| Meklēšanas rezultāti - 'gaismas izplatišanas' | № 40057, Fizika, 12 klase Steidzami vajag informāciju par interferences, difrakcijas, dispersijas un polarizācijas sastopamību dabā un pielietojumu tehnikā! Lūdzu izpalīdziet! Paldies jau iepriekš :)) | | |
| |
Двоечник | Difrakcija - (gaismas, skaņas u. c.) viļņu apliekšanās ap šķēršļiem, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Дифра́кция све́та — явление, наблюдаемое при распространении света в среде с резкими неоднородностями. Свет отклоняется от прямолинейного распространения при прохождении его через малое отверстие или узкие щели (0,1—1,0 мм). В этом случае лучи света распространяются не только прямо, но и в стороны, отчего вокруг светлого кружка или светлой полосы появляется цветная кайма — дифракционные кольца или полосы. Первые легко наблюдать, если смотреть сквозь малое отверстие на стоящий недалеко источник света. Чем меньше отверстие, тем больше диаметр первого кольца дифракции. С увеличением отверстия его диаметр уменьшается.
Turpinājums failā-> | | |
| |
Triobet | http://pigment.com.ua/line3.php?lng=ru&art=5&cat=6
http://www.cultinfo.ru/fulltext/1/001/008/091/314.htm
+в файле. | | |
| |
achtele2 | Interference plānās kārtiņās- Ziepju burbuļu krāsa, dažu putnu (pāva, kolibri) spalvu mirdzums, krāsu maiņa eļļas plankumos uz ūdens virsmas, briļļu lēcu, fotoaparātu un binokļu objektīvu violetais atspīdums – šie efekti saistīti ar gaismas atstarošanos no plānām kārtiņām un ir izskaidrojami ar viļņu interferenci. difrakcija- Difrakcijas režģi tāpat kā prizmu arī iespējams izmantot baltas gaismas sadalīšanai spektrā. Kompaktdiskus un DVD diskus var uzskatīt par atstarojošiem difrakcijas režģiem, kuru konstante ir vienāda ar attālumu starp blakus esošajiem celiņiem. dispersija - varavīksne | |
| | № 40987, Fizika, 8 klase Es ļoti luudzu palīdziet izpildīt man šito uzdevumu a to dabūšu divnieku es jau tā esmu nesekmīga tikai Fizikā!! Aprēķināt gaismas izplatīšanās ātrumu, ja attālumu no Zemes līdz Mēnesim (384 000 km ) gaisma veic 1,28 sekundēs . | | |
| |
Двоечник | 384000km=3.84*10(8 pakape) m V=3.84*10(8 pakape)/1.28 sek=2.97*10(8 pakape) m/s
| | |
| |
zpvr | 384`000 : 1,28 = 300`000 km/s :] zin šoto varēja arī ierakstīt wikipedijā "gaismas ātrums" | | |
| |
Triobet | V=S/t V= 384 000/ 1,28 V= 300 000 km/s
Atbilded: Gaismas izplatīšanas ātrums ir 300 000 km/s. | | |
| |
Zek2 | l = 384 000 km jeb 384 000 000 m t = 1,28 s __________________ v = ?
v=l/t v= 384 000 000/1,28 = 300 000 000 m/s | |
| № 56351, Fizika, 8 klase Ieraksti trūkstošos vārdus; Skaņa izplatās vielā kā skrejošas vides svārstības. šīs svārstības veido skaņas..... . Dažādās vielās skaņas izplatīšanās ātrums ir ........... . Ja laikā t skaņas vilnis izplatās attāluma s, tad skaņas viļņa ātrumu aprēķina pēc formulas........... .
2. uzd Vasaras novakarēs dažreiz uzplaiksnī rūsa- tāls zibens, taču pērkonu nedzird, kāpēc?
Svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību........................ . Jo lielāka ir svārsību frekvence, jo ............................. ir dzirdamā skaņa Jo mazāka ir svārstību frekvence, jo......... ir dzirdamā skaņa
| | |
| |
Samiņāa | 1.viļņi 2.dažāds 3.v=s m ; km - - ---- v s h
Tāpēc ka zibens ir ļoti ļoti tālu.
un to taalaak nezinu, | | |
| |
Korinte | vilni(?) atšķirīgs s/t
2. uzd. Skaņai izplatoties tā kļūst ar vien klusāka, t.i., skaņas svārstību intensitāte mazinās, kas nozīme, ka ar laiku skaņa apklust pilņīgi. Tātad pērkonu nedzird, jo zibens atrodas pārāk tālu, lai skaņa varētu “nonākt” līdz klausītājam.
frekvenci skaļāk sliktāk | | |
| |
anjka | Dažādās vielās skaņas izplatīšanās ātrums ir dažāds . Ja laikā t skaņas vilnis izplatās attāluma s, tad skaņas viļņa ātrumu aprēķina pēc formulas v=s/t .
2. uzd Vasaras novakarēs dažreiz uzplaiksnī rūsa- tāls zibens, taču pērkonu nedzird, kāpēc?
Jo gaismas ātrums ir lielāks par skaņas ātrumu.
Svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību.periodu. . Jo lielāka ir svārsību frekvence, jo tālāk un skaļāk. ir dzirdamā skaņa
| |
| № 63137, Fizika, 12 klase Fizika 12 kl. Optiskās parādības | | |
| |
wineta-s | Optiskās parādības
Optika ir mācība par gaismas dabu un tās mijiedarbību ar dažādām vielām. Pirmie uzskati par gaismu veidojas jau pirms mūsu ēras Senajā Greķijā. Gaismas izplatīšanas ātrums vakuumā ir c = 3•108 m/s (vidē gaisma izplatās ar mazāku ātrumu). No Saules līdz Zemei gaisma nāk nedaudz ilgāk par 8 minūtēm. Dabiskie gaismas avoti – Saule, zvaigznes, Mēness, uguns liesma. Mākslīgie gaismas avoti – svece, spuldze, lāzers.
Gaismas atstarošanas parādība
Gaismai krītot uz robežas starp divām vidēm, notiek gaismas atstarošana no robežvirsmas. Atatarošanas likumi: D 1) SO, OS1, DO atrodas vienā plaknē; S S1 2) α = β, kur α β SO – krītošais stars OS1 – atstarotais stars A O B DO – perpendikuls pret robežvirsmu AB α – krišanas leņķis β – atstarošanas leņķis
Attēli plakanos spoguļos
Plakans spogulis ir spogulis, kura virsma ir plakana. Attēlam plakanā spogulī ir īpatnības: • attēls ir šķietams, tiešs, vienliels ar priekšmetu; • atrodas tādā pašā attālumā aiz spoguļa, kādā attālumā priekšmets novietots spoguļa priekšā.
Turpinājums failā. | | |
| |
Lachuks | Failā | | |
| |
Anonmous | Failā! | | |
| |
greatmind | Faila beigās. | |
| № 63273, Fizika, 12 klase ĢEOMETRISKĀ OPTIKA | | |
| |
Anonmous | Failā! | | |
| |
Lachuks | ĢEOMETRISKĀ OPTIKA 1.variants. A. daļa.
1. o Jā o Nē o Jā o Nē
2. o B o A o C o D
3. o Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, gaismai pārejot no vienas vides citā, ir gaismas laušana. o Gaismas laušanas koeficents ir atkarīgs no gaismas viļņa garuma (frekvences) un vides īpašībām. o Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas laušanu, ir laušanas koeficents. o Gaisā gaismas ātrums ir mazāks nekā vakuumā.
| |
| | № 63281, Fizika, 12 klase Lūdzu izpilda, kas saprot, tēma - ģeometriskā optika, tests | | |
| |
Anonmous | Failā! | | |
| |
Lachuks | 1.uzd. Vai apgalvojums ir pareizs? apvilkt ar aplīti pareizo atbildi!
1.) Ja gaismas signāls un radiosignāls tiktu vienlaicīgi nosūtīts no Centaura Alfas apgabala, tad Zemes iedzīvotāji pirmo uztvertu gaismas signālu. Jā/Nē 2.) Ķermeņi sasilst gaismas atstarošanās rezultātā Jā/Nē 3.) Gaismas izplatīšanās ātrums, staram pārejot no ūdens gaisā, samazinās Jā/Nē
2.uzd. Katram jautājumam ir viena pareizā atbilde. Pareizo atbildi apvilkt!
1.) Attēlā paradīta staru gaita, pārejot no vides 1 vidē 2 un vidē 3. Kurā vidē gaismas ātrums ir vismazākais?
Turpinājums failā. | |
| № 65863, Fizika, 12 klase Apgaismojums un attēls | | |
| |
wineta-s | 12. klase. 3. ieskaite. Gaismas izplatīšanās. 2.variants.
1. Vai apgalvojums i 2. 3. r pareizs? Jā Nē 1. Starojuma viļņa garums nemainās, ja elektromagnētiskais vilnis pāriet no vienas vides citā. * 2. Gaisma ir elektromagnētiskais vilnis, kam elektriskā lauka intensitātes svārstību frekvence ir lielāka nekā radioviļņu frekvence. * 3. Starojuma frekvence nemainās, ja elektromagnētiskais vilnis pāriet no vienas vides citā. * 4. Ejot caur prizmu, sarkanās gaismas stari lūst vairāk nekā violetie. *
Turpinājums failā. | |
| № 67555, Fizika, 12 klase Palidziet ludzu ar fiziku. Tēma:Gaismas izplatīšanās. Pielikumā | | |
| |
Lachuks | 12. klase. 3. ieskaite. Gaismas izplatīšanās. 2.variants.
1. Vai apgalvojums ir pareizs?
Jā Nē 1. Starojuma viļņa garums nemainās, ja elektromagnētiskais vilnis pāriet no vienas vides citā.
x 2. Gaisma ir elektromagnētiskais vilnis, kam elektriskā lauka intensitātes svārstību frekvence ir lielāka nekā radioviļņu frekvence. x
3. Starojuma frekvence nemainās, ja elektromagnētiskais vilnis pāriet no vienas vides citā. x
4. Ejot caur prizmu, sarkanās gaismas stari lūst vairāk nekā violetie.
x 5. Pilnīgā gaismas atstarošanās no robežvirsmas starp divām vidēm nevar notikt, ja krītošais stars ir optiski mazāk blīvā vidē. x
6. Jo lielāks ir vides gaismas laušanas koeficients, jo lielāks šajā vidē ir gaismas ātrums.
x 7. Ja gaisma pāriet no vides, kur tai ir lielāks izplatīšanās ātrums, tad krišanas leņķis ir lielāks nekā laušanas leņķis. x
8. Sarkanajā stiklā gaismas ātrums ir lielāks nekā tāda paša materiāla zilajā stiklā.
x
Turpinājums failā. | |
| № 68416, Fizika, 12 klase Palidziet ludzu ar fiziku. Pielikumā | | |
| |
paliidziiba01 | fizika | | |
| |
ShamanCat | Vai elektromagnētiskie viļņi var izplatīties vakuumā? Jā 12. Kāds ir lielākais iespējamais ātrums dabā? 300 km/s 13. No kādiem faktoriem ir atkarīgs gaismas izplatīšanās ātrums kādā konkrētā vidē? 14. Nosauc galvenos starojuma veidus, sākot ar lielāko viļņa garumu! Gamma viļņi, rentgen starojums, ultravioletais starojums, infrasarkanais starojums, mikro viļņi, radio viļņi. 15. Kādi ir divi galvenie radioviļņu izplatīšanās veidi ap zemi? Paskaidro! Stara nobīde ir atkarīga no gaismas laušanas koeficientiem, krišanas leņķa un plāksnes biezuma.
Turpinājums failā. | |
| | № 70067, Fizika, 12 klase Help me plizzzz :)) | | |
| |
paliidziiba01 | Fizika - gaisma | | |
| |
M.K | Veido savu konspektu, atbildot uz jautājumiem! Part-2
1. Vai elektromagnētiskie viļņi var izplatīties vakuumā? Jā. 2. Kāds ir lielākais iespējamais ātrums dabā? 300 km/s 3. No kādiem faktoriem ir atkarīgs gaismas izplatīšanās ātrums kādā konkrētā vidē? Jo optiski blīvāka vide, jo mazāks gaismas izplatīšanās ātrums un gaismas stars vairāk tiek lauzts.
Turpinājums failā. | |
|
|