| Meklēšanas rezultāti - 'literatura' | № 25477, Latviešu valoda, 11 klase Uzrakstiet vēstījumu nākamajām paaudzēm par savu laiku vai par to laiku, kurā jūs vislabprātāk dzīvotu un kāpēc? napiwite kto mozet pozalusta! zaranee spasibo | | |
| |
kašķīte | Vзstоjums.
Vзlos pastвstоt par laiku n vietu, kurв dzоvoju. Turp. skat. pilikumaa | | |
| |
DJ Kalle | Kad gribi uzrakstīt kādu darbu vienmēr ir grūti to sākt. Nekad nevari atrast pareizos vārdus, lai lasītājam būtu interesanti lasīt un patiktu. Tāpēc es izmantoju mazu viltību, lai uzsāktu savu eseju par to, kas man rūp. Kas tas būs? Tā būs literatūra. Man patīk lasīt grāmatas, man patīk vārda skaistums un es ceru, ka protu atrast pareizos vārdus, lai izteiktu savu domu. Man arī rūp tas, ka mūsdienās daudzi jaunieši nelasa grāmatas. Saprotu, ka tagad daži domās: „Par ko viņa sevi uzskata?! Grāmatu tārps!”, citi – „Man tās grāmatas itin nemaz nav vajadzīgas. Es bez tām tāpat varu dzīvot!, bet ceru, ka tomēr daži domās - „Paldies Dievam, ir vēl kāds, kas arī tāpat uzskata kā es un savās domās neesmu viens.” Pirmajiem es atbildētu, ka uzskatu sevi par vienkāršu grāmatu mīli, otrajiem, ka es mēģināšu viņus pārliecināt par pretējo, bet trešajiem: ”Sveiki, draugi, ceru, ka jums patiks.” Jūs, protams, saprotat, ka es te izliekos par muļķi.:) Patiesībā man patiešām rūp tas, ka mūsdienu jaunatne, un es tajā skaitā, var pajautāt grāmatnīcā vai ir grāmata par suņu audzēšanu „Trīs laivā neskaitot suni”. Jautājums jauniešiem: „Cik bieži jūs atverat kādu grāmatu, piemēram, R. Blaumaņa noveles?” Jūs tagad atbildēsiet, ka ja jums būtu vairāk laika, jūs noteikti lasītu klasiķu daiļdarbus. Bet laika vienmēr pietrūkst. Varbūt jums ir taisnība, bet tomēr jūs nepiekrītat, ka tagad lasa mazāk nekā agrāk? Tad nākamais jautājums – Kāpēc? Es mēģināšu atbildēt.
Turp. sk. failaa | |
| | № 25584, Latviešu valoda, 9 klase Люди, помогите, пожалуйста! Мне нужна рецензия на любую книгу на латышском. 10-15 предложений, больше не надо. Помогите, прошу!
Cilvēki, palīdzēt man, lūdzu! Man vajāg recenziju pār jebkuru grāmatu. Recenziju vajag rakstīt latviešu valodā. 10-15 teikumi. Palīdzēt man, lūdzu! | | |
| |
pelej | Recenzija ir par grāmatu "Mobijs Diks". Grāmata būtībā ir par cilvēka vēlmi būt pārākam par dabu. "Mobijā Dikā" lieliski r parādīts ka tam dabas spēku pārspēt nav lemts. Mobijs Diks ir lielais, baltais valis, kura medībās ir devušies daudzi vaļu mednieku kuģi, bet valis tos vai nu nogremdējis, vai nu aizbēdzis no tiem.Tā kā valis palicis nenomedīts, tam ar laiku tiek piedēvētas tādas kā dēmoniskas īpašības. Tā nu nomedīt leģendāro vali dodas kapteinis Ahābs. Ahābs vēlas atriebties valim, jo šā vaļa dēļ viņš zaudēja kāju. Grāmata ir piedzīvojumu pilna. Ieteicama labas literatūras cienītājiem. | | |
| |
Алексей* | может быть это поможет | | |
| |
kašķīte | iespejams noderēs! | |
| № 25740, Latviešu literatūra, 8 klase Uzraksti stāstījumu par kādu gadatirgu, izmantojot vārdus: daudz, maz, cik, tik, vairāk, vismazāk! Lūdzu palidzet! | | |
| |
kniipucis | Izmantošu nelielu stāstiņu no savas klades literatūraā par gadatrigu :
Katram sanāk kādreiz iegriezties tirgū - gadatirgū. Var redzēt ka cilvēki pērkas vairāk tur kur ir lētāks, respektīvi preces maksā maz. Pieejot pie tirgotāja var uzzināt cik maksā prece, vai arī pie preces ir pielikta cenu zīme. Katrs pērk tik cik naudas maks atļauj - cits vairāk, cits mazāk.! | | |
| |
helovin | Lieldienu gadatirgus.
Bij skaists lieldienu rīts. Mazā Anna ar mammu taisījās doties uz gadatirgu. Annai tā bija pirmā reize kad viņa būs lielajā,cilvēku pārdrūzmētajā pūlī,ratiņu,groziņu un visvisādu mantu pārpildītajā laukumā-tirgū. Tā arī viņas devās ceļā. Kad viņas bija nonākušas līdz tirgum,Anniņa iesaucās: "Ak,cik te ir daudz cilvēku!" Bet māte tik nosmējās. te bija maz vietas kur izspraukties,vairāk gan aizņēma lielie rati. Bet vismazāk vietas tomēr bija pašiem pārdevējiem. | | |
| |
Lil Lauruc | Liepājas gadatirgus. Piem. Es biju Lipeājas gadatirgū tur bija daudzi cilvēki kas rādija piem kādi medi puķu stādus garšigas medus maizes daudzi pat dod nogaršot.Man visvairāk patika rotas kas tika NO DZINTARIEM UN MELNIEM AKMEŅIEM TAISĪTAS TAS BIJA VISLABĀKAIS VISĀ gadatirgū.Es tur nopirku krelles ar savu horokopa zīmi man ļoti patika un arī manām draudzenēm ;) Es tagad bieži eju uzviskautkādiem gadatirgum tur var bū ļoti labas rotas un var nopirkt.No ši brīza gadatirgus ir labākie. | |
| № 25802, Mūzika, 8 klase kas ir impresionisms?? | | |
| |
kašķīte | http://lv.wikipedia.org/wiki/Impresionisma_literat%C5%ABra
http://216.239.59.104/search?q=cache:Gf7d6zB_dwoJ:www.liis.lv/makslasv/Impres/Impres/Ievads.htm+impresionisms&hl=lv&ct=clnk&cd=1&gl=lv
http://216.239.59.104/search?q=cache:-sET-Ik0TH4J:fizmati.lv/resursi/macibu_materiali/parejie_materiali/c_dalas_kursi/eiropas_kulturas_vesture_ii/datzb_kv2_md2_js.doc+impresionisms&hl=lv&ct=clnk&cd=7&gl=lv
http://216.239.59.104/search?q=cache:9ezS751ksBcJ:www.liis.lv/kultvest/kultura/k1920/teksts.htm+impresionisms+m%C5%ABzik%C4%81&hl=lv&ct=clnk&cd=1&gl=lv | | |
| |
ilze | Impresionisms kā estētiskais virziens radās Francijā. Tas iezīmēja jaunu attīstības ceļu mākslā. Daļēji impresionisms balstījās klasicismā, jo visi tā izcilākie pārstāvji respektēja klasicisma tradīcijas. Impresionisms galvenokārt ir sastopams glezniecībā, taču iespaidu māksla atbalsojās arī citos mākslas virzienos: literatūrā, mūzikā, tēlniecībā. | | |
| |
bavarde | Veiksmi! | | |
| |
DJ Kalle | Ceru, ak sis deres.. | | |
| |
Lacis | Impresionisms ir mākslas stils, kas radās 19. gadsimta sešdesmitajos gados Francijā. Sākotnēji šis stils saskārās ar asu kritiku, jo, lai padarītu attēloto reālistiskāku, tajā netika ievēroti tā laika akadēmiskās mākslas pamatnoteikumi, piemēram, tika izmantoti redzami otas triepieni, brīva kompozīcija, netika ievērota tradicionālās gaismēnu pārejas. | |
| № 25951, Latviešu literatūra, 9 klase Vajag domrakstu protams latviesu val. par kapec Mara Zalite saka rakstit 250 vardi. pliss help | | |
| |
Evita | Māra Zālīte gribēja izpausties, bet tā kā bija cenzūra viņa to nevarēja.Viņa gribēja atjaunot vārdu un dzejoļu jēgu Viņa gribēja uzrunāt savu tautu, viņai gribējās lai visi saprot kādā pasaulē viņi dzīvo. Sākumā viņa rakstija liriku, bet tad libretus. Varbūt cenzūras dēļ viņa nevarēja izpausties, bet tik un tā viņa bij laba rakstniece un tieši tapēc viņu atceras vēl tagad. (mazāk par 250 , bet nu apm ;) ) | | |
| |
werkis2 | Māra zālīte (1952 – ) Māra Zālīte ienāca literatūra 70. Gadu sākumā un drīzā laikā kļuva par plašā sabiedrībā iecienītu dzejnieci un dramaturģi, jo viņas daiļradē īpaši saasinātas visai latviešu tautai tik nozīmīgās izdzīvošanas un brīvības, tagadnes un nākotnes uzdevumu problēmas. Māra zālīte dzimusi 1952. gada 18. Februārī –aukstā Sibīrijas ziemas naktī – Krasnojarskas apgabalā. 1956. gada rudenī viņas ģimene atgriežas Latvijā. Mārai ir 4,5 gadu, kad pēc tālā ceļojuma ģimene nonāk Zemgalē – Slampes ciemā vectēva mājās Kalna Ķivuļos. Tur dzejniece pavada savu bērnību. 1967. gadā Māra pabeidz Slampes astoņgadīgo skolu, bet vidusskolas kursu apgūst Murjāņu sporta internātskolā. Tālākais ceļš ved uz Latvijas Valsts universitāti Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu, kura studē no 1970. – 1975. gadam. Vienu gadu (1974. – 1975.) dzejniece strādājusi Rakstnieku savienībā par tehnisko sekretāri, bet no 1975. līdz 1979. gadam – par referenti. 1979. gadā viņa uzņemta Rakstnieku savienībā un 1980. gadā ievēlēta tās valdē. No 1980. līdz 19882. gadam M.Zālīte vadījusi Rīgas jauno literātu studiju, no 1977. gada ir dzejas konsultante žurnālā “Liesma”, kopš 1989. Gada – žurnāla “Karogs” galvenā redaktore.
Turp. sk. failaa | |
| | № 26188, Bioloģija, 8 klase lūdzu paļidziet atrast zivs dzīves ciklu | | |
| |
Lacis | 1.stadija iksrs 2.stadija kurkulis 3.stadija kapurs 4. 2 stadija kapuram 5. 3. stadija kapuram 6. pieaugusi zivs | | |
| |
ingus | Lašveidīgās zivis un zivju sistēmātika.
Atkarībā no bioloģisko pazīmju kompleksa visa dzīvā pasaule, tai skaitā arī zivis, tiek iedalīta grupās. Lejupslīdošā kārtībā tās dalās tipos, klasēs, kārtās, dzimtās, ģintīs, sugās. Par sistemātisko pamatvienību tiek uzskatīta suga. Bez tam zinātniskajā literatūrā līdztekus konkrētās zivs nosaukumam attiecīgajā valodā gandrīz vienmēr tiek dots arī tās latīniskais nosaukums, kas raksturo zivs vietu sistemātikā. Latīniskais nosaukums aizvien biežāk tiek izmantots arī literatūrā makšķerniekiem – amatieriem. Tas dod iespēju plašākam makšķernieku lokam gūt precīzāku priekšstatu par zivi. Jo ne katrs sapr | | |
| |
hhlady | To var iedalīt vairākos periodos, no kuriem visizteiktākie ir upes periods, barošanās periods un vairošanās periods. | | |
| |
kaspiko | 1. Ievads. Zivju ekoloģijas priekšmets. Zivju ekoloģiskās grupas un to raksturojums. 2. Zivju galvenās taksonomiskās grupas un to bioloģiskais raksturojums. 3. Zivju pielāgošanās abiotiskajiem vides apstākļiem. Temperatūras, sāļuma, ūdenī izšķīdušo gāzu un gaismas ietekme uz zivīm. 4. Biotisko (iekšsugas un starpsugu mijiedarbība) faktoru ietekme uz zivīm 5. Zivju dzīves cikla galvenie periodi 6. Zivju vairošanās un attīstība. Zivju iedalījums pēc vairošanās vietu rakstura. Galveno zivju grupu vairošanās stratēģijas. 7. Zivju augšanas īpatnības un to sezonālais raksturs. Biotisko un abiotisko | | |
| |
Blizko | info par ziviim.. Ceru, ka paliidzees http://lv.wikipedia.org/wiki/Zivis | |
| № 26214, Latviešu valoda, 8 klase uzrakstat 4 teik, lai katram būtu savs savrupinājumu veids t.i. savrupināta apzīmētāju grupa, pielikuma grupa, divdabja teiciens, apstākļu grupa | | |
| |
evuks | divdabja teiciens-Ātri skriedams,Jānītis nokrita. savrupināts apstāklis-Šodien,skaistā janvāra pirmdienā,bērni ar prieku nāk uz skolu. savrupināts pielikums-Rainis,populārs un gudrs rakstnieks,ir sarakstījis skaistus dzejoļus. savrupināts apzīmētājs-Pirmdien,nedēļas pirmajā dienā,Jānis nodarbojās ar sportu Oskars pastaigājās. | | |
| |
Lacis | 1.Savrupinats apzimetajs. - Gar visam sienam slejas gramatu plaukti , pilni ar gramatam. 2.Savrupinats pielikums- Vandai , Andra meitai , pilsetas nomale maja , kuti govs ar telu vesels vistu bars. 3.Divdabja teiciens - Liepu lapotne izgulejies , vejs visu dienu pa plavam skreja, pa kokiem lodaja , iegriezas darzos , krajot smarzu pie smarzas, 4. Asptakla grupa- Toreiz , pirmaja rita, Annu pamodinaja koku viegla cikstona un udens slaksti. | | |
| |
-soulmate | 1.) savrupināts apzīmētājs. Jūra, pelēka un auksta, slēpjas miglā. 2.) savrupināts pielikums. Ojārs Vācietis, dzejnieks, raksta arī bērniem. 3.) savrupināts apstāklis. Šeit, 3.stāvā, ir daudz puķu. 4.) savrupināts divdabja teiciens. Lasot grāmatu, viņš aizmiga.
Jābūt ir pareizi, jo šos teikumus diktēja skolotāja. ;) | | |
| |
kašķīte | pielikuma grupa - mazie, ziņkārīgie draiskuļi, pavadītāji, kā kurais apģērbies, zilganiem degunteļiem, nosaluši skrēja barā līdz. (V.Branks)
apzīmētāja grupa - Tik negaidīts un spalgs, ka pirmajā brīdī var samulst.
apstākļa grupa - Pašā vakarā, pustumsā, apklusa pēdējie šāvieni - medību sezona bija beigusies.
Divdabja - Uz viena stiebra uzrāpies, gliemezis sataustīja nākošo stiebru. | | |
| |
snow | Reinis, mūsu tautas dzejnieks, savu mūžu veltījis literatūrai.
Dzejnieka talants, nepārspējams un radošs, palīdz paaudžu paaudzēm iemīlēt Raiņa darbus.
Šveicē, tālu prom no dzimtenes, aiziet viņa mūža labākie gadi.
Dzīvodams svešumā, dzejnieks nekad nav aizmirsis savu tautu. | |
| № 26257, Literatūra, 8 klase Grāmata: Literatūra 8.kl. (Milzere M. u.c.) Uzdevuma numurs: nav Mums skolā ir jāsatajsa savs projekts par Edvartu Virzi ! Lūdzu palīdziet man ar šo projektu. Varat lūdzu uzrakstīt kautko par Edvartu Virzi, jau iepriekš palsies. :) | | |
| |
DJ Kalle | Edvards Virza (1883 - 1940) 09.05.2005 Skatīts 15470 reizes Edvarta Virzas personība un darbi vairāk nekā četrdesmit pēckara gadus bija noklusēti. Par viņu nerakstīja, viņa darbus neizdeva, taču Virzas grāmatas tika meklētas, par tām diskutēja, jūsmoja. Tikai pēc 1985. gada beidzot atļāvās atklāti un nopietni runāt arī par vienu no visizcilākajiem un vislatviskākajiem mūsu literatūras dižgariem - par Edvartu Virzu.
Turp. sk. failaa | | |
| |
HaCKer | Darbs ir failā | | |
| |
hhlady | http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=84 Edvarta Virzas personība un darbi vairāk nekā četrdesmit pēckara gadus bija noklusēti. Par viņu nerakstīja, viņa darbus neizdeva, taču Virzas grāmatas tika meklētas, par tām diskutēja, jūsmoja. Tikai pēc 1985. gada beidzot atļāvās atklāti un nopietni runāt arī par vienu no visizcilākajiem un vislatviskākajiem mūsu literatūras dižgariem - par Edvartu Virzu.
| | |
| |
Ilgaaa | Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis 1883. gada 27. decembrī, miris 1940. gada 1. martā) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs. Padomju laikā viņa personība un darbi bija noklusēti. Biogrāfija
Turp. sk. failaa | | |
| |
Blizko | http://lv.wikipedia.org/wiki/Edvarts_Virza
Ceru, ka paliidzees ) Veiksmi darbaa ) | |
| № 26849, Literatūra, 11 klase Lūdzu palīdziet! Kādas ir galvenās līdzības un atšķirības starp romantismu un tautisko romantismu!? | | |
| |
mmazinjaa | Raksturīgākās romantisma īpatnības ir dabas pielūgsme, interese par bezgalīgo, tālo, kontrasti starp īstenību un ideāliem u.c. Vienlaikus ar reālisma un sentimentālisma attīstību latviešu prozas darbos un dzejā 19.gadsimta 70. – 80. gados uzplauka romantisms. Latviešu nacionālās literatūras sākumposmā romantisms izpaužas kā tautiskais romantisms. Šeit minami tādi autori kā A.Pumpurs, Auseklis, kuru sabiedriskie un estētiskie ideāli saistīti ar nacionālajiem centieniem pret vācu ideoloģiskajiem autiomiem. Ceru, ka noderēs!!! | |
| | № 27527, Latviešu valoda, 9 klase Kā atšķiras zinaatniskais stils no populaarzinaatniskaa un kas skaitās pie šiem stiliem : enciklopēdijas vai kas? ... :)
| | |
| |
martinsmumym | atšķiras ar to ,ka zinātniskajā stilā izmanto zinātniskus vārdus, bet populārzinātniskajā visi zinātniskie fakti ir paskaidroti plašai cilvēku daļai saprotamā valodā. Pie zinātniskā ir:enciklopēdijas un zinātniskās grāmatas. Pie populārzinātniskā ir:mācību grāmatas. | | |
| |
mishkinja | Zinātnisklais stils ir'kā teikt sarežģītāks, tajā ir vairāk svešvārdu. labi, mēģināšu tā kkā sakārtot: Zinātniskais stils raksta kādā konkrētā zinātnes jomā cilvēkiem, kas tajā jau ir izglītoti, to pārzin un zin tās terminus un svešvārdus, bet populārzinātniskā literatūra ir raksti par zinātni, bet vienkāršos vārdos izklāstīts, nav svešvārdu vai arī neapraksta lietas, kur vajadzīgas priekšzināšanas. Zinātniskā literatūra būs dažādi pētījumi, recenzijas, kkādu zinātnisko konferenču materiāli utt.. Populārzinātniskā literatūra vieglāka, vispārīgāka, piem raksti žurnālos u.c | | |
| |
edza18 | Taatad zinaatniskajam un populaarzinaatniskajam stilam ir taada atskiriiba ka zinaatniskajaa st. ir daudz zinaatnisku terminu, pop. zin. stils ir tad kad kkaadu zinaatnisku teemu izskaidro visiem saprotami bez kkaadiem svešvaardiem utt... nu enciklopeedijas pieder pie siem stiliem... visvairaak ir populaarzinaatniskaa stilaa veidotu enciklopeediju... nu taa cerams paliidzees!! | |
|
|