Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Meklēšanas rezultāti - 'virkne' № 31967, Fizika, 9 klase Atbildiet lūdzu uz dotajiem trīs jautājumiem. (: 1/1 snow 1. Elektriska pretestiba ir fizikals lielums, kas raksturo vaditaja ietekmi uz elektrisko ladinu plusmu elektriskaja kede. To mera omos. 2. I = U/R Stravas stiprums ir tiesi proporcionals spriegumam uz posma galiem un apgriezti proporcionals posma pretestibai. 3. Ir jaizmera Spriegums un Stiprums Zanda 1.Spriegums, jeb, precīzāk, elektriskais spriegums ir potenciālu starpība starp diviem elektriskās vai elektroniskās shēmas punktiem. Ja viens no potenciāliem ir nulle, respektīvi, punkts ir sazemēts, tad sprieguma vērtība ir vienāda ar otrā potenciāla vērtību. Tādēļ dažkārt terminus "spriegums" un "potenciāls" lieto kā sinonīmus, tomēr tas jādara uzmanīgi.MĒRA OMOS 2.I=U/R I-STRAVAS STIPRUMS MĒRA AMPĒROS U-SPRIEGUMS MERA VOLTOS R-spriegums(mera omos) 3. mainot spriegumu virkne sasleegtajaa ampermetra varam nolasit stravas sistemu, bet paraleli ieslegtaja voltmetra varam nolasit spriegumu, lazdoons 1 Elektriskā pretestība ir lielums, kas raksturo vadītāja pretestību elektriskās strāvas plūšanai un nosaka sprieguma kritumu uz tā. Vadītāja elektriskā pretestība ir atkarīga no tā izmēriem un katrai vielai piemītošās īpatnējās pretestības. mēra Omos 2. I=U/R ~> strāvas stiprums ir spriegums dalīt uz pretestību 3Spriegums ~> U=A/q un strāvas stiprums ~> I=q/t Buka Lūdzu! 1/1 № 32064, Algebra, 11 klase Kāds var kaut ko pastāstī par burbuļa algoritmu, lai es varētu uzrakstīt referātu? disko_diva „Burbuļa” metode Tā ir pati vienkāršākā no kārtošanas metodēm. Burbuļa metodē kārtošanas process sastāv no vairākām sērijām. Turpinājums failā-> 1/5 Pameliņa mana Kāpēc tādi kārtošanas algoritmi vispār ir vajadzīgi? Algoritmi ir radīti, lai apstrādātu informāciju. Nereti ir jāapstrādā vienveidīga informācija. Vieglāk ir strādāt ar jau sakārtotu informāciju. Sakārtotā informācijas masīvā ir vieglāk atrast nepieciešamos datus, izdarīt labojumus. Tāpēc ir izstrādāti dažādi algoritmi un arī metodes, kā salīdzināt šo algoritmu efektivitāti. Pastāv daudz un dažādu algoritmu; saliešanas algoritms ir viens no vienkāršākajiem kārtošanas algoritmiem.Droši vien katrs ir dzirdējis vārdu “algoritms” un ir lieliski sapratis, kas ar to ir domāts, kaut arī nav pūlējies šo jēdzienu definēt. Algoritms ir precīzs priekšraksts kāda uzdevuma veikšanai. Citiem vārdiem sakot, algoritms pasaka izpildītājam, kā veikt uzdevumu, paredzot visas iespējamās situācijas un kļūdas, nepieļaujot nekādu novirzīšanos un pašdarbību no izpildītāja puses.Labs algoritma piemērs ir mūzikas notis. Pēc notīm var izpildīt muzikālu skaņdarbu, jo notis viennozīmīgi nosaka, kādus taustiņus, kādā secībā un cik ilgi jāspiež uz klavierēm. Protams, dažādu klavieru skaņa var atšķirties, un katrs izpildītājs pieliek klāt arī kaut ko no sevis, taču tas netraucē klausītājam atpazīt skaņdarbu, jo notis ir viens no retajiem precīzajiem algoritmiem, kas uzrakstīti cilvēkiem. Pavārgrāmatās sniegtie algoritmi gan ir jau stipri neviennozīmīgi. Bieži vien garšvielu daudzums tiek noteikts “pēc garšas”, un daudzie tehnoloģiskie procesi paliek neizklāstīti. Tāpat netiek norādīts, ko darīt dažādās iespējamās, bet nestandarta situācijās. Tas tamdēļ, ka laba pavāra pieredze aizpilda šos robus. Arī bļodiņas, katla un pannas izmēri netiek norādīti. Bet, ja mazs bērns, palīdzot mammai, interpretē to pēc savas saprašanas, tad viņam gan jāsaka: “To lielo pannu nē, padod to ar sarkano kātu, lūdzu!” Robotam visas situācijas jāapraksta, savādāk tas sajūk prātā.. • Algoritms ir viennozīmīga instrukciju virkne, kas uzrakstīta izpildītājam saprotamā valodā. • Datoru algoritmi ir precīzas instrukcijas datora valodā - mašīnkodos. • Robotam viss būtu jānorāda precīzi, pat apraksts “pēc garšas”. Te gan rastos problēmas, jo “garša” no “garšas” dažādiem cilvēkiem var atšķirties. Tad laikam nākotnē, pērkot virtuves robotu, būtu jālūdz, lai tas tiek pārprogrammēts atbilstoši ģimenes garšas izjūtai. № 32287, Fizika, 11 klase pastāstiet kautko vairāk nekā grāmatā ir rakstīts par metālu elektrovadītspēju. Pameliņa mana Elektrovadītspēja ir lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu. Elektrovadītspēja ir elektriskajai pretestībai apgrieztais lielums. Liela īpatnējā elektrovadītspēja nozīmē mazu īpatnējo elektrisko pretestību. DJ Kalle Par elektrisko strāvu sauc elektrisko lādiņu virzītu kustību.1 Elektriskā strāva ir elektronu plūsma no vietas, kur elektronu ir pārāk daudz, uz vietu, kur to ir pārāk maz, līdzīgi kā ūdens plūst no augstāka līmeņa uz zemāku. Elektrisko strāvu galvenokārt ražo elektrostacijās. Daļu elektrības iegūst ķīmiskajās reakcijās baterijās vai gaismai iedarbojoties uz fotoelementiem. Elektrisko strāvu vadītājos un pusvadītājos sauc par vadītspējas strāvu. Metāli ir kristāliskas cietvielas, kurām ir virkne specifiku īpašību. Galvenās no tām: liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja, izteikts plastiskums, spīdība u.c. īpašības. Metālu elektrovadītspēju raksturo šādas galvenās iezīmes: 1) Elektriskā strāvā metālos rada brīvo ( kolektivizēto) elektronu plūsma. Tā ir elektronvadītspēja. Jonvadītspēju, kā tas ir, piemēram, elektrolītiem, metāliem praktiski var neievērot. 2) Metālu īpatnējā vadītspēja salīdzinājuma ar citām vielām ir relatīvi liela un savukārt īpatnējā pretestība- maza. 3) Metālu īpatnēja pretestība atkarībā no temperatūras mainās pēc komplicētam likumsakarībām. Augstās temperatūrās (vairumam metālu par austām var uzskatīt temperatūras, kas pārsniedz 100...200k) metālu īpatnēja pretestība ir lineāri atkarīga no temperatūras: ρ =ρ0(1+αt), Vārds “metāls” cēlies no grieķu valodas vārda metallon – šahta, raktuve. Līdz mūsu ēras sākumam bija zināmi deviņi metāli: varš, sudrabs, zelts, cinks, alva, dzelzs, svins, antimons un dzīvsudrabs. 1779.gadā fraņču zinātnieks A. L. Lavuazjē sastādīja pirmo “vienkāršo ķermeņu”, t.i., ķīmisko elementu, sarakstu, kurā jau bez minētajiem metāliem ietilpa vēl astoņi: bismuts, kobalts, mangāns, molibdēns, niķelis, platīns, volframs un arsēns. Arsēns ir nemetāls, taču pēc savām fizikālajām īpašībām tas atgādina metālu. No 18.gs. beigām atklāto metālu skaits strauji pieauga. 19.gs. pirmajā pusē atklāja platīna saimes metālus (rutēniju Ru, rodiju Rh, pallādiju Pd, osmiju Os, irīdiju Ir) un ieguva dažus sārmus un sārmzemju metālus(litiju Li, nātriju Na, kāliju K, kalciju Ca, stronciju Sr, bāriju Ba). No dabā sastopamajiem metāliem pēdējo atklāja rēniju Re 1924.gadā. 20.gs. vidū sāka iegūt radioaktīvos metālus (tehnēciju Tc, prometiju Pm, neptūniku Np, plutoniju Pu u.c.), kas dabā nav sastopami. Metālu vispārīgais raksturojums Parastajos apstākļos visi metāli ir cietas, kristāliskas vielas. (Izņēmums ir dzīvsudrabs, kura kušanas temperatūta ir –39oC.) Tiem piemīt laba siltumvadītspēja, elektrovadītspēja un kaļamība. Kompaktiem metāliem ar tīru, neoksidētu virsmu ir raksturīgs metālisks spīdums (piemīt gaismas atstarošanas spējas). Sasmalcinātiem metāliem šī īpašība zūd (izņēmumi – alumīnijs un magnijs) No vielas uzbūves viedokļa metāli ir vienkāršas vielas kam raksturīgs blīvs atomu kristālrežģis. Metālu kristālrežģu mezglpunktos atrodas gan neitrāli atomi, gan metālu katjoni, jo daļa no metālu vērtības elektroniem brīvi pārvietojas pa metāla kristālrežģi. Šie elektroni ir kopīgi visiem kristālrežģa joniem. Brīvos elektronus metāla kristālrežģos mēdz saukt arī par elektronu gāzi. Brīvie elektroni nosaka metālu un to sakausējumu elektrovadītspēju, siltumvadītspēju un gaismas atstarošanas spēju. № 32762, Ķīmija, 12 klase man vajag kautkādu informāciju par skropstu tušām...please.....varbuut kaads ir rakstiijis kautko kjiimijaa taadu..... Pameliņa mana centīšos palīzēt http://www.consumer-guide.lv/kosmetika/grims.htm , varbūt kauktas šeit tev noderēs lelliite02 tipisks vidēji dārgas skropstu tušas sastāvs: ūdens, bišu vasks, alkohols, parafīns, akrila polimēri, polietilēns, silikons un virkne citu līdzīgu vielu, metilparabēns, propilparabēns, pāris konservantu, kā arī krāsvielas, kuru izcelsme pircējam ir un paliks noslēpums. Savukārt «Logona» skropstu tuša satur: ūdeni, alkoholu, augu celulozi, sorbitolu (iegūts no cietes vai augļu cukura), jūras aļģu ekstraktu, ēteriskās eļļas, vizlu, ksantāna sveķus, kokosriekstu eļļu, aminoskābju un ēterisko eļļu pārstrādes vielas, citronskābi, no ieža iegūtu krāsvielu № 33735, Informātika, 11 klase Informaciju par mobilo telefonu vesturi, nelielu aprakstu par tiem un dazas interesantas lietas. Obligaati 1 A4 formaata lapu. disko_diva Mobilais telefons ir bezvadu ierīce balss un datu pārraidei lielos attālumos. Tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Tas balstās uz komunikācijām starp telefonu un bāzes staciju, kas savstarpēji atrodas relatīvi tuvu (GSM ne tālāk par 35km). Lai nodrošinātu sakarus plašākā teritorijā, lieto vairākas bāzes stacijas, kas nodrošina pārklājumu savā apkārtnē (šūnā). Šī iemesla dēļ, dažās valodās mobilos telefonus dažreiz sauc par šūnu telefoniem (angliski cell phone). Vēsture Pasaulē mobilie telefonsakari ir pazīstami kopš 20. gs. 80. gadu vidus. Latvijā mobilo sakaru ēra sākās 1992. gadā, kad Latvijas teritorijā sāka darboties pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons. Tajā laikā bija pieejami sakari 1G NMT standartā, kas darbojās 450 MHz frekvencē. Šis tīkls tika atslēgts 2002. gada beigās. 1995. gadā LMT ieviesa GSM. 1997. gadā sāka darboties otrs mobilo sakaru operators - Baltkom GSM, kas jau no sākuma darbojās GSM standartā. 2008. gada februārī Latvijā ir 4 mobilo sakaru operatori, no kuriem 3 (LMT, Tele2 un Bite) darbojas GSM (900MHz un 1800MHz) un UMTS (2100MHz) standartā un 1 (Triatel) darbojas CDMA-2000 (450MHz) standartā. Darbības princips Mobilais telefons darbojas pēc bāzes stacija-klients principa. Mobilo sakaru operators noteiktā teritorijā uzstāda vairākas bāzes stacijas, pie kurām pieslēdzas klientu mobilie telefoni. Klientam pārvietojoties, mobilais telefons automātiski pārslēdzas starp bāzes stacijām. Komunikācijas starp bāzes staciju (torni) un telefonu var būt analogas vai digitālas. Visi mūsdienu mobilo telefonu standarti lieto digitālās komunikācijas. Populārākais mobilo telefonu standarts pasaulē (un Latvijā) ir GSM, tas ir bāzēts uz TDMA tehnoloģiju. Vēl eksistē arī CDMA bāzēti standarti (to ir daudz), tos bieži vien sauc par CDMA. Analogajām mobilo telefonu sistēmām lietoja FDMA tehnoloģiju, jo TDMA tur izveidot ir problemātiski, bet CDMA - neiespējami. Analogās mobilo telefonu sistēmas klasificē kā 1. paaudzes sistēmas (1G), digitālās TDMA, lielākoties kā 2. paaudzes (2G), digitālās CDMA bāzētās sistēmas ir gan 2G, gan arī 3. paaudzes (3G), lai arī ne visas CDMA sistēmas ir 3G. Mobilo telefonu radiolinku (starp telefonu un bāzes staciju) datu caurlaidība (bandwidth) ir ievērojami mazāka kā fiksētajiem telefoniem, tāpēc te lieto skaņas signāla kompresiju. Tam vajag ievērojamus (relatīvi, salīdzinot ar fiksētajiem telefoniem) procesora resursus un tas samazina skaņas kvalitāti. Parasti šeit lietotie kodeki atmet daļu no pārsūtāmās informācijas (lossy codec). Otrā galā šo signālu var atkompresēt vai nu bāzes stacijā, vai arī centrālē. Atkārtota pārkompresēšana samazina kvalitāti. Lai padarītu grūtāku telefonsarunu nesankcionētu noklausīšanos, caur radiolinku pārsūtītos datus (sakompresēto skaņu un citus datus), šifrē. Tas ietekmē tikai radiolinku starp telefonu un bāzes staciju, jo tālāk visu sūta nešifrētu, tāpēc tas neietekmē sankcionētu noklausīšanos pieslēdzoties centrālei. Vienkāršotā variantā digitālais mobilo telefonu tīkls sastāv no: • Centrāles • Bāzes stacijām • Vadu vai bezvadu savienojumiem starp bāzes stacijām un centrāli • Mobilajiem telefoniem Šie pamatkomponenti ir visos digitālajos mobilo telefonu tīklos (GSM, UMTS, CDMA (CDMA-2000, IS-95)). Dažādi standarti dažus no komponentiem iedala sīkāk. Centrāle Tas būtībā ir liels dators (rūteris), kas ir savienots ar visām bāzes stacijām. Tam ir pieejama informācija par visu bāzes staciju atrašanās vietu. Daudzos standartos, visas komunikācijas starp diviem telefoniem iet caur centrāli. Centrāle arī autentificē lietotājus un ģenerē rēķinus (pēc zvanu ilguma). Centrālei ir arī savienojumi ar citiem telekomunijāciju tīkliem, kurus lieto lai attiecīgā operatora klienti varētu piezvanīt uz un saņemt zvanus no citiem mobilo telefonu un fiksēto telefonu tīkliem. Te ir arī savienojums ar internetu, kuru lieto lai nodrošinātu mobilo internetu. Bāzes stacijas Tās ir vairāk vai mazāk vienmērīgi izkliedētas tīkla pārklājuma teritorijā. Tās sastāv no raidītājiem, uztvērējiem, antēnām un relatīvi neliela datora. Antenas parasti novieto augstu virs zemes. Lauku teritorijās tām būvē speciālus torņus (ja nav pieejami jau agrāk uzbūvēti torņi), pilsētās, antenas novieto uz augstu māju jumtiem. Bāzes stacijas ir savienotas ar Centrāli. Daudzos standartos pat sarunas vienas šūnas iekšienē iet caur centrāli. Bāzes stacijām parasti ir 3 antenas, kas šūnu sadala trijos 120° sektoros. Šādā veidā izveidojas trīs šūnas, kas ļauj palielināt tīkla ietilpību. Savienojumi starp bāzes stacijām un centrāli Sākotnējā variantā tie bija tādi paši, kādus lietoja lai savienotu savā starpā parasto telefonu centrāles (T1 vai E1, atkarībā no kontinenta). Šie savienojumi ir vai nu ar vadiem, vai arī point-to-point radiolinki. Radiolinki ir relatīvi populāri, tāpēc, ka nav nepieciešams vilkt vadus pašiem, vai īrēt vadus no fiksēto telekomunikāciju operatora. Mobilie telefoni Mobilie telefoni ir pārnēsājamas ierīces, kuras lieto lai piekļūtu tīklam. Tā ir vienīgā mobilo telefonu tīkla daļa, ar kuru saskaras lietotāji. Mobilais telefons sastāv no šādiem komponentiem: • Radio (raidītājs, uztvērējs un antena) • Signālu procesors (multiple access funkcija (TDMA, CDMA)(lai vienā frekvencē varētu darboties vairāki lietotāji), forward error correction (papildu dati, lai otrā galā varētu izlabot notiekta lieluma pārsūtīšanas kļūdas), šifrēšana, skaņas kompresija.) • Kodeks (analogciparu un ciparanalogu pārveidotāji (skaņai)), skaņas pastiprinātāji, mikrofons un skaļrunis • Baterija (no kurienes ņem elektrību šitā visa darbināšanai) • Ekrāns un pogas () • Centrālais procesors (lietotāja intefeiss ekrānam un pogām, signālu procesora vadība, arī telefona savienojums ar datoru) Centrālo procesoru dažreiz apvieno ar signālu procesoru, lai samazinātu telefona aparāta izgatavošanas izmaksas. Iespējas Sākumā ar mobilo telefonu varēja tikai piezvanīt un saņemt zvanus. Tā joprojām ir galvenā funkcija. Vēlāk nāca klāt iespēja nosūtīt un saņemt īsus teksta paziņojumus (līdzīgus kā peidžeru sistēmā). GSM tīklos tos sauc par īsziņām (SMS). Vēl, mobilajiem telefoniem ir nācis klāt numuru noteicējs, kas rāda ienākošā zvana zvanītāja numuru. Šīs funkcijas pieejamība ir atkarīga no operatora. (parasti ir pieejama). Daudzus mobilos telefonus var savienot ar datoru. Tam var lietot: • virknes porta kabeli (dators telefonu uztver kā specifisku modēmu) • USB kabeli, te ir iespējami vairāki varianti: o USB - virknes porta pāreja - no telefona skatupunkta neatšķiras no virknes kabeļa savienojuma, vienīgā atšķirība ir tā, ka datorā kabeli sprauž USB portā. Datora operētājsistēma šo ierīci atpazīst kā vēlvienu virknes portu o USB mass storage - ļauj piekļūt telefona atmiņai kā USB flash diskam. Šī metode ļauj ļoti ērti pārkopēt failus uz/no telefonu, bet te nav nekādu citu iespēju o Kāds cits USB (USB native). Nepieciešami specifiski ierīces draiveri. Parasti daļa no tiem nodrošina seriālā interfeisa emulāciju. • Infrasarkano portu (IR). Te arī ir divas iespējas o Virknes porta emulācija (IrDA IrCOMM) - tādas pašas iespējas, kā ar virknes porta kabeli, tikai nav vajadzīgi vadi (bet vajag tiešu redzamību) o IrDA - plašāks protokolu atbalsts, no kuriem nozīmīgākais ir IrOBEX (OBEX caur infrasarkano savienojumu)(objektu (failu un ziņojumu) pārsūtīšanai) • Bluetooth - šeit parasti ir pieejami vairāki protokoli, no kuriem izplatītākie ir virknes porta emulācija un OBEX. Iespējami arī citi protokoli. Šo savienojumu var lietot vai nu lai pārkopētu informāciju uz/no telefonu (īsziņas, telefonu katalaoga ierakstus, failus), vai arī lai lietotu telefonu kā modēmu datu pārraidei. Īsziņām un telefonu grāmatai (un vēl dažiem datiem) daudzos telefonos var piekļūt izmantojot modificētas AT komandas. GSM standartam šī komandu kopa ir standartizēta, taču daudzos telefonos tā ir implementēta nepilnīgi (Nokia). AT komandas lieto arī modēma vadībai, datu pārraidei. Failu pārsūtīšanai parasti lieto vai nu OBEX protokolu, vai arī kādu ražotāja specifisku protokolu, kas parasti ir līdzīgs OBEX. Infrasarkano savienojumu un Bluetooth var lietot arī lai pārsūtītu nelielu daudzumu datu starp diviem vienu tehnoloģiju atbalstošiem telefoniem. To bija paredzēts lietot telefonu numuru pārsūtīšanai (lai, iedodot kādam, telefona numuru, tas nebūtu jāpārraksta ar roku), bet šo var lietot arī failu pārsūtīšanai. Šī iespēja gandrīz vienmēr bāzējas uz OBEX protokolu. Datu pārraide Analogajiem, 1G (NMT) telefoniem varēja pieslēgt ārēju modēmu. Ātrumi bija mazāki kā caur parasto telefona līniju. Digitālajiem 2G telefoniem modēms jau ir iebūvēts (ja par to var uzskatīt to daļu starp kodeku un radio). Dažādiem telefoniem tam modēmam var tikt klāt no ārpuses, vai arī no ārpuses tikt klāt nav paredzēts. Ja no ārpuses elektriski pieslēgties nevar, tad var lietot akustisko medēmu, bet šādā veidā var sasniegt tikai ļoti mazus ātrumus, jo ir zudumi akustiskās pārveidošanas procesā un balss kodeks nav piemērots analogā modēma signālu pārraidei. 3G mobilo telefonu sistēmas bija projektētas ar domu, ka datu pārraide būs to pamatfunkcija, tomēr ir iespējami 3G telefoni, kurus nevar pieslēgt pie datora. 2G mobilo telefonu tīklos sākumā vienīgā datu pārraides metode bija līdzīga balss savienojumam (bija pieejama tāda pati datu caurlaidība (bandwidth)). Pēc tam ieviesa metodes, kas bija analogas vairākiem vienlaicīgiem balss savienojumiem (lielāka caurlaidība, bet lielāka tīkla noslodze). Šajās metodēs ir vienāda datu caurlaidība abos virzienos (uplink un downlink)(no tīkla noslodzes viedokļa). Katrs lietotājs aizņem tīkla resursus, neatkarīgi no tā vai pārsūta datus, vai nē. Vēl vēlāk ieviesa pakešu datu pārraidi. No TDMA standartiem, pirmajā to ieviesa GSM un tur to nosauca par GPRS. Pēc tam to piemēroja citiem TDMA standartiem. Šeit tīkla caurlaidība downlink virzienā (no torņa uz telefonu) ir lielāka nekā pretējā virzienā, jo vienā šūnā esošie telefoni nav savstarpēji sinhronizēti un nevar zināt kad kāds no tiem gribēs raidīt, tāpēc nākas lietot neefektīvāku protokolu. Datu pārraidi parasti lieto vai nu telefonu pieslēdzot pie datora, vai arī pašā telefonā. Uz šo funkciju bāzējas MMS (multimedia messaging service), videotelefonija (viena no visplašāk reklamētajām 3G telefonu funkcijām) un daudzas no viedo telefonu iespējām. edvinsr ieskaties te: Mobilais telefons ir bezvadu ierīce balss un datu pārraidei lielos attālumos. Tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Tas balstās uz komunikācijām starp telefonu un bāzes staciju, kas savstarpēji atrodas relatīvi tuvu (GSM ne tālāk par 35km). Lai nodrošinātu sakarus plašākā teritorijā, lieto vairākas bāzes stacijas, kas nodrošina pārklājumu savā apkārtnē (šūnā). Šī iemesla dēļ, dažās valodās mobilos telefonus dažreiz sauc par šūnu telefoniem (angliski cell phone). Продолжение тут - http://lv.wikipedia.org/wiki/Mobilais_telefons .. Pasaulē mobilie telefonsakari ir pazīstami kopš 20. gs. 80. gadu vidus. 2008. gada februārī Latvijā ir 4 mobilo sakaru operatori, no kuriem 3 (LMT, Tele2 un Bite) darbojas GSM (900MHz un 1800MHz) un UMTS (2100MHz) standartā un 1 (Triatel) darbojas CDMA-2000 (450MHz) standartā. Latvijā mobilo sakaru ēra sākās 1992. gadā, kad Latvijas teritorijā sāka darboties pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons. Tajā laikā bija pieejami sakari 1G NMT standartā, kas darbojās 450 MHz frekvencē. Šis tīkls tika atslēgts 2002. gada beigās. 1995. gadā LMT ieviesa GSM. 1997. gadā sāka darboties otrs mobilo sakaru operators - Baltkom GSM, kas jau no sākuma darbojās GSM standartā. Mobilie telefoni ir pārnēsājamas ierīces, kuras lieto lai piekļūtu tīklam. Tā ir vienīgā mobilo telefonu tīkla daļa, ar kuru saskaras lietotāji. Mobilais telefons sastāv no šādiem komponentiem: • Radio (raidītājs, uztvērējs un antena) • Signālu procesors (multiple access funkcija (TDMA, CDMA)(lai vienā frekvencē varētu darboties vairāki lietotāji), forward error correction (papildu dati, lai otrā galā varētu izlabot notiekta lieluma pārsūtīšanas kļūdas), šifrēšana, skaņas kompresija.) • Kodeks (analogciparu un ciparanalogu pārveidotāji (skaņai)), skaņas pastiprinātāji, mikrofons un skaļrunis • Baterija (no kurienes ņem elektrību šitā visa darbināšanai) • Ekrāns un pogas () • Centrālais procesors (lietotāja intefeiss ekrānam un pogām, signālu procesora vadība, arī telefona savienojums ar datoru) Sākumā ar mobilo telefonu varēja tikai piezvanīt un saņemt zvanus. Tā joprojām ir galvenā funkcija. Vēlāk nāca klāt iespēja nosūtīt un saņemt īsus teksta paziņojumus (līdzīgus kā peidžeru sistēmā). GSM tīklos tos sauc par īsziņām (SMS). Vēl, mobilajiem telefoniem ir nācis klāt numuru noteicējs, kas rāda ienākošā zvana zvanītāja numuru. Šīs funkcijas pieejamība ir atkarīga no operatora. (parasti ir pieejama). Daudzus mobilos telefonus var savienot ar datoru. Tam var lietot: • virknes porta kabeli (dators telefonu uztver kā specifisku modēmu) • USB kabeli, te ir iespējami vairāki varianti: o USB - virknes porta pāreja - no telefona skatupunkta neatšķiras no virknes kabeļa savienojuma, vienīgā atšķirība ir tā, ka datorā kabeli sprauž USB portā. Datora operētājsistēma šo ierīci atpazīst kā vēlvienu virknes portu o USB mass storage - ļauj piekļūt telefona atmiņai kā USB flash diskam. Šī metode ļauj ļoti ērti pārkopēt failus uz/no telefonu, bet te nav nekādu citu iespēju o Kāds cits USB (USB native). Nepieciešami specifiski ierīces draiveri. Parasti daļa no tiem nodrošina seriālā interfeisa emulāciju. • Infrasarkano portu (IR). Te arī ir divas iespējas o Virknes porta emulācija (IrDA IrCOMM) - tādas pašas iespējas, kā ar virknes porta kabeli, tikai nav vajadzīgi vadi (bet vajag tiešu redzamību) o IrDA - plašāks protokolu atbalsts, no kuriem nozīmīgākais ir IrOBEX (OBEX caur infrasarkano savienojumu)(objektu (failu un ziņojumu) pārsūtīšanai) • Bluetooth - šeit parasti ir pieejami vairāki protokoli, no kuriem izplatītākie ir virknes porta emulācija un OBEX. Iespējami arī citi protokoli. Šo savienojumu var lietot vai nu lai pārkopētu informāciju uz/no telefonu (īsziņas, telefonu katalaoga ierakstus, failus), vai arī lai lietotu telefonu kā modēmu datu pārraidei. Ideja pārraidīt skaņu pa vadiem pieder amerikāņu inženierim Aleksandram Graiemam Bellam. 1869.gadā viņš patentēja savu izgudrojumu – ierīci, kas spēj pārveidot balsi elektriskajā signālā, pārraidīt pa vadiem un līnijas galā pārvērst elektrisko signālu skaņas signālā. Šis gads telekomunikāciju vēsturē uzskatāms par telefonizācijas sākumu. Bells sāk eksperimentēt ar t.s. harmonisko telegrāfu un galu galā izveido pirmo praktiski lietojamo telefona aparātu. 1876.gadā Bells savu izgudrojumu patentē un notiek pirmā telefonsaruna starp Kembridžportu un Bostonu. 1878.gadā tika izgudrota pirmā telefonu centrāle, bet 1879.gadā, tika izgudrota telefona abonentu numuru sistēma, lai paātrinātu savienojuma iekārtošanu starp dažādos valsts rajonos izvietotiem abonentiem. 1884.gada 4.septembrī tika atklāta pirmā maksas telefona līnija no Ņujorkas uz Bostonu, bet 1886. gadā kompānija AT&T sāka piedāvāt šos pakalpojumus arī privātpersonām. 1889.gadā Hartfordā tika uzstādīts pirmais telefona automāts, no kura varēja piezvanīt, iemetot tajā monētas. 1896.gadā sāka lietot ciparripu telefonus, kurus daudzviet izmanto vēl šodien. 1893.gadā beidzās Bella patenta termiņš un tā rezultātā daudzas kompānijas sāka ražot dažādas telesakaru sistēmas. Izveidojusies konkurences veicināja strauju progresu telekomunikāciju attīstībā. 1901.gadā kļuva iespējami starp kontinentu telefonsakari. 1937.gadā tika izgudrota pirmā telefona klausule. Līdz tam telefoniem bija atsevišķs mikrofons un t.s. klausāmā ierīce, kurus bija jātur katru savā rokā. Dažu modeļu telefoniem mikrofons bija iemontēts aparāta korpusā. 1946.gadā tika izveidota pirmā publiskā radiotelefonu sistēma. Tas bija pamats mobilo sakaru attīstībai. № 34953, Vēsture, 8 klase Uzraksti ko nozīmē vārdi : (Raksturīgākie jauno laiku procesi) Renesanse- Humānisms- Uzraksti ko nozīmē vārdi : (Lielie geogrāfiskie atklājumi) Reformācija- Absolūtisms- Apgaismība- snow Renesanse - Strauja mākslas un zinātnes uzplaukuma laikmets 14. - 16. gs. Humānisms - Uzskatu kopums, kuriem raksturīga mīlestība uz cilvēkiem, cieņa pret tiem, rūpes par cilvēku labklājību. reformācija - Plaša politiska kustība pret feodālismu, kas izpaudās kā cīņa pret katoļu baznīcu un pāvesta varu. Absolūtisms - Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara neierobežoti pieder valdniekam; neierobežota monarhija. Apgaismība - Zinātnes un kultūras izplatīšana feodālisma apstākļos 17.-18. gadsimtā. jutux13 Renesance - laikposms, kad atdzima cilvēku interese par grieķu un romiešu tradīcijām un pasauli. ir humānisti - domātāji, kas uzsvēra cilvēka īpašo lomu un vērtību pasulē. Reformācija - kustība par baznīcas pārveidošanu. Absolūtisms - monarhija, kam raksturīga neierobežota valdnieka vara. Apgaismība - laikmets, kad domātāji aicina tautu plašāk izmontot zinātnes sasniegumus. LŪDZU sugaro Renesanse - laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, kas raksturojams ar spožu zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu (Itālijā no 14. līdz 16. gs., citās valstīs no 15.gs.,beigām līdz16.gs., vidum). Humānisms - • viena no ētikas kategorijām filozofijā. • uzskatu sistēma Eiropā, radusies Renesanses beigu periodā. Protestantu reformācija bija XVI gs. notikusī Baznīcas šķelšanās - t.s. reformatoru (Luters, Cvinglijs, Kalvins, Mincers u.c.) kustība, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu Eiropā. Rezultātā radās virkne sektu, no kurām turpmākajos gadsimtos izveidojās vairākas konfesijas, kuras pastāv arī cittrons Renesanse - laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, kas raksturojams ar spožu zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu (Itālijā no 14. līdz 16. gs., citās valstīs no 15.gs.,beigām līdz16.gs., vidum). Turp. faila 1/1 bavarde Renesanse - laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, kas raksturojams ar spožu zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu Humānisms - * viena no ētikas kategorijām filozofijā. * uzskatu sistēma Eiropā, radusies Renesanses beigu periodā. Absolūtisms - monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara. Par apgaismību mēdz dēvēt: Apgaismības laikmetu - filozofiskās domas attīstības posmu Eiropā, kas radās 18. gs. un, kam bija raksturīga ticība cilvēka prāta varenībai un, kas ietekmēja politiskās, reliģiskās un pedagoģisk'as idejas. № 36752, Algebra, 10 klase Man Algebrā ir uzdots uzdevums! Man ir jāsameklē dažādi uzdevumi par skaitļu virknēm! internetā neko nevaru atrast ;( Lūdzu palīdziet! Varbūt jums ir zināmi kādi uzdeumi par skaitļu virknēm? :)) ditux5 2;4;8;16;32... tjipa visu laiku 2 reiz palielinaa 1;3;2;4;3;5;4;6.... 256;128;64.. dalaas ar 2 visu laiku valerija92 Dota galiiga virkne.Ieraksti trukstosos skaitlus a)1;5;9;...;17;...;25 Atbilde - pirmajaa vietaa 13, bet otrajaa vietaa 21 b)-0.2;-1;-5;...;...;-625 Atbilde - pirmajaa vietaa -25, bet otrajaa -125 c)...;12;6;...;1.5 Atbilde - pirmajaa vietaa 24 , bet otrajaa 3 d) 7¼; 6½ ; 5¾ ; ....; ... Atbilde pirmajaa vietaa 5,bet otrajaa vietaa 4¼ cittrons darbs faila 1/1 № 37211, Matemātika, 6 klase Kāds var man passkaidrot par decimāldaļām... pjers Santīmi parasti tiek izteikti kā lata decimāldaļas (piem., Ls 67.54). Tātad decimāldaļas ir skaitļi ko nevar izteikt tīri veselajos bet tie ieņem vietu aiz komata. Piemēram tev ir 234 santīmi (tas ir vesels skaitlis), bet ja izsaka latos tev ir 2,34 lati jeb 2 lati un 34 santīmi. 34 santīmi šoreiz ir decimāldaļas no lata. snow Decimāldaļas ir skaitļi ar komatiem. 0,1 nozīmē 1/10 0,01 nozīmē 1/100 0,001 nozīmē 1/1000 u.t.t. No tā seko, ka 0,12 = 12/100 0,13432 = 13432/100000 cittrons Daļas, kas rodas, ja kādu vienību dala ar 10, 100, 1000, utt vienādās daļās, sauc par decimāldaļām. Piem : nu ka raksta skaitli zem svitra tas viss saucas decimāldala bob Zināms, ka jebkuru racionālu skaitli var izteikt kā galīgu vai periodisku decimāldaļskaitli. Galīgu decimāldaļskaitli pieraksta kā parasti - vispirms veselo daļu, pēc tam decimālo punktu, pēc tam daļveida daļu. Veselās daļas pieraksts nesākais ar 0 (vai arī sastāv tikai no 0). Daļveida daļas pieraksts ir patvaļīga ciparu virkne, kas nebeidzas ar 0 (vai arī sastāv tikai no 0). Pareizi ir, piemēram, sekojoši decimāldaļskaitļu pieraksti: 25.0, 0.12345, 1.11111. Savukārt, nepareizi ir pieraksti: 25. , 0.123450, 01.11111. Periodisku decimāldaļskaitļu veselo daļu pieraksta tāpat kā iepriekš, bet daļveida daļu pieraksta citādi un šis pieraksts s Kristapinjsh* Kas tu daudz ko paskaidrot ;) es tev personigi ieteiktu aiziet pie uzchuka uz konsultacijaam jo pie datora to ir gruti paskaidrot ;) bet iss skaidrojums ;) decilamdalja ir tad piem 1vesels1/4 nav decimal dalja. bet ja to pareizina ar novienado saucejus pareizinot ar 4 tad ir 1 vesals 25/100 jeb 1,25. taatad decimal dalju var izveidot ja skaitlim ir 100 dalja 1000 dalja vai 10000 utt ;) piem 20/1000= 0.025 tev vnk ira jaskatas cik ckaitlji ir ja ir 1000 tad bus 3 nulles bet ja 100 tad 2 nulles ;) № 37672, Vizuālā māksla, 8 klase НАРОД МНЕ НАДо БИОГРАФИЮ 1 человека любово из этих Leo Svemps Maija Tabaka Boris Berziņš Peteris Upitis Aleksandrs Jungers Karlis Suniņš Aija Zariņa Vilis Ozols Janos Pauļuks Ansis Artums Eduards Kalniņš Valdis Kalnroze НАРОООООДД БЫСТРОООООО К ЗЩАВТРА НААДААААААА Я ТОКА ВСПОМНИЛ ПЛИЗЗЗ Kirill J. Pauļuks piedzima strādnieka ģimenē. 1938. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, no kuras tika izslēgts 1941. gadā. Atsāktās studijas 1944./45. mācību gadā Pauļuks pārtrauca pats. Pilnībā pievērsās mākslai, gleznojot ainavas, portretus un figurālās kompozīcijas. Brāzmainā temperamenta un aktīvās dzīves pozīcijas dēļ Pauļuks dialogā ar sociālisma laikmeta prasībām saglabāja glezniecisko ideālu spēku. Starp nozīmīgākajiem viņa darbiem ir virkne psiholoģiski nospriegoto pašportretu, kas tapuši dažādos laikos. Gleznas “Darbnīcā. Pašportrets” vertikālais formāts aptver tēla pretskatu gandrīz pilnībā. Pārmainītajās proporcijās īpaši aktīva heart http://www.gramata21.lv/users/ozols_vilis/ ceru ka der valerija92 Maija Tabaka Dzīves apraksts Maija dienas gaismu ieraudzīja Jelgavā — 1939. gada 5. novembrī. Tomēr visas Maijas bērnības atmiņas saistās ar Rīgu, uz kurieni vecāki pārcēlās tūlīt uzreiz pēc kara. Tēvs sāka strādāt Komunālās saimniecības ministrijā par vecāko inženieri, bet māte sākumā bija aizņemta mājās ar abu meitu audzināšanu. (Māsa Ruta ir gadu un četrus mēnešus jaunāka par Maiju.) Turpinājums failā. 1/1 angel Maija Tabaka dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā. Pēc II pasaules kara ģimene pārcēlusies uz Rīgu. Kopš 1959. gada uzskata sevi par jūrmalnieci. Beigusi Rīgas 4. vidusskolu (1957.), beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu „Jauno mākslinieku grupas portrets” Eduarda Kalniņa vadībā (1969.), mācījusies arī Grafikas nodaļā (1957.-1959.). Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. gada. Vācu Akadēmijas stipendiāte Rietumberlīnē ( 1977.-78.). Darbības jomas: glezniecība, grāmatu ilustrācijas. Izstādēs piedalās kopš 1963. gada. 28692563 http://translate.google.lv/translate?hl=ru&sl=en&u=http://www.culture.lv/classic/En/Svemps/default.htm&sa=X&oi=translate&resnum=5&ct=result&prev=/search%3Fq%3DLeo%2BSvemps%2B%25D0%25B1%25D0%25B8%25D0%25BE%25D0%25B3%25D1%2580%25D0%25B0%25D1%2584%25D0%25B8%25D1%258F%26hl%3Dru № 38189, Mūzika, 9 klase Lūdzu izskaidrojiet jēdzienus! 1. Etīde 2. Kaprīze 3. Rapsodija 4. Noktirne 5. Kadence Gaidu! :) Renger Etīde - Izpildītājmūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens; virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos. Kaprīze - Virtuozs brīvas formas instrumentālais skaņdarbs ar negaidītām noskaņu maiņām. Rapsodija - Virtuozs brīvas uzbūves skaņdarbs, kura pamatā bieži vien ir tautas melodijas. Noktirne - Liriska rakstura skaņdarbs (parasti klavierēm). vai 18., 19. gs. — divertismentveida instrumentālu skaņdarbu virknējums, ko vakarā vai naktī atskaņoja zem klajas debess. Kadence - Melodiska vai harmoniska skaņu virkne skaņdarba vai tā daļas beigās. VAI 2. mūz. Instrumenta solo epizode skaņdarbā (parasti improvizācija par skaņdarba galvenajām tēmām). Turpinājums failā. 1/1 puuteejaXD Etīde - skaņdarbs kāda noteikta spēlē''sans paņēmiena attīstīšanai. precīzas definīcijas tai nav. Rapsodija - skaņdarbs ar improvizatorisku ievirzi.. Kadence - noteikta akordu secība skaņdarba vai tā daļas beigās/. iedalās vienkāršajās un saliktajās kadencēs. vienkāršās iedalās plagālā (tonika un subdominante) un autentiskā (tonika un dominante) kadences. saliktās tālāk neiedalās salikt;ā ietver gan toniku, gan subdominanti, gan dominanti.   3/12   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv