pie radiem no tēva puses. Tie parasti ir ļoti jauki pasākumi, gan tāpēc, ka radus tā reti satiekam, gan tāpēc, ka tur šie svētki tiek svinēti pēc visām paražām: gan olu kaujām, gan olu ripināšanām.Viņiem pašiem ir sava saimniecība, tapēc olu nekad nav pietrūcis!Pēdējoreiz lieldienas tur svinējām pirms 2 gadiem, bet šīs atmiņas man ir palikušas spilgtas vēljoprojam! | | |
| | ![kamis135](/profiles/defined_pic_2.gif)
![kamis135](/images/sch_level_sml_0.gif) kamis135 | Vismilaakie mani sveetki ir lieldienas,kuras es pavadu gimenes lokaa. Parasti mees lieldienas svinam laukos pie vecmammas. Kad atbraucam uz laukiem mees dodamies uz kuuti lai salasiitu izdeetaas vistu olas,kuras veelaak saaksim kraasot. Kad olas ir salasiitas mees olas kraasojam ar siipolu mizaam,kuras iznaak kosi bruunas nokraasojas. Kad pienaacis ir lieldienu riits mees saklaajam sveetku galdu un saakam sisties ar olaam.Veelaak mees visi dodamies suupoties. Kad esam izsupojusies,lai vasaraa nekostu odi mees dodamies atpakal uz istabu kur atkal varam smieties un jautroties | |
| № 37708, Kultūras vēsture, 10 klase dabs failaa! Aizpildi tabulu | | |
| | ![bulbo4ka](/profiles/upic_13512.jpg)
![bulbo4ka](/images/sch_level_sml_0.gif) bulbo4ka | Tabula failā =) | |
| | № 37746, Kultūras vēsture, 12 klase Vai kāds zin ko pastāstīt par Vella kalpiem ? īsas recenzijas veidā,kurā laika periodā filma uzņemta utt. ???! | | |
| | ![muhahaha](/profiles/defined_pic_2.gif)
![muhahaha](/images/sch_level_sml_0.gif) muhahaha | Mвkslas filma. Rоgas kinostudija, 1970. Reюisors: Aleksandrs Leimanis Lomвs: Haralds Ritenbergs, Arturs Знis, Eduards Pвvuls, Lolita Cauka, Olga Dreмe, Baiba Indriksone, Kвrlis Sebris, Elza Radziтa, Ingrоda Andriтa, Jвnis Osis Pagвjuрв gadsimta 70. gadu sвkumв uzтemtв muzikвlв piedzоvojumu komзdija "Vella kalpi" tiek uzskatоta par pirmo kostоmfilmu latvieрu kinematogrвfв. Tвs siюeta pamatв - viduslaiku Rоgai veltоtie Rutku Tзva (Arveda Mihelsona) vзsturiskie romвni. No роs filmas nвk arо vзl joprojвm populвrв dziesma par trоs vоriem, “kas droрi cоnоjвs, no Daugavas lоdz Gaujai par viтiem brоnоjвs”. Trоs braрi latvieрu puiрi - Andris, Pзteris un Зrmanis - taisnоbas, draudzоbas un mоlestоbas vвrdв veic pilnоgi neiedomвjamus, pвrdroрus varoтdarbus. Par varoтdarbiem tie dзvзjami tвpзc, ka pretinieku pusз ir spзks un arо vara, tiesa, reizзm gan pretiniekam nav atvзlзts prвts un attapоba... Drosmоgos puiрus viтu gaitвs pavada, stiprina un balsta trоs jaunavas, kas viтus mоl un kuras arо viтi mоl: Ruta, Anna un Lзne, tвpat drosmоgas un gudras, jautras un asprвtоgas. Nav tвdu pretinieku, kas spзtu stвvзt pret рiem seрiem - viтu kopоgajiem spзkiem un ar kopв liktajiem prвtiem.
| | |
| | ![apsveicu](/profiles/upic_16173.jpg)
![apsveicu](/images/sch_level_sml_0.gif) apsveicu | http://www.ltv1.lv/lv/arhivs/7527/ , šajaa linkaa ir apraksts | |
|
|