Начало  Регистрация  Архив  Правила  Статьи  Реклама\Контакты  Напиши нам

Результаты поиска - 'vesture' № 25876, История, 8 класс Uzrakstiit esseju par Peeteri Pirmo! hhlady http://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%93teris_I :) meitenite pēteris pirmais bija labs karalis. viņš dibināja daudzas augstskolas, skolas un bvēlējās izglītot cilvēkus. viņš vēlējās lai krievija kļūtu labāka un attīstītāka tadēļ dibināja galvas pilsētu ko nosauca arī par godu viņam sanktpēterburgu. viņa laikā krievijā atļāva ievest grāmatas un cilvēkiem ļāva ceļot ārā no krievijas jo valsts tagad jau bija daudz attīstītāka. pēteris pirmais vienkāršoja krievu alfabētu un atvēra skolas amatnioeku un karēvju bērniem, kuri netika uzņemti muižnieku domātjās skolās:( pēterburgā daudz kas mainījās, sāka izdot pirmo avīzi, atvēra pirmo valsts teātri:) DJ Kalle Ceru, ak derēs 1/2 kniipucis http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=679&Itemid=7 šeit ir ļoti plaši par viņu aprakstīts! № 25915, История, 9 класс Ieraksti tabula kas un kad notika šajas vietas Otra pasaules kara laikā 1)mAžino linija 2)Denkerka 3)Pirlharbora 4)Maskava 5)Staļingrada 6)Kurska 7)Okinava 8)šerburas pussala-Harva 9)Berline Lacis 1. MaШino lЊniju pѓrrѓva 1. vѓcieХiu armija 1940. gada 14. jЧlijѓ Dienvidos no SarbrЧkenas pils‰tas. P‰c lЊnijas pѓrrauХanas vѓcieХi pagriezѓs uz Dienvidiem. Turp. sk. failaa 1/2 ledus karaliene 2.pasaules karš 1.)Madžino līnija-Mažino līniju pārrāva 1. vāciešiu armija 1940. gada 14. jūlijā Dienvidos no Sarbrūkenas pilsētas. Pēc līnijas pārraušanas vācieši pagriezās uz Dienvidiem. Mažino līniju pārraāva kājunieku daļas dažās stundās. Izrādijās ka līnijas nocietinājumu nespēj turēt vācu smagās artilērijas apšaudi un nav piemēroti aizsardzībai no visām pusēm, franču dotiem vācieši pielavījās no aizmugures un izkvēpināja aizstāvjus ar ugunsmetējiem. Līnijai trūka aizsardzības dziļuma. 2.)Denkerka- Vācu spēkiem perfekti sadarbojoties, pie Denkerkas (franču ostas pilsēta netālu no robežas ar Beļģiju) izdevās aplenkt vairāk nekā 400 tūkstošus lielo britu (Francijā cīnījās britu ekspedīcijas korpuss), franču un beļģu karaspēka grupējumu, kuru glābt, likās, varēja vienīgi brīnums. Tomēr nedēļas laikā (27. maijs – 4. jūnijs) briti īstenoja operāciju "Dinamo", vāciešu degungalā gandrīz visu šo grupējumu evakuējot uz Lielbritāniju! Tā vēsturē radās "Denkerkas mīkla", un zinātnieki sāka rakstīt par "Denkerkas brīnumu". 3.)Perlharbora-1941. gadā Japānas kara aviācija uzbrūk ASV flotes bāzei Pērlharborā, nogremdējot lielāko daļu tur dislocēto karakuģu. Turpmākos četrus gadus Otrais pasaules karš plosīsies arī Klusajā okeānā 4.)Maskava- 1918. gada 5. martā Ļeņins pārvieto Krievijas galvaspilsētu uz Maskavu. Kopš 1918. gada Maskava ir Krievijas PSFR galvaspilsēta, bet no 1922. gada 30. decembra - PSRS galvaspilsēta. 2.pasaules kara laikā Maskavas pievārtē no 1941. gada 2. oktobra līdz 1942. gada 7. janvārim risinājās Kauja par Maskavu, kas bija pirmā lielā vērmahta neveiksme Austrumu frontē. 5.)Staļingrada- 1925.gadā pilsētu pārsauc par Staļingradu, jo Staļins Pilsoņu kara laikā uzturējās šajā pilsētā. Tika veikta pilsētas industrializācija. Šeit tika uzbūvēta pirmā traktoru rūpnīca PSRS. 2.pasaules kara vēsturē Volgograda iegājusi Staļingradas kaujas - pirmās lielās vērmahta sakāves dēļ. 6.)Kurska- 1943.gadā,Kurskā Prohorovkas tanku kaujas. 7.)Okinava-1945. gadā Okinavā iebruka amerikāņi. 1945. gadā notikusī kauja par Okinavu, kas vēsturnieku vidū pazīstama kā operācija Tērauda taifūns, prasīja aptuveni 200 000 cilvēku, to skaitā daudzu civiliedzīvotāju, dzīvību. Vairāki notikumu aculiecinieki stāstījuši – brīdī, kad kļuvis skaidrs, ka amerikāņu pārspēkam ilgi pretoties nebūs iespējams, Japānas armijas karavīri ne tikai mudinājuši civiliedzīvotājus uz pašnāvībām, bet pat izdalījuši viņiem rokasgranātas, vēsta BBC. Karavīri apelējuši pie Japānai tradicionālajām vērtībām, atgādinājuši par samurajiem. 8.)- 9.)-Berlīne-Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās - ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948.gada 26.jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961.gada 13.augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. 1945.gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta 1/2 helovin Pērlārbora-1941.gada 7.decembrī Japāna uzbruka ASV karabāzei Pērlhārborā. Maskava- 1945.gada 9.februārī Valters Ulbrihts kļušt par vāciešu komunistu līderi. № 25923, Латышский язык, 8 класс Kļūsti žurnālists un uzraksti kādai avīzei vai žurnālam oriģinālu rakstu par kādu interesantu notikumu kultūras dzīvē laurix Reiz Aldis maksķeŗēja zušus nakti ap 23:00.Kad kurinaja ugunskuru ieraudzija ka makskeres gals raustās.Pieskrējis klāt vilka makšķeri lauka un redz,ka uzķēries zutis.Viņam palika bail un leca uz klātešošā akmens.Gaidija kamer atbrauks vina sieva,lai panemtu zuti rokā. Tas bija Cirmas ezerā!! boldza Labdien, dārgo avīzīt rakstu jums pirmo reizi saņēmos un sapratu ka tas ir jāizmēģina reiz kadā citā žurnālā lasiju ka: citēju" Mārtiņš Freimanis esot jau noguris no savas mīziķa karjeras un ka gribējis atpūsties un tad ka no debesu lūguma viņam piedāvāts filmeties jaunāja Latviešu seriālā "Neprāta cena" sākumā viņš vēl nebij sniedzis ne piekrišanu ne ari ateikšanu tad viņam paziņots ka vins spēlēs Ūlda Dumpja dēlu viņš uzreiz piekritis jo šis aktieris esot viņa elks un tāpec juties pagodināts" Tas i tiešam intresantiman ta šķiet un ka jums liekas? ar cienu jusu uzticamais lasītājs boldrix :) DJ Kalle Pāršķirstot vēstures lappuses, redzam, ka Latvijas neredzīgo un vājredzīgo cilvēku garīgajā dzīvē svarīga vieta ierādīta pašdarbības mākslai. Līdz ar Rīgas vājredzīgo un neredzīgo institūta pārcelšanu 1884.gadā uz pastāvīgu mājvietu Strazdumuižā, Juglas ezera rietumu krastā, atskan dziesmas, mūzika, un presē šajā gadā ir lasāma informācija, ka 21.oktobrī Rīgā, Jāņa baznīcā noticis koncerts ar neredzīgo daudzbalsīga kora piedalīšanos. Turp. sk. failaa 1/4 № 25973, История, 9 класс Kas kautko par 15.maiju ulmaņa autoritāro režīmu . un kautko pirms 15.maija :) pukis Latvijas vēsturē ir 1934.gada 15.maija valsts apvērsums un tam sekojošā autoritāra režīma izveidošanās. Dažādos laika posmos un atšķirīgās politiskās iekārtas dzīvojošie un strādājošie vēsturnieki visus minētos notikumus Latvijas vēsturē ir vērtējuši ļoti pretrunīgi. Piemēram, padomju vēsturnieki savulaik ir centušies strikti noliegt neatkarības laika sasniegumus. Savukārt 20. un 30. gadu kā arī 90.gadu vēsturnieki raksta par pilnīgi pretējo, ka tieši neatkarības periods ir bijis valsts attīstības un uzplaukuma posms. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija vēsturnieki atkal un atkal ir pievērsušies nesenās pagātnes notikumu izvērtēšanai, tai sk vlad1986 1934. gada 15. maija apvērsuma cēloņi Viens no galvenajiem apsvērumiem ir konkrētiem apstākļiem pārāk plaša demokrātija: sabiedrības negatavība un vēsturiskās tradīcijas trūkums. Demokrātija netika uztverta kā vērtība. Pārāk liberālais vēlēšanu likums pavēra ceļu uz Saeimu pārāk daudz sīkām partijām, kurām bija grūti panāk vienošanos, it sevišķi liela neuzticība bija pret sociāldemokrātiem. Trūka arī demokrātiskais iekārtai atbilstošas sociālās struktūras- vidusslānis bija pārāk vājš, ap 60% iedzīvotāju dzīvoja laukos, bet arī tur tikai sāka veidoties bagāto saimnieku slānis. [izmainīt šo sadaļu] 1934. gada 15. maija apvērsuma noris hhlady http://zagarins.net/sveiks/2004/051604_15maijs.htm http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=440 DJ Kalle Autoritārais K.Ulmaņa režīms Galveno rakstu skatīt Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms. Kārlis Ulmanis Sarežģītajā iekšpolitiskajā situācijā Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā, pārtrauca Saeimas un politisko partiju darbību un faktiski pārņēma vienpersonisku varu valstī, pēc prezidenta Alberta Kvieša pilnvaru termiņa beigām 1936. gadā, K.Ulmanis nekonstucionāli pārņēma gan valsts gan valdības vadītāja pilnvaras. Dažu Saeimas partiju nekonstraktīvā darbība deva iespēju K.Ulmanim organizēt valsts apvērsumu. Viens no šķēršļiem, kas ierobežoja K.Ulmaņa iespējas sagrābt valstī varu, bija tas, ka viņš nebija ne Valsts (tas bija A.Kviesis), ne Ministru prezidents (Ādolfs Bļodnieks). Lai apvērsums būtu sekmīgs, bija nepieciešams nodrošināt legālu kontroli pār izpildvaru, lai pēc tam tajā ieceltu savus atbalstītājus. Tātad jebkuriem līdzekļiem bija jāgāž Ā.Bļodnieka valdība. Iespējams K.Ulmanim tas nebūtu izdevies, ja valdības gāšanu nebūtu atbalstījusi LSDSP, kura tajā brīdī Saeimā bija lielākā frakcija un uzskatīja Ā.Bļodnieku par galēji labēju reakcionāru, kāds ne viņš, ne viņa valdība patiesībā nemaz nebija. K.Ulmani un Zemnieku Savienību nemulsināja arī fakts, ka Ā.Bļodnieks pats bija no Zemnieku Savienības. Tātad Zemnieku Savienība gāza pati savu valdību. Pēc šīs valdības krišanas Valsts prezidents A.Kviesis piedāvāja LSDSP ņemt valdības grožus savās rokās, no kā tā, tāpat kā vienmēr, atteicās, tādējādi ļaujot K.Ulmanim sagrābt varu.[nepieciešama atsauce] K.Ulmanis neveica aktīvas darbības, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību. 1939. gada oktobrī tika noslēgts līgums ar PSRS, kas ļāva padomju karaspēkam izvietot vairākas militārās bāzes Latvijas teritorijā. Pēc PSRS valdības iesniegtā ultimāta saņemšanas 1940. gada 17. jūnijā, K.Ulmanis izvēlējās kapitulēt. Arī savā radiorunā 17. jūnija vakarā K.Ulmanis neatklāja tautai patiesību par PSRS patiesajiem mērķiem, tai iesūtot savas armijas daļas Latvijā, lai gan pats tos labi izprata. Tā vietā viņš joprojām atkārtoja jau agrāk savas daudzkārt lietotās standarta frāzes par draudzīgajām attiecībām ar PSRS, kas latviešu tautu līdz pat pēdējam brīdim tā arī atstāja pilnīgā neziņā, kas īstenībā notiek.[nepieciešama atsauce] Pastāv uzskats, ka K.Ulmanim šķita, ka krievu tautu un Krievijas politiku labi saprot un tādējādi uzskatīja, ka mācēs veikt politisko manevrēšanu autonomijas saglabāšanai. Taču, kā apliecina notikumu gaita, viņš nepārzināja komunistus un komunistu politisko domāšanu. Pāris nākamo mēnešu laikā Latvijas neatkarība tika pilnībā iznīcināta, un valsts tika pievienota PSRS kā LPSR. 1/2 Zance18 1934. gada 15 maijā M prezidenta K ulmanja vadiba notika valsts apversuma. Tika atlaista Saeima, ieviests aarkartējs stāvoklis, apturēta partiju darbiiba, ierobezota varda un prses brīviiba. Daudzi politiskie pretinieki uz laiku nonaca ieslodziijuma..loti īsuma № 25975, История, 8 класс kas notika Latvijas teritorija 19.gadsimta sakumaa? DJ Kalle 19. gadsimts Politiskā Attīstība 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, saistīti dzimtbūšanas važām. Politisko gaisotni noteica latviešu apdzīvoto teritoriju iekļaušana Krievijas impērijā ar visām no tā izrietošām sekām: ar Krievijas pretenzijām, kur būtu viens cars, viena ticība un viena valoda. Un tomēr, būdama politiski pakļauta Krievijai, saimnieciski Latvija bija orientēta uz Rietumiem. Pēc nodarbošanās veida, dzīvesveida un izvietojuma Latvijas iedzīvotāji dalījās divās galvenajās grupās lauku un pilsētas iedzīvotāji, kuru starpā robeža nebija nepārejama, tomēr ilgu laiku šī barjera pastāvēja un 19. gadsimta laikā tā tika pakāpeniski pārvarēta. Iedzīvotāju vidu dominēja zemnieki, kas toreiz gandrīz bija sinonīms vārdam Latvieši. Ekonomiskā attīstība un sociālās grupas 19. gadsimta sākumā valdošā rūpnieciskā forma bija Cunftu amatniecība – galvenie ražotāji bija, meistari, zeļļi un mācekļi. 19.gadsimta vidū un otrajā pusē daļa meistaru pakāpeniski kļuva par uzņēmējiem un aizvien vairāk, kā algoto darba spēku izmantoja zeļļus un mācekļus, bet daļa savukārt nonāca algoto strādnieku stāvoklī. Amatnieciskajā ražotnē muižas centās iesaistīt dzimtļaudis, nosaucot viņiem attiecīgas darba klaušas un nodevas. Mājamatniecība saglabājās visu 19. gadsimtu, it īpaši Latgalē, kur bija lielāks skaits sīku saimniecību ar maziem ienākumiem. 19. gadsimta 1. pusē saimnieki zemniekus piesaistija savai zemei arī tāpēc, ka daļu no viņiem nodeva peļņas darbos pie amatniekiem un mājupniekiem. Vēl 50. un 60. gados amatniekus par izvairīšanos no zemkopības darbiem, sodija ar miesas sodu. Muižu vajadzībām strādāja gan pilsētu, gan lauku amatnieki. Bieži vien amatnieki dēļ papildus darba, bez samaksas nespēja nodrošināt savas ģimenes ar pārtiku. Tāpēc nācās apvienot vairākas specialitātes kopā, lai tādējādi spētu nopelnīt iztikai. Tāds stāvoklis saglabājās visu 19. gadsimtu. Lauku amatnieki pēc sava ekonomiskā stāvokļa dalījās bezzemniekos, sīkzemniekos un lielzemniekos, kuriem piederēja lielas zemes platības un algoti darbinieki. Viena no profesionālāko amatnieku klasēm bija bezzemnieki, jo galvenā to nodarbošanās bija to amats. 19. gadsimtā pilsētu un lauku amatniecība attīstījās visai atšķirīgi, taču tās bija saistītas viena ar otru, jo lauku un pilsētu amatnieki kopīgi strādāja muižās. Šo kopdarbu rezultātā lauku amatnieki apguva progresīvākus paņēmienus. 1812. gada 11. februārī tika izdots rīkojums, kas atļāva zemniekiem iestāties tirgotāju ģildēs, taču Latviešu zemnieku vidū tas neguva atsaucību. 1/2 kašķīte 1812.g Napoleona vadītā francijas impērija saroja ar krieviju. karadarbība skāra arī krievijas sastāvā esošo Latviju. napoleona pakļautībā esošais Prūsijas karaspēks ieņēma Kurzemi un Zmegali. ļoti aktuāls kļuva dzimtbūšanas jautājums. Muižnieki arvien viarāk apzinājās zemnieku nemieru draudus.Citur Eiropā dzimtbūšana pamazām tika atcelta. negribīgi samierinājās arī vietējie vācu muižnieki. Cara valdība atcēla dzimtbūšanu Kurzemē un Zemgalē, drīz pēc tam arī Vidzemē. Vācu muižnieku īpašumā palika visas zemes. Par tās lietošanu zemniekiem joprojām bija jāiet smagos klaušu darbos.Faktiski zemnieki ieguva personisko brīvību. Krievijā valdīja pareizticība. Zemnieku nemierus apaspieda, bet vācu muižnieki un cara valdība bija spiesti atkāpties. Zemnieki guva tiesības izpirkt zemi par naudu, muižās sākās izmantot algotu darbspēku. 1802. g – Kauguru zemnieku nemieri Valmieras apkārtnē 1812. g. – Napoleona armijas iebrukums latvijā 1817.g. – dzimtbūšanas atcelšana Kurzemes guberņā 1819g.g – dzimtbūšanas atcelšana vidzemes guberņā 1841.g.g – dibināts Valmieras skolotāju seminārs 1849.g. – Vidzemes zemnieki iegūst tiesības izpirkt zemi 1/1 raivens02 19.gs Latvijas pirmais neatkarības posms aptver periodu no neatkarības pasludināšanas 1918.g. 18. novembrī, līdz 1940.g. 17. jūnijam, kad PSRS karaspēks, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, iebruka tās teritorijā un pakļāva valsti okupācijai. Līdz ar neatkarības pasludināšanas brīdi aizsākās arī Latvijas, kā demokrātiskas valsts vēsture. Šajā vēstures posmā 1934.g. 15. maijā iestājās pauze, kad pēc veiksmīga apvērsuma sāka valdīt K.Ulmaņa autoritārais režīms, bet 1940. g 17. jūnijā Latvija zaudēja neatkarību un tikai to atgūstot 1990. gada 4. maijā Latvija atkal kļuva par demokrātisku valsti. turp. sk. failaa 1/2 Lacis 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, HaCKer Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un Ivanovas). № 26138, История, 6 класс Учебник: Pasaules vēsture pamatskolai, 1.d. Senie laiki (Purēns V.) Номер задания: 11 Paskaidro jēdzienus! Hoplīti Triēra Tarans Kolonija maricinja Hoplīti – brīvie poliskas pilsoņi, kas iegādājušies bruņojumu polisas aizsardzībai. Ar vara plāksnēm apkalts ass ķīlis-tarāns. Kolonija- teritorijua, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē. Artjomss Hoplīti- Tiešam nezinu tadu nekad neesu dzirdējis! Triēra- Šo arii kartiigi nezinu!!! Tarans- Mūru graujamā ierīce. vai Karakuģa priekšvadņa zemūdens daļas izcilnis, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam. Kolonija- Valsts vai teritorija, kam nav politiskas vai ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts — metropoles — varā vai arii Kara viru kolonija kura kaujas un palīdz karaa DJ Kalle Hoplīti - smagi apbruņoti kājnieki kolonija - vēsturē un ģeogrāfijā parasti saprot teritoriju, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē. Tarans - tie ir seno laiku tanki. Pedejo vardu nezinu, bet ceru, ka šī info tew noderēs ;) № 26192, История, 6 класс vestures miti LaurisN http://www.writespirit.net/ad/greatest_historical_myths , tur ir sergej Miti ir worda! 1/1 Janisdz http://www.writespirit.net/ad/greatest_historical_myths HaCKer Vēstures zinātnē par mītu tiek dēvēts nekritiski pieņemts, sabiedrībā noturīgs priekšstats par kādu vēsturisku notikumu vai parādību. Mēs pazīstam mītu par Lāčplēsi, mītu par Piekto gadu, mītu par sarkanajiem latviešu strēlniekiem… Blizko http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special%3ASearch&search=mitologija&fulltext=Mekl%C4%93t info par miitiem.. ceru ka no tiem atradiisi ko vajag ;) № 26211, География, 9 класс Uzrakstiit eseju-paarspriedumu par dabas aizsardziibu 1)kapeec nepiecieshams aizsargaat dabu 2)kas visvairaak piesaarnjo apkaarteejo vidi(piemeeri) 3)kaadi pasaakumi jaaveic,lai pieveerstu sabiedriibas uzmaniibu dabas aizsardzibas probleemaam agent. mums nepiecesams aizsargat dabu jo : tikai ta mes varam izbaudit svaigu gaisu; lai musu berni redzetu so skaistumu; lai neizmainitos klimats. visvairak dabu piesarnjo cilveki : braucot ar masinu; izmetot bistamus atkritumus ( plastmasu, indes, kimiskos elementus) lai saglabatu dabu vajag: visiem cilvekiem pastastit ko mus var sagaidit netalaja nakotne ja mes nasaglabasim dabu; japaaugstina sodus par dabas piesarnojumiem un vajag izdarit piiejamu visem ekologiski tiru transporty valelerjanka Sodien apkartejas vides piesarnojuma temats ir visai aktuals ta, ka no gada gada pasaule arvien tuvs un tuvs pie pedejas robezas. Turp. sk. failaa 1/1 DJ Kalle Dabas aizsardzība gan Latvijā, gan pasaulē šobrīd ir ļoti aktuāla tēma un problēma, un tai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tomēr reti kurš cilvēks zina, kas patiesībā slēpjas aiz jēdziena ,,dabas aizsardzība”, jo pārsvarā tiek runāts tikai par vides aizsardzību, tāpēc vispirms vajadzētu noskaidrot šī jēdziena patieso nozīmi. Lai to izdarītu, nepieciešams neliels ieskats dabas aizsardzības vēsturē. Pasaulē pirmos pasākumus dabas aizsardzībā veica 19. gadsimta vidū Rietumeiropā un ASV. Sākotnēji iezīmējās divi galvenie virzieni. Pirmais - unikālu, zinātniskā, estētiskā vai kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu teritoriju, aizsargājamu augu un dzīvnieku izdalīšana; otrais - pārdomāta dabas resursu izmantošana un saglabāšana. 20. gadsimtā, sakarā ar intensīvu cilvēka darbību, dabu un cilvēka tuvāko apkārtni piesārņoja ar dažādām kaitīgām vielām un fizikāliem faktoriem (radioaktivitāti, elektromagnētisko starojumu, troksni u.c.). Šī cilvēka tuvākā apkārtne ieguva vides nosaukumu. Vides jēdziens laika gaitā paplašinājās, un šodien daudzi autori bieži vien jēdziena ,,daba” vietā lieto jēdzienu ,,vide”. Tomēr patiesībā vides aizsardzība ir trešais dabas aizsardzības virziens, kas nodarbojas ar tīras, nepiesārņotas vides saglabāšanu un nodrošināšanu cilvēku darbam un dzīvei. Ir pat autori, kas uzskata, ka jēdzieni ,,vides aizsardzība” un ,,dabas aizsardzība” ir pilnīgi nodalāmi viens no otra un dabas aizsardzība ir tikai īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzība. 1/1 № 26231, История, 8 класс Vai varētu lūdzu kāds poateikt ka pareizi definēt Vārdu \\ MUZEJS''-skaidrojums Lacis Iestāde, kas vāc, krāj, sistematizē un izstāda apskatīšanai mākslas darbus, vēstures, dabas, sadzīves vai citus priekšmetus. Revolūcijas m. Dabas m. Rakstnieka māja m. Novadpētniecības m. Muzeja eksponāti.. kerija vieta dažādiem eksponātiem un senlietām, kur mēs tās varam iepazīt, apskatīt un uzzināt par tām dažādu informāciju. migels Izcelsme - latīņu museum < sengrieķu mouseion ‘mūzu templis’. - Iestāde, kas vāc, glabā, izstāda apskatei, arī pētī dabas, vēstures, materiālās un garīgās kultūras vērtības (mākslas darbus, dokumentus, tehnikas un sadzīves priekšmetus u. c.). Artjomss Muzejs- Iestāde, kas vāc, glabā, izstāda apskatei, arī pētī dabas, vēstures, materiālās un garīgās kultūras vērtības. snow Muzejs ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša iestāde, kuras uzdevums ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. № 26297, История культуры, 10 класс luudzu eseju par sho teemu plz.. paldies jau ieprieksh.. upurēšanas rituāla ietekme uz kultūras atīstību. DJ Kalle Kultūras vēsture I Kultūras vēstures kursa mērķi un kultūras jēdziens. Uzdevums ir pārvarēt cilvēka izolētību no pasaules un pacensties ieraudzīt lietu kopsakarību. Kultūra ir ne tikai tas, kas ir bijis, bet arī tas, kas ir ar mums. Paplašina redzējumu. Sevis izziņa. Kultūras vēsture ir cilvēku orientācija. Kultūras jēdziens tiek lietots tikai 18.gs. Kaut arī tas tiek lietots jau agrāk tikai citā nozīmē. Latīņu valodā natura - daba, tas, kas notiek pats par sevi; cultura - pretējs natura; physis - sākotnējā nozīmē vieta, kur notiek spontāna dzimšana. Kultūra sākas brīdī, kad kāds process nenotiek pats par sevi. Ir vajadzīgs mērķis, uzdevums, iedarbības pasākumi un tad no natura pāriet par cultura. Cilvēks ir kultūras būtne. Viss būtiskais un izšķirīgais ir process. Kultūra ir viss cilvēciskais. Dabiskā un mākslīgā eksistence. Cicero (Cicerons) 1.gs. p.m.ē.: “Cilvēks, kas nezin vēsturi, ir lemts palikt par bērnu”. 18.gs. sāk lietot šādā kontekstā, pārsvarā garīgs Eiropocentrisms. Prāts ir centrs un visu mēra ar prāta mēru. Franči un angļi ir kultūru centrs. Prāta gaismas (Herders). Kultūra par pārdomu priekšmetu kļūst 20.gs. Eiropas kultūra nav vienīgā. Pievēršas citām kultūrām. Cik nopietnu autoru, tik definīciju. Informatīvā kultūras definīcija - (Jo sakārtotāka, jo augstāks līmenis) - neģenētiskais informācijas kopums, ko izstrādā, kodē, fiksē un nodod tālākām paaudzēm cilvēce savā attīstības gaitā. Kultūra ir īpašā veidā organizēta informācija. Ir vajadzīgs mehānisms, kā nodot tālāk. Kultūras process - izstrādāšana, kodēšana (māksla utt.), nodošana tālāk. Kultūras vēstures uzdevums ir atlasīt informāciju. Parādīt vēsturē kā vienu veselu. Kultūras mehānisms. Inducēt cilvēkā stāvokļus, kurus nosaka cilvēciskums. Kopā ar jaunu redzējumu palīdz uzzīmēt jaunu. Mākslas darba aplūkošana - nevar ieraudzīt to, kas ir dabā. Mūs piespiež skatīties uz pasauli savādāk. Pirms un pēc ir dažādas pasaules. Organizēt redzes viedokli tā, kā mēs parasti neredzam. Cita sakārtotības pakāpa. Mēs sakārtojamies un pārkārtojamies. Cilvēkā satiekas kultūra un bioloģiskais. Nevar paļauties uz cilvēku. Savāc un sakārto attiecības. Jāpaļaujas uz ko vairāk. Vai kultūrā ir progress? Ir nozares, kurās ir, bet ir tādas, kurās nav. Nedrīkst pieļaut 1 kultūras absolutizāciju vai visu pielīdzināšanu. Turp. sk. failaa 1/13   5/58   Вернуться >>

Реклама © 2007-2018 homework.lv