| Atbilžu arhīvs | № 20360, Bioloģija, 8 klase Kāda ir zardobumaiņu nozīme dabā? | | |
| |
bomzis | eest koku saknes | |
| | № 20560, Bioloģija, 8 klase как могут передвигатся Гидры? | | |
| |
КристЯ | http://www.vitawater.ru/aqua/other/hydra.shtml
посморти ссылку, хороший сайт про гидр | | |
| |
AndR | смотри в файле | |
| № 21977, Bioloģija, 8 klase obesni ponjatija : 1) ektoparazit 2) germafrodit 3)entoderma 4) mezoderma | | |
| |
lera | 1) ektoparazit-organizm parazitirujuscij snaruzi organozma. 2) germafrodit-организм, обладающий признаками мужского и женского пола, в т.ч. и имеющий как мужские, так и женские половые органы. 3)entoderma-внутренний слой зародыша многоклеточных животных и человека на ранних стадиях его развития 4) mezoderma-средний слой зародыша многоклеточных животных и человека на ранних стадиях его развития | | |
| |
Gimme | 1)ektoparazit-paraziti,kotorie zhivut na koze ili volosjannom pokrove,naprimer blohi i v6i.4astj sosjot krovj zhivotnih a 4astj grizjot volosi ili perja 2)germofradit-Zhivotnie u kotorih razvivajutsja kak muzskie tak i zhenskie polovie kletki.Germafroditami 4a6e vsego javljajutsja primitivnie zhivotnie,naprimer 4ervi i maljuski,hotja podobnie javlenijanabljudaetsja i u nekotorih vidov rib. 3)Entoderma-sm.vnutrennij sloj 4)mezoderma-srednij sloj zarodi6a mnogokleto4nih zhivotnih(za isklju4eniem gubok i ki6e4nopolostnih) | |
| № 22378, Bioloģija, 8 klase varat man palidzet atbildet uz sadiem jautajumiem??? 1.Kādas ir gliemja ķermeņa galvenās daļas? 2. ar ko elpo gliemji? 3.Kādam nolūkam kalpo gliemju čaula? 4. kāda ir taustekļu loma? 5.kādam nolūkam gliemji izmanto mēli jeb rīvīti? 6. ko nozīmē vaļēja asinsrites sistēma? 7. no cik un kādām daļām ir veidota gliemju sirds? 8. raksturo gliemju nieri. 9. kadi manu organi ir sastopami? 10.kur gliemjiem veidojas dzimumprodukti?? 11.kadas ir caulas atšķirībvas parka vingliemezim un dīķa gliemenei?? | | |
| |
agent. | 1) plau6as sirds acis niere. 2) er zaunam 3) lai aizsargatu dzivei nepiece6amos organus. 4)ta ir izmainita kaja . 5)lai sadalitu un sakapaty edienu. 6)asinsrite kad asins no asins kapilariem ietek audos. 7)sirds, lielie kapilari, (venas) 8)niere uzkraj edienu un palidz to sadalit 9)acis kajas nervi 10)dzimum organos 11) parsvara atskiras stryktyra | | |
| |
doh's | luudzu | |
| № 23442, Bioloģija, 8 klase zivju klase,kurai pieder latvijā sastopamās zivis.. | | |
| |
killer5135233 | saldudens zivju klase | | |
| |
karlis | izlasi ! Ik sevishki pirmo rindkopu (Izcelto) ;) | | |
| |
Pipardilliite | kaulzivis :) | | |
| |
santina | Kaulzivis - Latvijā sastopamas tikai kaulzivis. Kaulzivju ārējais izskats un dzīvesveids ir ļoti dažāds. To skelets, atšķirībā no skrimšļzivīm, stipri pārkaulojies. Pie šīs klases pieder vairākums tagad dzīvojošo zivju sugu. Otras zivju klases pārstāvji – skrimšļzivis (Chondrichthyes), kuras pārstāv haizivis un rajas – Latvijas piekrastē neieklīst. No kaulzivīm pie mums pārstāvētas 12 kārtas – storveidīgās, siļķveidīgās, lašveidīgās, zušveidīgās, karpveidīgās, vējzivjveidīgās (Beloniformes), samveidīgās, mencveidīgās, stagarveidīgās, asarveidīgās, skorpēnveidīgās (Scorpaeniformes, 1 suga – plūkšņzivs (Liparis liparis) – iekļauta Latvijas Sark | |
| | № 23675, Bioloģija, 8 klase uzrakstīt aprakstu par akvārija zivīm | | |
| |
elinchiks | zivis kas naakushas no dazhaadaam siltuudenj juuraam, okeaaniem... barojas ar dazhaadiem zemuudens augiem.. tas ir no 10-20 cm lielas, dazhaadaas kraasaas, parswaraa naak no vienas vides. | | |
| |
kašķīte | šeit var atrast info par akvārija zivīm:
http://216.239.59.104/search?q=cache:6DCBy_mswiQJ:lebedeva.eclub.lv/4.html+akv%C4%81rija+zivis&hl=lv&ct=clnk&cd=3&gl=lv&lr=lang_en|lang_lv | | |
| |
agent. | http://www.akvarijs.com/rstet_vai_ne_2
| | |
| |
killer5135233 | Savu Astronotus ocellatus raksturu un paražas Tu iepazīsi tad, kad viņi pieaugs un kļūs 25-28 cm gari . Tad arī aprunāsimies...Un par attieksmi pret samiem: manējais Oskars turpat 30 cm garam Pterigoplihtam neļauj izlīzt no grota, uzreiz uzbrūk. Cik ir lasīts, Oskariem ir labs raksturs, ja viņiem ir vismaz 1,5m attālums līdz citai zivij. Viņi ir piemēroti telpu baseinu turēšanai, kur ir daudz vietas peldēšanai.Bet reti kurš turpina turēt akvārijos pieaugušus, visi cenšas tikt no tiem vaļā | | |
| |
DJ Kalle | Atbilde: ir vairākas zivtiņu kombinācijas, kuras labi jutīsies tāda izmēra akvārijā. Tie var būt 5 neoni un 2 corydoras samiņi. Varat iegādāties arī citas nelielas bara zivtiņas. piemēram 5-7 tetras (jebkuras sugas). Tās var būt pecīlijas, vai gūpijas, vai šķēpneši (viens pāris+citas zivis), molinēzijas (1 pāris+ citas zivis). Varat iegādāties arī kaut kādas pundurcihlīdas: apistogrammas vai kādas citas
Tāpat tādā mazā akvārijā var turēt divus pārus pundurgurami. Taču, lai zivtiņas justos labi, akvārijam ir jābūt ierīkotam pareizi un, es ieteiktu stādīt dzīvos augus. Iesākumā izvēlieties tādus vienkāršākus. Valisnērijas un anubias būs vispiemērotākie augi iesācēja akvārijam. Kāpēc ir vajadzīgi dzīvie augi? Tie ir dzīves cikla neatņemama sastāvdaļa un akvārija īpašnieka palīgi. Lieta tāda, ka zivtiņas kakā!... Bet augi patērē iielu daļu organisko vielu, kas izdalās, pūstos ekskrementiem un barības paliekām, uzkrājas akvārija. Izmantojot šīs vielas augi aug un, jo labāk tie aug, jo intensīvāk izdala skābekli, kas savukārt, ļoti patīk zivtiņām.
| |
| № 23768, Bioloģija, 8 klase Kas ir medus guza? | | |
| |
ed123 | Ekso-skelets (Medus guza) ir posmkāja izvadorgāns. | | |
| |
Dark Phoenix | Medus guza = Eksoskelets | |
| № 24258, Bioloģija, 8 klase perevodi slov ( lapkajvezis, airkajvezis, vienadkajvezis, | | |
| |
agent. | lapkajvezis-listonogij rak airkajvezis-veslonogij rak vienadkajvezis-ravnanogij rak | |
| № 24325, Bioloģija, 8 klase Jāatrod divi interesanti fakti par zivīm: Piemmeram haizivis spēj saost asinis 1,5 km attālumā. | | |
| |
vasabi | lailaka zivs pasaule ir valhaizivs 18 m gara un sver 43 tonnas omars var sasniegt 50 gadu vecumu........ | | |
| |
Lewis | Ja jūrā nākas sastapties ar haizivi, tad jāpaliek nekustīgi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, taču ļoti jutīgi uztver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locītavas, kad tas mēģina aizbēgt. Baltā haizivs - barojas ar lielām zivīm un arī ar savām sugas māsām. Kašalots ir viens no zināmajiem zīdītājiem, kurš nirst lielā dziļumā - tas var ienirt kilometra dziļumā, aizturot elpu vairāk nekā uz stundu.
| | |
| |
agent. | juraszirdzinju tevinji dej ikrus !!! eliktriskais zutis var radit 200-500 v jaudigo impulsi | | |
| |
spooky | 1. Haizivij ir skrimšļskelets.
2. Tām nav žaunu vāku, bet ir tikai žaunu spraugas.
3. Tām nav arī peldpūšļa, tāpēc šīm zivīm nepārtraukti ir jāpeld, lai nenosmaktu un lai negrimtu.
4. Ja jūrā nākas sastapties ar haizivi, tad jāpaliek nekustīgi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, taču ļoti jutīgi uztver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locītavas, kad tas mēģina aizbēgt. | | |
| |
DJ Kalle | 1990. gadā Krievijas masu informācijas līdzeklī izplatīja informāciju par to, ka, Baltijas jūrā masveidīgi iet bojā zivis un jūras dzīvnieki.
Zivis un dzīvnieki iet bojā no bioloģiskas izcelsmes vielas!Un pats interesantākais, ka līdzīgi zivju un jūras dzīvnieku masveida bojāejas gadījumi konstatēti visdažādākajās zemeslodes vietās – no ekvatora līdz Ziemeļamerikai, Meksikas līcī un Japāņu jūrā. | |
| | № 24691, Bioloģija, 8 klase paliidziet atras informaaciju par --> karalienes aleksandras putnspārnu tauriņu =) atsuutiet varbuut kaadu adresi, kur ir informaacija un attēls =) | | |
| |
ingai1234 | Ielādēt
(gif;8,4 kb;117x96) PUTNSPĀRNU TAURIŅŠ. Putnspārnu tauriņi sastopami: no Indijas uz dienvidiem, līdz pat Himalajiem, no Šrilankas cauri visiem Āzijas dienvidaustrumiem, līdz pat Jaungvinejai un tu vajām salām, kā arī Austrālijas ziemeļos.
Putnuspārnu tauriņi ēd: galvenokārt nektāru, kāpuri vijīgo augu lapas. Vislielāko barības daudzumu putnspārnu tauriņi uzņem kāpura stadijā.Kāpurs patiesībā neko citu nedara, kā vien ēd. Viņa ķermenis atgādina gaļīgu, caurulveidīgu maisu. Kāpurs pārtiek no aristolohiju lapām, ar asajiem žokļiem nograužot tās pa mazam gabaliņam. Šajos augos ir indīgas vielas, kuras uzkrājas kāpura ķermenī. Tādējādi pats kāpurs kļūst indīgs, un $$ī inde pasargā viņu no ienaidniekiem. Pieauguši tauriņi pārtiek no nektāra, ko vāc no visiem meža ziediem.
Vairo$$anās: Abu dzimumu tauriņi viens otrod ar ožas palīdzību. Partnera krāsas nav būtiskas. Pēc apaugļo$$anas tēviņ$$ aizver mātītes dzimumatveri ar putainu korķi, kas neļauj citiem tēviņiem apaugļot to pa$$u mātīti.Taču novērots, ka dažu sugu mātītes var $$o korķi izgrūzt un pāroties atkal.
Subtropu putnspārnu tauriņus pazīst visā pasaulē. Visbiežāk tos var ieraudzīt kolekcionāru vitrīnās. Kaut arī grūti tam noticēt, taču kolekcionēšana ir ne tikai tauriņu, bet arī viens lietusmežu glāb$$anas veidiem. Daudzi Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāji audzē tauriņus, nevis nodarbojas ar lauksaimniecību, mežus pārvēr$$ot tīrumos.
Tauriņiem,kas brīvi un eleganti pārvietojas starp kokiem, piedēvē putnu izskatu. Mātītes mēdz būt lielākas par tēviņiem, kam savukārt ir krāšņāki spārni. Šos tauriņus dēvē arī par paradīzes tauriņiem - spārnu spilgtās krāsas daļēji rodas, pateicoties zvīņām, kas klāj spārnus un lauž gaismas starus. http://64.233.183.104/search?q=cache:h-WOtVcRu_wJ:kesija.kmx.ru/taurins.wml+putnsp%C4%81rnu+tauri%C5%86%C5%A1&hl=lv&ct=clnk&cd=5&gl=lv&client=firefox-a
| | |
| |
DJ Kalle |
Līdzīgi daudzām krāšņām eksotiskām puķēm, vieni no skaistākajiem dabas veidojumiem ir tauriņi. Labāk pazīstami ir dienastauriņi, jo tie aktīvi ir dienā. Naktstauriņi lido naktīs. Tomēr sugu skaita ziņā naktstauriņu ir daudz vairāk (250 000 sugu) nekā dienastauriņu (15 000 sugu). Tie kopā veido tauriņu kārtu Lepidoptera. Tauriņu attīstības ciklā ir 4 stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un imago (pieaudzis īpatnis). Pāreju no vienas stadijas otrā stadijā sauc par metamorfozi. Visi tauriņi ir augēdāji, tāpēc tie dzīvo visur, kur sastopami augi, izņemot ļoti aukstus rajonus. Dažu sugu tauriņi, piemēram, admirālis, ziemā guļ, citi, piemēram, Bogongo naktstauriņš, barības meklējumos migrē lielos attālumos. Dažas sugas ir kaitīgas. Kāpostu balteņa kāpuri barojas ar dārzājiem, bet drēbju kodes kāpuri pārtiek no drēbju dabiskajām šķiedrām. Tauriņi ir kukaiņi ar diviem zvīņainu spārnu pāriem un sūcējtipa mutes orgāniem, kas sagriezti spirālē. Tauriņi pārtiek galvenokārt no nektāra, ko atrod ziedos. Spārnu zvīņas ir saplacināti, pārveidoti hitīna matiņi. Tās veido spārnu zīmējumu. Zvīņu dobumā atrodas krāsainas vielas. Zvīņu rievotā virsma lauž vai atstaro uz tās krītošos gaismas starus. Tāpēc tauriņu spārniem bieži ir spilgta krāsa, dažkārt ar perlamutra mirdzumu. Spārnu zīmējums palīdz tauriņiem paslēpties apkārtējā vidē vai brīdina ienaidniekus, ka tauriņš ir indīgs. Tauriņu kāpuri ir tārpveidīgi. Tiem ir trīs pāri posmotu kāju un vēl neīstās kājas (ķermeņa izaugumi). Kāpuriem ir grauzējtipa mutes orgāni. Ļoti daudzām tauriņu sugām (it īpaši tām, kas pie mums nav sastopamas) latviskais nosaukums nav izdomāts. Tām ir tikai zinātniskais nosaukums, piemēram, Callicore cyllene, Papilio karna, Callithea optima, Callicore mengeli vai Agrias claudina. Lielākais dienastauriņš pasaulē ir karalienes Aleksandras putnspārnu tauriņš. Tā spārnu izpletums ir 28 cm. Šis tauriņš ir apdraudēts, jo tiek izcirsti meži, kuros tas dzīvo. Bet mazākais dienastauriņš ir pundurzilenītis.
| |
|
|