| Atbilžu arhīvs | № 21397, Mūzika, 9 klase Mūzikas kritiķi (Kategorija Personālijas) Atrodiet sekojošu informāciju: Biogrāfija; Darbība; Fotogrāfijas | | |
| |
capitolium | http://www.peoples.ru/art/music/producer/troitckiy/ atver tur ir gan foto, gan biografija | | |
| |
Anjutik | Emīls Dārziņš (1875 - 1910) Emīls Dārziņš - viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta latviešu komponistiem - dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas Jāņaskolā. Pēc pirmo muzikālo iemaņu apguves ģimenē mācījies Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas draudzes skolās, bet mūzikas studijas no 1898. gada turpinājis Pēterburgas konservatorijā. Grūto materiālu apstākļu dēļ, nepabeidzot studijas, spiests atgriezties dzimtenē, kur darbojas kā mūzikas kritiķis, skolotājs, arī kordiriģents un koncertmeistars. Kā mūzikas kritiķis un vairāk kā 200 kritisku rakstu un recenziju autors, paužot savu viedokli par kultūras dzīves norisēm, guvis atzinību daudzu laikrakstu redakcijās.
Turp. faila | |
| | № 21895, Mūzika, 9 klase muzikas kritiki | | |
| |
proxy | muzikas kritiki: 0) Габриловичи (музыкальные критики) Габрилович: 1) Артур Соломонович - музыкальный критик (родился в 1867 г.), издавал с 1895 г. "Музыкальный календарь". 2) Григорий Семенович, музыкальный критик, издавал еженедельную музыкальную газету "Russlands Musik-Zeitung", просуществовавшую с 1894 по 1895 г. 3) Александр Кушнир | | |
| |
danil7 | Ашкинази, Зигфрид-Иосиф Григорьевич [править]Материал из Википедии — свободной энциклопедии Перейти к: навигация, поиск Зи́гфрид-Ио́сиф Григо́рьевич Ашкина́зи (Ашкенази, 25 апреля 1880, Одесса) – российский музыкант и театральный критик. Психолог. Автор ряда работ по проблемам человеческого пола.
Родился в семье табачного фабриканта. По настоянию отца учился в Одесском коммерческом училище. Но затем училище бросил и устроился матросом на российских и британских судах. Занимался в Херсонском мореходном училище и получил диплом штурмана (1903). Увлекался литературой и театром, посещал Одесское литературное общество. В 1904 уехал в Лейпциг | | |
| |
bavarde | Mākslā ir svarīgi ne tikai tas, ko pasaka, bet arī kā pasaka. Bieži šķietami maza, nesvarīga tēma, skatīta caur mākslinieka prizmu, kļūst nozīmīga un liela. Šie ko un kā ir mākslinieciskās personības pamats, veiksme vai kļūme, labais vai ļaunais. Lai kritiķis varētu izpildīt savu galveno uzdevumu - veicināt mākslas attīstību un augšupeju, - viņam ir jāizprot, ko mākslinieks grib teikt un kā viņam to izdevies pateikt. Bez šādām izpratnes spējām nevar būt nopietnas kritikas. Jēdzieniem “man patīk” un “man nepatīk” nav mākslā analītiskas vērtības, tie ir subjektīvās gaumes izpausme, un tā nedrīkst runāt profesionāls kritiķis, īpaši ar plašu auditoriju. Arī kritiķim jāzina, ko viņš grib teikt, un kā to pateikt. Ja novērtējums ir profesionāli augstvērtīgs un idejiski pareizs, tad ir arī mākslinieciskā darba pareizs atspoguļojums. Iepazīstoties ar recenzijām par koncertiem, izrādēm vai komponista jaunradi, esmu vienmēr domājis par lielo atbildību, dziļajām un vispusīgajām zināšanām, par idejisko skaidrību, smalkjūtību un, beidzot, par talantu, kas nepieciešams recenzentam. Presē mūzikas kritiķis ne tikai informē daudzu tūkstošu lielo lasītāju saimi par notikumiem mūzikas dzīvē, bet vēl vairāk - viņš to orientē, vada un audzina. Lielum lielais lasītāju vairums kritiķa izteiktās domas uzskata par autoritatīvām un pieņem kā objektīvu patiesību. Recenzējamais mākslinieks, savukārt, meklē rakstā atbalsi saviem mākslinieciskajiem nodomiem, gaida kritiku, kas viņam palīdzētu pilnveidoties kā māksliniekam. Tātad mūzikas kritiķa uzdevumi ir ļoti svarīgi un grūti.
| | |
| |
Anjutik | Emīls Dārziņš (1875 - 1910) Emīls Dārziņš - viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta latviešu komponistiem - dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas Jāņaskolā. Pēc pirmo muzikālo iemaņu apguves ģimenē mācījies Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas draudzes skolās, bet mūzikas studijas no 1898. gada turpinājis Pēterburgas konservatorijā. Grūto materiālu apstākļu dēļ, nepabeidzot studijas, spiests atgriezties dzimtenē, kur darbojas kā mūzikas kritiķis, skolotājs, arī kordiriģents un koncertmeistars. Kā mūzikas kritiķis un vairāk kā 200 kritisku rakstu un recenziju autors, paužot savu viedokli par kultūras dzīves norisēm, guvis atzinību daudzu laikrakstu redakcijās.
Turpin. fajlaa | |
| № 21999, Mūzika, 9 klase современная Латвия | | |
| |
Vinipuh | Современная Латвия: Что ни говори, а власти Латвии больше всех делают для того, чтобы подчеркнуть свое особое мнение по поводу предстоящего 9 мая празднования 60-летия Победы во Второй мировой войне. Причем очень часто официальная Рига играет на грани фола, сознательно провоцируя международные скандалы.
Продолжение в файле. | | |
| |
agent. | sovremenaja latvija- muzikaljnij narod, v podtverzdenie etomu mozno vzjatj dve pobedi lati6ej na konkurse novaja volna: gruppi cosmos i pevca erglisa!!! letvijskii proizvedenija 6iroko izvestni vo vsjom mire !!!! vzjatj k primeru kompozitora Raimonda paulsa !!1 ili gruppu pratra vetra , ih koncerti sobirajut tise4i ljudej so vsego mira ,a oljbomi rasskupajutsja so skrastju sveta .
| | |
| |
omnium | http://www.music.lv/en/lmuza.asp?val=2&kat=15
на этом сайте можно найти всё о Латвийской музыке.. | |
| № 22272, Mūzika, 9 klase нужна небольшая работа о рэпе (Откуда пришел, когда, легенды рэпа) 1-2 страницы. | | |
| |
sony21 | gggggggggggggggggggg | | |
| |
firka | http://www.rapland.ru/ зайди там всё есть! и дай мне thanks! | | |
| |
vitaljok | pocitaj tam cto tocno tebe nado. Viberi nuznoje | | |
| |
КаиШа* | http://www.volnet.ru/~vipusknik/2006/ep303/ershov/5.htm | | |
| |
omnium | nu vot tut nemnogo interesnogo.. http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D1%8D%D0%BF | |
| № 24405, Mūzika, 9 klase Напишите, пожалуйста, биографию Раймонда Паулса на латышском языке. Желательно оформить всё в виде презентации PowerPoint.
| | |
| |
angel | Mājas lapa raimondspauls.lv
Raimonds Pauls (*1936. gada 12. janvārī, Rīgā) ir latviešu komponists un pianists, kā arī politiķis. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Laima Vaikule, grupām Credo un Remix. Raimonds Pauls ir sarakstījis mūziku sešiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir Vella kalpi, Dāvana vientuļai sievietei, Teātris, Ilgais ceļš kāpās u.c., kā arī teātra izrādēm. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā. Raimonds Pauls bija kultūras ministrs V. Breša un I. Godmaņa valdībā, kultūras valsts ministrs 1993. gadā V. Birkava valdībā, 7. Saeimas deputāts Jaunās partijas sastāvā, bet 8. Saeimā jau pārstāv Tautas partiju (debatēs 8. Saeimas pilnvaru laikā piedalijās vienu reizi). Ievēlēts arī 9. Saeimā. 1999.gadā Raimonds Pauls kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu.
Turp. failaa | | |
| |
kidy | Raimonda Paula radošā biogrāfija Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām.
Turp. sk. failaa | | |
| |
Creative | http://www.raimondspauls.lv/biografija/ | | |
| |
WOscar |
Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī, Rīgā. Jau kopš bērnības spēlē klavieres, mācījies 1958. gadā Pauls absolvē Latvijas Valsts konservatoriju - profesora H. Brauna klavieru klasi. Šajā laikā R. Pauls jau ir augstas klases klavierspēles virtuozs. Muzicējot restorānos, apgūst No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls ir Rīgas estrādes orķestra vadītājs, vienlaikus diriģents un pianists. 1972. gadā izveido savu Filharmonijas estrādes ansambli "Modo", tā sastāvā ir Bannihs, Boldirevs, Mitrohins, vokālisti - V. Lapčenoks, N. Bumbiere. "Modo" kļūst par ansambli, kas No 1982. gada ir Latvijas Televīzijas un radioraidījumu komitejas mūzikas raidījumu galvenās Pēc R. Paula iniciatīvas 1985. gadā tiek izveidota Latvijas radio grupa "Remix", vēlāk arī sadarbība ar vairākām citām grupām - "Inversija", "Credo", "Dālderi", palīdzot ar savu jau profesionālo skanējumu un saviem skaņdarbiem, iesācējiem popularitāti un panākumus. Ilgstoša R. Pauls paralēli savai muzikālajai darbībai ir bijis LPSR Augstākās padomes deputāts, strādājis Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. No 1988. līdz 1993. gadam - Latvijas kultūras ministrs. 1993. gadā kļūst par Latvijas Valsts prezidenta padomnieku. 2002. gadā Pauls kļūst par Darbs valsts iestādēs un Saeimā nav šķērslis, lai aktīvi koncertētu gan mūsu valstī, gan ārpus tās. Turpinot ilgstošo sadarbību ar bērnu popgrupu "Dzeguzīte", 1996. gadā kopā ar solisti Laimu Vaikuli sniedz koncertus Maskavā koncertzālē "Rossija", Sanktpēterburgā un "Madison Square Garden" koncertzālē Ņujorkā. 2002. gadā uzstājas pārpildītos koncertos Maskavā, Viļņā un 1997. gada maijā maestro kopā ar pašmāju un ārzemju solistiem Latvijas Nacionālajā operā sniedz koncertu, kas veltīts viņa mīļākā komponista Džordža Gēršvina simtgadei. Tiek regulāri rīkoti koncerti Raimonda Paula "Līču" skolā, veidotas koncertprogrammas dziedātājiem un aktieriem. 2002. gadā komponists līdzdarbojas konkursu "Jaunais vilnis" un "Jaunās Zvaigznes" Raimonds Pauls ir sacerējis mūziku septiņiem mūzikliem, īpašu popularitāti gūst "Māsa Kerija" (1978). Deviņdesmito gadu beigās tas piedzīvo jaunu iestudējumu Krievu drāmas teātrī, un katrā Populāri kļūst arī iestudējumi - "Nāc pie puikām!" 1982. gadā, "Meža gulbji" 1995. gadā un "Leģenda par zaļo jumpravu" 2000. gadā. R. Pauls ir sacerējis mūziku trim baletiem, vairāk kā Populārs ir kļuvis festivāls "Ziņģe", kas norisinās katru vasaru dažādās Latvijas vietās - Daudzi no Raimonda Paula albumiem tiek izdoti arī citur pasaulē - Krievijā, Somijā, Japānā, "R. Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi dziedošas, viegli uztveramas melodijas ar mūsdienu ritmiem. Izsmalcināta harmonijas izjūta palīdz viņam izvairīties no vienmuļības, kas diemžēl iezogas daudzos mūsdienas estrādes mūzikas paraugos. Bet cauri it kā "neitrālajai" melodijai neuzbāzīgi, bet neatlaidīgi vīd latviešu dziesmai raksturīgās intonācijas. Komponists gan nekur neizmanto folkloras materiālus un arī necenšas tos atdarināt, tomēr viņa sacerētās mūzikas Šī radošā biogrāfija būtu papildināma katru dienu, jo katru dienu Maestro rada jaunas dziesmas un realizē jaunas idejas.
| |
| | № 25440, Mūzika, 9 klase kāds laikmets bija pēc renesanses? | | |
| |
easty | Pēc renesanses uz neilgu periodu dominēja baroks. | | |
| |
saulux | ja nekljuudos tad baroks;) | | |
| |
angel | Renesansi uzskata par pārejas posmu starp Viduslaikiem un Jaunajiem laikiem. Baroks ir mākslas stils, kas radās Itālijā pēc renesanses stila 16. gs. otrajā pusē. | | |
| |
4iepiic | Baroks | | |
| |
vespertilio | baroks | |
| № 29642, Mūzika, 9 klase Paskaidro. Ella Fidžeralde - Glens Millers - | | |
| |
ewija | 1.džeza meistere 2.AMERIKĀŅU SVINGA STILA MŪZIĶIS | | |
| |
DJ Kalle | Ceru ka derēs!
Otru gruti bija atrast! Bet ceru, ak noderēja! | |
| № 29658, Mūzika, 9 klase Wai kaads nevareetu paliidzeet atrast daudz informaacijas par ROBERTU ŠŪMANI(biograafija)...Luudzu kaads paliidzat... paldies jau iepriekš... :) | | |
| |
Wunderkid | Roberts Šūmanis bija īsts veco laiku skolmeistars: vadīja skolu, vadīja stundas un rīta lūgšanas, kora dziedāšanu, piedalījās dažādās komitejās. Atrada laiku rakstu darbiem. Sarakstījis senu dziesmu mūsdienu ritmā 3 cēlienos «Pēc tāliem maldu ceļiem» un Bauskas spiestuvē «Burtnieks» iespiestus noteikumus «Kas jāzin vecākiem bērnus pamatskolā sūtot». Tur minēti cēloņi skolēnu nesekmībai un tas, kas ir jāievēro vecākiem, piemēram, nesekmības cēloņi ir gan slikts dzīvoklis, gan vecāku nesaderība, gan bērna bailes un dažādi ilgstoši traucējumi un nekārtības bērna dvēselē. Vecāku pienākumi ir nelaist bērnu viņam nepiemērotās vietās un izrīkojumos, | | |
| |
sliipais | Folkloras vākšanas darbu kopā ar skolēniem turpināja skolotāja Lilija Blosfelde (ap 1938. gadu), kā arī Iecavas 7-klasīgās pamatskolas audzēkņi, kad skolu vadīja tās pārzinis Roberts Šūmanis (laikā no 1927. līdz 1940. un no 1941. līdz 1945.gadam). Pavisam Iecavā pierakstītas 2066 folkloras vienības.
Roberts Šūmanis bija īsts veco laiku skolmeistars: vadīja skolu, vadīja stundas un rīta lūgšanas, kora dziedāšanu, piedalījās dažādās komitejās. Atrada laiku rakstu darbiem. Sarakstījis senu dziesmu mūsdienu ritmā 3 cēlienos «Pēc tāliem maldu ceļiem» un Bauskas spiestuvē «Burtnieks» iespiestus | | |
| |
ewija | faila | | |
| |
Cronat | ceru kkas noderes, sk failaa ;) | | |
| |
verinja89 | nedaudz var atrast ari seit : http://www.iecava.lv/page.php?id=195 | |
| № 32308, Mūzika, 9 klase Нужен кроссворд по музыкальным стилям.... лучше чтобы он был побольше и к вопросу шел ответ...плз на помощ | | |
| |
Bratheun | Zdesj polovinu lisnego! No jestj i to cto tebe nado!!! :) rada pomocj! | |
| | № 33185, Mūzika, 9 klase Moriss Ravels vajag referatu par vinju.! nu vismas k-kadu info,noderes viss.! | | |
| |
Lacis | M. Ravels ir spilgta personība franču mūzikas kultūrā. Viņš ir komponists, kura daiļrade ir izsaukusi strīdus un dažādus uzskatus, bet ar laiku viņa nozīme un vērtība ir noskaidrojusies. Vadošs, autoritatīvs, ļoti atzīts komponists un personība. Stilistika – Lielā mērā impresionisms, bet arī neoklasicisms un ekspresionisms. Impresionisms – skaņu raksts Ekspresionisms – dinamisms, intensitāte Neoklasicisms – formas skaidrība Impresionisma īpatnība – (atšķirības no K.Debisī) brīvi traktē impresionisma estētiskos uzskatus un tehnoloģiju Lielāka tēlu skaidrība un spilgtums (Spānija) demonstratīvāks; košāks, spilgtāks, hipertrofētāks; ne | | |
| |
cittrons | M. Ravels ir spilgta personība franču mūzikas kultūrā. Viņš ir komponists, kura daiļrade ir izsaukusi strīdus un dažādus uzskatus, bet ar laiku viņa nozīme un vērtība ir noskaidrojusies. Vadošs, autoritatīvs, ļoti atzīts komponists un personība. Stilistika – Lielā mērā impresionisms, bet arī neoklasicisms un ekspresionisms. Impresionisms – skaņu raksts Ekspresionisms – dinamisms, intensitāte Neoklasicisms – formas skaidrība Impresionisma īpatnība – (atšķirības no K.Debisī) brīvi traktē impresionisma estētiskos uzskatus un tehnoloģiju Lielāka tēlu skaidrība un spilgtums (Spānija) demonstratīvāk | | |
| |
DJ Kalle | Moriss Ravels
Ceru, ka šis derēs! Vēlu veiksi! ;) | | |
| |
zanee | Moriss Ravēls (1875–1937) pēc Francijas autortiesību aģentūras Sacem ziņām ir visu laiku populārākais franču komponists. Pie pazīstamākajiem Morisa Ravēla skaņdarbiem var minēt Bolero, Sol mažora klavierkoncertu, baletu Dafnīds un Hloja, kā arī Zosmāmiņas pasakas, kas oriģinālā ir 1908. gadā klavierēm četrrocīgi komponēts pasaku krājums Ravēla draugu – Parīzē dzīvojošo poļu Godebsku bērniem Žanam un Marī. Moriss Ravēls komponējis divus klavierkoncertus, abi iecerēti 1929. gadā un pabeigti gandrīz vienlaicīgi. Sol mažora klavierkoncerts veltīts leģendārajai franču pianistei Margaritai Longai, kas arī bija tā pirmatskaņotāja 1932. gadā Parīzē | | |
| |
Zasmin | M. Ravels ir spilgta personība franču mūzikas kultūrā. Viņš ir komponists, kura daiļrade ir izsaukusi strīdus un dažādus uzskatus, bet ar laiku viņa nozīme un vērtība ir noskaidrojusies. Vadošs, autoritatīvs, ļoti atzīts komponists un personība. Stilistika – Lielā mērā impresionisms, bet arī neoklasicisms un ekspresionisms. Impresionisms – skaņu raksts Ekspresionisms – dinamisms, intensitāte Neoklasicisms – formas skaidrība Impresionisma īpatnība – (atšķirības no K.Debisī) brīvi traktē impresionisma estētiskos uzskatus un tehnoloģiju Lielāka tēlu skaidrība un spilgtums (Spānija) demonstratīvāks; košāks, spilgtāks, hipertrofētāks; ne | |
|
|