Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Atbilžu arhīvs № 24812, Bioloģija, 8 klase iepazisties ar tabulu un ieliec trukstosos vsrdus teksta! Robezvirsma gaismas lausanas koeficients gaiss-udens 1,30 gaiss-stikls 1,50 gaiss-dzintars 1,55 gaiss-dimants 2,40 Gaisma udeni izplatas 1,30 reizes lenak neka gaisa stikla izplatas.....reizes...............neka gaisa dimanta izplatas...........reizes ........neka gaisa gaisa izplatas ..........reizes.............nekas udeni gaisa izplatas .........reizes..............neka dzintara ludzu palidziet labi marta... 1) 1,50reizes lenak 2)2,40 reizes lenak 3)1,30 reizes atram 4)1,55 reizes atrak flerux stikla izplatas 1,50 reizes lenak neka gaisa dimanta izplatas 2,40 reizes lenak neka gaisa gaisa izplatas 1,30 reizes atrak neka udeni gaisa izplatas 1,55 reizes atrak neka dzintara agent. 1) 1.50 reizes lenak 2) 2.20 reizes lenak 3)1.30 reizes atrak 4)1.55 reizes atrak *LiNdiŅa..;D~ Gaisma udeni izplatas 1,30 reizes lenak neka gaisa stikla izplatas 1,5 reizes lēnāk neka gaisa dimanta izplatas 2,4 reizes lēnāk neka gaisa gaisa izplatas 1,3 reizes ātrāk nekas udeni gaisa izplatas 1,55 reizes ātrāk neka dzintara Lina 1. ...1,50...lēnāk... 2. ...2.40...lēnāk... 3. ...1.30...ātrāk... 4. ...1.55...ātrāk... № 25053, Bioloģija, 8 klase man vajadzeetu visu par vaļiem! man tads uzdevums atrast visu par viņiem un es zinu tikai dažus faktus! please paliidziet! pati ar esmu atradusi bet tas esot vel par maz man jau 3 lpp! SupRiseD :p hmm es so pagajuso gadu raxtiju tik te parlasi jo te tika viss kopets no neta un tad mes vinu izmantoja kas bija visvairak derigs.. :) Veiksmi! 1/4 Markoo Seivalis ir trešais lielākais bārdainais valis. Dienvidu puslodē var sastapt 18 m garus seivaļus. Turklāt vienu ceturtdaļu no kopējā ķermeņa garuma aizņem galva. Pārtiek no sīkiem vēžiem. Peld pa vienam vai pāros. vietās, kur mīt daudz sīko vēžu, vienkopus pulcējas arī vairāki desmiti seivaļu. Mātītei piedzimst viens 4,5 m garš mazulis. Pusgada laikā, zīžot mātes pienu, mazulis izaug 9 m garš. http://www.home.lv/animalplanet/valis.html http://atputa.calis.lv/biblioteka/interesanti-zinat/vali/ http://lv.wikipedia.org/wiki/Zilais_valis_(albums) murrmulis >.< Kašalots ir sastopams visos okeānos izņemot Ziemeļu Ledus okeānā. Šā lielā zobvaļa garums ir 20 m. Milzīgā galva aizņem vienu trešdaļu no viņa ķermeņa. Apakšžoklī ir gandrīz 60 zobu. Barojas ar zivīm, kalmāriem un astoņkājiem. Satvēris barību ar zobiem, kašalots to tālāk stumj ar varenlielo mēli. Dzenoties pakaļ medījumam, ienirst pat 2 km dziļumā. Zem ūdens spēj uzturēties pusotru stundu. Viņam pietiek ar gaisa krājumu, ko ieelpojis pirms ieniršanas. Uztraukumā kašalots var izlēkt no ūdens un tad ar milzīgu šļakstienu iekrist atpakaļ, spēcīgi sitot ar asti. Viņam ir lieliska dzirde, kas palīdz uztvert paša radītās skaņas, kuras atgriežas kā atbalss no dažādiem priekšmetiem. Mātītei siltos ūdeņos reizi trijos gados piedzimst viens mazulis. Viņš sver gandrīz tonnu un jau no pirmās dienas peld līdzi mātei. Mazulis aug lēni, un māte viņu ilgu laiku velk aiz sevis, jo tā jaunulis netērē spēku ūdens pretestības pārvarēšanai. Turp. sk. failaa 1/2 Dzoker apraksts ir falā 1/4 DJ Kalle Vaļi Kašalots ir sastopams visos okeānos izņemot Ziemeļu Ledus okeānā. Šā lielā zobvaļa garums ir 20 m. Milzīgā galva aizņem vienu trešdaļu no viņa ķermeņa. Apakšžoklī ir gandrīz 60 zobu. Barojas ar zivīm, kalmāriem un astoņkājiem. Satvēris barību ar zobiem, kašalots to tālāk stumj ar varenlielo mēli. Dzenoties pakaļ medījumam, ienirst pat 2 km dziļumā. Zem ūdens spēj uzturēties pusotru stundu. Viņam pietiek ar gaisa krājumu, ko ieelpojis pirms ieniršanas. Uztraukumā kašalots var izlēkt no ūdens un tad ar milzīgu šļakstienu iekrist atpakaļ, spēcīgi sitot ar asti. Viņam ir lieliska dzirde, kas palīdz uztvert paša radītās skaņas, kuras atgriežas kā atbalss no dažādiem priekšmetiem. Mātītei siltos ūdeņos reizi trijos gados piedzimst viens mazulis. Viņš sver gandrīz tonnu un jau no pirmās dienas peld līdzi mātei. Mazulis aug lēni, un māte viņu ilgu laiku velk aiz sevis, jo tā jaunulis netērē spēku ūdens pretestības pārvarēšanai. Turp. sk. failaa 1/2 № 25347, Bioloģija, 8 klase 1.uzdevums. Raibo vingliemezi un parasto bezzobi kopigas atsciribas .. meitenite kopigais .abiem ir sekundārais ķermeņa dobums, izvada caur nierēm, ir gludie, šķērsvītrotie muskuļi,abiem ir vaļēja sirds.ir gangliju mezgli, arējais skelets atšķirīgais. vīngliemezim ir taustekļi, bet parastajam acis. biker Atskeriba ir tada ka vingliemezis ir 3 reizes lielaks ka bezzobu gliemezis. bezzobu gliemji dara daudz lielaku skadi neka vin gliemji. kopigs ir tas ka viniem ir vienada forma bet vigliemezis ir tikai lielaks bet pec formas abi ir loti lidzigi № 25349, Bioloģija, 8 klase Ludzu palidziet man 1. .. Kadi gliemji visbiezak sastopami Latvija -saldudenos,juras piekraste,iz sauszemes. 2....Kuru no dotajam gliemju sugam esi sastapis daba?Kur 3... Kadas gliemju sugas ir ierakstitas Latvijas Sarkanaja gramata? 4....Kuram no Latvija dzivojoso gliemju sugam ir saimnieciska nozime -pozitiva vai negativa? 5...Uzzime barosanas kedi,kura iesaistita kada no Latvijas sastopamam gliemju sugam.. angel 1. .. Kadi gliemji visbiezak sastopami Latvija -saldudenos,juras piekraste,uz sauszemes. Latvijas faunā pārstāvētas tikai 2 klases – gliemeži un gliemenes. No tām ~80 sauszemes gliemežu sugu, 48 saldūdens gliemežu, 42 saldūdens gliemeņu, 3 jūras gliemežu un 4 jūras gliemeņu sugas. No saldūdens gliemežiem biežāk sastopamās sugas Latvijas ezeros ir ezera lielvāciņgliemezis (Viviparus contectus), parastā bitīnija (Bithynia tentaculata), lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis), ausveida dīķgliemezis (Radix auricularia), lielā ūdensspolīte (Planorbarius corneus) un dūkstāja ūdensspolīte (Planorbis planorbis). Lēni plūstošās upēs biežāk sastopamās sugas ir upes lielvāciņgliemezis (Viviparus viviparus), parastā valvāta (Valvata piscinalis) un ovālais dīķgliemezis (Radix ovata). Savukārt ātrai straumei vislabāk pielāgojušies ir upes raibgliemezis jeb mēnestiņš (Theodoxus fluviatilis), upes akmeņgliemezis (Lithoglyphus naticoides) un upes micīšgliemezis (Ancylus fluviatilis). Turp. sk. failaa 1/3 AnnGeL 1)Latvijā visbiezhaak sastopamie gliemji ir kailgliemeži. 2)Vīngliemezi parkos un dārzos, dīķgliemezi pie dīķiem un ezeriem 3)Vīngliemezis, kailgliemezis 4)Vīngliemezim tas apēd bojātās lapas un ar savām sikalām dziedē lapu 5) SORRY NEVARU № 25396, Bioloģija, 8 klase 1....Raibo vingliemezi un parasto bezzobi kopigas atskiribas? 2...raibo vingliemezi un parasto bezzobi atskirigas pazimes?? meitenite kopīgs, abiem ir orgānu sistēma, sekundārais ķermeņa dobums, ārējais skelets Mazaa15 1.Raibais vīngliemezis ir lēns,tā pat kā Parastais bezzobis.Abi divi dzīvo brīvā dabā.Parasti dzīvo vēsās zāles aizaugušās vietās.Dažreiz sastopami ūdens tuvumā. 2.Raibais vīngliemezis parasti ir brūns,lēns,ar gariem ragiem,nokļūstot rokās savelkās savā mājā.Šos gliemežus cilvēki mēdz arī izmantot uzturā.Bet Parastais bezzobis ir parasti balts(gaishs),īsiem radziņiem. HaCKer Vienīgā gliemežu suga, kas kļuvusi par kaitēkli ne tikai dārzos, bet arī mežos un upju palienēs. Čaula lodveida, vītņojums konisks ar 5-6 viegli uzpūstiem vijumiem, šuve sekla. Naba līdz pusei aizsegta ar lūpu un pēdējā vijuma kolumelāro malu. Čaulas ieeja noapaļota ar lielu un baltu lūpu, čaula samērā bieza. Krāsa no dzeltenīgas līdz brūnai ar gaišiem sīkiem plankumiņiem, pēdējā vijuma. ~Mus(L)ik~ Задание в файле. Я надеюсь что ничего страшного нет в том, что часть задания на русском, а часть на латышском. 1/1 № 25397, Bioloģija, 8 klase Ludzu palidziet man 1. .. Kadi gliemji visbiezak sastopami Latvija -saldudenos,juras piekraste,iz sauszemes. 2....Kuru no dotajam gliemju sugam esi sastapis daba?Kur 3... Kadas gliemju sugas ir ierakstitas Latvijas Sarkanaja gramata? 4....Kuram no Latvija dzivojoso gliemju sugam ir saimnieciska nozime -pozitiva vai negativa? 5...Uzzime barosanas kedi,kura iesaistita kada no Latvijas sastopamam gliemju sugam.. DeAx 1... vīngliemeži, dīķgliemeži, spolītes, kailgliemeži, jūraszaķi 2.. piemājas dārziņā, pie upes 3... nezinu :( 4... parka vīngliemezis pozitiiva... apeed un paarstraadaa veco auksni... 5... uzziimee pac :) ;) angel 1. .. Kadi gliemji visbiezak sastopami Latvija -saldudenos,juras piekraste,uz sauszemes. Latvijas faunā pārstāvētas tikai 2 klases – gliemeži un gliemenes. No tām ~80 sauszemes gliemežu sugu, 48 saldūdens gliemežu, 42 saldūdens gliemeņu, 3 jūras gliemežu un 4 jūras gliemeņu sugas. Turp. sk. failaa 1/3 № 26064, Bioloģija, 8 klase Man biolōģijā ir vajadzīgs attēls, kur skaidri būtu redzama kāda kukaiņa uzbūve. Tad nu ja ir kāds ar kādu lieku kukaiņa bildi.>! ESIET TIK LAIPNI : ] Lucifer`s Angel http://images.google.lv/imgres?imgurl=http://www.liis.lv/kukaini/uzbuve.gif&imgrefurl=http://www.liis.lv/kukaini/uzbuve.htm&h=247&w=358&sz=12&hl=lv&start=2&um=1&tbnid=Uqpi8tz71fw4XM:&tbnh=83&tbnw=121&prev=/images%3Fq%3Dkukai%25C5%2586u%2Buzb%25C5%25ABve%26um%3D1%26hl%3Dlv%26sa%3DN 1/1 2LoudMusic attels failaa! 1/1 ZalktiS Mazs kukainiitis peld pa juuru un negrimst uudenii!!! 1/1 spooky Mušiņa :) 1/1 Lacis faila 1/1 № 26075, Bioloģija, 8 klase jautajumi par vēžu klasi! uz sauzemes dzivo.... kas ir planktons.... kadi apstakli janodrosina lai vezus varetu audzet un pavairot? kada ir vezu nozīme dabaa un cilveku dzivee? kadas cilvekam nepieciesamas uzturvielas satur vežu klase? Lacis 1. 10 vezu sugas. 2.Planktons (no grieķu ”planktos” – klejojošs) ir mazu organismu kopa, kas apdzīvo kontinentālus un jūras ūdeņus , bez vai ar ierobežotām spējām pārvietoties. 3.jānodrošina līdzvērtīgi apstākļi, proti, pietiekami plašs akvaterārijs un sāļš un ciets ūdens tajā. 4.-- 5--- malinka678 1 mokrica 2 dafnija eda ...gnilija ljagushki i ribi.... i nuzen vodoem 4 girL http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/veezhi/ Planktons- siku udensdzivnieku(zooplanktons) un udensaugu(fitoplanktons)kopums. cilveeku dzivee- lietot uzturaa, dabaa-citu dzivnieku bariiba, uzturvielas- olbaltumvielas,vitaminus un mineralvielas valelerjanka 2- plaktons- mazas zivtiņas 3- tīrs udens 3- biocinozes ķēde, kā ēdiens cilvēkiem 4 - proteinus, jeb olbaltumvielas kerija Sauszemē:uz sauszemes dzīvo vienādkājvēži un desmitkājvēži. planktons: sīks organisms, kas apdzīvo ūdens virskartu. Jānodrošina: tīrs, dzidrs ūdens ar iedzūvotājiem, iemītniekiem[piesātināts ūdens] Satur: dažādās jūras veltēs ir jods un fosfors, kas nepieciešami vesala organisma attīstībai. № 26147, Bioloģija, 8 klase referāts par skudrām! lūdzu steidzami! par darbu sadali pūznī, ārējo uzbūvi, iekšējo uzbūvi, ievads! par pašu pūzni! visu! hhlady http://raksti.daba.lv/referaati/2001/JDreimanis/ šeit ir viss par skudrām. :) santinja http://lv.wikipedia.org/wiki/Skudru_dzimta par skudraam http://www.liis.lv/kukaini/lkuk1.htm par puuzni DJ Kalle Skudras līdz šim Latvijā ir aprakstītas galvenokārt saistībā ar mežaudžu aizsardzību. Īpaša vērība tika pievērsta rūsganajām mežaskudrām, kam ir nozīme mežsaimniecībā, jo tās iznīcina skujkoku kaitēkļus. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par skudru skudru faunas izmaiņām dažāda vecuma mežos un mežsaimniecības darbības ietekmi uz skudrām. Līdzšinējos meža entamofaunas pētījumos lielāka vērība tika pievērsta kaitēkļu skaita dinamikai, nevis skudru sugu dinamikai. Skudru sugu reakcija, mainoties vides apstākļiem var būt atšķirīga. Var būt sugas, kas labi pielāgojas apstākļu izmaiņām, var būt ēnmīlošas sugas, kas pamet biotopu vai izmirst pārveidotajā biotopā, var būt saulmīlošas sugas, kas ienāk pārveidotajā biotopā Turp. sk. failaa 1/15 № 26188, Bioloģija, 8 klase lūdzu paļidziet atrast zivs dzīves ciklu Lacis 1.stadija iksrs 2.stadija kurkulis 3.stadija kapurs 4. 2 stadija kapuram 5. 3. stadija kapuram 6. pieaugusi zivs ingus Lašveidīgās zivis un zivju sistēmātika. Atkarībā no bioloģisko pazīmju kompleksa visa dzīvā pasaule, tai skaitā arī zivis, tiek iedalīta grupās. Lejupslīdošā kārtībā tās dalās tipos, klasēs, kārtās, dzimtās, ģintīs, sugās. Par sistemātisko pamatvienību tiek uzskatīta suga. Bez tam zinātniskajā literatūrā līdztekus konkrētās zivs nosaukumam attiecīgajā valodā gandrīz vienmēr tiek dots arī tās latīniskais nosaukums, kas raksturo zivs vietu sistemātikā. Latīniskais nosaukums aizvien biežāk tiek izmantots arī literatūrā makšķerniekiem – amatieriem. Tas dod iespēju plašākam makšķernieku lokam gūt precīzāku priekšstatu par zivi. Jo ne katrs sapr hhlady To var iedalīt vairākos periodos, no kuriem visizteiktākie ir upes periods, barošanās periods un vairošanās periods. kaspiko 1. Ievads. Zivju ekoloģijas priekšmets. Zivju ekoloģiskās grupas un to raksturojums. 2. Zivju galvenās taksonomiskās grupas un to bioloģiskais raksturojums. 3. Zivju pielāgošanās abiotiskajiem vides apstākļiem. Temperatūras, sāļuma, ūdenī izšķīdušo gāzu un gaismas ietekme uz zivīm. 4. Biotisko (iekšsugas un starpsugu mijiedarbība) faktoru ietekme uz zivīm 5. Zivju dzīves cikla galvenie periodi 6. Zivju vairošanās un attīstība. Zivju iedalījums pēc vairošanās vietu rakstura. Galveno zivju grupu vairošanās stratēģijas. 7. Zivju augšanas īpatnības un to sezonālais raksturs. Biotisko un abiotisko Blizko info par ziviim.. Ceru, ka paliidzees http://lv.wikipedia.org/wiki/Zivis   2/21   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv