Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Meklēšanas rezultāti - 'vielu fizikālas īpašības' № 34818, Ķīmija, 10 klase izskaidrot jedzienus ...neorganiskaa kjiimija- ...organiskaa kjiimija- ...analiitiskaa kjiimija- ...fizikaalaa kjiimija- ...biokjiimija- ...lielmolekulaaro savienojumu kjiimija- ...koksnes kjiimija- ...materiaalu kjiimija- ...mediciinas kjiimija- ,,,radiaacijas kjiimija- ...kjiimijas didatika ...pateikshu paldies · Lacis Neorganiskā ķīmija - pēta ķīmiskos elementus to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus Organiskā ķīmija - pēta organiskās vielas analītiskā ķīmija - ir zinātne kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes fifikālā ķīmija - pēta vielu fizikālās īpašības bioķīmija - pēta ķīmiskos procesus dzīvajos organismos lielmolekulāro savienojumu ķīmija - pēta vielas kas atrodamas dabā koksnes ķīmija - pēta koku sastāvu un procesus materiāla ķīmija pēta stiklu porcelāna sastāvu medicīnasimija - nodarbojas ar medikamentu izpēti radiācijas ķīmija - pēta radioaktīavas vielas. ķīmijas didatika biofizi.ķ disko_diva Neorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus. Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas. (Oglekli saturošas vielas). Par organiskām vielām netiek uzskatīti karbonāti, karbonili, karbīdi, cianāti, cianīdi un rodanīdi (cianosulfīdi). Visas organiskās vielas satur oglekli, taču ne visas oglekli saturošās vielas ir organiskās vielas. Ogleklis ir izplatītākais elements, kas spēj veidot stabilas ķīmiskās saites ar citiem oglekļa atomiem. Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes. Dažreiz ar jēdzienu analītiskā ķīmija saprot ķīmisko analīzi (izmantojot analītiskās ķīmijas metodes, pēta dažādu vielu ķīmisko sastāvu un struktūru, īpaši organisku vielu). Bioķīmija ir zinātne, kas pēta ķīmiskos procesus, kas notiek dzīvos organismos. piedod ka nav visi sviestabeka Neorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus,to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus.(izņemot organiskās vielas!) Organiskā ķīmija ie ķīmijas nozare,kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.(oglekli un saturošās vielas) Analītiskā ķīmija ir zinātne,kas pēta un pilnveido ķimiskās analīzes metodes. № 54175, Ķīmija, 9 klase Butu loti pateicigs ja uzrakstitu kadu informaciju par bazem jeb hidroksidiem. Liels paldies jums! ♪Djia♪ Domāju, ka šajās lapās varēsi atrast plašu informācijas klāstu http://lv.wikipedia.org/wiki/B%C4%81ze_%28%C4%B7%C4%ABmija%29 http://www.kimijas-sk.lv/metodiskie_materiali/lejupielade/faili/125992019720091127_Amfot_hidr_MG.pdf http://www.dzm.lv/kim/IT/K_11/default.aspx@tabid=21&id=510.html http://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81rmi bavarde Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−. Ūdenī disociē, veidojot katjonus un hidroksiljonus, tātad uzskatāmas par bāziskajiem hidroksīdiem. Stiprākās ūdenī šķīstošās bāzes sauc par sārmiem. Pēc citas definīcijas, bāzes ir vielas, kuru molekulas ir protonu akceptori (atšķirībā no skābēm, kas ir protonu donori, t.i. atšķeļ protonus). Organiskajā ķīmijā pēc tradīcijas par bāzēm uzskata savienojumus, kas veido sāļiem līdzīgas vielas (aduktus) ar stiprām skābēm, piemēram, alkaloīdus. Īpašības [izmainīt šo sadaļu] Bāzes ūdens šķīdumos atšķeļ hidroksiljonu (hidroksīdjonu OH-) vai pi cittrons Definīcija: Bāzes ir saliktas vielas, kuru sastāvā ietilpst metāliskais elements, kas saistīts ar vienu vai vairākām hidroksīdgrupām – OH. Bāzes jeb hidroksīdus vispārīgi var apzīmēt ar formulu Me(OH)n. (Me – metāliskais elements. Bāzes pēc šķīdības ūdenī iedala: Šķīstošie Nešķīstošie Šķīst aktīvo metālu hidroksīdi, sauc par sārmiem. (Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus jeb I A grupas metālu hidroksīdus. Sārmi ir stipras bāzes. Parasti bāzisku vielu apzīmēšanai lieto jēdzienu bāze. Ar vārdu sārms apzīmē stiprākās šķīstošās bāzes.) Hidroksīdu fizikālās īpašības: Tās ir cietas vielas, no kurām lielākā daļa nešķīst ūdenī, tie, kuri š Agnito Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−. Ūdenī disociē, veidojot katjonus un hidroksiljonus, tātad uzskatāmas par bāziskajiem hidroksīdiem. Stiprākās ūdenī šķīstošās bāzes sauc par sārmiem. Pēc citas definīcijas, bāzes ir vielas, kuru molekulas ir protonu akceptori (atšķirībā no skābēm, kas ir protonu donori, t.i. atšķeļ protonus). Organiskajā ķīmijā pēc tradīcijas par bāzēm uzskata savienojumus, kas veido sāļiem līdzīgas vielas (aduktus) ar stiprām skābēm, piemēram, alkaloīdus. № 60988, Ķīmija, 11 klase ogļūdeņraža uzbūve 1/3 Lachuks OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA 1. uzdevums (3 punkti) Izlasi tekstu! Iedalījums organiskajās un neorganiskajās vielās ķīmijā tika ieviests 1807. gadā pēc J. Bercēliusa priekšlikuma. Tajā laikā ķīmiķi uzskatīja, ka organiskās vielas var rasties tikai dzīvā organismā “dzīvības spēka” ietekmē. 1828. gadā Frīdrihs Vēlers pirmoreiz laboratorijas apstākļos ieguva organisku vielu urīnvielu (karbamīdu). 1845. gadā A. Kolbe no neorganiskām vielām sintezēja organisku vielu etiķskābi. 1830. gadā J. Bercēliuss secināja, ka savienojumiem ar vienādu sastāvu var būt dažāda molekulu uzbūve. Šādus savienojumus viņš nosauca par izomēriem. 1857. gadā vācu ķīmiķis F. A. Kekulē secināja, ka ogleklis ir četrvērtīgs un ka piesātināto ogļūdeņražu vispārīgā formula ir CnH2n+2. 1861. gadā krievu ķīmiķis A. Butļerovs formulēja organisko vielu ķīmiskās uzbūves teorijas pamattēzes, kurās uzsvēra, ka organisko savienojumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir atkarīgas ne tikai no to sastāva, bet arī no uzbūves. Turpinājums failā. 1/4 № 61391, Ķīmija, 11 klase OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA 1/3 xanthippe OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA 1. uzdevums (3 punkti) Izlasi tekstu! Iedalījums organiskajās un neorganiskajās vielās ķīmijā tika ieviests 1807. gadā pēc J. Bercēliusa priekšlikuma. Tajā laikā ķīmiķi uzskatīja, ka organiskās vielas var rasties tikai dzīvā organismā “dzīvības spēka” ietekmē. 1828. gadā Frīdrihs Vēlers pirmoreiz laboratorijas apstākļos ieguva organisku vielu urīnvielu (karbamīdu). 1845. gadā A. Kolbe no neorganiskām vielām sintezēja organisku vielu etiķskābi. 1830. gadā J. Bercēliuss secināja, ka savienojumiem ar vienādu sastāvu var būt dažāda molekulu uzbūve. Šādus savienojumus viņš nosauca par izomēriem. 1857. gadā vācu ķīmiķis F. A. Kekulē secināja, ka ogleklis ir četrvērtīgs un ka piesātināto ogļūdeņražu vispārīgā formula ir CnH2n+2. 1861. gadā krievu ķīmiķis A. Butļerovs formulēja organisko vielu ķīmiskās uzbūves teorijas pamattēzes, kurās uzsvēra, ka organisko savienojumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir atkarīgas ne tikai no to sastāva, bet arī no uzbūves. Aizpildi tabulu! Turpinājums failā. 1/3 Lachuks Failā. 1/3  № 61580, Fizika, 11 klase Vielu fizikālās īpašības 1/2 Lachuks Pārbaudes darbs. VIELU FIZIKĀLĀS ĪPAŠĪBAS 1. uzdevums (8 punkti) Cilindriskā traukā virs plānas ūdens kārtiņas atrodas ūdens tvaiks, bet virs tvaika virzulis. Nemainīgā temperatūrā lēni pārvietojot virzuli, spiediens p traukā atkarībā no tilpuma V mainās tā, kā parādīts grafikā. a) Kurš grafika posms atbilst virzuļa stāvoklim, kad virzuļa apakšējā mala saskaras ar ūdens virskārtu? Paskaidro! Posms 1 - 2 b) Kurš grafika posms atbilst stāvoklim, kad traukā viss ūdens ir iztvaikojis? Paskaidro! Posms 3 - 4 c) Kurš grafika posms atbilst stāvoklim, kad traukā virs ūdens atrodas piesātināts tvaiks? Paskaidro! Turpinājums failā. 1/3 № 63378, Ķīmija, 12 klase ld 1/1 Lachuks Failā 1/1 ≈√vp_idb_insp‰ Vienvērtīgo piesātināto spirtu fizikālās īpašības. 1. Izmanto shēmu un nosaki tajā ūdeņražsaišu skaitu! 6 udeņražsaites! 2. Nosauc vielas, starp kuru molekulām pastāv ūdeņražsaites? Ūdeņraža saite pastāv starp ūdens molekulām, fluorūdeņražskābes HF molekulām, starp daudzu organisko vielu molekulām. 3. Izmanto shēmu un tajā ar „....” attēlo ūdeņražsaišu atrašanās vietas! Turpinājums failā. 1/1 Anonmous Failā! 1/1 № 64296, Ķīmija, 11 klase "OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA" 1/1 Lachuks OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA 1. uzdevums (3 punkti) Izlasi tekstu! Iedalījums organiskajās un neorganiskajās vielās ķīmijā tika ieviests 1807. gadā pēc J. Bercēliusa priekšlikuma. Tajā laikā ķīmiķi uzskatīja, ka organiskās vielas var rasties tikai dzīvā organismā “dzīvības spēka” ietekmē. 1828. gadā Frīdrihs Vēlers pirmoreiz laboratorijas apstākļos ieguva organisku vielu urīnvielu (karbamīdu). 1845. gadā A. Kolbe no neorganiskām vielām sintezēja organisku vielu etiķskābi. 1830. gadā J. Bercēliuss secināja, ka savienojumiem ar vienādu sastāvu var būt dažāda molekulu uzbūve. Šādus savienojumus viņš nosauca par izomēriem. 1857. gadā vācu ķīmiķis F. A. Kekulē secināja, ka ogleklis ir četrvērtīgs un ka piesātināto ogļūdeņražu vispārīgā formula ir CnH2n+2. 1861. gadā krievu ķīmiķis A. Butļerovs formulēja organisko vielu ķīmiskās uzbūves teorijas pamattēzes, kurās uzsvēra, ka organisko savienojumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir atkarīgas ne tikai no to sastāva, bet arī no uzbūves. Turpinājums failā. 1/1 № 67067, Ķīmija, 11 klase 1.uzdevums un 2.uzdevums un 3.uzdevums paldies par palidzibu 1/1 M@L OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA 1.variants 1. uzdevums(3 punkti) Izlasi tekstu! Iedalījums organiskajās un neorganiskajās vielās ķīmijā tika ieviests kopš 1807. gada pēc J.Bercēliusa priekšlikuma. Tajā laikā ķīmiķi uzskatīja, ka organiskās vielas varot rasties tikai dzīvā organismā „dzīvības spēka” ietekmē. 1828.gadā Frīdrihs Vēlerspirmoreiz ieguva organisku vielu – urīnvielu (karbamīdu) laboratorijas apstākļos. 1845.gadā A. Kolbe no neorganiskām vielām sintezēja organisko vieluetiķskābi. 1830.gadā J.Bercēliuss secināja, ka savienojumiem ar vienādu sastāvu var būt dažāda molekulu uzbūve. Šādus savienojumus viņš nosauca par izomēriem. 1857.gadā vācu ķīmiķis F.A.Kekulē secināja, ka ogleklis ir četrvērtīgs un konstatēja, ka piesātināto ogļūdeņražu rindu var rakstīt ar vispārīgo formulu CnH2n+2. 1861.gadā krievu ķīmiķis A.Butļerovs formulēja organisko vielu ķīmiskās uzbūves teorijas pamattēzes, kurās uzsvēra, ka organisko ķīmisko savienojumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir atkarīgas ne tikai no to sastāva, bet arī no uzbūves. Turpinājums failā. 1/1 № 70321, Fizika, 11 klase Fizika 1/1 paliidziiba01 № 70321, Fizika, 11 klase Vielu fizikālās īpašības Tēma – Siltums un darbs; VIELU FIZIKĀLĀS ĪPAŠĪBAS Atļauts izmantot formulu lapu un kalkulatoru. Raksti atbildes uz šīs lapas! 1. uzdevums (8 punkti) Vai apgalvojums ir patiess? Ievelc krustiņu atbilstīgajā ailē! Nr. p.k. Uzdevums Jā Nē 1. Ideālās gāzes iekšējā enerģija ir atkarīga no gāzes masas un absolūtās temperatūras. x 2. Gāze veic darbu visos izoparametriskajos procesos. x 3. Ja gāze izotermiski izplešas, tad tās iekšējā enerģija samazinās. x 4. Ja gāzi adiabātiski saspiež, tad tā saspiešanas procesā atdod apkārtējai videi siltumenerģiju. x 5. Trauku siltumietilpība ir atkarīga no to masas un vielas, no kuras trauki ir izgatavoti. x 6. Ja vienatomu ideālajai gāzei izohoriskā procesā pievada 400 kJ siltuma, tad tās iekšējā enerģija palielinās par 400 kJ. x 7. Siltumprocesi dabā var būt atgriezeniski un neatgriezeniski. x 8. Ja siltuma dzinēja dzesētāja temperatūru pazemina, bet sildītāja temperatūru nemaina, tad siltuma dzinēja lietderības koeficients samazinās. x Turpinājums failā. 1/1   1/1   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv