Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Meklēšanas rezultāti - 'augs' № 21899, Ģeogrāfija, 7 klase Kāpēc Āfrika pielieto klejotājzemkopības saimniekošanas metodi?Kāda ir tās būtība?Kas tai ir negatīvs? latgalis Klejotājzemkopības būtība ir tāda: izmantot pēc maksimālāk kāda konkrēta zemes gabala iespējas, un pēc tam vienkārši šo zemes gabalu pamest. Negtīva iezīme ir tāda, ka pēc izmantošanas zemes gabalam nav neka potenciāla, visa auglīgā augsne tiek izmantota, un tādejādi pastav iespēja ka šis zemes gabals pārvērtīsies par tuksnesi. Visticamakais iemesls kāpēc Āfrikā izmanto tieši šādu zemkopības veidu ir tāds, ka cilvēkiem vienkārši tā ir vieglāk, jo ir vieglāk taču iekopt jaunu zemes gabalu, nekā mēslot un apstrādāt veco, piedevām iegūstot mazāku ražu. № 21944, Vēsture, 8 klase Kas ir '' Pārpoļošana'' ? (Tēma : Pārdaugavas Hercogiste) lera perehod v polskoe g-vo CheRry Muižnieki pārpoļojās un kļuva par poļiem, sāka ievērot poļu likumus, tradīcijas u.t.t. ercha tas ir kad poļi uzspiež savu valodu , kultūru, dziives stilu... omnium http://www.google.lv/search?hl=ru&q=P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&meta= ishodnik: Publicejis: vilkacis / Datums: 12.10.2007 23:35 http://66.102.9.104/search?q=cache:RRvpQH_fvxAJ:www.visulatvijai.lv/index.php%3Fkat%3Dn%26id%3D1156318247+P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&hl=ru&ct=clnk&cd=9&gl=lv "Latviesi" ir tikai "latgalu" jaunakais nosaukums. Latvijas lielako dalu (pasreizejo Latgali un lielako pasreizejas Vidzemes dalu) apdzivoja latgali jeb leti. Pec zemgalu lielakas dalas aiziesanas uz Lietuvu Zemgale palika tikpat ka tuksa (to apliecina ne tikai vecas chronikas, bet ari archaiologija). Pakapeniski latgali kolonizeja Zemgali. Tiesi tapec latviesu (latgalu) valodas vidus dialekts ir izplatits ne tikai Vidzeme, bet ari Zemgale. Senas Kursas lielaka dala atrodas Latvija, tomer ta ir ziemelu - mazak apdzivota dala. Salidzinot ar latgaliem kursi bija mazakuma un laika gaita parlat[gal]iskojusies. Ari Kurzemes dienvidos ir izplatits vidus dialekts jeb latgalu valoda (ar kursu valodas ietekmi gan). Visa Latvija paslaik runa latgalu valoda, tikai laika gaita to sakusi saukt par latviesu valodu. Tas ir viegli izskaidrojams. Vacu valoda latgalus jau izsenis sauca par latviesiem - Lett[gal]i - Lett - Lettisch (no ta ari krieviski "latis" [latys], poliski "lotis"). Slavi vardu "latis" agrak izrunaja mazliet citadi - [latuis]. No ta ari latgali ir parnemusi savu jaunu pasnosaukumu - latuisi, latviesi. Cita lieta, ka pasreizeja Latgale ilgstosi atradas Polijas sastava, kadel ari ieguva gan katolicismu, gan pasreizejo izrunu (dialektu). Ja Vidzemes un Kurzemes latgalu/latviesu valodu ietekmeja vacu macitaji un muiznieki, tad Latgales latgalu/latviesu valodu stipri ietekmeja polu garidznieki un pani. Te ir interesanti atcereties, kas tajos laikos bija Polijas valsts. Taja ietilpa galvenokart polu, baltkrievu un leisu zemes, un taja bija loti stipra parpolosanas (polonizacijas) politika. Tatad parpolosana ir skarusi ari Latgali. Bet jaatceras, ka Polijas varu parstaveja ne tikai poli, bet liela mera ari baltkrievi. Vini parpolosanas politiku biezi biezi pekopa sava - baltkrievu (vai puspolu pusbaltkrievu) valoda - ka maceja, ta runaja. Ari Baltkrievijas tuvums un saimnieciskie sakari veicinajusi parnemt aizguvumus no baltkrievu valodas. Tas nakamais posms - Polija tika sadalita un Latgale iekluva Krievijas imperijas sastava. Te var noradit uz piecam lietam: pirmkart, Latgale ietilpa Vitebskas guberna, tatad sakari ar baltkrieviem bija loti ciesi; otrkart, poli dazas reizes bija sacelusies pet Krievijas imperiju, un Krievija ne tikai apspieda polu sacelsanos, bet ari pastiprinaja bijuso Polijas zemju parkrievosanu (rusifikaciju), tika aizliegt ari latinu alfabets, apspiestas vietejas valodas, baltkrievi toreiz ieguva savu pasreizejo nosaukumu (agrak baltkrievi, kas dzivoja centralaja un dienvidu Baltkrievija, saucas par litviniem, bet lai tos attalinatu no poliem un pietuvinatu krieviem, saka saukt par baltkrieviem vai mazkrieviem); treskart, Latgali bija parpludinajusi krievu un baltkrievu kolonisti (1920.gada Latgale latviesi bija tikai nedaudz vairak par pusi); ceturtkart, Latgale dzimtnieciba tika atcelta tikai 1861.gada - divas paaudzes velak neka pareja Latvijas dala, lidz ar to Latgales latviesi velak sakusi izglitoties un kopt savu nacionalo pasapzinu; piektkart, katolicisms un protestantims nebija diez cik draudzigi, kas vairoja neuzticibu. Visi sie apstakli veicinaja parmainas Latgales latgalu/latviesu valoda. Vistiraka latgalu valoda ir saglabajusies tiesi Vidzeme, kas kluvusi par pamatu pasreizejai literarajai latviesu valodai. Bet vislielakas parmainas ir notikusas Kurzeme - kursu valodas ietekme un Latgale - slavu valodu ietekme. Var piezimet, ka Krievijas imperijas 1897.gada tautas skaitisanas rezultatos leisi un zemaisi ir noraditi ka divas dazadas tautas. Savukart Kurzemes gubernu, Vidzemes gubernas dienviddalu un Vitebskas gubernas rietumdalu ir apdzivojusi latviesi. AndR Latgales pārpoļošana un pilnīga katolizēšana Cīņas vēl dažus gadus turpinājās, bet 1629. gadā bija noslēgtsAltmarkas pamiers. Tas arī bija tikai pamiers. Altmarkas pamierā Zviedrija ieguva latviešu un igauņu apdzīvoto Vidzemes daļu. Austrumvidzeme – mūsu Latgale, tā sauktā poļu Vidzeme, Inflantija (Inflante poļske – poliski) – palika poļu varā līdz 1772. gadam, kad Polijas pirmajā dalīšanā toreizējās Polijas austrumu novadi līdz ar šo Inflantiju nāca Krievijas varā. Un šī Inflantija – mūsu Austrumvidzeme, mūsu Latgale – kļuva pilnīgi katolizēta un lielā mērā arī pārpoļota. Poļi izrādījās par spēcīgākiem pārtautotājiem nekā vācieši. Vāciešus uzskata par lieliem pārtautotājiem, bet poļi viņus vēl pārspēja. Poļi pārtautoja pat Latgales vācu muižniekus. Vai varat iedomāties, ka kādu vācu muižnieku var pārtautot? Poļi to varēja. Mēs dzirdējām, cik neatkarīgi un norobežoti vācieši turējās no mums – latviešiem, bet poļi to varēja. Un, protams, muižnieki pārgāja katoļu ticībā. Tur bija dažādi ceļi. Vispirms jau viņiem kā katoļiem uzreiz bija lielas privilēģijas. Evaņģēliskie bija otrās šķiras cilvēki Polijā un tika tikai pieciesti līdz atkal kādām jaunām represijām vai vajāšanām. Polijas galms bija ļoti spožs. Iespēja tur grozīties un klanīties pa Varšavu – tā nu arī bija iekārojama lieta, bet priekš tā vajadzēja būt katolim. Tad – daiļās polietes pievarēja dažu labu no šiem nepoļiem, nekatoļiem un, kur jau bija katoliete sieva, tur nenovēršami arī vīrs un visa nākošā ģimene bija katoliska. Tādā veidā, jāsaka, katolietes ir katolizējušas mūsu Kurzemē vairākus novadus – Alsungu, Skaistkalni – tur visur ir bijušas tās enerģiskās, daiļās poļu dāmas, kuras ir panākušas to, ka muižnieks arī tapis katolis. Un muižnieks, tapdams par katoli, arī savu novadu tūlīnās, protams, vērsa uz katolicismu. Tā, lūk, tas bija! Poļi sadalīja zemes katoļiem un sadalīja tās arī vēl poļu muižniekiem, tā kā šī pārpoļošana un katolizēšana gāja pilnā spēkā. Un, ja statistika Latvijas laikā konstatēja, ka mums Latgalē ir samērā liels procents poļu tautības cilvēku, tad īstenībā tie nav nekādi poļi – tie ir latvieši, tikai pārpoļoti ar katoļu baznīcas starpniecību. Lietuviešiem tā jau bija vēl lielāka traģēdija. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas bija arī otrā rezidences pilsēta Polijas–Lietuvas valstī, kur grozījās visa augstā kundzība, tā jau bija tik piepoļota ar īstiem poļiem, un bez tam viss tas novads tika tik ļoti pārpoļots, ka poļi vēl vienmēr uzskata - tā ir bijusi netaisnība, ka lietuvieši dabūjuši atpakaļ savu galvaspilsētu, ko viņi poļiem bija 1920. gadā nelietīgi un pretī visiem nolīgumiem paņēmuši, jo, lūk, Viļņa esot poliska. Un visus šos novadus – Viļņas, Grodņas, Lidas novadus, kur dzīvoja lietuvieši un vēl tālāk – baltkrievi, poļi ļoti intensīvi appoļoja un pārpoļoja. Tā radās tā sauktā poļu minoritāte tur, kur tā nemaz ar Poliju nestāv nekādā sakarā. Poļu centieni Ukrainā bija tādi paši, bet Ukrainā viņi sadūrās ar lielu pretestību no ukraiņu puses, tur bija visādi cīņu paņēmieni, ar kuriem šī vēsture ir pilna. Tas mūs šinī gadījumā nesaista. Līdz ar poļu valdību šie poļu muižnieki sacentās savā starpā jaunu baznīcu celšanā, un zeme dabūja noteiktu katolisku raksturu – tika iesaukta par Māras Zemi. Ļoti rosīgi tur darbojās jezuīti un dominikāņi. Dominikāņi XVIII gs. sākumā radīja sev centru Aglūnas (Aglonas) klosterī ar brīnumdarītāju Marijas gleznu. Māras Zemes ķēniņienes reklāma ar visiem tiem festivāliem, kādus tur rīko, tiek tagad ar tādu īpašu pastiprinājumu kopta. Nu, kas tanī brīnumdarītājā ir tas brīnums? Brīnums ir jau pati tā brīnumdarītājas gleznas tapšana. Pēc pārstāstiem, kas, patiesību sakot, ir pasakaini (jūs paši varat to un tās kvalitāti novērtēt) – pēkšņi kaut kur Aglonas apkārtnē, kādā no mežiem atrasta šī brīnumdarītāja glezna, kas esot tā kā no debesīm nokritusi, jo neviens nav to pirms tam nekur redzējis. Un, protams, tūlīt tā arī sevi apliecinājusi ar dažādiem brīnumiem, tikai pašlaik kaut kā tos brīnumus vairs nedzird. Šie atsevišķie reklāmas centri – propagandas un reklāmas centri – ir ļoti raksturīgi katoļu zemēm, kur katolicisms ir jānostiprina nekatoliskos vai arī vāji katoliskos apvidos, vai apvidos, kā, piemēram, Dienvidamerikā, kur visa ļaužu ticība vēl ir pavisam pagānismam blakus. Tur taču viens tāds gadījums no vienas vietas tiek pārstāstīts kādā tādā apcerējumā: kaut kāds katoļu priesteris, dziļi nelaimīgs, viņam tāda maza draudzīte kaut kur kalnos, paši indiāņi maz rādās un nekas tur liels nav. Ja tur nenotiek kāds brīnums, tad vispār nekas labs nav gaidāms. Un, raugi, šeit, vienā jaukā dienā, tā augstāk kalnā kaut kur pēkšņi parādās kāds milzīgs spožums. Priesteris organizē līdznācējus, visi rāpjas kalnā un redz tur tanī alā, tādā kā klinšu alā vai spraugā ugunis, kaut tādas jau tur vairs nav, bet redz: tur ir viena Jaunavas Marijas glezna tapusi. Un tas ir, protams, brīnums. Uzreiz šis brīnums top zināms visā sādžā, visā apkārtnē, tur sāk saplūst jau tūkstošiem cilvēku, tiek izsludināti īpaši svētki un procesijas, un mazā draudzīte pēkšņi ļoti spēcīgi ”iet uz augšu”, jo tur ir radusies jauna svētceļojuma vieta – atkal viena brīnumdarītāja - glezna nonākusi no debesīm un tur kādā klinšu alā novietojusies. Tāds ļoti spēcīgs impulss. Pavisam jocīgi arī ir – tur, kur mēs dzirdam par šīm parādīšanām, beidzamā laikā ir konstatēti vairāki simti Marijas parādīšanās gadījumu. Un vienmēr par jaunu cilvēki piesaka, ka viņi ir redzējuši šādas vīzijas, bet nu arī vadība sākusi nedaudz tādu cenzūru visām tām lietām: vai nu viss tiešām tā ir bijis. Te vienreiz bija gribēts arī pie Aglonas redzēt Marijas parādīšanos. Kaut kas tur tā kā tādā miglā tāds balts rādījies, nezin, kas tas baltums ir bijis – vai tā kāda kaza bijusi vai kas – to nevar zināt. Brīnumi jau notiek. Un tie ir daudz brīnišķīgāki, nekā mēs iedomājamies. Redziet, no tā mēs saprotam nozākājumu par mūsu evaņģēliskās Baznīcas vājumu un to Luteru, kas ir iznīcinājis tik daudz laba, un ka vajadzētu visas tās ”labās lietas” atkal atpakaļ. Es domāju, ka tad, kad mēs ieskatāmies Baznīcas vēstures notikumos un kristīgo konfesiju praktiskajā dzīvē, mēs ar savu vienkāršo “nabadzību” – tikai ar Dieva Vārdu – stāvam pāri brīnumdarītājām bildēm un citiem amuletiem, kādi tiek kopti ar burvestības paņēmieniem: lūgšanu burvestības, iesvētītie amuleti utt. Mēs zinām, ka tā ir negantība Dieva priekšā. Jezuītu kolēģija un galvenā nometne bija Daugavpilī. Tur bija arī pārcelts Livonijas bīskaps. Un arī pieminētais Georgs Elgers tur bija darbojies, kura daudzie raksti, tulkoti no poļu un no vācu valodas, iznāca pēc viņa nāves. Sāka iznākt grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā grāmata Katķisms bija latviešu vidus izloksnē. Lai radītu šo nosargājumu pret bezdievīgo evaņģēlisko pasauli, pret visu negantību, lai pasargātu izglābtos Latgales ļaudis, sāka iespiest grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā tāda bija “Katūliskā Dzīsmu gromota Dīvam – Visuvarīgam par gūdu un latvīšim par izmocīšanu sorokstīta un izgotovūta”, Viļņā, 1730. gadā “Pī baznīckungu jezuītu”. Pareizrakstība visur sekoja poļu rakstības paraugiem. Ar Gustava II Ādolfa uzvaru un Rīgas ieņemšanu katoļu ticības restaurācija Vidzemē, kas sevišķi spēcīga bija kļuvusi pie Stefana Batorija, bija izbeigta. varēja brīvi turpināt Reformācijas darbu. Ar to Evaņģēliskā Baznīca noslēdzas viens posms mūsu Vidzemes Baznīcas vēsturē. Posms, kurā evaņģēliskās Baznīcas cīņa par savu pastāvēšanu bija izcīnīta, un mūsu Baznīcas vēsture no šī brīža gāja divās daļās katrpus Daugavai savu īpatu gaitu. Vidzemē sākās tā sauktie zviedru laiki, kas iezīmējās ar lieliem, spēcīgiem augšupejas momentiem evaņģēliskās Baznīcas dzīvē. No otras puses iezīmējās ar evaņģēliski luteriskās Baznīcas vēsturi Kurzemē, kur visa Reformācijas norise bija citāda nekā Vidzemē, daudz mazāk pakļauta tik krasām pārmaiņām un tāpēc daudz spēcīgāka, spējīga attīstīt un veidot savu īpato baznīcas iekārtu un dzīvi. № 21964, Latviešu valoda, 9 klase pomogite mnee!! man vajaga uzrakstit raksturojumu par japaniem.(tradicijas, ko ed,ka dzivo, kulturas,arejisskats un.t.t) labak ja budu latviski. iedodiet man sajtu vai uzrakstite..paldies Marin4ik http://www.icelo.lv/?ze=noderigaInfo-articles&sid=577 noderīgi! :) Gimme вот на русском - В японии существует старейшая в мире наследственная монархия.Её история началась ещё в 11 веке.Раньше императорская власть была неограниченой,и японцы считали императора богом. Занятие в школе проходят даже по субботам и воскресеньям.Препадаются как современные науки(информатика,основы бизнеса), так и традиционные предметы(литература,каллиграфия,арифметика,виды спортивной борьбы,рукоделие) Они носят одинаковую школьную форму,волосы также должны быть определённой длинны,что не всем нравится! Извени буквы кончились остольное щас напишу сообщением секунду Edziks http://www.liis.lv/kultvest/kultura/japana/teksts.htm http://lv.wikipedia.org/wiki/Jap%C4%81na http://www.animeblog.lv/index.php/2006/09/26/japanu-apgerbs/ http://woman.delfi.lv/relationships/sex/article.php?id=18599368&s2f=1 sie saiti nav visi bet seit ir daudz informacijas!!! kopee tik un liec sava esejaa!!! ieej WWW.GOOGLE.LV un mekle japāņu kultūta,ēdieni,u.t.t tu jau pati sapratisi dope http://lv.wikipedia.org/wiki/Jap%C4%81na alina1515 njuuu tas tak ir elementaari...uzraksti kaa izskataas japaanji nju es domaaju ka tu zini kaa vinji izskataaas :D to ko eed nju vinji galvenokaart eed riisus un dazaadus eedienus kuri sastaav no zaaleem...pie trtadiicijaam var pierakstiit par vinju ticiibu nju vinjeim ja es nemaldos ir budisms... japaanju\i ir loti civilezeeti un gudri cilveeki..ar augstu valsts ekonomisko liimeni..tradicionaalais apgeerbs ir kimono..lai veicas ceru ka mana informaacija nodereeja bet domaajju ka pieraksti googla un tur buus daudz vairaak :) № 21973, Ģeogrāfija, 9 klase Lūdzu palīdziet! Uzrakstīt eseju-pārspriedumu par dabas aizsardzību 1)kāpēc nepieciešams aizsargāt dabu 2)kas visvairāk piesārņo apkārtejo vidi 3)kādi pasākumi jāveic, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas aizsardzības problēmām Ļoti vajag! bavarde Mūsdienās lielo tehnoloģisko iespēju laikmetā dzīvs var palikt tikai tas, ko apzināti sargā un saudzē. Dabu nepieciešams aizsargāt, jo to iznīcinot cilvēks iznīcina pats sevi un savu nākotni. Diemžēl galvenokārt, tieši cilvēka darbības rezultātā tiek apdraudēta daudzu augu un dzīvnieku sugu eksistence, tāpēc daudzās pasaules valstīs cilvēki ir izveidojuši īpašus dabas parkus, lai saglabātu apdraudētos augus un dzīvniekus to dabiskajās dzīvesvietās un aizsargātu dabas komplektus. Arī Latvija nav izņēmums, jo šeit atrodas vairāki rezervāti – Grīņu, Teiču, Moricsalas, Krustkalna un nacionālie parki – Gaujas, Ķemeru un Slīteres, kuru uzdevums ir ne tikai aizsargāt dabu, bet arī informēt sabiedrību un pievērst tās uzmanību dabas aizsardzības problēmā, kā arī dažādi dabas liegumi un ainavu un dabas parki. Rezervātos dabas likumiem jābūt neierobežotiem noteicējiem, lai aizsargātu vai nu Latvijas dabai raksturīgu, vai kādu īpaši retu dabas kompleksu vai tā sastāvdaļu, kam ir sevišķa zinātniska nozīme. Rezervātu galvenais uzdevums ir saglabāt dabas kompleksus kā etalonus. Tajos pilnīgi izslēgta jebkura saimnieciska darbība, kas nav saistīta ar rezervāta mērķiem un uzdevumiem. Rezervātos arī maksimāli ierobežota cilvēku klātbūtne. Patlaban Latvijas Republikā atrodas 5 teritorijas ar rezervāta statusu: Moricsalas rezervāts, Grīņu rezervāts, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts; austrumu daļā: Teiču rezervāts un Krustkalna rezervāts. Krustkalna rezervāts (2826 ha) atrodas uz Madonas – Trepes vaļņa. Krustkalna rezervātā ir labi izveidojušies meži, vietām ar dižmeža vai gāršas iezīmēm. Šī rezervāta teritorijā ir daudz saldūdens avotu un saldūdens kaļķu nogulumi, kuru ietekmē veidojusies savdabīga flora ar daudziem reti sastopamiem augiem. Savdabīgs ir arī reljefie - 250 m augsti pauguri, daudz gravas. 1/1 kolba 2) visvairāk apkārtējo vidi piesārņo: a) gaisu - termo elektrocentrāles, kurās, lai ražotu elektroenerģiju, kurina akmeņogles, tās sadegot rada daudz SO2, (sēra dioksīds - skābie lieti) NOx (slāpekļa oksīdi - skābie lieti) - šie oksīdi ir bīstami cilvēku un augu, dzīvnieku veselībai. Zivju mazuļi iet bojā paaugstinātā skābumā, ko rada skābie lieti. b) ūdeņus - to krastos esošas rūpnīcas, piem., Jelgavas cukurfabrika pērn piesārņoja Lielupi. Aktīva lauksaimniečiskā darbība (minerālmēslošana) bagātina ūdeņus ar minerālvielām, notiek to aizaugšana - eitrofikācija. Dzīvnieki nespēj dzīvot tur. agent. manuprat dabu ir nepiecesams saglabat lai ari nakakmas paaudzes vareja izbaudit visu to kra6njumu kuru izbaudam mes . ka ari lai vini vareja est tadus augljus un darzenus kurus edam mes . bet musu dabu visi piesarnjo. vis vairak es domaju ka ar atkritumiem un ar ma6inas gazem, visur meza var atrast indigos dabai atkritumus :zales, plastmasu ,.... es domaju ka ir jareklome skaistu dabu un aicinat cilvekus saudzet to. ka ari sodit tos kuri piesarnjo. www.helpriga.lv dabair jaizsargā jo tai draud znīciiba un ne tikai tāpēc. ja daba ir piesārārņota ts arī ietekmē musu veselibas stāvokli. Kad dabas resursi sāk zust visi sāk spriedelēd par dabas aizsargāšanu lai gan par to bija jādomā daudz ātrāk.daba ir jaizsargā jo te ir muusu mājas! vidi piesārņo gan rūpnīcas, gan automašīnas gan lidmašīnas bet visvairāk rūpnīcas. ķīmiskās rūpniicas. ķiimiskas rupnicas izplata indiigas vielas kas nonāk zemes atmosfērā, gaisā, udeni. un citur.visvēlamaak buutu ja katrā valstī vienu meenesi buutu (aizargu diena) kas noziimee katra iestade sakopj dabu. Gimme 1)tāpēc ka ja mēs visi to nedarīsim visa pasaule būs ļoti natīra un dzīvot te vairs nevarēs neviens. 2)tie kuri ne mīl savu pasauli un nemīl dabu,tie kuri brauc uz piknikiem un mēta daudz atkritumu,tie kuriem vis nav vajadzīgs. 3)vajag darīt dažādus konkursus lai cilvēki nedarītu tā lai pēc tam vaidzētu vākt atkritumus.vajag cilvēkiem staigāt un parkos savākt atkritumus lai būtu viss tīrak № 21974, Sports, 10 klase Jāsastāda vingrinājumu komplekss vienai stundai. ... Разминка 5 мин Игра в футбол 15 мин ( отдельно девочки и мальчики) Прес 10 мин Вис 10 мин Конец урока. Raitis Kakla locisana,roku ,ar rokam aizsniegt liidz kaajaam,kaajas saliecot stipri un aatri lakstiituz gridas,ar celiem aizsniegt lidz kajam Specialist st pietupieni,atspiesanas,skrejiens augsticelot celus,abas rokas aplveida kustiba uz prieksu un atpakal,škerites uz prieksu,škerites atpakal,krust solis,špagats,skrejiens uz katru trešo soli pietupiens,skrejiens uz katru trešo soli izklupiens,vardites,zosu gajiens. agent. saksim stundu ar vienkar6iem vingroumiem : var paskriet, palekat ar lecam auklu vai vel kaut ko pec 10 minutem var 1)uzspelet speli: futbollu backetbollu,tautas bombu... 2) vai turpinat vingrojumus : 6pagati,lekt uz augstumu/talummu un veik cituss gimnastiskus uzdevummus . lera VINRINĀJUMs 1.Vēdera preses vingrinājums. Celties, lāpstiņas atstājot pie zemes. 2.Vingrinājums muguras lejas daļai. Stiept kāju atpakaļ, noturot to piecas sekundes. Viens piegājiens 3. Vingrinājums sānu muskulatūrai. Hanteļu svaram jābūt tik lielam, lai izpildīt pēdējo reizi būtu patiešām grūti.4.Stieņa spiešana no krūtīm., , 10 reizes 5 Kāju vingrinājums Pietupieni ar stieni aizmugurē, 10-12 reizes 6.Parasti pietupieni. 7.Hanteļu izvēršana uz sāniem. 9.Bicepsu vingrinājums Tricepsu vingrinājums, 10 reizes. Atpūta starp piegājieniem 30 sekundes - 2 minūtēm № 22111, Latviešu valoda, 7 klase напишите пожалуста 70 частей тела, только с гарумзим спасибо!uzrakstiet lūdzu 70 ķermeņa daļas, tikai ar garumzim paldies! lera gālva ķermenis kājas ausis degins acis mute uzacis vaigi zods kakls rokas pirksti veders krūtis pleci pēdas lupas nagi mugura locitavas Pumba kāja, pēda, krūtis, papēdis, apakšstilbs, augšstilbs, apakšdelms, augšdelms, lūpas, vēders, acs plakstiņš, ღа так нечестно 1-galva 2-uzacs 3-acs 4-deguns 5-mute 6-zobi 7-kakls 8-plauši 9-sirds 10-rokas 11-kājas 12-vēders 13-pirksti 14-atslēgkauls 15-augšdelmas 16-rības 17-augšstilbas 18-apakšstilba kauli 19-lapstiņa 20-muskuļi( sorry bolse ne znaju ne soobsaj o spame banuciic Kājas,Rokas,Galva,Ausis,Deguns,Mēle,Zobi,Pirksti,Vēders,Mugura! Nezinu wairāk! 1/1 № 22133, Latviešu valoda, 11 klase Luudzu paliidziet pareizi salikt pieturziimes. 1/1 kolba 1) Skatos pa logu un domāju: „Redz, kā pievīlies,” 2) Kad tevi iestādīja, tu biji princesīgi smalka un trausla, trīcēji no vēja un rasas, pat no jūnija saules. 3) Tev nepatika ne zeme, kur tev jāaug, ne debess, no kuras jadzer. 4) Tev bija vienalga, ka citas rozes, spēcīgas un staltas, dzina jaunas atvases pa labi un pa kreisi, ka sacentās savā krāšņumā. 5) Tev bija vienalga, ka dusmās uzgriezu tev muguru. 6) Ak, nu nonīksti taču, ja neesi dzīvotāja, nemoki zemi ar savu bezcerību, tak redzi, ka Jāņu laiks jau garām un ka jūlija svelme arī! 7) Tev bija vienalga, jo tu paliki tāda, kā iestādīta – tieva, trausla, ar deviņām bālām, sīkām lapiņām. 8) Vai tu prātoji, ja vasara nav mūžīga, vai vērts censties augt un ziedēt, jo tik un tā reiz atnāks salnas? 9) Ko tu domāji, princese Roze? 10) Nu, tu esi pāraugusi savu māsu, agrāk tik skaisto un stipro, un tumši zaļa ries pirmās pumpuru lāses, bet salna no purva kāpj arvien augstāk. 11) Nu tu lūdzies: „Lepnā Saule, kapēc esi tik vēsa un skopa? Diena mīļā, kāpēc esi tik īsa?” 12) Bet salna kāpj kalnā un tu ubagojies, lepnā, lūgdamās skopo sauli un liedama asaras par to, ka tev nav bijis ziedu. 13) Bet es, patvērusies istabas siltumā, ik rītu veroties pa logu, domāju: „Brīnumi nenotiek vienalga, vai tu princese, vai pelnrušķīte,” 1/1 № 22265, Filosofija, 12 klase Vajag referatu par (Vai kultūras attīstība nodrošina laimi?) bavarde http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=15&w_id=370175 agent. Lai atbildētu uz šo jautājumu vispirms ir nepieciešams noskaidrot vārdu “kultūra”, “attīstība” un “laime” jēdzienus. Lai gan skaidrojumi ir ļoti daudz (vārdam ”kultūra” ap 300), es izvēlējos tos, kas, manuprāt, vistiešāk un precīzāk raksturo šos jēdzienus. Kultūra (lat. Cultūra, apstrādāšana, kopšana) - ir vēsturiski un sociāli nosacīta, dažādos cilvēka darbības veidos iemiesota cilvēka attieksme pret dabu, sabiedrību un pašam pret sevi, attieksme, kas rosina cilvēku darboties, reglamentē un regulē cilvēka darbību visās viņa darbības un eksistences jomās un nodrošina sabiedrībai adaptācijas iespējas un spējas mainīgajā pasaulē.1 Attīstība – viena no fundamentālajām filosofiskajām kategorijām, kas raksturo neatgriezenisku un likumsakarīgu materiālo un ideālo objektu maiņu, kā kvalitatīvo tā arī kvantitatīvo. Ļ. Vigotskis par “attīstību” uzskata : 1)pāreju no naturāliem (dabiskiem) uz augstākiem (kulturāliem) psihiskiem procesiem, 2)vielas (dabiskas parādības) pārvarēšanu un formu (aktīvs pamats), pakļaujoties sociālam noteikumam. Laime – objektīvā nozīmē - likteņa labvēlība, subjektīvā – šīs labvēlības izjušana, tīksmes, pacilātības, apmierinātības un prieka stāvoklis. Laime saistīta ar visu īstu vērtību sasniegumiem un tieksme pēc tās var segtie ar tieksmi pēc dziļākām vērtībām. Turp. failaa 1/1 Sk1N Vai kultūras attīstība nodrošina laimi? Ja uz šo jautājumu vajadzētu atbildēt apstiprinoši vai noliedzoši es atbildētu “jā”. Bet šajā jautājumā ir ietverta tāda doma ka, lai atbildētu nepieciešams izvērtēt kas ir “kultūra” un “laime”. Vārds kultūra nācis no latīņu valodas, kur cultura vispirms nozīmēja augsnes apstrādi. Vēlāk šo vārdu šo vārdu sāka attiecināt uz intelektu un garīgo kopumu. Pateikt universālu kultūras definīciju ir grūti. Viena no precīzākajām ir sekojoša: 1.dala beigas № 22293, Ģeometrija, 12 klase regulāras četrstūra prizmas diognāle ir t un ar tā skladni veido 30 grādu lielu leņķi.Aprēķināt przimas pamata laukumu. omnium mala, kura atrodas pret 30 gradu lenki ir vienada pusei hipotenuzas, tas nozime ka augstums ir t/2 sanas malu atrodam pec pitagora teoremas: s.m. = kvadratsakne no (t*t + t*t/4)= t/2 kvaratsakne no 3 pamata laukums ir sanu mala kvadrata: (t/2 kvaratsakne no 3) kvadrata = 3 * t kvadrata / 4 (ta ir atbilde) № 22335, Latviešu literatūra, 5 klase Vajag labo oficiālo ziemassvētku apsveikumu, varbūt arī pantiņš. Liels paldies! kika Lai tev labi pavaditi ziemassvetkiem un bagats jaunais gads! linda Klusā un baltā naktī Svētums vieno mūs. Krīt sniegpārslas, lido sapņi, Bet zem brīnuma spārniem Piepildīts laiks Mirdz kā Ziemassvētku Zvaigzne. Balts un kluss Šis laiks, Balts un kluss... Vien eņģeļu gaviles Dzirdamas visur, Kas vieno mūs Zem debesīm, Un dāvā mīlestību, Lai kā svētumu glabātu. Артур Tik balts un kluss...tie gaidot aiztur elpu... Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs Un, siltām rokām skaudams zemes telpu, Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars. Pienācis laiks, kad zvaigžņu Putekļi nogulst zem kājām Un egle mirdz gaiši katrā mājā, - Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks. Tumšo dienu baltais klusums Laukiem siltu sagšu klāj. Sveču liesmās atspīd mēness, Zvaigznes zemei mieru vēl. Ar Ziemassvētku baltajām kamanām Eglīšu gaismā Brauksim Jaungadam pretī, Līdzi ņemot tik labās dienas, Gaišās domas un cerību putnus. Es ticu, ka ir brīnum agent. labdien mans dargajs draugs ! apsveicu tevi ziemassvetkos !!! novelu tem visu to labako ! veselibu, labus draugus , un daudz prieka !!!! priecigus ziemassvetkus ! anja Leruusik Ziemassvetki Mili, augsti Vienmer musu majas jus esat gaiditi Ak sie jaukie Ziemassvetki J. Rainis   4/193   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv