| Meklēšanas rezultāti - 'svärstības un viļňi' | № 22314, Bioloģija, 6 klase Zemestrices | | |
| |
agent. | Zemestrīce ir zemes virsmas trīcēšana un drebēšana. Zemestrīces parasti rodas litosfēras plātņu sadures vietās. Spriegums palielinās, līdz viena no plātnēm beidzot gūst virsroku. Notiek straujš trieciens, kas izraisa zemestrīci. Šādas plātņu sadures parasti notiek 5-15 km dziļumā. Šo zemestrīces cilmvietas centrālo punktu sauc par hipocentru. Punktu uz Zemes virsas tieši virs hipocentra sauc par epicentru. Zemestrīces izraisītās svārstības Zemes slāņos sauc par seismiskajiem viļņiem. Spēcīgākie viļņi ir hipocentrā, bet, izplatīdamies tālāk, tie pavājinās | | |
| |
R1uS | Zemestrices notiek tapec ka litosferu platnes kustas un ar to vinas izraisa zemestrices | | |
| |
AndR | http://lv.wikipedia.org/wiki/Zemestr%C4%ABce | | |
| |
Leruusik | ЗЕМЛЕТРЯСЕНИЯ, колебания Земли, вызванные внезапными изменениями в состоянии недр планеты. Эти колебания представляют собой упругие волны, распространяющиеся с высокой скоростью в толще горных пород. | | |
| |
sinca2 | Zemestrces,tāpat kā vulkāni, ir saisttas ar procesiem,kas notiek Zemes garozā, - kustībām, lūzumiem un plaisām.Apvidus,kur biežāk notiek zemestrīces sauc par Seismiskajiem rajoniem. Zemestrīce ir Zemes garozas viļņveidīga kustības,kas nāk no Zemes dzīlēm,izplatās visos virzienos un nonāk līdz Zemes virsai. Ja zemestrīce notiek okeāna gultnē tā veido milzīgus viļņus-cunami. Zemes trīces stipruma salīdzināšanai lieto Rihtera skalu. Zemestrīces reģistrē seismiskajās stacijās. | |
| | № 25831, Fizika, 8 klase Luudzu paliidziet :( Man riit kontroldarbs (31.01.2008) bet es nekaa nezinu par skanas attaalumu meeriishanu un par skanas aatrumu. Luudzu pierakstiet kko par skannu. (Buutu labi ar piemeeriem) | | |
| |
Lacis | 1.Skanas rimsana: Ta ir paradiba kad attalinotiues no skanas avota samzinas dzirdamiba. 2. Skanas atstarosanas. Atstarosanas notiek tad ja skana cela sastop kadu skersli. piemeram tur sniena, klints, koks. 3.Skanas aplieksanas Preteji gaismaj skanas vilni ap skersli apliecas un to sauc par DIFRAKCIJU. | | |
| |
spooky | Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t.i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā. Ātrums ir atkarīgs no vides veida (piemēram, skaņa pārvietojas ātrāk ūdenī nekā gaisā), kā arī no vides īpašībām (spiediena, temperatūras). Terminu parasti lieto, lai raksturotu skaņas ātrumu gaisā. Jūras līmenī 21 °C temperatūrā un normālā atmosfēras spiedienā skaņas ātrums ir 344 m/s (1238 km/h).
Ātrumu, kas ir lielāks par skaņas ātrumu, sauc par virsskaņas ātrumu.
Pirmais cilvēks, kas pārsniedzis skaņas ātrumu, bija ASV Gaisa spēku kapteinis Čārlzs Jēgers (Charles "Chuck" Yeager) 1 | | |
| |
Lucifer`s Angel | skaņa izplatās viļņu veidā.Telpā skrejošas gaisa blīvuma svārstības sauc par skaņas vilni . Tukšumā skaņa neizplatās skaņas ;atrums ir skaņas viļņa noietais attālums laika vienība. Pieņemsim, ka skaņas frekvence ir 1000 Hz.. Gaisā istabas temperatūrā skaņas ātrums ir 340 m/s. Izdalot šo ātrumu ar skaņas frekvenci 1000 Hz iegūst skaņas viļņa garumu, kurš ir 34 cm. ūdenii tas ir četras reizes lielāks aptuveni 140 cm. jo tajā skaņa izplatās četras reizes ātrāk ko vēl varu pateikt.. visumā skaņa neizplatās gaisā skaņas ātrums ir - 331 m/s ūdenii skanjas aatrums - 1 490 m/s dzelzi- 5200 m/s | | |
| |
Jānis | Kā izplatās skaņa?Skaņa izplatās viļņu veidā.Telpā skrējošas gaisa blīvuma svārstības sauc par skaņas vilni.Skaņas skaļums?Vienas un tās pašās frekvences skaņa var būt gan klusāka gan skaļāka.Skaņas klusumu nosaka skaņas svārstības atvēziens jeb amplitūda.Skaņas lūšana?Ja skaņas vilnim nākas škērsot vides atšķirīgu blīvumu, tad skaņas vilnis maina savu sākotnējo izplatīšanāš virzienu un noliecas.Skaņas rimšana?Zināms, ka , palielinoties attālumam līdz skaņas avotam, samazinās dzirdamība-skaņa kļūst aizvien vājāka , līdz to vispār vairs nedzird.Skaņu iedala herci(Hz) un decibeli(dB) | | |
| |
ZalktiS |
Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t.i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā. Ātrums ir atkarīgs no vides veida (piemēram, skaņa pārvietojas ātrāk ūdenī nekā gaisā), kā arī no vides īpašībām (spiediena, temperatūras). Terminu parasti lieto, lai raksturotu skaņas ātrumu gaisā. Jūras līmenī 21 °C temperatūrā un normālā atmosfēras spiedienā skaņas ātrums ir 344 m/s (1238 km/h). Ātrumu, kas ir lielāks par skaņas ātrumu, sauc par virsskaņas ātrumu. Pirmais cilvēks, kas pārsniedzis skaņas ātrumu, bija ASV Gaisa spēku kapteinis Čārlzs Jēgers (Charles "Chuck" Yeager) 1947. gada 14. oktobrī ar raķešlidmašīnu X-1. Maha skaitlis Galvenais raksts: Maha skaitlis Aviācijā tiek lietota mērvienība "maha skaitlis", kas raksturo lidaparāta relatīvo ātrumu attiecībā pret skaņas ātrumu tajā vidē, kurā tas kustas Maha skaitlis (Ma) (angļu: Mach number) ir ātruma relatīvā mērvienība. Tas ir objekta ātrums attiecībā pret vidi, dalīts ar skaņas ātrumu šajā vidē: kur ir Maha skaitlis ir objekta ātrums attiecībā pret vidi un ir skaņas ātrums vidē Maha skaitlis ir skaitlis, kas rāda, cik reižu ātrāk objekts kustas attiecībā pret skaņas ātrumu. Tas ir nosaukts par godu austriešu fiziķim un filozofam Ernstam Maham (Ernst Mach).
| |
| № 41283, Fizika, 8 klase Atālumu vilnī starp diviem secigiem vielas sablivejumim vai retinajumiem sauc par ................... Jo augstaka skana jo tas frekvence ir............. Tas nozimeka vienāsekundē mūsu ausis sasniedz.............. svārstību. Jo skaņa ir augstāka jo tās viļņa garums ir ............. Skaņas skaļlumu nosaka skaņas avota svarstibas atvēziens jeb skaņas......... Jo skaņa ir skaļāka jo tai ir .................. amplitūda Paldies jau iepriekš!!!! | | |
| |
Двоечник | Atālumu vilnī starp diviem secigiem vielas sablivejumim vai retinajumiem sauc par (viļņa garumu) Jo augstaka skana jo tas frekvence ir (augstākā) Tas nozimeka vienāsekundē mūsu ausis sasniedz (vairak) svārstību. Jo skaņa ir augstāka jo tās viļņa garums ir (lielaks) Skaņas skaļlumu nosaka skaņas avota svarstibas atvēziens jeb skaņas (amplitūda) Jo skaņa ir skaļāka jo tai ir (augstākā) amplitūda Paldies jau iepriekš!!!! | | |
| |
araivis | Attālumu vilnī starp diviem secigiem vielas sablivejumim vai retinajumiem sauc par viļņa garumu. Jo augstaka skana jo tas frekvence ir lielāka. Tas nozīmē, ka vienāsekundē mūsu ausis sasniedz vairāk svārstību. Jo skaņa ir augstāka jo tās viļņa garums ir mazāks. Skaņas skaļumu nosaka skaņas avota svārstības atvēziens jeb skaņas amplitūda. Jo skaņa ir skaļāka jo tai ir lielāka amplitūda | | |
| |
ozy | Atālumu vilnī starp diviem secigiem vielas sablivejumim vai retinajumiem sauc par intervāls. Jo augstaka skana jo tas frekvence ir augstāka Tas nozimeka vienāsekundē mūsu ausis sasniedz vairāk svārstību. Jo skaņa ir augstāka jo tās viļņa garums ir īsāks Skaņas skaļlumu nosaka skaņas avota svarstibas atvēziens jeb skaņas spiediens Jo skaņa ir skaļāka jo tai ir lielāka amplitūda | | |
| |
krista2102 | 1. decibelu 2. lielāka 3. miljoniem 4. garāks 5. frekvence 6. lielāka, augstāka | | |
| |
ewija | viļņa garumu,lielāka,vairāk,,īsāks,,amplitūda,,skaļāka ;)
vari likt ari citus uzd.man ir pilnigi visa d.b izpildita jo ejua jau 11.. | | |
| |
kristux... :* | 1. diapazonu 2. lielāka 3. miljoniem frekvenču 4. garāks 5. frekvence 6. Augstāka, lielāka
| |
| № 43382, Fizika, 10 klase Sveiki, lūdzu palīdziet fizikā. Man ir nepieciešamas formulas par tēmu svārstības un viļņi (tai skaitā arī tēma - skaņa), bet es nevaru nekur atrast. :(
| | |
| |
Hermaine | Formulas par svārstībām: T=t/N t- laiks, kurā notiek svārstības, N - svārstību skaits T=1/nī T - periods, nī - frekvence. omega=2 pī nī; omega - cikliskā frekvence, pī=3,14 Atvirze x atkarībā no laika x=xm cos(omega0 t + fī); xm - maksimālā atvirze; cos() - svārstību fāze, fī - sākumfāze
Viļņi. v=lambda/T T=1/nī v=lambda nī; v - viļņa ātrums, T - periods, nī - frekvence, lambda - viļņa garums Viļņa vienādojums x=xm sin(omega t - kl), kur k=2 pī/lambda (viļņa skaitlis) x-daļas atvirze no līdzsvara laikā t vides punktā, kura attālums no viļņa avota ir l xm-max atvirze omega-cikliskā frekvence | |
| № 57646, Fizika, 10 klase MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI | | |
| |
ivuks=) | Pārbaudes darbs fizikā 10. klasei MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI Nesanāca izpildīt pēdējo uzd. pārējie ir. | |
| | № 57872, Fizika, 10 klase palīdziet | | |
| |
žirka | Mehāniskās svārstības un viļņi
nu jau domāju ka labs....
tikai uzspied paldies lūdzu... | |
| № 58097, Fizika, 10 klase Mehāniskās svārstības un viļņi 1. | | |
| |
žirka | Mehāniskās svārstības un viļņi uzspied paldies lūdzu arī...:) | |
| № 58098, Fizika, 10 klase Mehāniskās svārstības un viļņi 2. | | |
| |
žirka | Mehāniskās svārstības un viļņi nu ir labs,jo pildīju šo sev :) | |
| № 58254, Fizika, 10 klase Mehāniskās svārstības un viļņi. Lūūūdzu kāāds :) | | |
| |
dzinis | Mehāniskās svārstības un viļņi Lūdzu | | |
| |
beautifulmind | Mehāniskās svārstības un viļņi failā | | |
| |
žirka | Mehāniskās svārstības un viļņi nu lūdzu,uzspied paldies lūdzu :) | |
| | № 62220, Fizika, 12 klase "Elektromagnētiskās svārstības un viļņi" File | | |
| |
greatmind | Failā. | | |
| |
Lachuks | Pārbaudes darbs fizikā 12. klasei ELEKTROMAGNĒTISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI 1. variants
1. uzdevums (6 punkti) Papildini teikumus! a) Kad svārstību kontūrā spriegums kondensatorā ir sasniedzis maksimālo vērtību, strāvas stiprums spolē ir vienāds ar nulli. b) Ja svārstību kontūra maiņkondensatoram kapacitāti palielina 4 reizes, tad elektromagnētisko svārstību periods kontūrā palielinās 2 reizes. c) Uzlādējot kondensatoru, svārstību kontūram piešķir 20 mJ enerģijas. Ja neievēro zudumus, tad enerģija kontūra spolē tajā momentā, kad kondensatoram izlādējoties, spriegums uz tā klājumiem kļuvis 2 reizes mazāks, ir 48 mJ. d) Skaņas svārstības pārvēršas elektriskajās svārstībās rācijas raidītajā mikrofonā (raidītāja mikrofonā, uztvērēja telefonā). e) Elektromagnētiskie viļņi ir šķērsviļņi (šķērsviļņi, garenviļņi). f) Elektriskā lauka intensitātes vektors elektromagnētiskajā vilnī svārstās perpendikulāri (perpendikulāri, paralēli) viļņa izplatīšanās virzienam.
Turpinājums failā. | |
|
|