Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Meklēšanas rezultāti - 'vairošanās' № 24962, Bioloģija, 7 klase kādas funkcijas pilda: Šūnas ārējā membrāna šūnapvalks hloroplasti vakuola leikoplasti hromoplasti citoplazma spurgaliņas SupRiseD :p šūnapvalks - aizsarga šūnu hloroplasti-krasa vakuola - vairošanās dziedzeris leikoplasti hromoplasti citoplazma- šūnas iekšējā vide spurgaliņas - matiņi ap šunu belij biologija 1/1 Pipardilliite ceru, kas sapratiisi : Citoplazmu kopā ar organoīdiem sauc par protoplazmu. Organoīdi ir nelieli objekti, kas atrodas citoplazmā, un nodrošina specifiskas šūnas funkcijas. Tie dažreiz var būt visai lieli (vakuolas dažu augu šūnās). Organoīdi ir: * kodols (tikai eikariotiem) * ribosomas (tur notiek olbaltumvielu sintēze) * endoplazmatiskais tīkls (vielu transports šūnā un olbaltumvielu modifikācija) * Goldži komplekss (rada šūnas ieslēgumus un lizosomas) * lizosomas (iznīcina šūnās iekļuvušos svešķermeņus un beigtos organoīdus) * mitohondriji (ATF sintēze) * vakuolas (ar šķidrumu pildīti dobumi) * catwoman failaa 1/2 wh1te. Mari6ka hloroplasti atbild par auga kraasu un to dziivot speeku. Zaljaas shuunas. № 26188, Bioloģija, 8 klase lūdzu paļidziet atrast zivs dzīves ciklu Lacis 1.stadija iksrs 2.stadija kurkulis 3.stadija kapurs 4. 2 stadija kapuram 5. 3. stadija kapuram 6. pieaugusi zivs ingus Lašveidīgās zivis un zivju sistēmātika. Atkarībā no bioloģisko pazīmju kompleksa visa dzīvā pasaule, tai skaitā arī zivis, tiek iedalīta grupās. Lejupslīdošā kārtībā tās dalās tipos, klasēs, kārtās, dzimtās, ģintīs, sugās. Par sistemātisko pamatvienību tiek uzskatīta suga. Bez tam zinātniskajā literatūrā līdztekus konkrētās zivs nosaukumam attiecīgajā valodā gandrīz vienmēr tiek dots arī tās latīniskais nosaukums, kas raksturo zivs vietu sistemātikā. Latīniskais nosaukums aizvien biežāk tiek izmantots arī literatūrā makšķerniekiem – amatieriem. Tas dod iespēju plašākam makšķernieku lokam gūt precīzāku priekšstatu par zivi. Jo ne katrs sapr hhlady To var iedalīt vairākos periodos, no kuriem visizteiktākie ir upes periods, barošanās periods un vairošanās periods. kaspiko 1. Ievads. Zivju ekoloģijas priekšmets. Zivju ekoloģiskās grupas un to raksturojums. 2. Zivju galvenās taksonomiskās grupas un to bioloģiskais raksturojums. 3. Zivju pielāgošanās abiotiskajiem vides apstākļiem. Temperatūras, sāļuma, ūdenī izšķīdušo gāzu un gaismas ietekme uz zivīm. 4. Biotisko (iekšsugas un starpsugu mijiedarbība) faktoru ietekme uz zivīm 5. Zivju dzīves cikla galvenie periodi 6. Zivju vairošanās un attīstība. Zivju iedalījums pēc vairošanās vietu rakstura. Galveno zivju grupu vairošanās stratēģijas. 7. Zivju augšanas īpatnības un to sezonālais raksturs. Biotisko un abiotisko Blizko info par ziviim.. Ceru, ka paliidzees http://lv.wikipedia.org/wiki/Zivis № 27099, Bioloģija, 8 klase Grāmata: Bioloģija. Zooloģija 8.kl. (Piterāns A. u.c.) Uzdevuma numurs: 1.1 Ķirzaka: Dzīvesvide- Ķermeņa forma- Pārvietošanās veids- Ķrmeņa sega- Maņu orgāni- Elpošana- Barošanās veids- Olas- Apaugļošanās- Vairošanās vietas- Attīstības stadija- Ķermeņa temperatūra- SupRiseD :p Dzīvesvide- zem kkadiem akmeniem alas Ķermeņa forma- gara cuskveidiga Pārvietošanās veids- raposana Ķrmeņa sega- rievota ada Maņu orgāni- acis ausis un aste Elpošana-plausas Barošanās veids-a nezinu mo6 rikle Olas- dej Apaugļošanās- nu divdzimumu ta kura piedalas 2 partneri Vairošanās vietas- udeni laikam Attīstības stadija- neatceros Ķermeņa temperatūra- hhlady dzīvesvide-sauszeme ķermeņa forma-garena pārviet.veids-rāpo ķerm.sega-grubuļaina elpošana-plaušas olas-olas vair.vietas-sauszeme agent. 1) uz zemes 2) izstiepta 3) 4-rapšus 4) ada 5) redze, smarža, dzirde 6) ar plausam 7) ker kukainjus 8) nalielas oval formas 9) skirtdzimumu 10) alas, midzeni 11) videja 12) atkariga na arejas temperaturas № 27109, Bioloģija, 8 klase Grāmata: Bioloģija. Zooloģija 8.kl. (Piterāns A. u.c.) Uzdevuma numurs: 1.1 Varde: Dzīvesvide- Ķermeņa forma- Pārvietošanās veids- Ķrmeņa sega- Maņu orgāni- Elpošana- Barošanās veids- Olas- Apaugļošanās- Vairošanās vietas- Attīstības stadija- Ķermeņa temperatūra- Mazaa15 Dzīvesvide-garas zāles,ūdens tuvumā Ķermeņa forma-atkarīga no sugas,parasti garenas vai apaļas Pārvietošanās veids-lecot,lēni ejot Ķermeņa sega-gluma āda,katrai sugai ir savādākā krāsā Maņu orgāni-acis Elpošana-elpo ar plaušām Barošanās veids-barojās ar muti,barojas ar dažādiem kukaiņiem Olas-nelielas,vardes tās paslēpj uz ūdens Apaugļošanās-tēviņš sapārojas ar mātīti Vairošanās vietas-zālē,ūdens tuvumā Attīstības stadija-izšķilst kā kurkuļi,pēc tam ar laiku aug līdz pārveidojas par pieaugušiem īpatņiem Ķermeņa temperatūra-mainīga hhlady dzīvesvide-sauszeme/ūdens elpošana-plaušas olas-kurkuļi vairošanās vietas-ūdens Sinta 1)ūdens/zeme 2) apaliga 3) lecot 4) ada 5) redze dzirde 6) ar plausam 7) ker kukainjus/tarpus 8) dej ikrus 9) skir dzimumiski 10) udens( upes/ diki/purvi) 11) videja 12) ir atkariga no vides agent. 1)ūdens/zeme 2) apaliga 3) lecot 4) ada 5) redze dzirde 6) ar plausam 7) ker kukainjus/tarpus 8) dej ikrus 9) skir dzimumiski 10) udens( upes/ diki/purvi) 11) videja 12) ir atkariga no vides № 27536, Bioloģija, 10 klase 1.Dzimumvairosanas ir: 2.Kur suna atrodas hromosomas? 3.Kadus dzivniekus sauc par hermoforoditiem? 4.No ka sastav somatiskas sunas dzives cikls? 5.Mejozes rezultata no vienas mates sunas veidojas: 6. 2 Meitsunas mitozes procesa veidojas: 7.Kura no organu sistemam cilvekam embrionalaja attistiba veidojas pirms? 8.Kas ir zigota? 9.Mitoze - eikarioto sunu dalisanas veids,kura rezultata: SupRiseD :p 1.Dzimumvairosanas ir: kad divi pretaja dzimuma personazi vairojas 2.Kur suna atrodas hromosomas? pie saknem 3.Kadus dzivniekus sauc par hermoforoditiem? a hz es neatceros 4.No ka sastav somatiskas sunas dzives cikls? mitruma un ari zemes baribu vielu delj. 5.Mejozes rezultata no vienas mates sunas veidojas: mikstas 6. 2 Meitsunas mitozes procesa veidojas: 7.Kura no organu sistemam cilvekam embrionalaja attistiba veidojas pirms? 8.Kas ir zigota? ir vairosanas organs 9.Mitoze - eikarioto sunu dalisanas veids,kura rezultata: hhlady 8.)Zigota ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām. Tā ir pamats jauna organisma attīstībai. 3.)tādus,kam ir gan sievišķās gan vīrišķās dzimumšūnas. 1.)pēcnācēju radīšanas veids, kā rezultātā rodas jauns īpatnis. № 28178, Bioloģija, 8 klase 1. uzd. Sonaukt hordaiņu un apaļmutnieku pazīmes 2.uzd. Paskaidrot jēdzienus: 1.hordaiņi 2.mugurkaulnieki 3.siltasiņa un aukstasiņa dzīvnieki 4.skrimšas zivis, kaulzivis 5.ceļotāj zivis 6.dzīvdzemdētāju un hermafrodīti 3uzd. Kādas zivis ir latvijas sarkanajā grāmatā? (cik zinat tik nosaucat) hhlady 1.)Hordaiņiem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis,kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti). Ķermeni balsta ass skelets, kas ir blīvas,nedalītas vai posmainas stiegras (hordas) veidā. 2.)Mugurkaulnieki – augstākais hordaiņu apakštips.Atšķirībā no pārējiem apakštipiem, kuriem raksturīgs mazkustīgs dzīves veids, pasīva barības uzņemšana kopā ar ūdens plūsmu,kā arī pasīva vairošanās,periodiski izsviežot dzimumproduktus tieši ūdenī neatkarīgi no pretējā dzimuma klātbūtnes, mugurkaulnieki aktīvi meklē gan pretējā dzimuma īpatņus, gan barību, kuru satver ar mutesOrgāniem SupRiseD :p em nu atbildes failaaa ;) Cerams palīdzēju :) 1/1 № 32105, Bioloģija, 11 klase Nosauciet lūdzu abinieku kārtas un sugas???????? Sintux astaino abinieku kārta (sugas – mazais tritons un lielais tritons, arī salamandras, piem, ugunssalamandra, un aksolotls) Bezkāju abinieku kārta (Cecīlijas) Bezastaino abinieku kārta (visas varžu, krupju un kokuvaržu sugas, piemēram, parastā varde, purva varde, parastais krupis, Lesona vardes, Sarkanvēdera ugunskrupis) disko_diva Astaino abinieku kārta (Caudata) Salamandru dzimta (Salamandridae) Bezastaino abinieku kārta (Anura) Ugunskrupju dzimta (Discoglossidae) Varžukrupju dzimta (Pelobatidae) Krupju dzimta (Bufonidae) Kokvaržu dzimta (Hylidae) Varžu dzimta (Ranidae) Gabriels ^ Abinieki (Amphibia) Abinieki ir pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi. Attīstības sākumā abinieki uzturas ūdenī, bet pieaugušie īpatņi – galvenokārt uz sauszemes (ūdenī tie parasti sastopami vairošanās periodā). No olām ūdenī izšķiļas kāpuri (kurkuļi). Tie tālāk attīstās ar pārvēršanos (metamorfozi). Kurkuļi elpo ar žaunām, viņiem nav kāju, bet ir aste. Pieaugušie abinieki savukārt elpo ar plaušām un caur ādu, tiem ir izveidojušās kājas. Abinieki ir aukstasiņu dzīvnieki, kam ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras un tikai nedaudz pārsniedz to. № 39446, Bioloģija, 7 klase Apraksts ''ZIEDA Uzbūve!'' Lūdzu man viņu ātri vajag...Apmēram ~70 vārdi[ var vairāk ] 7 klases līmenī ''Zieda Uzbūve'' !!! Lūdzu Palīdziet Ātri! :) kristyk Zieda uzbūvi parasti veido auglenīca , putekšņlapas, ziedgltne, un apziednis, bet var arī būt tā, ka ir tikai auglenīca, vai ptekšņlapas, var tr''ukt kāda no apziedņa daļām( tas ir kauslapas , vainaglapas, ) Bieži vien zieds piemērojas tam vai viņš svešapptes augs, vai pašapputesAuglenīca un putekšņlapas galvenais veic apaugļošanas funkciju Aglenīcai ir trīs daļas - drīksna, irbulis, seklotne, katrai no taām ir savs uzdevums.Apziednis galvenokārt veic aizsargfunkciju un pievilina apputeksnētājus. siiika zieds ir stumbra dala un vairosanas orgaans.Zieda galvenaas dalas ir augleniica un puteksnlapas. Zieda neaugliga dala irapziednis. AAbolina ziedkopa ir galvina. Svariiga zieda sastaavdala, tomer dalai ziedu tas nav ir apziednis. Vasas dala, uz ka atrodas zieds ir ziedkopa. Janogu ziedkopa ir kekars. Auglenicas sastavdala ir seklotne. Celtekas ziedkopa ir varpa. Buutiska zieda sastavdala, to skaits loti atskirigs dazadiem ziediem ir puteksnlapas. valda112 Zieds ir virszemes vasas pārveidne, vairošanās orgāns. Zieda galvenās daļas ir auglenīca un putekšņlapas. Ziediem ir dažādas formas vainaglapas. Sievišķie ziedi no vīrišķiem mēdz atšķirties. Ziedi sadalās klasēs dzimtās u.t.t. Zieda neauglīgā daļa ir apziednis, tomēr daļai ziedu tas nav. Ziedkāts ie vasas daļa, uz kā atroda zieds. Zidiem ir dažādas ziedkopas: čemurs, kurvītis, ķekars vārpas, galviņas. Auglenīcas sastāvdaļa ir sēklotne. № 40235, Latviešu literatūra, 10 klase Uzrakstīt domrakstu par tēmu "Spilgtākie varoņi romānā MĒRNIEKU LAIKI" Liels-Liels paldies! Заранее огромное СПАСИБО!!!=)) achtele2 Iepazīstot brāļu Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki”, lasītājs nokļūst simt gadus tālā pagātnē, viņam tiek dota iespēja iejusties deviņpadsmitā gadsimta beigu situācijā. Pēc manām domām, autori savā darbā sīki, smalki un precīzi raksturo darbības vietu un dzīves apstākļus divos pagastos tā laika Piebalgā. Turpinājums failā. 1/2 zzzagata ‘’Mērnieku laiki’’ ir pirmais latviešu reālistiskais romāns, kurā dzīves patiesības izpaužas gan tematikā, gan sižeta un tēlu izveidē, gan valodā. Kaudzītes romānā atklāj muižas un zemnieku attiecības, mantas vairošanas ceļus un līdzekļus, zemnieku darbību pagasta pārvaldes iestādēs un kultūras organizācijās, pārvācošanās tendences, spilgtas sadzīves ainas un raksturus, negatīvas parādības sadzīvē un daudz trūkumu sava laika cilvēkos, viņu savstarpējās attiecības gan ģimenē, gan ar kaimiņiem. Konflikts rodas tradīciju un laikmeta nosacīto uzskatu rezultātā. ”Mērnieku laiki” sākas, jo ir notikusi dzimtbūšanas atcelšana... ewija Pieskaitāms pie personāžiem, kas sākumā šķiet labāki nekā ir patiesībā: noskūts, tīrs, tīros svārkos saģērbts, ar švītīgu pīpīti rokā, zābaki spīguļo vien, mūžam smaidīgs un valodiņa tāda cēla un jautra. Ārēji Tenis ir gluži citāds nekā viņa klusais, gudrais un krietnais dēls Kaspars. Turpinājums failā. 1/12 Triobet Mērnieku laiki” Romāns tika rakstīts no 1876. līdz 1879. gadam. Darbības vieta: Vanagu saimniecība. Darbības laiks: vasara. 1. Vārda nozīme -trādīga, mērķtiecīga, māk veidot dzīvi jau no pašas mazotnes. Vēlas saglabāt savu "es" un nepakļauties citu ietekmei. Skat. failā. 1/1 № 40864, Bioloģija, 8 klase Grāmata: Bioloģija. Zooloģija 8.kl. (Piterāns A. u.c.) Uzdevuma numurs: 41-4lpp viss par hordainu tipu!!! Ludzu palidziet Nyfaund http://lv.wikipedia.org/wiki/Hordai%C5%86i jolis Hordaiņi – otrmutnieku dzīvnieku tips. Hordaiņiem ir divpusīgi simetrisks ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti). Ķermeni balsta ass skelets, kas ir blīvas, nedalītas vai posmainas stiegras (hordas) veidā. Virs ass skeleta atrodas centrālā nervu sistēma, kurai ir biezsienu caurules veids. Zem ass skeleta atrodas ķermeņa dobums — celoms, kurā atrodas gremošanas orgāni, izvadorgāni un vairošanās orgāni. Gremošanas kanāls priekšgalā atveras ar ievadatveri, bet pakaļgalā ar izvadatveri, un tā sākuma nodalījumā (rīklē) atrodas pāra žaunu spraugu rindas.asinsrites orgāns — sirds. valerija92 http://lv.wikipedia.org/wiki/Hordai%C5%86i Triobet http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/   1/6   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv