| Atbilžu arhīvs | № 21735, Kultūras vēsture, 10 klase dazadi jedzini, piemeram, kapitelis, dzega, oratorija u.c. | | |
| |
disko_diva | Arhitektūrā kapitelis (no latīņu capitellum 'galviņa') ir kolonnas, staba vai pilastra augšējā daļa, uz kuras balstās pārsegums. Kapitelis paplašina kolonnas laukumu, lai vieglāk balstītu arkas vai antablementa svaru.
Dzega Sienu vainagojošā josla, kas atdala sienu no jumta un pasargā sienu no nokrišņiem.
| | |
| |
bavarde | Arhitektūrā kapitelis (no latīņu capitellum 'galviņa') ir kolonnas, staba vai pilastra augšējā daļa, uz kuras balstās pārsegums. Kapitelis paplašina kolonnas laukumu, lai vieglāk balstītu arkas vai antablementa svaru. | |
| | № 21900, Kultūras vēsture, 10 klase Senais cilveks musdienu uzskatos... | | |
| |
agent. | mes seno cilveku uzskatam par kaut -kadu butni , kura ir lidziga mums. visi doma ta tapec ka VINJAM NAV LABA INTELEKTA, neko nemak. ka ari mes uzskatam ka vinu dzive ir viegla. bet ta nav senajiem cilvekiem bija gruti dzivot. Mes uzskatam ka senajam cilvekam nebija neko jadara. bet ja skatities no otras puses senajs cilveks priek6 mums ir daudz ko darijis ... ja vinj6 nepilnveidotos mes joprojam dzivotu alas. | | |
| |
AndR | paskaties seit http://www.liis.lv/kultvest/kultura/pirmatn/teksts.htm | |
| № 22156, Kultūras vēsture, 10 klase Po kakoj teme lutwe pisatj referat,esli zadano na ljubuju temu,svjazanuju s kuljturoj Drevnego Egipta? | | |
| |
ser'g | Napiwi pro wakala Anubisa...eto Egipetskij drevnih bog pohozhij na sobaku ! Pro nego mozhno doffiga najti v nete ! prosto napiwi v google.com : define:Анубис | | |
| |
Pokaz | Pro sfinksa | | |
| |
Vinipuh | там скачаешь готовый реферат http://www.bankreferatov.ru/db/M/EEEDF89861CADE44C32568180063C676 | | |
| |
omnium | Ja bi pisal pro zagadku piramid.. ix stroenije.. o4enj mnogo versij.. | | |
| |
yohji | Египетские пирамиды http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%95%D0%B3%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D1%82%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%BF%D0%B8%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%B8%D0%B4%D1%8B | |
| № 22376, Kultūras vēsture, 10 klase Tema: Egipet ili pro bogov egipta , horo6ij raskazik ! :( Sposibki :P | | |
| |
bavarde | http://www.bestreferat.ru/referat-20249.html | | |
| |
НастЬ.ка | http://bank.referatoff.ru/020528-1.html
http://www.mystic-chel.ru/~ancient-egypt/gods-of-egypt.htm
http://godsbay.ru/egypt/sobek.html
| | |
| |
fesh | Картинки сам найдеш | | |
| |
motja | Лови про богов. Еслт много - сократи. Жду СПАСИБО | | |
| |
Анфиса | Ну вот если порыца в этих сайтах и все в месте сложить получиться помойму ничего .
http://www.egyptolog.ru/bogi/bogi.htm
http://www.egyptinfo.ru/menu/drevegypt/bogegyptdr/
http://referat.historic.ru/ref/inf/f00/s00/r0000338.shtml
Вот это последний сайт помойму тебе больше всего понравиться! =) | |
| № 23150, Kultūras vēsture, 10 klase uzrakstiet lūdzu eseju par Japāņu reliģiju "sintoisms".
paldies jau iepriekš.! | | |
| |
Леса | в файле | | |
| |
gaziks | ceru noder | | |
| |
irina | http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=5&w_id=811322 http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=15&w_id=315149 http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=5&w_id=455588 http://www.atlants.lv/?menu=50&virstema=4&subtema=36&w_id=341918 | | |
| |
Anjutik | krievu valodā ir daudz materiāla, te nedaudz arī atradu latviešu valodā | | |
| |
Sergey | sint.txt | |
| | № 23472, Kultūras vēsture, 10 klase tagad ir tēma - par veco derību... Man būs jāpastāsta un jāiepazīstina ar pirmo nodaļu t.i. - Par dabas un cilvēku rašanos? Ko lai tādu pastāsta? es zinu tikai par Leonardo Da Vinchi gleznām.... Par veco derību nezinu neko, jo neesmu kristīgā... :( | | |
| |
elinchiks | saaksim ar to, ka vecaa deriiba ir peec jeezus dzimshanas, jaunaa- pirms! par cilveeka un dabas rashanos ir apraxtiits pirmajaa - jaunajaa deriibaa, tas ka dievs visu paveica 6aas dienaas, pirmais ko radiija bija debesis un zeme, visu laiku valdiija tumsa, tad dievinsh lika rasties gaismai, vinjsh redzeeja ka gaisma ir laba un dievs atshkjiira gaismu no tumsas nosaukdams to par dienu un nakti. nakamie radaas uudenji tad dievs teic lai zeme izdod zaali , staadus kas nobriedina seeeklu un auglju kokus, kas nes katrs savus augljus ar seeklu, un ta pakapeniski vis izveidojas, pedeja diena-cilvex | | |
| |
Delimo | paradiize dievs radija lielo abeli kura auga aizliegtie augli dievs radija cilveku vardaa adams vins peectam radija sievieti wardaa ieva vini dziiwoja paradiizee laimiigi tad kaadu dienu adams paneema aizliegto augli no abeles kaut dievs vinam to nelaava tad dievs vinus izraidija no paradiizes un viniem radaas beerni u.t.t | | |
| |
emilio | Varetu pa to ,ka Dievs pasauli radija sešas dienas un pirmo cilveāku radīja vardā Adams. Un tad no viņa paņēma vienu nieri ar kuru dievs radīja Ievu (iemesls kapec dievs radija ievu bija tapec ka adamam bija garlaicigi. Tā reiz ieva piegaja pie aizliegtas abeles kuru dievs bija liedzis aiztikt. Bet Ievu čuska pierunaja panemt ābolu un taja iekosties. Tā viņa kļuva par grēcinieci. Un ādams pats ari pagaršoja ābolu un vins nogrekojas . Ta abus divus izdzina no paradīzes. (čuska bija velns) Tad vēlak cilvēki gribēja uztaisīt garu torni līdz debesīm , lai varetu redzēt dievu un viņa valstību. | | |
| |
Pipardilliite | tas ir vecas deribas 1. nodalja un neliels skaidrojums. Ceru ka derees :) | |
| № 24227, Kultūras vēsture, 10 klase Uzrakstiet man lūdzu eseju ar savām domām par to dzejoli:
Ja, lietojot varu, kāds tīko pasauli sagrābt, Es zinu, viņš neveiksmi piedzīvos. Jo pasaule ir tik viegli izgaistoša, Ka ar to nevar rupji rīkoties. Kas ar to rīkoties vēlas, tas to pazudina. Kas noturēt to vēlas, tas to pazaudē. Jo būtnes vai nu izvirzās, vai seko līdzi. Tās saniknotas ir vai noskumušas, Tās spēkā pieņemas vai spēku zaudē, Vai uzvar tās, vai uzvarētas tiek. Un arī apskaidrotais: Viņš izvairās no straujā, Viņš izvairās no krāšņā, Viņš izvairās no majestātiskā.
(DaoDedzin) | | |
| |
valelerjanka | man ir mazliet, var būt tas tevi palidz Vai ir pasaule uz gaismas, taču mēs viņu neredzam. Taču viņš ir caurspīdīgs, gaisīgs, viegls, kā gaiss. Ka tāds pasaule?!var būt mēs tik nekad un neuzzinām to! Droši vien tas kaut kas garīgs, ko radām mēs paši, ap sevi! Mēs nekad neuzvarēsim pasauli, taču mēs nezinām pret ko cīnāmies! Taču vai vajag tam vispār! Es skaitu ka šis dzejolis visprecīzāk atspidina šo dziļu filozofiju.Nav jāmēģina uzvarēt pasaule, dzīvo, priecājieties un pasaule pati būs tavējo kāju. | |
| № 24573, Kultūras vēsture, 10 klase Напишите пожалуйста вкратце легенды: Легенда о Каине и Авеле Легенда о создании мира Легенда об изгнании Адама и Евы Легенда о Давиде и Голиафе. | | |
| |
AndR | 1. http://www.keke.ru/soveti/all/46/4632/index.html 2. http://www.warriorofthelight.com/russ/edi24_lenda.shtml 3. http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%B3%D0%BD%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%B8%D0%B7_%D1%80%D0%B0%D1%8F 4. http://old-rus.narod.ru/03-39.html | |
| № 24969, Kultūras vēsture, 10 klase Ludz uzrakstit aprakstu par Judaismu un pievienot klat ari gleznu. | | |
| |
DJ Kalle | Simboli:
Talmuds – mācības grāmata, kurā ietverta visa jūdaisma ticība. Tajā ir 613 priekšraksti, kurus ēbrejiem jāpilda obligāti (248 pozitīvie – tik kaulu ir cilvēka skeletā; un 365 negatīvie – tik dienu ir gadā).
Tora – tā jūdaismā tiek sauktas Mozus grāmatas (5 sacerējumi, kas ievada Bībeles Veco Derību)
Sinagoga – reliģiska organizācija jūdaismā; šāa organizācijas lūgšanu nams
Šema (Šma) – trīs Bībeles panti, kuri jālasa katru rītu un vakaru (Šma ebreju valodā nozīmē “dzirdēt, klausīties”)
Turp. sk. failaa | | |
| |
eke |
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, un ir viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām. Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām reliģijām, īpaši Kristietībai un Islāmam. Jūdaistu svētie raksti - Tora un Talmūds. Savā sākotnējā veidošanās posmā Jūdaisms vēl nebija vienota reliģiska mācība. Pastāvēja daudz dažādu tā formu. Taču tās visas vienoja galvenā iezīme, kuru varētu apzīmēt kā radikālu monoteismu, t.i., ka Dievs kā absolūta, transcendentāla esamība radījis pasauli, vada un pārvalda to saskaņā ar savu dievišķo, cilvēkiem nesasniedzamo saprātu. Svētie raksti vēsta, ka Dievs Sinaja kalnā parādījies izraēļiem (pravietim Mozum), noslēdzis ar tiem derību (līgumu) un iedevis Toru. Šajā līgumā pausta Dieva griba, kura desmit baušļu (mizvoth) veidā nosaka, cilvēku dzīvi, to rīcību un savstarpējās attiecības. Tikai dzīvojot saskaņā ar dievišķo gribu cilvēki sasniegs pilnu harmoniju ar pasauli. Mozus pirms nāves Dieva instrukcijas aprakstījis piecās Vecās Derības grāmatās. Aplūkojot šo Vecās Derības aprakstu, kā arī desmit baušļu būtību kopējā dziļākā sociālpsiholoģiskā un filozofiskā interpretācijā, varam secināt, ka šīs mācības mērķis tā vai citādi, tieši vai pastarpināti bijis vienot ģimeni, dzimtu, cilti, tautu (ticība vienam Dievam), stiprināt cilvēku garu un morāli grūtajos tā laika pārbaudījumos. Tā, vēl Vecajā Derībā skaidri nojaušama reliģijas nozīme daudzu gadsimtu ilgajā civilizācijas attīstības ceļā.
| | |
| |
kašķīte | Failā un te:
http://www.utoronto.ca/sajc/durer-jeromeCOL.jpg | |
| | № 24995, Kultūras vēsture, 10 klase Lūdzu palīdziet atbildēt uz jautājumiem bet lūdzu sakarīgas un interesantas atbildes ar pamatojumiem.
ko es varētu iemācīt senajiem ēģfiptiešiem. kāpēc viniem tas būtu vajadziigs?
un ko vinji vareetu iemaaciit man? un kaapeec man tas nodereetu?
paldies... | | |
| |
masanja13 | es slikti rakstu latvie6u valoda tapec es domaju bus daudz kludas... egiptie6i nezinaja kas ir ziepes..un ka tirit zobas uz mazgaties..tu varetu vinjus iemacit mazgaties un ta talak.... vinjam tas bus vajadzigi tapec kka bez gigienas nevar dzivot.. vini varetu tev iemacit ka vini dzivo ka vini barojas uz ka vini kaujas un ....ttlk tev tas noderetu tapec ka tu uzzinasi ka vini dzivo un par vinas religijas... | | |
| |
trombocits | Senajiem ēģiptiešiem varētu iemācīt vienlīdzību pret cilvēkiem. Lai viņi saprzastu ka cilvēki strādās labāk ja viņiem maksās. Vergi nav ieintresēti strādāt kunga labā jo viņiem nekas nepieder, bet ja tiktu piesolīts atalgojums viņiem rastos stimuls un tie strādātu efektīvāk. Iemācīties avrētu no viņiem par dabas saudzēšanu un tās nekaitīgu izmatošanu. Labi izstrādātu politiku un likumiem, kas valda. Tas viss noderētu atītstītai valstij jo ne velti ēģipte pakļāva tik daduz zemes un varēja tās veiksmīgi apvienot. un vaiākiem gadiem. | |
|
|