Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Atbilžu arhīvs № 22871, Latviešu valoda, 10 klase Cildena atklasme stasta ''Simgalvis un jura ''(starik i more) 1)kapec cinas? 2)Ko grib pieradit? 3)Kada ir Santjago attieksme pret zivi ? 4)Ko simbolize cina ar zivi ? pomogite ochenj nuzno reshajushaja ocenka,, otblagodarju :((( sps Anjutik 1) Galvenā varoņa dzīves principi ir cīņa, viņa princips ir iet līdz galam. Visu mūzu sirmgalvis cīnās ar trūkumiem un dzīves bīstamām situācijām. Sirmgalvja liktenis nav labs, un sirmgalvis cīnās ar savu likteni, mēģina vinnēt. Te liktenis ir salīdzināts ar dabu-stihiju. Daba arī, ka liktenis nav paredzama. Sirmgalvis saprot, ka galvenais dzīve nav veiksme, bet gan cilvēka rīcība, cilvēka raksturs un griba. 2) Grāmatas beigās sirmgalvis teiks cilvēku var nogalināt , bet nevar uzvarēt. Sirmgalvis pierada puisim, ka jāiet līdz galam. Pierada, ka cilvēks var daudz, kā arī var būt stiprāks par pašu dabu. 3) Santjago saprot savu atbildību pret dabu, viņš juta savu vainu. Zivīm viņš saka: „Zivis, es tevi ļoti mīlu un cienu. Bet es nogalināšu tevi, pirms vakara. Vai tev ir slikti, zivis? Dievs zina, man vēl sliktāk” Santjago nomāc doma, ka viņam jānogalina dzīvniekus-zivis, zvērus un putnus. Un viņš saka: „Labi, ka nav jānogalina saule, mēness un zvaigznes. ”Santjago ir pieredzējies zvejnieks, viņa rokas ir rētas no smaga darba un cīņas par dzīvi. Viņš ir stiprs, stipras gribas cilvēks. 4) Ciņa ar zivi simbolizē cīņu ar dabu-stihiju. 1/1 № 23110, Latviešu valoda, 10 klase kādas varētu būt publiskās runas tēmas? ko varētu viegli izdomāt. Леса Tēmas - visdažādākās. Sākot ar globālo sasilšanu, dzīves gudrībām un veģetārismu, līdz pat izklaidējošiem stāstiem par citām zemēm, ciemošanos tajās un aizrautīgām runām par hobijiem, mīļajiem cilvēkiem un dzīves mērķiem. pilsener traģisko literatūrā, filmās, mūzikā...var pieminēt kādu noveli Gimme 1)Es un mana apkārtne 2)Dažādas tradicijas un svētki 3) sexyarcha par mūsdienu jaunatni, par internetu, ( ja spēlē kkadu sporta veidu un daudz maz zini par to, tad par to var stāštīt) irina Tēmas - visdažādākās. Sākot ar globālo sasilšanu, dzīves gudrībām un veģetārismu, līdz pat izklaidējošiem stāstiem par citām zemēm, ciemošanos tajās un aizrautīgām runām par hobijiem, mīļajiem cilvēkiem un dzīves mērķiem. gach Nu der runāt tieši par vides faktoriem! tas ir atkritumu, co2 problēmas gaisā. Respektīvi ko tieši vajadzētu darīt šajā lietā. № 23143, Latviešu valoda, 10 klase ...Itāļu valoda... Uzrakstiet man lūdzu Itāļu valodā: * Dienu nosaukumus * Mēnešu nosaukumus * Gadalaikus * Skaitļu nosaukumus... Paldies jau iepriekš!!! riekstins lunedì—Pirmdiena martedì—Otrdiena mercoledì—Trešdiena giovedì—Ceturtdiena venerdì—Piektdiena sabato—Sestdiena domenica—Svētdiena *** gennaio—Janvāris febbraio—Februāris marzo—Marts aprile—Aprīlis maggio—Maijs giugno—Jūnijs luglio—Jūlijs agosto—Augusts settembre—Septembris ottobre—Oktobris novembre—Novembris dicembre—Decembris *** la primavera—Pavasaris l’estate—Vasara l’autunno—Rudens l’inverno—Ziema *** 1 uno 2 due 3 tre 4 quattro 5 cinque 6 sei 7 sette 8 otto 9 nove 10 dieci fishb0ne Pirmdiena - lunedì Otrdiena - martedì Trešdiena - mercoledì Ceturtdiena - giovedì Piektdiena - venerdì ------------------- Janvāris - gennaio Februāris - febbraio Marts - marzo Aprīlis - aprile Maijs - maggio Jūnijs - giugno Jūlijs - luglio Augusts - agosto Septembris - settembre Oktobris - ottobre Novembris - novembre Decembris - dicembre -------------------- Pavasaris - primavera Vasara - estate Rudens - autunno Ziema - stagione un inverno -------------------- 1- uno 2-due 3-tre 4-quattro 5- cinque 6- sei 7- sette 8- otto 9- nove 10 -dieci Sergey la primavera—Spring l’estate—Summer l’autunno—Autumn l’inverno—Winter gennaio—January febbraio—February marzo—March aprile—April maggio—May giugno—June luglio—July agosto—August settembre—September ottobre—October novembre—November dicembre—December lunedì—Monday martedì—Tuesday mercoledì—Wednesday giovedì—Thursday venerdì—Friday sabato—Saturday domenica—Sunday One: uno /ˈuno/ Two: due /ˈdue/ Three: tre /tre/ Four: quattro /ˈkwattro/ Five: cinque /ˈʧiŋkwe/ Six: sei /ˈsɛi/ Seven: sette /ˈsɛtte/ Eight: otto /ˈɔtto/ Nine: nove /ˈnɔve/ Ten: dieci /ˈdjɛʧi/ ingai1234 1d -lunedì 2d-martedì 3d-mercoledì 4d-giovedì 5d-venerdì 6d-sabato 7d-domenica meneshi j-gennaio f-febbraio m- a-aprile m-maggio j-giugno j-luglio a-augusto s-setttembre o-attobre n-novembre d-dicembre gadalaiki vas. estate ziema inverno pavasaris azionare rudens autunno (ko zinaaju to iztulkoju):) apsties shajaa adresee, te ir tulkotaajs... http://www.wikiled.com/lv/latvian-italian-Default.aspx muller Dienu nosaukumi: POTCPSSv - Lunedì Martedì Mercoledì Giovedì Venerdì Sabato Domenica Mēnešu nosaukumi: Gennaio - Febbraio - Marzo - Aprile - Maggio - Giugno - Luglio - Agosto - Settembre - Ottobre - Novembre - Dicembre Gadalaiku nosaukumi: Pavasaris, Vasara, Rudens, Ziema: - Primavera, Estate, Autunno, Inverno Skalu nosaukumi: no 1-10.: Uno due tre quattro cinque sei sette otto nove dieci gaziks Seasons The names of seasons (i stagioni) are not capitalized in Italian. la primavera—Spring l’estate—Summer l’autunno—Autumn l’inverno—Winter Turp. failaa 1/2 № 23450, Latviešu valoda, 10 klase Помогите пожалуйста,написать о чём рассказывает каждая из народных песен.К каждой народной песне надо написать по 2-3 предложения.Можно начать со слов Tautasdziesma stasta par to , ka....Очень нужна ваша помощь.Ещё есть проблема,что я не могу вставить файл с заданием.Мой ник в скайпе Aneksy.Напишите мне и я вам скину задание.Мне очень нужно его сделать.заранее спасибо. appendigz Tautasdziemas :]] 1/3 bavarde 1) Kur līdz saulītei ir nolīgojis, tam Jāņu rītā saulīte rotājas priek ā visādās krāsās. Lieldienas rītā priek saules jāuzkāpj kalnā un jāskatās, kā saule ūpojas, tad visu gadu ir bagāts. Ja meteņos saulīte paspīd tik ilgi, ka zirgu var apseglot, tad labs gads un labi lini. Dainās Saule attēlota maiga un laipna kā māte. № 23933, Latviešu valoda, 10 klase Loti vajag publisko runu.. Teema nav svariiga. DJ Kalle Publiskā runa Kas tad īsti ir publiskā runa? Lai ko mēs ikdienā arī darītu – regulāri esam spiesti saskarties ar dažādiem oratoriem un viņu teiktajām runām. Vienalga, vai tas ir tad, kad sēžam pie televīzijas ekrāniem un skatāmies kādu ziņu raidījumu vai televīzijas šovu. Vai arī tad, kad kāda partija vai sekta mūs mēģina pārliecināt, ka kārtējais „glābējs ir klāt”. Galu galā – pat studenti, kas atrodoties savās auditorijās dzird neko citu, kā vien labāku un sliktāku oratoru runas. Turp. skat. failaa 1/2 № 24021, Latviešu valoda, 10 klase pozalujsto pomogite nado uchilke v ruki sdatj foto estj ! 1/1 eke 1.+ 2.- 3.+ 4.+ 5.+ 6.- 1.kalt - mēs kaļam - jūs kaļat - kaliet! 2.palaist - mēs palaižam - jūs palaižat - palaidiet! 3.izgriezt - mēs izgriežam - jūs izgriežat - izgrieziet! 4.lūst - mmēs lūstam - jūs lūstat - lūstiet! Kal dzelzi, kamēr tā karsta, jo citas izdevības vairs nebūs. Tavs mūžs ir raibs kā dzeņa vēders, jo tu esi daudz ceļojis. Nevajag palaist rokas, lai nenodarītu citiem pāri. Dažreiz nākas izgriezt citiem pogas, lai pierādītu sevi. Man ļoti nepatīk, ka tu šo sauc par siltu vietiņu. Mana sirds lūzt, kad tu negribi dziedāt. :) arieta Ответ см. в файле 1/1 № 24023, Latviešu valoda, 10 klase fotka estj pozalujsto pomogite ! 1/1 catwoman 1) Jānis, palidzedams savam draugam, strādāja vaiga sviedros, līdz darbs tika pabeigts. 2) Māra, atrasdamies mājās, savā gultiņā, kas bija pilna spilvenu, jutās kā septītajās debesīs. 3) Pēteris pēc vakardienas avārijas, kurā viņa mašīna tika pilnība sasista, turpmāk nolēma dzīvot vienāi dienai, ka tā būtu pēdējā. 4) Puišus kaitināja, ka viņu draudzeners dziedāja slavas dziesmas kautkādam slavenam aktierim. 5) "Nestreb karstu putru, tas nav to vērts!" Juris aizrādīja savai draudzenei. eke Es strādāju vaiga sviedros, un izklaidēm neatlika laika. Es jūtos kā septītajās debesīs, jo esmu iemīlējies. Es vēlētos dzīvot vienai dienai, bet man ir jādomā par nākotni. Nedziediet man slavas dziesmas, lai es nesajuktu prātā. Nevajag strebt karstu putru, jo tad var apdedzināties. murrmulis >.< 1) Jānis strāda uz laika vaiga sviedros. 2) Lai varētu justies kā septītajās debesīs, ir jāiemīlas no jauna! 3) Dzīve ir īsa, tāpēc labākais ir dzīvot vienai dienai. 4) Nākot mājās no kara, Pečku māte sagaida asaras birdinot un atskaņojot slavas dziesmu. 5) "Puisīt, nestrēb karstu putru, jo labāk visu darīt lēnāk un kārtīgi!" P.S. Ja nu kāds teikums nepatīk, padod ziņu.. :)) kašķīte v faile 1/1 № 24377, Latviešu valoda, 10 klase uzdevums! Uzraksti šo sarunvalodā lietoto vārdu nozīmes! Jēradvēsele vējgrābslis Rūgumpods mīkstpēdiņš prātvēders grēkāzis baltrocis Paldies! :) eke cilvēks kurš ir ļoti bailīgs. tāds kurš darbus nepadara līdz galam, neizpilda rūpīgi. tāds kurš ātri apvainojas bailīgs cilvēks jautrs asprātīgs cilvēks tāds kas izdarījis ko sliktu, ir vainīgs a vot pēdējo nezinu sorry Markoo Jēradvēsele-tads kas baidās un nevar neko izdariit vējgrābslis- pavirshs tads ka aizmirst padariit daudz lietu Rūgumpods- tads kas staigā nepartraukti dusmiigs nevēlas ar nevienu runaat mīkstpēdiņš- nevar izdarīt drosmīgas lietas,piemēram, nekad nemetis ar olu pa logu prātvēders- tas kas izdomā visādus jokus grēkāzis- tas kursh uznemas vainu uz sevi kaut arii nav vainiigs baltrocis- tads kas nestrādā, nems rokā lapstu vai ko citu lai strādātu! kaukā taa! :D kašķīte Jēradvēsele -bailulis, gļēvulis, lupata, memmesdēliņš vējgrābslis - vieglprātis, auša, neapdomīgs cilvēks, uzdzīvotājs Rūgumpods - īgņa, ņurdētājs, cilvēks, kas bojā citiem prieku mīkstpēdiņš - bailulis, gļēvulis prātvēders - gudrelis, gudrinieks, viszinis, pārgudrnieks grēkāzis - grēcinieks, vainīgais baltrocis -luteklis, memmes dēliņš, mīļbērniņš Edgars Jēradvēsele - nevainīgs vējgrābslis - tāds, kurš pats nezina, ko grib Rūgumpods - tāds. kurš bieži un ilgi ir apvainojies, ietiepīgs mīkstpēdiņš - kāds, kurš ir vājš, bailīgs, nespējīgs ko izdarīt prātvēders - pārgalvīgs cilvēks, neapdomīgs cilvēks grēkāzis - tāds, kurš ir kaut kur vainojams baltrocis - tāds, kurš bīstās smaga vai netīra darba wolzha Jēradvēsele-tads cilveks,kurs ir ljoti bailigs vējgrābslis-cilveks ar nenopietnu attieksmi pret dziiwi Rūgumpods-vienmer dusmigs un ''burkskjiigs'' mīkstpēdiņš-miikstais!!!nu saprati,ja? prātvēders-gudrinieks,bet taas gudribas nu galiigi naw! grēkāzis-taads,kurs ir pataisiits par vainigu tur,kur nav vainiigs baltrocis-cilveks,kurs izvairaas no fiziska darba № 24402, Latviešu valoda, 10 klase Latvisko! -mikseris -pica -masu mediji -prominents -tops -menedžers VECVĀRDU nozīme! -kazi -ģilde -īksts ------ Strīds presē par kādu jautājumu? --------- nozīme ! -draza -gruščiks -samosvalu[s] -razbainieku -zavalu -gonku -zavodu -kaifu -laifu PALDIES! agija mikseris-maisītājs pica-pīrāgs masu mediji-Masu komunikācijas līdzekļi prominents-izcils, ievērojams, nozīmīgs tops-izlase menedžers-direktors, šefs kazi-varbūt ģilde-tirgotāju apvienība īksts-īsts, neviltots draza-atkritumi razbainieks-bandīts, laupītājs kaifs-bauda kašķīte -mikseris - maisītājs -pica-pīrāgs -masu mediji - televīzija, radio -prominents-godājams, ievērojams -tops -aukšgals, -menedžers-direktors -kazi-varbūt -ģilde-tirgotāju apvienība -īksts -draza-Lauskas, dažādi atlikumi vai atkritumi; nederīgas, arī nevajadzīgas lietas. -gruščiks -samosvalu[s]-kravas mašīna -razbainieku - laupītājs, bandīts -zavalu -gonku - sacensības -zavodu -kaifu- Patīkamu sajūtu kopums, ko rada narkotiku, alkohola iedarbība. -laifu - varētu būt no angļu valodas atvasināts - dzīve varbūt noder kaut kas! № 24563, Latviešu valoda, 10 klase Написать сочинение на тему "Rakstiba tagad un agrak" Uzrakstit sacerejumu uz temu "Rakstiba tagad un agrak". angel Latviešu rakstības vēsture Ņemot vērā, vai rakstība ir jau izveidojusies, rakstības īpatnības, cik labi šī rakstība atspoguļo runāto valodu, jaunākā laikā - literāro valodu, latviešu valodas vēsturē var izdalīt četrus periodus: I periods - bezrakstu periods, līdz 1525.gadam; II periods - veclatviešu rakstības periods, 1525. - 1856. gads; III periods - jaunlatviešu rakstības periods, 1856. - 1888. gads; IV periods - mūsdienu ortogrāfijas izveide (latviešu nacionālās literārās valodas vēsture), 1888.gads - šodiena. Turp. sk. failaa 1/14 DJ Kalle Pirmā zināmā rakstība pasaulē ir šumeru rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas Divupes tautas. Tā radās ap 3500. g. p.m.ē. no piktogrammām - dažādu lietu un parādību vienkāršotiem zīmējumiem. Rakstības izveidošanās pamatā bija praktiska nepieciešamība. Mezopotāmijas, tāpat kā citu upju ieleju civilizāciju saimnieciskās sistēmas pamatā bija lauksaimniecība. Tā balstījās uz sarežģītu kanālu sistēmu, kuras pareiza funkcionēšana prasīja lielu cilvēku masu kolektīvu darbu, tātad arī precīzu centralizētu plānošanu un regulēšanu. Tas savukārt radīja nepieciešamību pēc pastāvīgas administrācijas. Lai administrācija varētu pildīt savus pienākumus, bija nepieciešama rakstība, kas Mezopotāmijā pirmo rakstīto dokumentu veidā parādījās vēl 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Tā bija vēl viena cilvēces attīstībā nenovērtējama inovācija, kuru varētu uzskatīt arī par tehnoloģiju, kuras izmantošanas rezultātā zināšanu uzkrāšana, to izplatīšana tālāk sabiedrībā un nodošana nākamajām paaudzēm kļuva par vairāk vai mazāk organizētu un stabilu sistēmu. No šumeriem rakstību visai drīz pārņēma Ēģipte, Persija, Sīrija. Tiesa, ap 3400g. p.m.ē. ēģiptieši patstāvīgi izveidoja savu atsevišķu numerācijas sistēmu, kas balstījās uz vieninieku un desmitnieku kombinētu apzīmējumu. Tā, ja agrāk lai apzīmētu skaitli 34, bija nepieciešams ievilkt 34 svītras, tad kombinētajā vieninieku desmitnieku sistēmā bija vajadzīgas vairs tikai 7 zīmes (3 desmitnieki + 4 vieninieki). Rakstība bija nepieciešama ne tikai praktiskām lietām. Tā deva iespēju attīstīties arī literatūrai. Vecākais no zināmajiem literatūras darbiem - Gilgameša eposs - ir radīts ap 2500g. p.m.ē. Šumerā. Savukārt, labi organizēta valsts pārvalde nebija iespējama bez likumiem un valdnieka rīkojumiem. Senākais zināmais likumu krājums ir Babilonijas valdnieka Hammurapi (1792-1750.g. p.m.ē.) likumi. 1/1   1/42   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv