![Atbilžu arhīvs](/images/wnd_title_pic_3.gif) | Atbilžu arhīvs | № 45768, Bioloģija, 8 klase Основной единицей систематики является - Назови основные признаки вида - Основателем научной классификации растений и животных является- | | |
| | ![trewe2](/profiles/defined_pic_1.gif)
![trewe2](/images/sch_level_sml_1.gif) trewe2 | Основной единицей систематики является ВИД. Назови основные признаки вида: 1. общие признаки внутреннего и наружного строения.; 2. свободное скрещивание на воли и плодовитое потомство; 3. занимают определённый ареал. Основателем научной классификации растений и животных является - КАРЛ ЛИННЕЙ (бинарная номенклатура). | | |
| | ![KVAZI](/profiles/defined_pic_2.gif)
![KVAZI](/images/sch_level_sml_0.gif) KVAZI | 1.Вид. 2.Морфологический Физико-биохимический Географический Экологический Репродуктивный 3.Ботаник Карл Линней, который ввел (1753) так называемую биномиальную номенклатуру. | |
| | № 45938, Bioloģija, 8 klase Vienšūņu aktīvo dzīves cikla formu sauc par (vārds ar 10 burtiem) Ārvidē izturīgo vienšūņu dzīves cikla formu sauc par (vārds ar 5 burtiem) | | |
| | ![nes](/profiles/upic_25257.jpg)
![nes](/images/sch_level_sml_0.gif) nes | Vienšūņu aktīvo dzīves cikla formu sauc par Veģetatīvo Ārvidē izturīgo vienšūņu dzīves cikla formu sauc par Amēbu (varbuut)
| | |
| | ![podzinja](/profiles/upic_25068.jpg)
![podzinja](/images/sch_level_sml_0.gif) podzinja | Vienšūņu aktīvo dzīves cikla formu sauc par trofozoītu (trofozoīts)
otru nezinu | | |
| | ![Mel](/profiles/upic_20777.jpg)
![Mel](/images/sch_level_sml_0.gif) Mel | Vienšūņu aktīvo dzīves cikla formu sauc par veģetatīvo
Ārvidē izturīgo vienšūņu dzīves cikla formu sauc par cistu | |
| № 46060, Bioloģija, 8 klase Projekts- par sūkļiem. Lūdzu palīdziet ! | | |
| | ![linux](/profiles/upic_13431.jpg)
![linux](/images/sch_level_sml_0.gif) linux | tie ir parsvara dzelteni, miksti, dzivo udeni vai purva kur ir slapjas zeme varbut gogle pameklee uzraksti sukļi un tew paradisies
| | |
| | ![dajgucis22](/profiles/defined_pic_2.gif)
![dajgucis22](/images/sch_level_sml_0.gif) dajgucis22 | Daudzšūņi cēlušies vienšuņu Volvoksu kolonijas.Sūkļi-sēdoši organismi,kas piestiprinājušies pie grunts,Sūkļu ķermeni veido vairāki slaņi,kas veidoti no dažādām šūnām.Sūkļi pēcdzīvesveida ir filtrētāji.Barojas-ar planktoniem,filtrējot ūdeni.Sūkļa ķermenī ir izveidotas spīgulas,kas piešķir sūkļa ķermeņa formu un sūkļu skeleta uzbūve nosaka sūkļu sugas piederību.Tie elpo-uzņemot no ūdens izšķīdušo skābekli.Hoanocīti uztver barības vielas,kas atrodas ūdenī,savukārt amēbveida šūnas iznēsā baribas viela pa visu sūkļu ķermeni.Sūkļi vairojas bezdzimumiski-pumpurojoties,un dzimumiski-veidojot gametas. | | |
| | ![agent.](/profiles/upic_1760.jpg)
![agent.](/images/sch_level_sml_4.gif) agent. | http://lv.wikipedia.org/wiki/S%C5%ABk%C4%BCi | |
| № 46138, Bioloģija, 8 klase lūdzu palīdziet atbildēt uz šitiem jautajumiemm.. 1)Kā cēlies vards "zarndobumaiņi"? 2)Kas ir dzeļšūnas,un kāda nozīme? 3)Ar ko bezdzimumvairošanās atšķiras no dzimumvairošanās?? 4)Kas ir paaudžu maiņa? 5)Ar ko atšķiras medūzas no polipiem? 6)Kas ir reģenerācija? iepriekš pateicos! :) | | |
| | ![santina27](/profiles/defined_pic_2.gif)
![santina27](/images/sch_level_sml_0.gif) santina27 | 2)tie ir asi dzelkšņi kas aizsargā dzīvnieku no uzbrucējiem(piem. medūza paralizē ar dzeļšūnām) 3)dzimumvairošanās jauna indivīda radīšana no divām pretējām dzimumu šūnām bezdzimumvairošanās jauna indivīda radīšana no vecāku organisma bez dzimumšūnu veidošanās 5)polilops ir sēdoš un medūza brīvi dzīvojoša 6)spēja atjaunot sevi,zaudēto ķermeņu daļu atjaunošanās nodrošina amēbveida šūnas | |
| № 46447, Bioloģija, 8 klase PLĪĪZ tauta palīdziet . MaN vajag apraksu par veterinārārsta profesiju .!!! Lai tur būtu rakstits - kur jāmācas, kādi priekšmeti skolā jāpgūst , profesijas vēsture , kas tajā prof ir jādara, kādi ir tās + un - , un tt.. UN NESAKIET -PAMEKLĒ GOOGLE , JO TUR NEKĀ NEVAR ATRAST .! | | |
| | ![jancy](/profiles/upic_26252.jpg)
![jancy](/images/sch_level_sml_0.gif) jancy | Paskaties šajās saitēs, tur var atrast noderīgu informāciju priekš tavas tēmas;) -------------------------------------- http://www.nra.lv/zinas/973-ko-mil-veterinararsts.htm -------------------------------------- paskaties Latvijas lauksaimniecības uneversitātes mājas lapu. Tur var apgūt šo profesiju. www.llu.lv --------------------------------------- www. rekurzeme.lv (meklētājā ieraksi veterinārārsts) ---------------------------------------- http://woman.delfi.lv/pets/interviews/par-veterinararstu-etiku.d?id=12414176 ----------------------------------------
| |
| | № 46517, Bioloģija, 8 klase kādas ir zarndobumaiņu dzīvības norises??!! | | |
| | ![jutux13](/profiles/upic_10082.jpg)
![jutux13](/images/sch_level_sml_0.gif) jutux13 | dzīvības norises: 1.augt 2.baroties 3.vairoties
cerams, ka palīdzēju.. :) | | |
| | ![Kikiic12](/profiles/upic_21649.jpg)
![Kikiic12](/images/sch_level_sml_0.gif) Kikiic12 | Vispār visas. Tātad 7- Barošanās, elpošana, izvadīšana, vairošanās, augšana, attīstība un kairināmība. Citam mazāk, citam vairāk. | | |
| | ![asasasasas](/profiles/defined_pic_1.gif)
![asasasasas](/images/sch_level_sml_0.gif) asasasasas | no mana referata...
Tajā ir iekļauti divi tipi: Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) un Ktenoporas (Ctenophora), kurus apvieno radiāli - simetriska ķermeņa forma, kā arī ķermeņa sienu divslāņu struktūra. Bez to tiem nav asinsrites un elpošanas sistēmu.
Iekšējais šūnu slānis (gastroderma) izklāj zarnu dobumu. Starp epidermu un gastrodermu atrodas mezogleja – želejveidīga viela, kas satur izkliedētas šūnas un kolagēna šķiedras.
Pēc mūsdienu zinātnieku uzskatiem, zarndobumaiņi tiek uzskatīti par polifilētisku grupu, jo organismiem, kas tiek attiecināti uz šo grupu, nevar norādīt kādas kopīgas ... | |
| № 47038, Bioloģija, 8 klase Lūdzu palīdziet es nekur internetā nevaru atrast zarndobumaiņu tipa attīstības ciklu ;( | | |
| | ![agent.](/profiles/upic_1760.jpg)
![agent.](/images/sch_level_sml_4.gif) agent. | http://lv.wikipedia.org/wiki/Zarndobumai%C5%86i http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/zarndobumaini.html | | |
| | ![lvenok](/profiles/defined_pic_2.gif)
![lvenok](/images/sch_level_sml_0.gif) lvenok | failā. kā piemēru aprakstīju hidras vairošanos :)
Kā piemēru aplūkosim hidras vairošanos. Vasarā, kad ūdenstilpnēs ie daudz barības, hidras ķemeņa vidusdaļā veidojas izaugumi - pumpuriņi.
Turpinājums failā. | | |
| | ![-](/profiles/upic_26718.jpg)
![-](/images/sch_level_sml_0.gif) - | Vienīgais, ko varēju atrast. :)
http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/zarndobumaini.html | |
| № 47703, Bioloģija, 8 klase Vajadzīga jebkāda informācija par invazīvajām dzīvnieku sugām Latvijā! | | |
| | ![edmunds](/profiles/defined_pic_4.gif)
![edmunds](/images/sch_level_sml_0.gif) edmunds | http://www.tvnet.lv/zalazeme/printArticle.php?id=15682 | | |
| | ![haris22](/profiles/defined_pic_1.gif)
![haris22](/images/sch_level_sml_0.gif) haris22 | Pameigini te http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/invazivas_sugas.htm | | |
| | ![Montuxa](/profiles/defined_pic_4.gif)
![Montuxa](/images/sch_level_sml_0.gif) Montuxa | http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/invaz/i-netam_invazivie.xls
http://lv.wikipedia.org/wiki/Invaz%C4%ABva_suga
http://piekraste.daba.lv/LV/peetiijumi/Svesho_augu_sugu_izplatiiba.shtml
http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/invazivas_sugas.htm
http://raksti.daba.lv/referaati/2005/AGarkaje/index_files/Invaz.htm
http://www.referats.lv/index.php?action=show_referat&itemid=2510 | | |
| | ![cittrons](/profiles/upic_10944.jpg)
![cittrons](/images/sch_level_sml_5.gif) cittrons | Invazīvās sugas (ekspansīvās, agresīvās sugas) - svešās sugas, kas aklimatizējušās jaunās teritorijās ārpus sava dabiskā areāla, iekļāvušās jaunajās ekosistēmās un rada draudus šo ekosistēmu vietējiem organismiem. | |
| № 48035, Bioloģija, 8 klase Kādi ir tārpi kas kaitē augiem? (piemērus) | | |
| | ![Ralfs14](/profiles/defined_pic_1.gif)
![Ralfs14](/images/sch_level_sml_0.gif) Ralfs14 | baltblusiņas, bruņutis, lapblusiņas laputis. | | |
| | ![Melkaja](/profiles/upic_19128.jpg)
![Melkaja](/images/sch_level_sml_0.gif) Melkaja | Driģenes un velnāboli
Driģene – Hyoscyamus dzimtas augs, tiek raksturots kā nāvējoši indīgs, taču tam piemīt spēja paplašināt iekšējo redzi. Latvijā visbiežāk ir sastopama melnā driģene, kas aug ceļmalās. Visas auga daļas satur dažādus alkaloīdus, piemēram, atropīnu un skopolamīnu. Sarunu valodā bieži lietotais izteikums “tas nu gan ir kā driģenes saēdies” liecina par auga plašu lietojumu latviešu psihodēliskajā tradīcijā. Smēķējot kaltētas auga lapas, vērojams straujš uzbudinājums un halucinācijas, ko pavada pastiprināta svīšana, sausuma sajūta mutē, paplašinātas acu zīlītes, sirdsdarbības traucējumi un krampji, kam mēdz sekot nāve. | |
| | № 48675, Bioloģija, 8 klase Lūdzu palīdziet, skatīt failu. | | |
| | ![Triobet](/profiles/upic_14967.jpg)
![Triobet](/images/sch_level_sml_5.gif) Triobet | 3,
a)3 b)1 c)4 d)2 e)5
4. a) Ola-> dīglis-kāpurs -> tārps -> Mūša. b) dīglis -> 1 stadija>2 stadija> 3 stadija> 4 pilna stadija Sājā attīstības procesa notiek stadija, katrā stādija organizms aug.
5. Majvaboles saparojas ar otro majvaboli, Tass viss notiek siltajā apkartnē.
| | |
| | ![Kiska](/profiles/upic_3901.jpg)
![Kiska](/images/sch_level_sml_0.gif) Kiska | 3. a-2 b-3 c-4 d-5 e-1
4 ola-kūniņa-kokons-muša
ola-nimfas-pieaudzis sisenis citu skukainju piemeri:blakts 5 ods attīstās ūdenī bet maijvabole attīstās zemē | |
|
|