| Atbilžu arhīvs | № 45413, Mūzika, 6 klase Jāzin Latviešu tautas instrumeni - nedrikst orkjestra un akutkadus tadus
Sitamie| Stīgu | Pūsamie | bungas | vijole base kokles
Paldies | | |
| |
santina.mantina | Pašskanošie sitamie: trejdeksnis, eglīte, klabekļi, velna bungas, zvani strinkšķināmie: vargāns (atrasts arķeoloģiskos izrakumos) lociņa: zāģis Pūšamie stabules veida: svilpes, svilpaunieki, stabules mēlītes veida: dūkas jeb dūdas, bērztāss, pēga jeb niedru stabule, spiegana, ganu rags, ermoņikas piemutņa veida: āžrags, taure Sitamie bungas, sietiņš Stīgu strinkšķināmie: kokle, cītara lociņa: spēles, dūdas jeb pūšļa vijole, ģīga jeb vienstīdzis, vijole, sitamie: cimbole | | |
| |
buca10 | bungas, skivji,vijole kontrabass, flauta mezrags trompete | | |
| |
Ančy | Kokles,dūdas,ģīga,,stabule,vargāns,bungas,trejdeksni. | | |
| |
linux | sitamie - bungas stigu - vijole, kokle pušamie - mežrags, flauta, klarnete utt.
| |
| | № 47573, Mūzika, 6 klase Kā Latvijā svin Ziemassvētkus? Aprakstu. lūdzu palīdzat -_- | | |
| |
анька | Pavisam savādāka ir bijusi Ziemassvētku svinēšana seno latviešu sētā kā tagad. Var teikt, pat zināms misticisms, noslēpumu pilna; tāpat noslēpumu pilnas ir tradīcijas, kas saistās ar šiem svētkiem. Daba šai laikā ir it kā pamirusi, nerāda vairs nekādas dzīvības pazīmes; nekas vairs neaug. Veļu laiks jau ir beidzies, kaut gan dažās vietās veļus mieloja arī vēl Ziemassvētku vakarā. Tas ir laiks, kad tumsas vara sasniegusi savu augstāko pakāpi, kad nakts ir visgarākā un diena visīsāk, kad pamazām dabā atgriežas saules gaisma un dzīvība. Līdz ar saules atgriešanos izbeidzas daudzas tradīcijas, kas sevišķi veļu laikam ir piemērotas. | | |
| |
Vicky <3 | Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji – 96% - svin Ziemassvētkus, un puse no tiem svētkus svin pēc savām individuālajām tradīcijām, bet 48% - pēc kristiešu tradīcijām, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.
Ziemassvētkus pēc senlatviešu tradīcijām svin 16% respondentu, bet 4% aptaujāto šos svētkus neatzīmē vispār. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav novērojamas būtiskas atšķirības iedzīvotāju Ziemassvētku svinēšanas paradumos.
| | |
| |
davids97 | Ziemassvētku vakars, tas ir brīdis, kad beidzot visa ģimene ir kopā. Katrai ģimenei ir savas tradīcijas, kā svinēt šos jaukos svētkus. Citiem tā ir dziedāšana, ejot apkārt eglītei, citiem katru gadu nāk Salatētis. Es pagājušajā gadā biju tālu prom no saviem mīļajiem, kopā ar vīru un dēliņu Īrijā. Man likās, ka raudāšu Ziemassvētkos, jo ļoti gribēju sajust to kopības sajūtu. Bet tad pēkšņi mani mīļie cilvēki no Latvijas atsūtīja mums paciņu - mēs nezinājām un nevarējām iedomāties, kas tur būs. Atverot man bija šoks, vini bija atsūtījuši no mājas lielās egles galotnīti (kas bija kā maza eglīte), | | |
| |
cittrons | Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji – 96% - svin Ziemassvētkus, un puse no tiem svētkus svin pēc savām individuālajām tradīcijām, bet 48% - pēc kristiešu tradīcijām, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.
Turpinājums failā. | | |
| |
rrenatem | cepj piparkūkas, izrotā eglīti, dāvina dāvanas, skatās salūtu, vakariņo ar saviem mīļajiem. | |
| № 48949, Mūzika, 6 klase Lūdzu uzrakstiet kautko par čella vēsturi,uzbūvi,pazīstamākos čellistus!!!!! | | |
| |
mara | Tā izcelšanās attiecas uz XV gs. beigām, XVI gs. sākumu. Sākotnēji čells tika izmantots dažādos ansambļos tikai basa partijas atbalstīšanai, tas izpildīja arī pavadījuma funkciju.
Instrumenta klasiskos paraugus izveidojuši ievērojamākie XVII un XVIII gs. meistari N. Amati, Dž. Gvarnēri, A. Stradivāri u.c.
Taču tikai XVIII gs. sākumā čells pilnībā ieguva savu tagadējo konstrukciju. Tas ir lielāks par vijoli un altu, bet mazāks par kontrabasu; čella korpusa garums - apm. 75 cm.
Čella spēcīgais un spilgtais skanējums, izteiksmīgais tembrs un tehniskās iespējas veicināja viola da gamba izzušanu no mūzikas prakses. | | |
| |
Aga | Čells ir vijoļu saimes lociņinstruments. Tā izcelšanās attiecas uz XV gs. beigām, XVI gs. sākumu. Sākotnēji čells tika izmantots dažādos ansambļos tikai basa partijas atbalstīšanai, tas izpildīja arī pavadījuma funkciju. Instrumenta klasiskos paraugus izveidojuši ievērojamākie XVII un XVIII gs. meistari N. Amati, Dž. Gvarnēri, A. Stradivāri u.c. Taču tikai XVIII gs. sākumā čells pilnībā ieguva savu tagadējo konstrukciju. Tas ir lielāks par vijoli un altu, bet mazāks par kontrabasu; čella korpusa garums - apm. 75 cm. Prejo info. mekle http://www.ltn.lv/~incukaln/cells.htm Ceru ka palidzeju :] | | |
| |
chix | http://www.ltn.lv/~incukaln/cells.htm -vesture
| | |
| |
deininja | Čells ir vijoļu saimes lociņinstruments. Tā izcelšanās attiecas uz XV gs. beigām, XVI gs. sākumu. Sākotnēji čells tika izmantots dažādos ansambļos tikai basa partijas atbalstīšanai, tas izpildīja arī pavadījuma funkciju.Instrumenta 4 stīgas skaņotas pa kvintām C - G - d - a (oktāvu zemāk nekā altam). Diapazons: C - e3. Notis raksta basa un tenora atslēgā, sevišķi augstas notis - arī vijoles atslēgā.Kopš XIX gs. beigām čellu spēlē sēžot, to atbalsta grīdā uz īpašas smailes - instrumentā ieskrūvējama spieķīša ar asu galu. | | |
| |
zaj4onok | Čells ir stīgu mūzikas instruments, no vijoļu grupas. Tas gan ir daudz lielāks par vijoli, un to spēlē, turot to vertikāli starp sēdoša muzikanta kājām, balstot to pret zemi ar metāla kājiņu. To parasti spēlē ar lociņu. Čellam ir četras stīgas, kuras skaņo kvintās - no zemākā - do, sol, re un la. Notis čellam parasti raksta basa atslēgā. Čellu visbiežāk lieto rietumu klasiskajā mūzikā. Tas ir klasiskā orķestra un stīgu kvarteta sastāvdaļa. | |
| № 50046, Mūzika, 6 klase man ir jauzraksta domraksts par latviesu tautas dziesmam bet nau nevienas idejas galva(domrakstam jabut vismaz 5 teik) | | |
| |
Adri | Dainas par latviešiem - ir vairāk nekā literārā tradīcija. Tie ir iemiesojums sava kultūras mantojuma senčiem, kam vēsture bija liegtas citu, vairāk materiālo līdzekļu izteiksmes. Šīs dziesmas ir ļoti būtība Latvijas identitāti, un dziesma kļuva par vienu no tās kvalitātes, iemiesot Latvijā. " | |
| № 52929, Mūzika, 6 klase Polifonās mūzikas forma, kura vienlaikus skan divas patstāvīgas, atšķirīgas melodijas. | | |
| |
Nikki | Это контрастная полифония - состоит из разных мелодий Kontrastā melodija, bet nezinu vai pareizi uzrakstīju to nosaukumu latviski | |
| | № 53010, Mūzika, 6 klase kāda ir Poļu izcelsmes deja? | | |
| |
kaspero | polonēze
| | |
| |
RihiiS | Maršs un polonēze. :) | | |
| |
Korinte | polonēze un mazurka | | |
| |
Laccītis | mazurka | | |
| |
vikula | ta ir mazurka | |
| № 53228, Mūzika, 6 klase Čehu izcelsmes deja (5 burti) 17. gs. populārākā deja Eiropas galmos(7 burti) Mūzikas izklāsta veids(7 burti) Polifōnās mūzikas forma, kurā vienlaikus skan divas patstāvīgas , atšķirīgas melodijas.(10) | | |
| |
davids97 | 1-polka 2-menuets 3- 4-kvodlibets | | |
| |
vupsal | 1.) Polka 2.) nezinu (Polonēze var but) 3.) Faktūra (var but) 4.) nezinu | |
| № 56299, Mūzika, 6 klase Uzrakstīt biogrāfijas darbu par komponistu Ēriku Ešenvaldu. Bet tā lai ir kaut cik normāli, nevis viss Ctrl c un Ctrl v no interneta mājaslapas. Tā lai tur ietipst viņa biogrāfija, skaņdarbi un dažas bildes. | | |
| |
anjka | Ēriks Ešenvalds Ēriks Ešenvalds dzimis 1977. gada 26. janvārī Priekulē.Mācījies Priekules bērnu mūzikas skolā (1983–1991), Priekules 1. vidusskolā (pamatskolas izglītība) un Liepājas 1. vidusskolā (1992–1995), studējis Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģijas seminārā (1995–1997). JVLMA ieguvis bakalaura grādu (2002) un maģistra grādu (2004) kompozīcijā pie Selgas Mences.
Turpinājums failā. | | |
| |
Lachuks | Mācījies: Priekules bērnu mūzikas skolā (1983–1991) Priekules 1. vidusskolā Liepājas 1. vidusskolā (1992–1995) studējis Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģijas seminārā (1995–1997)
Turpinājums failā. | |
|
|