Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Meklēšanas rezultāti - 'šūna' № 32765, Bioloģija, 9 klase izpildiit pliiz 1/1 Cronat apaugloshanas - organisms apaugljojas un var veikt talako darbiibu jaundzimusais - jauns diiksns vai beerns ZInaaju tiaki 2 ceru noderes ;) eldarite Apaugļošanās - vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas saplūšana; sievišķā dzimumšūna ir gameta; vīrišķā - spermatozoīds; Divolu dvīņi -Tie rodas, ja vienlaikus ovulē vismaz 2 olšūnas un abas tiek apaugļotas katra ar savu spermatozoīdu; Pollūcija -No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā). jaundzimušais - pirmais dzīves mēnesis, kad bērns gatavojas emocionālai saskarsmei ar pieaugušajiem; disko_diva ½ 1/1 snow Apaugļošanās ir nobriedušas vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas (spermatozoīda un olšūnas) saplūšana. Sieviska un viriska dzimusuna - sunas, kuras saplustot veidi jaunu radibu Divolu dvini - dvini, kuri ir attistijusis no divam dazadam olsunam. Pollucija - no cilveka gribas neatkariga spermas noplusana Jaundzimusais - radiba(cilveks), kas ir tikko biedimusi. № 33129, Latviešu valoda, 9 klase 9. klases eksāmenā ir runas daļa, kas drīzumā rakstiskā veidā man jāiesniedz skolotājai, bet man nav pat ideju par tēmu, ko es varētu izvēlēties! :/ es būtu ļōti pateicīgs, ja kāds varētu uzrakstīt kādu sakarīgu tematu ar nelielu aprakstiņu klāt vai kaut kā tā. droši var vairākus. ;) Solvita Nu tu varētu izvēlēties tematu par atkarībām, īpaši aktuāla ir atkarība no datora, pati šo tematu stātīju, var daudz ko piedomāt, ja kkas ir aizmirsies! Un ta var jau sākt ar to, ka mūsdienās šai atkarībai ir tendence pieaugt! ka piemēram senākos laikos vsp nebija datora, bet tagad tas ir katram.. un ka vecāki nopērk bērnam suņa vietā labāk datoru, lai tam ir ko darīt, kamēr vecāki ir darbā un nevar veltīt tam uzmanību... nu nez, daudz ko var izdomāt, temats ir gana labs, par runāšanu dabūju maximumu.. :)) helovin Ja nodarbojies ar sportu,varētu stāstīt par to. Tur var labi izvērsties un vēl iesaistīt arī citus sporta veidus ar kuriem tu piemēram vēlētos nodarboties. Par šo tēmu ir daudz ko stāstīt,jo sports arī ir veselīgs,tu vēlētos citiem ieteikt,pats ar to nodarbojies,iesaisties visādās sporta aktivitātēs,esi veselīgs un priecājies par to. Tā ka vari padomāt vai tas der :) № 33387, Ķīmija, 9 klase Kāds var iedot materiālu par celulozes ražošanu vai arī linku uz kādu informāciju ? Lacis Celulozes un papīra fabrikas Nozares apraksts un prakse Celuloze un papīrs tiek ražoti no celulozes šķiedras saturošiem izejmateriāliem, parasti no koksnes, makulatūras un lauksaimnieciski audzēto augu atlikumiem. Agrāk jaunattīstības valstīs apmēram 60% celulozes šķiedras ieguva nevis no koksnes, bet cita veida izejmateriāliem, tādiem kā cukurniedru šķiedrainais atlikums, graudaugu salmi, bambuss, niedres, esparto zāle, džuta, lini un sizals. Šajā dokumentā tiek iztirzātas ar celulozes un papīra rūpniecību saistītās vides problēmas tādām iekārtām, kuru ražošanas jauda pārsniedz 100 tonnas dienā. Galvenie celulozes un papīra ražošanas posmi ir: (a) izejmateriālu sagatavošana (tāda kā koku nomizošana un šķeldas sagatavošana; (b) celulozes ražošana; (c) celulozes balināšana, (d) papīra ražošana. Celulozes rūpnīcas un papīra fabrikas var būt atsevišķi uzņēmumi vai arī integrētas ražotnes. Iegūtā celuloze tiek izmantota kā izejviela šķiedru ražošanā un pārstrādei papīrā un kartonā. Turpinājums -> http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/bat/bat_PB/Lceluloze.htm Zanda Celulozes un papīra fabrikas Nozares apraksts un prakse Celuloze un papīrs tiek ražoti no celulozes šķiedras saturošiem izejmateriāliem, parasti no koksnes, makulatūras un lauksaimnieciski audzēto augu atlikumiem. Agrāk jaunattīstības valstīs apmēram 60% celulozes šķiedras ieguva nevis no koksnes, bet cita veida izejmateriāliem, tādiem kā cukurniedru šķiedrainais atlikums, graudaugu salmi, bambuss, niedres, esparto zāle, džuta, lini un sizals. Šajā dokumentā tiek iztirzātas ar celulozes un papīra rūpniecību saistītās vides problēmas tādām iekārtām, kuru ražošanas jauda pārsniedz 100 tonnas dienā. Galvenie celulozes un papīra ražošanas posmi ir: (a) izejmateriālu sagatavošana (tāda kā koku nomizošana un šķeldas sagatavošana; (b) celulozes ražošana; (c) celulozes balināšana, (d) papīra ražošana. Celulozes rūpnīcas un papīra fabrikas var būt atsevišķi uzņēmumi vai arī integrētas ražotnes. Iegūtā celuloze tiek izmantota kā izejviela šķiedru ražošanā un pārstrādei papīrā un kartonā. Turpinājums -> http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/bat/bat_PB/Lceluloze.htm Explosion Latvijas galvenā dabas bagātība ir meži. Patreiz pieejamā oficiālā statistika rāda, ka Latvijas meži var nodrošināt jaunas celulozes rūpnīcas darbību. Tomēr – ar kādām sekām Latvijas videi un tautsaimniecībai? Analizējot dažādus pretrunīgus viedokļus, paliek daudz neskaidru jautājumu: kādai jābūt rūpnīcas jaudai, kur tā ceļama, kam tā piederēs, kur ņems koksni, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas, kāds būs vides piesārņojums utt.? Protams, rūpnīcas ārzemju investori – pašlaik tā ir vienīgi somu firma «Metsäliitto» – ir ieinteresēti ātrākā kapitāla apritē nevis līdzsvarotas (ilgtspējīgas) attīstības nodrošināšanā. Latvijai Daugava nozīmē ko daudz vairāk par celulozi. Tā ir mūsu Likteņupe un diez vai sabiedrības spiediens somiem pašiem savā zemē ļautu īstenot līdzīgu projektu. Turpinājums -> http://celuloze.pie.daugavas.lv/1probl.html http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/bat/bat_PB/Lceluloze.htm cittrons Celuloze ir kokšķiedra – ūdenī nešķīstošs ogļhidrāts, augu šūnapvalku galvenā daļa. Tā piešķir augiem lokanību. Savvaļas kokvilnā ir – 95–98%, linos – 60–85%, koksnē 40–55%, salmos, niedrēs 30–40% tīras celulozes. Celuloze ir no tiem dabas produktiem, kuru mākslīgi nav iespējams iegūt. Vienai tonnai celulozes nepieciešami pieci kubikmetri meža. Celulozi iegūst, koksni sašķiedrējot ķīmiskā ceļā: to sakapā, pievieno ķīmiskus reaģentus un vāra lielos katlos sārmainā vai skābā šķīdumā zem paaugstināta spiediena. Atkarībā no darba operācijām un lietotajām ķimikālijām iegūst balinātu vai nebalinātu celulozi. Tās rūpniecībā visbiežāk izm Pameliņa mana lūdzu ceru ka palīdzēs - http://celuloze.pie.daugavas.lv/1probl.html № 33453, Ģeogrāfija, 7 klase Informacija par Ziemeļamerika tuksneši! cittrons Ziemeļamerikas kontinentā ir ļoti daudzveidīga dzīvā daba. Tur mīt klinšu ērgļi, lūši un koijoti, aug kaktusi un milzīgas sekvojas. Ziemeļamerikā ir arktiskās salas, kas klātas ar ledu. Tās robežojas ar kailu tundru, kur gandrīz visu gadu zeme ir sasalusi. Ziemeļbrieži tundrā no sniega izkasa sūnas un ķērpjus. Uz dienvidiem no tundras ir plaša skujkoku meža zona, kur aug priedes, egles un lapegles. Mūsdienās plaši mežu apgabali ir izcirsti, bet atlikušos mežos vēl dzīvo vilki, lāči un lūši. Vidējos rietumos ir plašas zālāju prērijas, austrumos – kļavu un kāriju meži, kas gandrīz bija milzīgi. Rietumos ir kalni un sekvoju meži, dienvidrietumos mirdzuminjsh Vidējos rietumos ir plašas zālāju prērijas, austrumos – kļavu un kāriju meži, kas gandrīz bija milzīgi. Rietumos ir kalni un sekvoju meži, dienvidrietumos – skarbi, sausi tuksneši, piemēram, Nāves ieleja. Tālu dienvidaustrumos plešas purvi, bet Centrālamerikā tuksneši robežojas ar tropiskajiem mežiem. Arizonas un Kalifornijas dienvidos atrodas karsti un sausi tuksneši. Te atrodas arī lielākais Ziemeļamerikas tuksnesis- Sonoras tuksnesis № 33571, Bioloģija, 7 klase lūdzu izveidojiet kāds noteikumus kailsēkļu saglabāšanā un pavairošanā.... būšu ļoti pateicīga. ievuns http://lv.wikipedia.org/wiki/Kails%C4%93k%C4%BCi viss par viniem iesaku izlasit pec tam tiesam bus vieglak kon4os un utt ;) Kailsēkļi ir augi, kas vairojas ar sēklām, bet sēklas neaizsargā sēklotne – tās ir kailas. Sēklas attīstās no sēklaizmetņiem, kas atrodas pie makrosporofilu pamatnes. Kailsēkļu putekšņi sastāv no vienas lielas šūnas un vāji attīstīta protalija, kas atrodas puteksnī. Tos iznēsā vējš. Kad puteksnis dīgst, izveidojas dīgļstobrs, pa kuru virzās apaugļojošie elementi. Sievišķais protalijs ir endosperma, un tas vienmēr izveidojas pirms apaugļošanās. Endospermai ir arhegoniji ar olšūnām. № 33614, Latviešu valoda, 6 klase Uzraksti pasaku ''Meža valstībā ''! izmanto ipašības vārdus ar noteikto un nenoteikto galotni! apmēram 100 vārdi. DJ Kalle Miglas kūli un asas rudens lapas, kas čab ik soli sperot bezgalīgajā mistērijas meža valstībā. Tikai maģiskajā meža purvā Fantāzijas fejas uzgāja dziedinošo dziru, kas paglāba Haosa mēra lieciniekus no bojāejas.... Fantāzijas mežā spēj runāt katrs sūnas stiebrs, meža biezoknī nelūgtus viesus spēj ieraut pazemē mūžīgo akmens egļu saknes..... – mistērijas mežs ir vieta, kur neviens cilvēks vēl kāju nav spēris – tā ir nebeidzama un neredzama valstība, kas caur zemes dzīlēm savieno virszemi ar pazemes valstību..... Ceru, ka šis derēs! Vēlu veiksmi! ;) № 33735, Informātika, 11 klase Informaciju par mobilo telefonu vesturi, nelielu aprakstu par tiem un dazas interesantas lietas. Obligaati 1 A4 formaata lapu. disko_diva Mobilais telefons ir bezvadu ierīce balss un datu pārraidei lielos attālumos. Tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Tas balstās uz komunikācijām starp telefonu un bāzes staciju, kas savstarpēji atrodas relatīvi tuvu (GSM ne tālāk par 35km). Lai nodrošinātu sakarus plašākā teritorijā, lieto vairākas bāzes stacijas, kas nodrošina pārklājumu savā apkārtnē (šūnā). Šī iemesla dēļ, dažās valodās mobilos telefonus dažreiz sauc par šūnu telefoniem (angliski cell phone). Vēsture Pasaulē mobilie telefonsakari ir pazīstami kopš 20. gs. 80. gadu vidus. Latvijā mobilo sakaru ēra sākās 1992. gadā, kad Latvijas teritorijā sāka darboties pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons. Tajā laikā bija pieejami sakari 1G NMT standartā, kas darbojās 450 MHz frekvencē. Šis tīkls tika atslēgts 2002. gada beigās. 1995. gadā LMT ieviesa GSM. 1997. gadā sāka darboties otrs mobilo sakaru operators - Baltkom GSM, kas jau no sākuma darbojās GSM standartā. 2008. gada februārī Latvijā ir 4 mobilo sakaru operatori, no kuriem 3 (LMT, Tele2 un Bite) darbojas GSM (900MHz un 1800MHz) un UMTS (2100MHz) standartā un 1 (Triatel) darbojas CDMA-2000 (450MHz) standartā. Darbības princips Mobilais telefons darbojas pēc bāzes stacija-klients principa. Mobilo sakaru operators noteiktā teritorijā uzstāda vairākas bāzes stacijas, pie kurām pieslēdzas klientu mobilie telefoni. Klientam pārvietojoties, mobilais telefons automātiski pārslēdzas starp bāzes stacijām. Komunikācijas starp bāzes staciju (torni) un telefonu var būt analogas vai digitālas. Visi mūsdienu mobilo telefonu standarti lieto digitālās komunikācijas. Populārākais mobilo telefonu standarts pasaulē (un Latvijā) ir GSM, tas ir bāzēts uz TDMA tehnoloģiju. Vēl eksistē arī CDMA bāzēti standarti (to ir daudz), tos bieži vien sauc par CDMA. Analogajām mobilo telefonu sistēmām lietoja FDMA tehnoloģiju, jo TDMA tur izveidot ir problemātiski, bet CDMA - neiespējami. Analogās mobilo telefonu sistēmas klasificē kā 1. paaudzes sistēmas (1G), digitālās TDMA, lielākoties kā 2. paaudzes (2G), digitālās CDMA bāzētās sistēmas ir gan 2G, gan arī 3. paaudzes (3G), lai arī ne visas CDMA sistēmas ir 3G. Mobilo telefonu radiolinku (starp telefonu un bāzes staciju) datu caurlaidība (bandwidth) ir ievērojami mazāka kā fiksētajiem telefoniem, tāpēc te lieto skaņas signāla kompresiju. Tam vajag ievērojamus (relatīvi, salīdzinot ar fiksētajiem telefoniem) procesora resursus un tas samazina skaņas kvalitāti. Parasti šeit lietotie kodeki atmet daļu no pārsūtāmās informācijas (lossy codec). Otrā galā šo signālu var atkompresēt vai nu bāzes stacijā, vai arī centrālē. Atkārtota pārkompresēšana samazina kvalitāti. Lai padarītu grūtāku telefonsarunu nesankcionētu noklausīšanos, caur radiolinku pārsūtītos datus (sakompresēto skaņu un citus datus), šifrē. Tas ietekmē tikai radiolinku starp telefonu un bāzes staciju, jo tālāk visu sūta nešifrētu, tāpēc tas neietekmē sankcionētu noklausīšanos pieslēdzoties centrālei. Vienkāršotā variantā digitālais mobilo telefonu tīkls sastāv no: • Centrāles • Bāzes stacijām • Vadu vai bezvadu savienojumiem starp bāzes stacijām un centrāli • Mobilajiem telefoniem Šie pamatkomponenti ir visos digitālajos mobilo telefonu tīklos (GSM, UMTS, CDMA (CDMA-2000, IS-95)). Dažādi standarti dažus no komponentiem iedala sīkāk. Centrāle Tas būtībā ir liels dators (rūteris), kas ir savienots ar visām bāzes stacijām. Tam ir pieejama informācija par visu bāzes staciju atrašanās vietu. Daudzos standartos, visas komunikācijas starp diviem telefoniem iet caur centrāli. Centrāle arī autentificē lietotājus un ģenerē rēķinus (pēc zvanu ilguma). Centrālei ir arī savienojumi ar citiem telekomunijāciju tīkliem, kurus lieto lai attiecīgā operatora klienti varētu piezvanīt uz un saņemt zvanus no citiem mobilo telefonu un fiksēto telefonu tīkliem. Te ir arī savienojums ar internetu, kuru lieto lai nodrošinātu mobilo internetu. Bāzes stacijas Tās ir vairāk vai mazāk vienmērīgi izkliedētas tīkla pārklājuma teritorijā. Tās sastāv no raidītājiem, uztvērējiem, antēnām un relatīvi neliela datora. Antenas parasti novieto augstu virs zemes. Lauku teritorijās tām būvē speciālus torņus (ja nav pieejami jau agrāk uzbūvēti torņi), pilsētās, antenas novieto uz augstu māju jumtiem. Bāzes stacijas ir savienotas ar Centrāli. Daudzos standartos pat sarunas vienas šūnas iekšienē iet caur centrāli. Bāzes stacijām parasti ir 3 antenas, kas šūnu sadala trijos 120° sektoros. Šādā veidā izveidojas trīs šūnas, kas ļauj palielināt tīkla ietilpību. Savienojumi starp bāzes stacijām un centrāli Sākotnējā variantā tie bija tādi paši, kādus lietoja lai savienotu savā starpā parasto telefonu centrāles (T1 vai E1, atkarībā no kontinenta). Šie savienojumi ir vai nu ar vadiem, vai arī point-to-point radiolinki. Radiolinki ir relatīvi populāri, tāpēc, ka nav nepieciešams vilkt vadus pašiem, vai īrēt vadus no fiksēto telekomunikāciju operatora. Mobilie telefoni Mobilie telefoni ir pārnēsājamas ierīces, kuras lieto lai piekļūtu tīklam. Tā ir vienīgā mobilo telefonu tīkla daļa, ar kuru saskaras lietotāji. Mobilais telefons sastāv no šādiem komponentiem: • Radio (raidītājs, uztvērējs un antena) • Signālu procesors (multiple access funkcija (TDMA, CDMA)(lai vienā frekvencē varētu darboties vairāki lietotāji), forward error correction (papildu dati, lai otrā galā varētu izlabot notiekta lieluma pārsūtīšanas kļūdas), šifrēšana, skaņas kompresija.) • Kodeks (analogciparu un ciparanalogu pārveidotāji (skaņai)), skaņas pastiprinātāji, mikrofons un skaļrunis • Baterija (no kurienes ņem elektrību šitā visa darbināšanai) • Ekrāns un pogas () • Centrālais procesors (lietotāja intefeiss ekrānam un pogām, signālu procesora vadība, arī telefona savienojums ar datoru) Centrālo procesoru dažreiz apvieno ar signālu procesoru, lai samazinātu telefona aparāta izgatavošanas izmaksas. Iespējas Sākumā ar mobilo telefonu varēja tikai piezvanīt un saņemt zvanus. Tā joprojām ir galvenā funkcija. Vēlāk nāca klāt iespēja nosūtīt un saņemt īsus teksta paziņojumus (līdzīgus kā peidžeru sistēmā). GSM tīklos tos sauc par īsziņām (SMS). Vēl, mobilajiem telefoniem ir nācis klāt numuru noteicējs, kas rāda ienākošā zvana zvanītāja numuru. Šīs funkcijas pieejamība ir atkarīga no operatora. (parasti ir pieejama). Daudzus mobilos telefonus var savienot ar datoru. Tam var lietot: • virknes porta kabeli (dators telefonu uztver kā specifisku modēmu) • USB kabeli, te ir iespējami vairāki varianti: o USB - virknes porta pāreja - no telefona skatupunkta neatšķiras no virknes kabeļa savienojuma, vienīgā atšķirība ir tā, ka datorā kabeli sprauž USB portā. Datora operētājsistēma šo ierīci atpazīst kā vēlvienu virknes portu o USB mass storage - ļauj piekļūt telefona atmiņai kā USB flash diskam. Šī metode ļauj ļoti ērti pārkopēt failus uz/no telefonu, bet te nav nekādu citu iespēju o Kāds cits USB (USB native). Nepieciešami specifiski ierīces draiveri. Parasti daļa no tiem nodrošina seriālā interfeisa emulāciju. • Infrasarkano portu (IR). Te arī ir divas iespējas o Virknes porta emulācija (IrDA IrCOMM) - tādas pašas iespējas, kā ar virknes porta kabeli, tikai nav vajadzīgi vadi (bet vajag tiešu redzamību) o IrDA - plašāks protokolu atbalsts, no kuriem nozīmīgākais ir IrOBEX (OBEX caur infrasarkano savienojumu)(objektu (failu un ziņojumu) pārsūtīšanai) • Bluetooth - šeit parasti ir pieejami vairāki protokoli, no kuriem izplatītākie ir virknes porta emulācija un OBEX. Iespējami arī citi protokoli. Šo savienojumu var lietot vai nu lai pārkopētu informāciju uz/no telefonu (īsziņas, telefonu katalaoga ierakstus, failus), vai arī lai lietotu telefonu kā modēmu datu pārraidei. Īsziņām un telefonu grāmatai (un vēl dažiem datiem) daudzos telefonos var piekļūt izmantojot modificētas AT komandas. GSM standartam šī komandu kopa ir standartizēta, taču daudzos telefonos tā ir implementēta nepilnīgi (Nokia). AT komandas lieto arī modēma vadībai, datu pārraidei. Failu pārsūtīšanai parasti lieto vai nu OBEX protokolu, vai arī kādu ražotāja specifisku protokolu, kas parasti ir līdzīgs OBEX. Infrasarkano savienojumu un Bluetooth var lietot arī lai pārsūtītu nelielu daudzumu datu starp diviem vienu tehnoloģiju atbalstošiem telefoniem. To bija paredzēts lietot telefonu numuru pārsūtīšanai (lai, iedodot kādam, telefona numuru, tas nebūtu jāpārraksta ar roku), bet šo var lietot arī failu pārsūtīšanai. Šī iespēja gandrīz vienmēr bāzējas uz OBEX protokolu. Datu pārraide Analogajiem, 1G (NMT) telefoniem varēja pieslēgt ārēju modēmu. Ātrumi bija mazāki kā caur parasto telefona līniju. Digitālajiem 2G telefoniem modēms jau ir iebūvēts (ja par to var uzskatīt to daļu starp kodeku un radio). Dažādiem telefoniem tam modēmam var tikt klāt no ārpuses, vai arī no ārpuses tikt klāt nav paredzēts. Ja no ārpuses elektriski pieslēgties nevar, tad var lietot akustisko medēmu, bet šādā veidā var sasniegt tikai ļoti mazus ātrumus, jo ir zudumi akustiskās pārveidošanas procesā un balss kodeks nav piemērots analogā modēma signālu pārraidei. 3G mobilo telefonu sistēmas bija projektētas ar domu, ka datu pārraide būs to pamatfunkcija, tomēr ir iespējami 3G telefoni, kurus nevar pieslēgt pie datora. 2G mobilo telefonu tīklos sākumā vienīgā datu pārraides metode bija līdzīga balss savienojumam (bija pieejama tāda pati datu caurlaidība (bandwidth)). Pēc tam ieviesa metodes, kas bija analogas vairākiem vienlaicīgiem balss savienojumiem (lielāka caurlaidība, bet lielāka tīkla noslodze). Šajās metodēs ir vienāda datu caurlaidība abos virzienos (uplink un downlink)(no tīkla noslodzes viedokļa). Katrs lietotājs aizņem tīkla resursus, neatkarīgi no tā vai pārsūta datus, vai nē. Vēl vēlāk ieviesa pakešu datu pārraidi. No TDMA standartiem, pirmajā to ieviesa GSM un tur to nosauca par GPRS. Pēc tam to piemēroja citiem TDMA standartiem. Šeit tīkla caurlaidība downlink virzienā (no torņa uz telefonu) ir lielāka nekā pretējā virzienā, jo vienā šūnā esošie telefoni nav savstarpēji sinhronizēti un nevar zināt kad kāds no tiem gribēs raidīt, tāpēc nākas lietot neefektīvāku protokolu. Datu pārraidi parasti lieto vai nu telefonu pieslēdzot pie datora, vai arī pašā telefonā. Uz šo funkciju bāzējas MMS (multimedia messaging service), videotelefonija (viena no visplašāk reklamētajām 3G telefonu funkcijām) un daudzas no viedo telefonu iespējām. edvinsr ieskaties te: Mobilais telefons ir bezvadu ierīce balss un datu pārraidei lielos attālumos. Tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Tas balstās uz komunikācijām starp telefonu un bāzes staciju, kas savstarpēji atrodas relatīvi tuvu (GSM ne tālāk par 35km). Lai nodrošinātu sakarus plašākā teritorijā, lieto vairākas bāzes stacijas, kas nodrošina pārklājumu savā apkārtnē (šūnā). Šī iemesla dēļ, dažās valodās mobilos telefonus dažreiz sauc par šūnu telefoniem (angliski cell phone). Продолжение тут - http://lv.wikipedia.org/wiki/Mobilais_telefons .. Pasaulē mobilie telefonsakari ir pazīstami kopš 20. gs. 80. gadu vidus. 2008. gada februārī Latvijā ir 4 mobilo sakaru operatori, no kuriem 3 (LMT, Tele2 un Bite) darbojas GSM (900MHz un 1800MHz) un UMTS (2100MHz) standartā un 1 (Triatel) darbojas CDMA-2000 (450MHz) standartā. Latvijā mobilo sakaru ēra sākās 1992. gadā, kad Latvijas teritorijā sāka darboties pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons. Tajā laikā bija pieejami sakari 1G NMT standartā, kas darbojās 450 MHz frekvencē. Šis tīkls tika atslēgts 2002. gada beigās. 1995. gadā LMT ieviesa GSM. 1997. gadā sāka darboties otrs mobilo sakaru operators - Baltkom GSM, kas jau no sākuma darbojās GSM standartā. Mobilie telefoni ir pārnēsājamas ierīces, kuras lieto lai piekļūtu tīklam. Tā ir vienīgā mobilo telefonu tīkla daļa, ar kuru saskaras lietotāji. Mobilais telefons sastāv no šādiem komponentiem: • Radio (raidītājs, uztvērējs un antena) • Signālu procesors (multiple access funkcija (TDMA, CDMA)(lai vienā frekvencē varētu darboties vairāki lietotāji), forward error correction (papildu dati, lai otrā galā varētu izlabot notiekta lieluma pārsūtīšanas kļūdas), šifrēšana, skaņas kompresija.) • Kodeks (analogciparu un ciparanalogu pārveidotāji (skaņai)), skaņas pastiprinātāji, mikrofons un skaļrunis • Baterija (no kurienes ņem elektrību šitā visa darbināšanai) • Ekrāns un pogas () • Centrālais procesors (lietotāja intefeiss ekrānam un pogām, signālu procesora vadība, arī telefona savienojums ar datoru) Sākumā ar mobilo telefonu varēja tikai piezvanīt un saņemt zvanus. Tā joprojām ir galvenā funkcija. Vēlāk nāca klāt iespēja nosūtīt un saņemt īsus teksta paziņojumus (līdzīgus kā peidžeru sistēmā). GSM tīklos tos sauc par īsziņām (SMS). Vēl, mobilajiem telefoniem ir nācis klāt numuru noteicējs, kas rāda ienākošā zvana zvanītāja numuru. Šīs funkcijas pieejamība ir atkarīga no operatora. (parasti ir pieejama). Daudzus mobilos telefonus var savienot ar datoru. Tam var lietot: • virknes porta kabeli (dators telefonu uztver kā specifisku modēmu) • USB kabeli, te ir iespējami vairāki varianti: o USB - virknes porta pāreja - no telefona skatupunkta neatšķiras no virknes kabeļa savienojuma, vienīgā atšķirība ir tā, ka datorā kabeli sprauž USB portā. Datora operētājsistēma šo ierīci atpazīst kā vēlvienu virknes portu o USB mass storage - ļauj piekļūt telefona atmiņai kā USB flash diskam. Šī metode ļauj ļoti ērti pārkopēt failus uz/no telefonu, bet te nav nekādu citu iespēju o Kāds cits USB (USB native). Nepieciešami specifiski ierīces draiveri. Parasti daļa no tiem nodrošina seriālā interfeisa emulāciju. • Infrasarkano portu (IR). Te arī ir divas iespējas o Virknes porta emulācija (IrDA IrCOMM) - tādas pašas iespējas, kā ar virknes porta kabeli, tikai nav vajadzīgi vadi (bet vajag tiešu redzamību) o IrDA - plašāks protokolu atbalsts, no kuriem nozīmīgākais ir IrOBEX (OBEX caur infrasarkano savienojumu)(objektu (failu un ziņojumu) pārsūtīšanai) • Bluetooth - šeit parasti ir pieejami vairāki protokoli, no kuriem izplatītākie ir virknes porta emulācija un OBEX. Iespējami arī citi protokoli. Šo savienojumu var lietot vai nu lai pārkopētu informāciju uz/no telefonu (īsziņas, telefonu katalaoga ierakstus, failus), vai arī lai lietotu telefonu kā modēmu datu pārraidei. Ideja pārraidīt skaņu pa vadiem pieder amerikāņu inženierim Aleksandram Graiemam Bellam. 1869.gadā viņš patentēja savu izgudrojumu – ierīci, kas spēj pārveidot balsi elektriskajā signālā, pārraidīt pa vadiem un līnijas galā pārvērst elektrisko signālu skaņas signālā. Šis gads telekomunikāciju vēsturē uzskatāms par telefonizācijas sākumu. Bells sāk eksperimentēt ar t.s. harmonisko telegrāfu un galu galā izveido pirmo praktiski lietojamo telefona aparātu. 1876.gadā Bells savu izgudrojumu patentē un notiek pirmā telefonsaruna starp Kembridžportu un Bostonu. 1878.gadā tika izgudrota pirmā telefonu centrāle, bet 1879.gadā, tika izgudrota telefona abonentu numuru sistēma, lai paātrinātu savienojuma iekārtošanu starp dažādos valsts rajonos izvietotiem abonentiem. 1884.gada 4.septembrī tika atklāta pirmā maksas telefona līnija no Ņujorkas uz Bostonu, bet 1886. gadā kompānija AT&T sāka piedāvāt šos pakalpojumus arī privātpersonām. 1889.gadā Hartfordā tika uzstādīts pirmais telefona automāts, no kura varēja piezvanīt, iemetot tajā monētas. 1896.gadā sāka lietot ciparripu telefonus, kurus daudzviet izmanto vēl šodien. 1893.gadā beidzās Bella patenta termiņš un tā rezultātā daudzas kompānijas sāka ražot dažādas telesakaru sistēmas. Izveidojusies konkurences veicināja strauju progresu telekomunikāciju attīstībā. 1901.gadā kļuva iespējami starp kontinentu telefonsakari. 1937.gadā tika izgudrota pirmā telefona klausule. Līdz tam telefoniem bija atsevišķs mikrofons un t.s. klausāmā ierīce, kurus bija jātur katru savā rokā. Dažu modeļu telefoniem mikrofons bija iemontēts aparāta korpusā. 1946.gadā tika izveidota pirmā publiskā radiotelefonu sistēma. Tas bija pamats mobilo sakaru attīstībai. № 33885, Sports, 7 klase Ok. Šis ir saistīts ar dejošanu :) Man jāraksta referāts, tapēc ceru uz definīciju. *Kas ir deja *Moderna deja *Raksturdeja *Etnogrāfiskā deja *Estrādes deja *Džeza deja *Modes dejas - Disco, Hip-Hop, Brake *Skatuves deja *Autordeja On vienai no šī žanra dejām kādu slavenu dejotāju :) P.S Sorry ka sports, bet te nav tāda priekšmeta - Ritmika vai Dejošana :D P.S.S Paldies jau iepriekš P.S.S.S Ja kāds zin kādu saitu, tad arī pasakat :) wikipedia neko neatrada un google pilna ar visadu *spamu* :( cittrons Kā top deja? Katram mākslas darbam ir autors. Katru grāmatu kāds ir uzrakstījis un katru deju kāds ir izveidojis. Šo cilvēku - autoru, kam pieder visas tiesības uz savu deju, sauc par horeogrāfu. Viria tiesības ir aizsargātas ar likumu dzīves laikā un pat zināmu laiku pēc nāves. Tā, piemēram, slavenā latviešu horeogrāfa Harija Sūnas deju Pie Daugavas var dejot koncertā, samaksājot par to autortiesību aģentūrai, kura daļu naudas pārskaita autora mantiniekiem. № 34123, Dabaszinības, 5 klase Grāmata: Dabaszinības 5.kl. Darba burtnīca (Vilks I. u.c.) Uzdevuma numurs: 1./68.l Ievieto teikumos izlaistos vārdus! TUNDRA Tundra atrodas uz ziemeļiem no ......... Ziemā tundrā ir......................nekā taigā. Gada vidējā temperatūra ir......... Koku ir.....................,tie ir zemi, ar izlocītiem stumbriem. Tos sauc par..........? Raksturīgi tundras augi ir.......... Īsajā vasarā zemes virskārta........ Tundras dzīvnieki ir........................? laimix Tundra atrodas uz ziemeļiem no ekvatora Ziemā tundrā ir siltāk nekā taigā. Gada vidējā temperatūra ir-10 Koku ir maz ,tie ir zemi, ar izlocītiem stumbriem. Tos sauc par punduriem. Raksturīgi tundras augi ir sūnas. Īsajā vasarā zemes virskārta ir mitra. Tundras dzīvnieki ir ziemeļbrieži vai ar biezu vilnu. elen4iks Tundra atrodas uz ziemeļiem no taigas un uz dienvidiem no arktiskajiem tuksnešiem.Ziemā tundrā ir aukstāk nekā taigā. Gada vidējā temperatūra ir zemāku par 10°C;Koku ir mazs,tie ir zemi, ar izlocītiem stumbriem. Tos sauc par pundurkokiem.Raksturīgi tundras augi ir lakstaugi, sūnas un ķērpji; vietām aug arī krūmi un pundurkoki.Īsajā vasarā zemes virskārta atkūst tikai augšējā kārta, dziļākie slāņi nekad neatkūst (mūžīgais sasalums).Tundras dzīvnieki ir ziemeļbrieži, baltās irbes, zaķi, vilki un arī lapsas. P.S. Es būšu ļoti pateicīga ,ja tu man iedosi kādu punktu. jurciks99 tundra atrodas uz ziemeļiem no taigas un uz dienvidiem no arktiskajiem tuksnešiem. Ziemā tundrā ir auksāt nekā taigā. Gada vidējā temperatūra ir 10-20°C Koku ir pundurkoki, tie ir zemi, ar izlocītiem stumbriem. Raksturīgi tundras augi ir laksaugi, sūnas, ķērpji, vietām aug arī krūmi. Vairāk nekādīgi nevaru izzināt. № 35023, Bioloģija, 10 klase Kāds var pateikt kādas ir bioloģijas apakšnozares?(jo ātrak uzrakstisi,jo labak) kria Chaw, nu piemēram anatomija, zooloģija, botānika snow BOTĀNIKA (Dendroloģija, Fikoloģija, Brioloģija, Lihenoloģija), ZOOLOĢIJA(Mammoloģija, Ornitoloģija, Herpetoloģija, Ihtioloģija, Entomoloģija, Malakoloģija), ostin BIOLOGIJAS NOZARES:Botānika;zooloģija,Mikrobioloģija,Vīrusoloģija,Morfoloģija,anatomija,Fizioloģija-procesi,citoloģija-šūnas,Histoloģioja-audi,embrioloģija-induviduālā attīstība,Etaloģija-dzīvnieku uzvedība, Sistemātika. Marraid http://www.dzm.lv/bio/IT/default.aspx@tabid=9&id=105.html Margrieta anatomija zoologija botanika   4/30   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv