Начало  Регистрация  Архив  Правила  Статьи  Реклама\Контакты  Напиши нам

Результаты поиска - 'runa' № 21260, Латышский язык, 5 класс ko lik pirms varda tiesas runas veltiņa Piebilde:''tiešā runa.'' ''Tiešā runa,'''piebilde''tiešās runas turpinājums.'' ''Tiešā runa,'' piebilde. sexy pēdiņas( ") alisa609 " tādas pēdiņas AndR cienījamais vai cien. (var būt arī god.) № 21294, Английский язык, 7 класс Kāda atšķirība starp strap vienkāršo tagadni un starp ilgstošo tagadni Zemene vienkarsa tagadne ir tad ka runa par to ko kas notiek taja un taja diena. Bet ilgstosda tagadne ka runa tiesi kas notiek tagad... karklina ilgstosa tag. ir ko tu tagad dari bet ne katru dienu piemeram :i sleep bet vnk tag. ir i sleep (every day)es gulu karti dienu bet ilgstosa ir es gulu D&A в простом нет оканчания -ing dažkārt_zubre past simple un past partisicle -ing un ed vai d Anjutik failaa 1/1 № 21713, Английский язык, 8 класс Что можно написать про свою школу?? Ну например... lera kakaja skola gde ona nahoditsja kakie tebje uroki nravjarsja kakie net kakie skola ustraivaet mereprijatija skolko skole let pocemu tebe nrevitsja ucitsja v etoj skole? mR.Elvis* Kakaja krosivaja..kokije xorosie u4itelja...kkaja ona malenkaja ili bolsja...pro stadion esli on est' i takze pro rimont....kakie vskusnie povora nu takoj bred raznij www.helpriga.lv Olaines 1 vidusskola savu tagadējo ēku iegūst 1965. gadā, kad tiek apvienotas 1 un 2 pamatskolas. Jau pēc dažiem gadiem te mācās vairāk kā divi tūkstoši gan Latviešu gan citu tautiešu bērni, mācību stundas notiek par trijās maiņās . 1976. gadā krieviski runājošie bērni pārceļas u zjaunām telpām un pilsētā izveidojas divas vidusskolas. šajā gadā uz olaines 1 vidusskolu tiek pārcelta PĒTERNIEKU (es te dzīvoju =) ) astoņgadīgā skola. Laika gaitā skolas galvenā ēka Zeiferta ielā 4 iegūst lielu pārslodzi un 1992.gadā pirmo klašu skolēni ar Olaines pilsētas pašavldības atbalstu iegūst citā ielā! CheRry I study in (название школы) , in ...class. My school is big, they have 2-3 floors. I want to tell abaut my teacher..... Dhe is very good and friendly, she always help me. We dont have uniforms. № 21765, История, 9 класс история-учительница жизни. согласен или нет. почему. 3 исторических факта Rolix Jo po latiwki napi6u Jā-1)Kad bija karš vis netīstījās un nekas negāja uz priekšu 2)Hitlers nogalinaaja nevainiigus cilveekus-tagad par vaaciju runa švaks lietas! 3)Ukraina nosvieda atom bumbu piedzima gibriiti - ja saksies atom kar6 vai visi taadi buus? № 21781, Латышский язык, 9 класс Napiwite vsjo wto vi znaete pro SAvrupinajumiem!!! avangarda Savrupinājumi ir teikuma locekļi vai teikuma locekļu grupas, kas konkretizē vai paskaidro kādu citu teikuma locekli. Savrupināts ir teikuma loceklis vai to grupa, kas ar parastā novietojuma maiņu vai ar intonācijas palīdzību nošķirts no pārējās teikuma daļas. Runā savrupinājumus nošķir ar pauzēm un īpatnēju izrunu. Rakstos tos atdala ar komatiem vai domuzīmēm. Savrupinājumu lietošana rada iespēju plašāk, precīzāk, arī tēlaināk izteikt domas.Tā teikumā Te, mežmalā, jādomā par agrām salnām, kas dažu gadu noposta visu vēlīno sēju. Savrupinājums mežmalā precizē vārda te saturu. Līdzīgi arī teikumā Tie ir citi un tomēr tie paši bavarde http://www.liis.lv/latval/sintakse/sint7.htm paskaties šito lapiņu, tur viss ļoti labi ir izskaidrots Anjutik Eto po russki obosoblenije! Savrupinājumi ir teikuma locekļi vai teikuma locekļu grupas, kas konkretizē vai paskaidro kādu citu teikuma locekli. Eto grupa chlenov predlozeni, kotorije konkretizirujut libo pojasnjajut drugoi chlen prdlozenija. s pomoshju obosoblenija mozno to4nee virazitj misli. Te, mežmalā, jādomā par agrām salnām, kas dažu gadu noposta visu vēlīno sēju. Savrupinājums mežmalā precizē vārda te saturu. Savrupinaajums ir mežmalā, podcherkivaet znachenije slova TE-Zdesj! № 21895, Музыка, 9 класс muzikas kritiki proxy muzikas kritiki: 0) Габриловичи (музыкальные критики) Габрилович: 1) Артур Соломонович - музыкальный критик (родился в 1867 г.), издавал с 1895 г. "Музыкальный календарь". 2) Григорий Семенович, музыкальный критик, издавал еженедельную музыкальную газету "Russlands Musik-Zeitung", просуществовавшую с 1894 по 1895 г. 3) Александр Кушнир danil7 Ашкинази, Зигфрид-Иосиф Григорьевич [править]Материал из Википедии — свободной энциклопедии Перейти к: навигация, поиск Зи́гфрид-Ио́сиф Григо́рьевич Ашкина́зи (Ашкенази, 25 апреля 1880, Одесса) – российский музыкант и театральный критик. Психолог. Автор ряда работ по проблемам человеческого пола. Родился в семье табачного фабриканта. По настоянию отца учился в Одесском коммерческом училище. Но затем училище бросил и устроился матросом на российских и британских судах. Занимался в Херсонском мореходном училище и получил диплом штурмана (1903). Увлекался литературой и театром, посещал Одесское литературное общество. В 1904 уехал в Лейпциг bavarde Mākslā ir svarīgi ne tikai tas, ko pasaka, bet arī kā pasaka. Bieži šķietami maza, nesvarīga tēma, skatīta caur mākslinieka prizmu, kļūst nozīmīga un liela. Šie ko un kā ir mākslinieciskās personības pamats, veiksme vai kļūme, labais vai ļaunais. Lai kritiķis varētu izpildīt savu galveno uzdevumu - veicināt mākslas attīstību un augšupeju, - viņam ir jāizprot, ko mākslinieks grib teikt un kā viņam to izdevies pateikt. Bez šādām izpratnes spējām nevar būt nopietnas kritikas. Jēdzieniem “man patīk” un “man nepatīk” nav mākslā analītiskas vērtības, tie ir subjektīvās gaumes izpausme, un tā nedrīkst runāt profesionāls kritiķis, īpaši ar plašu auditoriju. Arī kritiķim jāzina, ko viņš grib teikt, un kā to pateikt. Ja novērtējums ir profesionāli augstvērtīgs un idejiski pareizs, tad ir arī mākslinieciskā darba pareizs atspoguļojums. Iepazīstoties ar recenzijām par koncertiem, izrādēm vai komponista jaunradi, esmu vienmēr domājis par lielo atbildību, dziļajām un vispusīgajām zināšanām, par idejisko skaidrību, smalkjūtību un, beidzot, par talantu, kas nepieciešams recenzentam. Presē mūzikas kritiķis ne tikai informē daudzu tūkstošu lielo lasītāju saimi par notikumiem mūzikas dzīvē, bet vēl vairāk - viņš to orientē, vada un audzina. Lielum lielais lasītāju vairums kritiķa izteiktās domas uzskata par autoritatīvām un pieņem kā objektīvu patiesību. Recenzējamais mākslinieks, savukārt, meklē rakstā atbalsi saviem mākslinieciskajiem nodomiem, gaida kritiku, kas viņam palīdzētu pilnveidoties kā māksliniekam. Tātad mūzikas kritiķa uzdevumi ir ļoti svarīgi un grūti. 1/1 Anjutik Emīls Dārziņš (1875 - 1910) Emīls Dārziņš - viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta latviešu komponistiem - dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas Jāņaskolā. Pēc pirmo muzikālo iemaņu apguves ģimenē mācījies Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas draudzes skolās, bet mūzikas studijas no 1898. gada turpinājis Pēterburgas konservatorijā. Grūto materiālu apstākļu dēļ, nepabeidzot studijas, spiests atgriezties dzimtenē, kur darbojas kā mūzikas kritiķis, skolotājs, arī kordiriģents un koncertmeistars. Kā mūzikas kritiķis un vairāk kā 200 kritisku rakstu un recenziju autors, paužot savu viedokli par kultūras dzīves norisēm, guvis atzinību daudzu laikrakstu redakcijās. Turpin. fajlaa 1/2 № 21910, Физика, 10 класс Cik 1kg ir 1N?? janka 10N drew^ Tu laikam biji domājis cik Ņūtonu ir vienā kilogramā??? Ok tā kā 100g=1N Tad vienā kilogramā ir 10N jo 1000g/100=10!!! yo bet tas ir tikai tad kad runa iet par svaru!!! Jo ja runa iet par masu tad tur nevar buut nekādu Ņūtonu!!! irina 1N=100g 1kg= 1000g tad 1kg=10N andris022 1kg=10N 100g=1N 0081 1 kg = 9.8 N № 21937, Физика, 8 класс Nelielu neregulāras formas ķermeņu tilpumu var noteikt ar mērcilindru, kas graduēts milimetros vai kubikcentimetros. ≈√vp_idb_insp‰ Na ka runa iet par tilpumu, tad deres tikai mērcilindrs, kas graduēts kubikcentimetros. bavarde kubikcentimetros proxy kubikcentimetros. dope kubikcentimetros Edziks to gribeji uzzinat ka var noteikt milimetros vai kubikcentimetros!? ja ja tad mililitro jen 1mililitraa(ml) ir 1 kubikcentimetrs № 21944, История, 8 класс Kas ir '' Pārpoļošana'' ? (Tēma : Pārdaugavas Hercogiste) lera perehod v polskoe g-vo CheRry Muižnieki pārpoļojās un kļuva par poļiem, sāka ievērot poļu likumus, tradīcijas u.t.t. ercha tas ir kad poļi uzspiež savu valodu , kultūru, dziives stilu... omnium http://www.google.lv/search?hl=ru&q=P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&meta= ishodnik: Publicejis: vilkacis / Datums: 12.10.2007 23:35 http://66.102.9.104/search?q=cache:RRvpQH_fvxAJ:www.visulatvijai.lv/index.php%3Fkat%3Dn%26id%3D1156318247+P%C4%81rpo%C4%BCo%C5%A1ana&hl=ru&ct=clnk&cd=9&gl=lv "Latviesi" ir tikai "latgalu" jaunakais nosaukums. Latvijas lielako dalu (pasreizejo Latgali un lielako pasreizejas Vidzemes dalu) apdzivoja latgali jeb leti. Pec zemgalu lielakas dalas aiziesanas uz Lietuvu Zemgale palika tikpat ka tuksa (to apliecina ne tikai vecas chronikas, bet ari archaiologija). Pakapeniski latgali kolonizeja Zemgali. Tiesi tapec latviesu (latgalu) valodas vidus dialekts ir izplatits ne tikai Vidzeme, bet ari Zemgale. Senas Kursas lielaka dala atrodas Latvija, tomer ta ir ziemelu - mazak apdzivota dala. Salidzinot ar latgaliem kursi bija mazakuma un laika gaita parlat[gal]iskojusies. Ari Kurzemes dienvidos ir izplatits vidus dialekts jeb latgalu valoda (ar kursu valodas ietekmi gan). Visa Latvija paslaik runa latgalu valoda, tikai laika gaita to sakusi saukt par latviesu valodu. Tas ir viegli izskaidrojams. Vacu valoda latgalus jau izsenis sauca par latviesiem - Lett[gal]i - Lett - Lettisch (no ta ari krieviski "latis" [latys], poliski "lotis"). Slavi vardu "latis" agrak izrunaja mazliet citadi - [latuis]. No ta ari latgali ir parnemusi savu jaunu pasnosaukumu - latuisi, latviesi. Cita lieta, ka pasreizeja Latgale ilgstosi atradas Polijas sastava, kadel ari ieguva gan katolicismu, gan pasreizejo izrunu (dialektu). Ja Vidzemes un Kurzemes latgalu/latviesu valodu ietekmeja vacu macitaji un muiznieki, tad Latgales latgalu/latviesu valodu stipri ietekmeja polu garidznieki un pani. Te ir interesanti atcereties, kas tajos laikos bija Polijas valsts. Taja ietilpa galvenokart polu, baltkrievu un leisu zemes, un taja bija loti stipra parpolosanas (polonizacijas) politika. Tatad parpolosana ir skarusi ari Latgali. Bet jaatceras, ka Polijas varu parstaveja ne tikai poli, bet liela mera ari baltkrievi. Vini parpolosanas politiku biezi biezi pekopa sava - baltkrievu (vai puspolu pusbaltkrievu) valoda - ka maceja, ta runaja. Ari Baltkrievijas tuvums un saimnieciskie sakari veicinajusi parnemt aizguvumus no baltkrievu valodas. Tas nakamais posms - Polija tika sadalita un Latgale iekluva Krievijas imperijas sastava. Te var noradit uz piecam lietam: pirmkart, Latgale ietilpa Vitebskas guberna, tatad sakari ar baltkrieviem bija loti ciesi; otrkart, poli dazas reizes bija sacelusies pet Krievijas imperiju, un Krievija ne tikai apspieda polu sacelsanos, bet ari pastiprinaja bijuso Polijas zemju parkrievosanu (rusifikaciju), tika aizliegt ari latinu alfabets, apspiestas vietejas valodas, baltkrievi toreiz ieguva savu pasreizejo nosaukumu (agrak baltkrievi, kas dzivoja centralaja un dienvidu Baltkrievija, saucas par litviniem, bet lai tos attalinatu no poliem un pietuvinatu krieviem, saka saukt par baltkrieviem vai mazkrieviem); treskart, Latgali bija parpludinajusi krievu un baltkrievu kolonisti (1920.gada Latgale latviesi bija tikai nedaudz vairak par pusi); ceturtkart, Latgale dzimtnieciba tika atcelta tikai 1861.gada - divas paaudzes velak neka pareja Latvijas dala, lidz ar to Latgales latviesi velak sakusi izglitoties un kopt savu nacionalo pasapzinu; piektkart, katolicisms un protestantims nebija diez cik draudzigi, kas vairoja neuzticibu. Visi sie apstakli veicinaja parmainas Latgales latgalu/latviesu valoda. Vistiraka latgalu valoda ir saglabajusies tiesi Vidzeme, kas kluvusi par pamatu pasreizejai literarajai latviesu valodai. Bet vislielakas parmainas ir notikusas Kurzeme - kursu valodas ietekme un Latgale - slavu valodu ietekme. Var piezimet, ka Krievijas imperijas 1897.gada tautas skaitisanas rezultatos leisi un zemaisi ir noraditi ka divas dazadas tautas. Savukart Kurzemes gubernu, Vidzemes gubernas dienviddalu un Vitebskas gubernas rietumdalu ir apdzivojusi latviesi. AndR Latgales pārpoļošana un pilnīga katolizēšana Cīņas vēl dažus gadus turpinājās, bet 1629. gadā bija noslēgtsAltmarkas pamiers. Tas arī bija tikai pamiers. Altmarkas pamierā Zviedrija ieguva latviešu un igauņu apdzīvoto Vidzemes daļu. Austrumvidzeme – mūsu Latgale, tā sauktā poļu Vidzeme, Inflantija (Inflante poļske – poliski) – palika poļu varā līdz 1772. gadam, kad Polijas pirmajā dalīšanā toreizējās Polijas austrumu novadi līdz ar šo Inflantiju nāca Krievijas varā. Un šī Inflantija – mūsu Austrumvidzeme, mūsu Latgale – kļuva pilnīgi katolizēta un lielā mērā arī pārpoļota. Poļi izrādījās par spēcīgākiem pārtautotājiem nekā vācieši. Vāciešus uzskata par lieliem pārtautotājiem, bet poļi viņus vēl pārspēja. Poļi pārtautoja pat Latgales vācu muižniekus. Vai varat iedomāties, ka kādu vācu muižnieku var pārtautot? Poļi to varēja. Mēs dzirdējām, cik neatkarīgi un norobežoti vācieši turējās no mums – latviešiem, bet poļi to varēja. Un, protams, muižnieki pārgāja katoļu ticībā. Tur bija dažādi ceļi. Vispirms jau viņiem kā katoļiem uzreiz bija lielas privilēģijas. Evaņģēliskie bija otrās šķiras cilvēki Polijā un tika tikai pieciesti līdz atkal kādām jaunām represijām vai vajāšanām. Polijas galms bija ļoti spožs. Iespēja tur grozīties un klanīties pa Varšavu – tā nu arī bija iekārojama lieta, bet priekš tā vajadzēja būt katolim. Tad – daiļās polietes pievarēja dažu labu no šiem nepoļiem, nekatoļiem un, kur jau bija katoliete sieva, tur nenovēršami arī vīrs un visa nākošā ģimene bija katoliska. Tādā veidā, jāsaka, katolietes ir katolizējušas mūsu Kurzemē vairākus novadus – Alsungu, Skaistkalni – tur visur ir bijušas tās enerģiskās, daiļās poļu dāmas, kuras ir panākušas to, ka muižnieks arī tapis katolis. Un muižnieks, tapdams par katoli, arī savu novadu tūlīnās, protams, vērsa uz katolicismu. Tā, lūk, tas bija! Poļi sadalīja zemes katoļiem un sadalīja tās arī vēl poļu muižniekiem, tā kā šī pārpoļošana un katolizēšana gāja pilnā spēkā. Un, ja statistika Latvijas laikā konstatēja, ka mums Latgalē ir samērā liels procents poļu tautības cilvēku, tad īstenībā tie nav nekādi poļi – tie ir latvieši, tikai pārpoļoti ar katoļu baznīcas starpniecību. Lietuviešiem tā jau bija vēl lielāka traģēdija. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas bija arī otrā rezidences pilsēta Polijas–Lietuvas valstī, kur grozījās visa augstā kundzība, tā jau bija tik piepoļota ar īstiem poļiem, un bez tam viss tas novads tika tik ļoti pārpoļots, ka poļi vēl vienmēr uzskata - tā ir bijusi netaisnība, ka lietuvieši dabūjuši atpakaļ savu galvaspilsētu, ko viņi poļiem bija 1920. gadā nelietīgi un pretī visiem nolīgumiem paņēmuši, jo, lūk, Viļņa esot poliska. Un visus šos novadus – Viļņas, Grodņas, Lidas novadus, kur dzīvoja lietuvieši un vēl tālāk – baltkrievi, poļi ļoti intensīvi appoļoja un pārpoļoja. Tā radās tā sauktā poļu minoritāte tur, kur tā nemaz ar Poliju nestāv nekādā sakarā. Poļu centieni Ukrainā bija tādi paši, bet Ukrainā viņi sadūrās ar lielu pretestību no ukraiņu puses, tur bija visādi cīņu paņēmieni, ar kuriem šī vēsture ir pilna. Tas mūs šinī gadījumā nesaista. Līdz ar poļu valdību šie poļu muižnieki sacentās savā starpā jaunu baznīcu celšanā, un zeme dabūja noteiktu katolisku raksturu – tika iesaukta par Māras Zemi. Ļoti rosīgi tur darbojās jezuīti un dominikāņi. Dominikāņi XVIII gs. sākumā radīja sev centru Aglūnas (Aglonas) klosterī ar brīnumdarītāju Marijas gleznu. Māras Zemes ķēniņienes reklāma ar visiem tiem festivāliem, kādus tur rīko, tiek tagad ar tādu īpašu pastiprinājumu kopta. Nu, kas tanī brīnumdarītājā ir tas brīnums? Brīnums ir jau pati tā brīnumdarītājas gleznas tapšana. Pēc pārstāstiem, kas, patiesību sakot, ir pasakaini (jūs paši varat to un tās kvalitāti novērtēt) – pēkšņi kaut kur Aglonas apkārtnē, kādā no mežiem atrasta šī brīnumdarītāja glezna, kas esot tā kā no debesīm nokritusi, jo neviens nav to pirms tam nekur redzējis. Un, protams, tūlīt tā arī sevi apliecinājusi ar dažādiem brīnumiem, tikai pašlaik kaut kā tos brīnumus vairs nedzird. Šie atsevišķie reklāmas centri – propagandas un reklāmas centri – ir ļoti raksturīgi katoļu zemēm, kur katolicisms ir jānostiprina nekatoliskos vai arī vāji katoliskos apvidos, vai apvidos, kā, piemēram, Dienvidamerikā, kur visa ļaužu ticība vēl ir pavisam pagānismam blakus. Tur taču viens tāds gadījums no vienas vietas tiek pārstāstīts kādā tādā apcerējumā: kaut kāds katoļu priesteris, dziļi nelaimīgs, viņam tāda maza draudzīte kaut kur kalnos, paši indiāņi maz rādās un nekas tur liels nav. Ja tur nenotiek kāds brīnums, tad vispār nekas labs nav gaidāms. Un, raugi, šeit, vienā jaukā dienā, tā augstāk kalnā kaut kur pēkšņi parādās kāds milzīgs spožums. Priesteris organizē līdznācējus, visi rāpjas kalnā un redz tur tanī alā, tādā kā klinšu alā vai spraugā ugunis, kaut tādas jau tur vairs nav, bet redz: tur ir viena Jaunavas Marijas glezna tapusi. Un tas ir, protams, brīnums. Uzreiz šis brīnums top zināms visā sādžā, visā apkārtnē, tur sāk saplūst jau tūkstošiem cilvēku, tiek izsludināti īpaši svētki un procesijas, un mazā draudzīte pēkšņi ļoti spēcīgi ”iet uz augšu”, jo tur ir radusies jauna svētceļojuma vieta – atkal viena brīnumdarītāja - glezna nonākusi no debesīm un tur kādā klinšu alā novietojusies. Tāds ļoti spēcīgs impulss. Pavisam jocīgi arī ir – tur, kur mēs dzirdam par šīm parādīšanām, beidzamā laikā ir konstatēti vairāki simti Marijas parādīšanās gadījumu. Un vienmēr par jaunu cilvēki piesaka, ka viņi ir redzējuši šādas vīzijas, bet nu arī vadība sākusi nedaudz tādu cenzūru visām tām lietām: vai nu viss tiešām tā ir bijis. Te vienreiz bija gribēts arī pie Aglonas redzēt Marijas parādīšanos. Kaut kas tur tā kā tādā miglā tāds balts rādījies, nezin, kas tas baltums ir bijis – vai tā kāda kaza bijusi vai kas – to nevar zināt. Brīnumi jau notiek. Un tie ir daudz brīnišķīgāki, nekā mēs iedomājamies. Redziet, no tā mēs saprotam nozākājumu par mūsu evaņģēliskās Baznīcas vājumu un to Luteru, kas ir iznīcinājis tik daudz laba, un ka vajadzētu visas tās ”labās lietas” atkal atpakaļ. Es domāju, ka tad, kad mēs ieskatāmies Baznīcas vēstures notikumos un kristīgo konfesiju praktiskajā dzīvē, mēs ar savu vienkāršo “nabadzību” – tikai ar Dieva Vārdu – stāvam pāri brīnumdarītājām bildēm un citiem amuletiem, kādi tiek kopti ar burvestības paņēmieniem: lūgšanu burvestības, iesvētītie amuleti utt. Mēs zinām, ka tā ir negantība Dieva priekšā. Jezuītu kolēģija un galvenā nometne bija Daugavpilī. Tur bija arī pārcelts Livonijas bīskaps. Un arī pieminētais Georgs Elgers tur bija darbojies, kura daudzie raksti, tulkoti no poļu un no vācu valodas, iznāca pēc viņa nāves. Sāka iznākt grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā grāmata Katķisms bija latviešu vidus izloksnē. Lai radītu šo nosargājumu pret bezdievīgo evaņģēlisko pasauli, pret visu negantību, lai pasargātu izglābtos Latgales ļaudis, sāka iespiest grāmatas latgaliešu izloksnē. Pirmā tāda bija “Katūliskā Dzīsmu gromota Dīvam – Visuvarīgam par gūdu un latvīšim par izmocīšanu sorokstīta un izgotovūta”, Viļņā, 1730. gadā “Pī baznīckungu jezuītu”. Pareizrakstība visur sekoja poļu rakstības paraugiem. Ar Gustava II Ādolfa uzvaru un Rīgas ieņemšanu katoļu ticības restaurācija Vidzemē, kas sevišķi spēcīga bija kļuvusi pie Stefana Batorija, bija izbeigta. varēja brīvi turpināt Reformācijas darbu. Ar to Evaņģēliskā Baznīca noslēdzas viens posms mūsu Vidzemes Baznīcas vēsturē. Posms, kurā evaņģēliskās Baznīcas cīņa par savu pastāvēšanu bija izcīnīta, un mūsu Baznīcas vēsture no šī brīža gāja divās daļās katrpus Daugavai savu īpatu gaitu. Vidzemē sākās tā sauktie zviedru laiki, kas iezīmējās ar lieliem, spēcīgiem augšupejas momentiem evaņģēliskās Baznīcas dzīvē. No otras puses iezīmējās ar evaņģēliski luteriskās Baznīcas vēsturi Kurzemē, kur visa Reformācijas norise bija citāda nekā Vidzemē, daudz mazāk pakļauta tik krasām pārmaiņām un tāpēc daudz spēcīgāka, spējīga attīstīt un veidot savu īpato baznīcas iekārtu un dzīvi. № 22303, Латышский язык, 7 класс Пожалуйста помогите перевести этот текст на латышский язык!Как можно скорее! Моя школа. В моей школе, школе № 32, учатся собаки и кошки.Там их обучают писать и читать, а также говорить на пяти иностранных языках. В неделю они учатся 3 раза, понедельник, среда и пятница.Всего по пять шесть уроков. Раз в месяц у ваших питомцев проводятся контрольные.И каждую неделю мы ездим всем классом на выставки и в публичные места, что бы развлечься. Продолжительность учебы от одного до пяти лет.Потом ваша собака или кошка могут поступить в любой из институтов с хорошей подготовкой. Ч Анфиса Manējā skola. Manējā skolā, skolā № 32, mācās suņi un kaķes.Tur tos māca rakstīt un izlasīt, kā arī runāt uz piecām svešvalodām. Nedēļā tie mācās 3 reizes, pirmdienu, vidi un piektdienu.Tikai pēc pieci sešām mācībām. Reizi mēnesī jūsu audzēkņiem tiek veiktas kontroles.Un katru nedēļu mēs braucam ar visu klasi uz izstādēm un publiskās vietās, kas izklaidēties. Ilgstošs uchebi no viena līdz pieciem gadiem. EHOT Mana skola, skola № 32, macas suņi un kaķi.Tur vinjus maca rakstit un lasit, un vel maca runat uz pieciem valodiem. Nedeļa viņi macas 3 reizes, pirmdien, trešdien un piektdien. Vispar pa 5-6 stundiem. Vien reiz meneša mums ir kontroldarbi.Un katru nedeļu mes ar klassi braucam uz visadiem interesantiem vietam lai paspeleties. Macišana ilgas piecus gadus. Pec tam jusu suns vai kaķis var iet uz jebkuru institutu ar labu apmacibu. КаиШа* Mana skola. manaa skolaa №32 maacas sun'i un kak'i. Tur vin'us maca rakstiit un lasiit,un runaat uz 5 valodam. nedel'a vini macas 3 reizes,pirmdienu,tresdienu un piektdienu.pa piecam se6am stundam.Vienreiz menesii jusam dzivniekam ir kontroldarbs.Un katru nedel'u mes braucam uz izstadem .Vin'i macas no 1 lids 5 gadiem.pec tam jusu suns vai kak'is var macities institutaa. AndR Mana skola. Manā skolā, skolā N 32, mācās suņi un kaķi.Tur tos māca rakstīt un lasīt, kā arī runāt uz piecām svešvalodām. Nedēļā tie mācās 3 reizes, pirmdienu, trešdienu un piektdienu. Tikai pa piecam-sešām mācību stundam. Reizi mēnesī jūsu audzēkņiem tiek veiktas kontroles.Un katru nedēļu mēs braucam ar visu klasi uz izstādēm un publiskām vietām, lai izklaidēties. Mācību īlgsums ir no viena līdz pieciem gadiem. Pēc tam jūsu suns vai kaķis var iestāties jebkurā no institūtiem ar labu sagatavošanu. 1/1 omnium Mana skola. Manā skolā, skolā N32, mācās suni un kaķi. Tur viņus apmāca rakstīt un lasīt, ka arī runāt piecās valodas. Viņi mācās trīs reizes nedeļā, pirmdienās, trešdienās un piektdienās. Kopā ir piecas-sešas stundas. Reizi mēnēsī jūsu dzīvniekiem būs kontroldarbi. Un katru nedeļu mēs braucam ar visu klasu uz izstādem un publiskām vietām, lai izklaidīties. Mācības ilgst no viena līdz pieciem gadiem. Pēc tam jūsu suns vai kaķis var iet uz jebkuru institūtū ar labu sagatāvotību. X   1/66   Вернуться >>

Реклама © 2007-2018 homework.lv